Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 10.februārī, izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Arhīvu likumā, kas paredz atteikties no arhīvu speciālistu sertifikācijas, informē Saeimas Preses dienests.

Līdzšinējā prasība par arhīvu speciālistu sertifikāciju ir neatbilstoša direktīvai par pakalpojumiem iekšējā tirgū. Tā nosaka valstij pienākumu likvidēt vai atcelt nevajadzīgas vai nesamērīgas prasības speciālo atļauju (licenču) saņemšanai saimnieciskās darbības veicējiem pakalpojumu jomā, iepriekš deputātiem grozījumu būtību pamatoja Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Bibliotēku un arhīvu nodaļas eksperte Līga Dimante.

Sertifikācija patlaban ir paredzēta arhīvu speciālistiem, kuri sniedz pakalpojumus publisko (institūciju) dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā. Izplatītākie pakalpojumi ir lietu nomenklatūras sastādīšana, dokumentu sakārtošana un aprakstīšana (sastādot arhīvisko aprakstu, dokumentu iznīcināšanas aktus u.c.). Sertifikācijas sākotnējais mērķis bija garantēt fizisko personu pakalpojumu sniegto kvalitāti, kura Arhīvu likuma tapšanas gaitā daudzos gadījumos bija zema. Cēlonis zemajai kvalitātei bija ne tikai pakalpojumu sniedzēja kvalifikācijā, bet arī tas, ka tolaik nepastāvēja tiesiskais regulējums par kārtību, kādā sniedzami pakalpojumi.

Vairāku gadu garumā ievilkusies vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas ieviešana, taču problēmas pamatā esot pašu arhivāru nespēja definēt, ko īsti vēlas redzēt šajā sistēmā.

No 2005.gada daudzmiljonu latu vērtais projekts faktiski nav īstenots arhīvu vadības un speciālistu atšķirīgo viedokļu dēļ. Gada sākumā darbu uzsākusī Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) direktore Māra Sprūdža cer, ka jau nākamgad arhīvos būs ieviesta jaunā sistēma, raksta Neatkarīgā.

«Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas ieviešana sakrita reizē ar LNA reorganizāciju, un tas nozīmē, ka vienlaikus bija jāīsteno divi milzīgi projekti. Ar esošo kapacitāti tas nav iespējams, tāpēc arī projekta īstenošana kavējas,» stāsta valsts aģentūras Kultūras informācijas sistēmas (KIS) direktors Armands Magone.

Konkurss, kurā jāizvēlas firmas, kas nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus Latvijā, esot sastādīts noteiktu kompāniju interesēs.

Šādas aizdomas radušās vairākiem transporta nozarē strādājošiem uzņēmumiem. Jau augusta beigās noslēdzas pieteikumu iesniegšanas termiņš konkursam par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem, kurš pārdalīs tirgu Latvijā. Tomēr konkursu jau skar skandāli. «Satiksmes ministrija izpilda precīzu pasūtījumu,» norāda SIA AIPS vadītājs Uldis Kolužs. Dažas autobusu firmas pat pieprasa konkursa atcelšanu un jaunu noteikumu iz­strādi, griežoties pie Konkurences padomes, Satiksmes ministrijas (SM) un Ministru prezidenta. Pašreizējie konkursa noteikumi lielā mērā esot vērsti uz to, lai izspiestu vairākas kompānijas no tirgus. SM oficiālu atbildi par pārvadātāju apstrīdēto konkursu gan sola sniegt tikai līdz augusta beigām.

Daļu pārvadātāju, kam, šogad uzvarot konkursā par tiesībām veikt pasažieru pārvadājumus Latvijā, valsts nākamos divpadsmit gadus garantējusi ienākumus, vieno juridiskas saites.

A/s Liepājas autobusu parks, a/s Nordeka, a/s Rīgas Taksometru parks, SIA Rīgas satiksme, SIA Saldus autobusu parks un Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija 2006. gadā nodibinājuši a/s Starppilsētu līnijas, kuras "uzdevums ir sagatavot materiālus un piedalīties konkursā par tiesībām veikt pasažieru pārvadāšanu LR reģionos saskaņā ar izstrādātiem konkursa noteikumiem".

