Mēdz teikt, ka cilvēks ir tas, ko viņš ēd. ASV līderis par eiropieti uzēsties, izskatās, negrib
ASV jaunā prezidenta inaugurācijas balles proviantā nebija ne letiņu skābēto kāpostiņu, ne leišu pildītā cūkas kuņģa un droši vien pat ne beļģu miestiņa (varētu pastrīdēties par Briseles kāpostu piederību kādai nācijai, ņemot vērā, ka tie minēti oficiālajā inaugurācijas maltītes ēdienkartē), nebija arī francūžu varžu ķepiņu vai vācu pipardesiņu. No Eiropas pāri okeānam raugoties, Trampa triumfa galds nepārprotami bija klāts defektīvi, jo no vecā kontinenta labumiem tur nebija ne smakas. Donalds Tramps pat nedabūja satauķēt pirkstus ar mūsu šprotēm. Nedabūja, jo negribēja. Vēl trakāk – pirms pāris mēnešiem viņš sociālajos tīklos demonstrēja savu amerikāņa smaidu privātajā lidmašīnā, ar sudraba galda piederumiem knakstoties ap bezformīgu kotleti, kas izķeksēta no blakus stāvošā Kentucky Fried Chicken plastmasas spaiņa, kas turklāt uzstutēts uz laikrakstu čupiņas, tādējādi uzskatāmi demonstrējot ne tikai lojalitāti Amerikas ātrās ēdināšanas un dzīvošanas kultūrai, bet arī norādot uz žurnālistikas vietu pasaules ietekmīgākās valsts līdera vērtību skalā. Internetā atrodamā inaugurācijas lenča ēdienkarte liecina, ka galdi lūzuši no aizokeāna labumiem (no mūsu puses raugoties), sākot ar Amerikas zemes briedinātiem zemesriekstiem un beidzot ar vietējiem Virdžīnijas gaļas lopu sulīgākajiem gabaliem.
Patriotiskā galda ainiņa varētu liecināt arī par to, ka Tramps turas pie saviem ar ASV līdzšinējo pozīciju it kā netaktī valsējošajiem pašpareģojumiem. Tostarp, par savējo protekcionismu un ASV tirdzniecības politiku kopumā. Varbūt Klusā okeāna reģiona brīvās tirdzniecības līgums, kas pazīstams kā TPP, turpinās savu gaitu bez ASV, bet brīvās tirdzniecības līgums starp Eiropas Savienību un ASV jeb TTIP īstenoties bez ASV līdzdalības nevar nu nekādi. Mēdz teikt, ka cilvēks ir tas, ko viņš ēd. Tramps par eiropieti uzēsties, izskatās, negrib. Līdz ar to var izplēnēt pasaulē lielākā divpusējā tirdzniecības vienošanās. Līdz ar kritušajām cerībām uz ieguvumiem, pagaidām atceltas arī bažas par lētās produkcijas plūdiem, Latvijas gadījumā arī vietējo ražotāju izspiešanu no sava tirgus, ĢMO aprites kārtības maiņas un citiem riskiem. Turklāt abas puses pagaidām būs pasargātas no tādām dzemdību sāpēm, kādas pērnruden piedzīvoja nolīgums ar Kanādu.
No otras puses – tieši TTIP varētu dot stimulējošu dunku sānos pārtikas un lauksaimniecības produkcijas eksportētājiem. Tomēr jāņem vērā, ka mūsu preces uz ASV tirgu līdz šim plūdušas mazos apjomos, tāpēc TTIP atvēršanas plūdos mūsu ražotāji varētu arī, kas zina, smagi sarīties ūdeni.
Ekonomisti globālajā presē bubina, ka ar TTP un TTIP nodošanu metāllūžņos Tramps ir radījis amerikāņiem papildu darbavietas īstermiņā un iznīcinājis ilgtermiņā. Vai sarunas kaut kad turpināsies kārtējā sarunu raundā, vai arī tiks letarģiski iemidzinātas – pašlaik nav skaidrs. Par to jāgaida mājiens, kad zudīs inaugurācijas balles skurbulis. Maz ticams, bet nevar izslēgt, ka tomēr atvērsies pieredzējušā uzņēmēja trešā acs un nolīguma sarunas iegūs otro elpu. Galu galā pasaules tirdzniecības kuģi ļoti labprāt stūrētu arī Ķīna.