Plūc laurus

Starppilsētu līniju akcionāri un uzņēmuma amatpersonu pārstāvētas firmas plūca laurus valsts SIA Autotrans­portu direkcija šovasar izsludinātajā konkursā par tiesībām divpadsmit gadus veikt (un iegūt iespaidīgas dotācijas) reģionālos starppilsētu pārvadājumus ar autobusiem, pilnībā iegūstot četras no astoņām konkursā piedāvātajām lotēm (reģionālas starppilsētu nozīmes maršrutu tīkla daļas) un līdzdarbojoties piektajā.

Par to, kādi steidzami risinājumi nepieciešami, lai nodrošinātu nepieciešamo skaitu autobusu šoferu, lai nenonāktu situācijā, ka nav kam vadīt pasažieru autobusus, Guntara Gūtes saruna ar Liepājas autobusu parka (LAP) valdes locekli Annu Valteri.

Šobrīd joprojām novērojamas lielākas vai mazākas, tomēr problēmas autobusu pasažieru pārvadājumu jomā – kam trūkst šoferu, kam pat attiecīgu autobusu. Tostarp jūlijā diezgan lielas grūtības piedzīvoja arī jūsu uzņēmums. Kas ir galvenie faktori, kas rada šo situāciju?

Ja runājam konkrēti par jaunajām lotēm kā tādām – daļā no tām pārvadātāji darbu uzsāka pagājušajā un šajā gadā, tagad ir paziņoti konkursa rezultāti atlikušajās lotēs, kur pārvadājumi jāuzsāk nākamajos gados. Nenoliedzami, tie, kuri ir gudrāki, gatavojoties uzsākt darbu jaunajās lotēs, mācīsies no visu mūsu kļūdām. Bet runājot par mūsu pieredzi – gatavojoties Ogres/Aizkraukles lotes izpildes uzsākšanai, bija jāpaveic ļoti liels darbs, kas sastāvēja no vairākiem lieliem blokiem, tostarp nokomplektēt attiecīgām prasībām atbilstošus autobusus. Mēs laicīgi iegādājāmies pilnīgi jaunu floti.

Pāris gadu vēlāk, nekā sākotnēji plānots, pretī Rīgas Centrālajai dzelzceļa stacijai taps vērienīgs darījumu centrs.

Septiņu stāvu darījumu centrā pirmos divus stāvus aizņems veikali, pārējos stāvus - biroji, bet zem ēkas plānota pazemes autostāvvieta un mikroautobusu pietura. Turpat, kur pašlaik, arī turpmāk atradīsies trolejbusu pietura. Ēkas pirmais stāvs būs caurstaigājams. Projekta attīstītājs un zemes gabala īpašnieks SIA Regals nami vēlētos ierīkot pazemes autonovietni zem Satekles ielas, par ko gan vēl būs jāvienojas ar Rīgas domi.

Savulaik projekta attīstītāji optimistiski pieļāva, ka ēka varētu būt gatava 2007. gada otrajā pusē, vēlāk tika runāts par 2009. gada sākumu. Šobrīd tiek pieļauts, ka 2009. gada pavasarī varētu sākties šī centra būvniecība. Mainījušās arī iespējamās investīcijas projektā - no 10 līdz 15 milj.eiro tās palielinājušās līdz 30 milj. eiro. Iepriekš precīzas investīcijas nav bijis iespējams sarēķināt, jo pilnībā nebija gatavs projekts, un arī celtniecības izmaksas ir spērušas platu soli palielināšanās virzienā, - skaidroja SIA Regals nami komercdirektors Jānis Brants. Projekts aizkavējies galvenokārt birokrātisku iemeslu dēļ. Šoruden projekts būs saskaņots, un bumba tagad būšot attīstītāju pusē - būvēt vai nebūvēt un kad to darīt. Pastāv arī iespēja projektu pārdot, bet tā neesot prioritāte.

AS Nordeka vadība kategoriski noraida streika organizētāju apgalvojumus par vadības attieksmi pret darbiniekiem, autobusu vadītāju darba un atpūtas režīma neievērošanu un zemajām algām, paziņojumā Nasdaq Riga norāda kompānijas vadītājs Sergejs Zabavņikovs.

Pēc Valsts SIA Autotransporta direkcija atzinuma AS Nordeka autobusu vadītāju darba samaksa pirms darbinieka nodokļu nomaksas ir viena no augstākajām nozarē. 2013.gadā tā bija vidēji 850 eiro mēnesī.

Respektējot savu darbinieku likumiskās tiesības piedalīties streikā, AS Nordeka vadība vienlaicīgi uzskata par nepieņemamu šī streika organizētāja – arodbiedrības LABA - publiskajā telpā pret uzņēmumu izvērsto nomelnojošo kampaņu.

AS Nordeka ir viens no lielākajiem pasažieru pārvadātājiem Latvijā un arī viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem nozarē. Uzņēmuma akcionāri pēdējos gados ir ieguldījuši lielus līdzekļus gan uzņēmuma attīstībā, gan darbinieku darba apstākļu uzlabošanā.

Pašvaldības kapitālsabiedrības a/s Jelgavas autobusu parks (JAP) valdes loceklis Pēteris Salkazanovs iecelts arī par padomes locekli a/s AMO Plant, kuras ražotos autobusus JAP iepērk, liecina Komercreģistra paziņojums.

Pēc Komercreģistra datiem, septembra beigās reģistrēta jaunieceltā AMO Plant padome, kuras sastāvā līdztekus P. Salkazanovam pārējie ir Krievijas Federācijas pilsoņi - padomes priekšsēdētājs Aleksejs Komissarovs, padomes priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Pogrebenko, kā arī padomes locekļi Andrejs Berezins, Irina Horeva un Dmitrijs Jerošoks.

Savukārt no padomes atbrīvots līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Jevģēnijs Panteļejevs un padomes locekļi - Sergejs Akulovs, Valerijs Anuprienko, Konstantīns Laptevs, Vladimirs Ļebedevs no Krievijas Federācijas un bijušais Jelgavas cukurfabrikas vadītājs un ZZS biedrs Harijs Veģeris.

A/s Liepājas autobusu parks līdz 2015.gada beigām plāno sasniegt 15 miljonu latu apgrozījumu un to noslēgt ar 200 tūkst. latu peļņu.

Tādus rezultātus paredz šā gada maijā uzņēmuma padomē apstiprinātais stratēģiskās attīstības plāns 2012. - 2015. gadam.

Db.lv rakstīja, ka šā gada septembra vidū a/s Liepājas autobusu parks veica finanšu investīciju taksometru uzņēmumā SIA Baltic Taxi, kļūstot par tā kapitāldaļu kontrolpaketes īpašnieku. Tuvāko divu gadu laikā SIA Baltic Taxi plānots sasniegt četrus miljonus latu lielu apgrozījumu, 2015. gadu noslēdzot ar 150 tūkst. Ls peļņu.

Savukārt a/s Liepājas autobusu parks jaundibinātā meitasuzņēmuma SIA Rumba Tours plānotais apgrozījums, noslēdzot 2015. gadu, plānots 0,4 miljonu latu apmērā, sasniedzot 25 tūkst. latu peļņu. SIA Rumba Tours specializācija ir autobusu nomas pakalpojumi privātpersonām, uzņēmumiem un tūrisma pakalpojumu sniedzējiem.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs darbinieki šogad veic ap 100 autobusa pieturvietu remontdarbus un atjaunošanu visā Latvijā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Daļa autobusu pieturvietu, kas bija morāli un fiziski novecojušas un neatbilda arhitektūras prasībām apdzīvotās vietās, bija jānojauc, to vietās jau ir uzbūvētas vai tuvākajā laikā tiks uzceltas jaunas pieturvietas, savukārt citām tiek veikti renovēšanas darbi.

Piemēram, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs Talsu ceļu rajona Talsu nodaļai 2016.gadā par autoceļu ikdienas uzturēšanas līdzekļiem paredzēts veikt 6 autobusu pieturvietu remontdarbus, bet 4 paviljonus uzbūvēt no jauna. Vecās pieturvietas tiks nojauktas Zvirgzdos, Ārlavā, Lubezeres pagriezienā un Anužos, kur vietā tiks izbūvēti jauni paviljoni.

Savukārt Alūksnes ceļu rajona Alūksnes nodaļai bija jāremontē pieci autobusu pieturvietu paviljoni, bet viens jāuzbūvē no jauna. Liepnas autobusu pietura bija jānojauc, un tagad Liepnā ir uzbūvēts tipveida vieglmetāla autobusu pieturvietas paviljons 3.75x1.4 metru platībā. Gan jaunā autobusu pieturvieta Liepnā, gan renovētie paviljoni ir aprīkoti ar soliņiem un betona atkritumu urnām.

Konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu līdz 2021. gada decembrim noteikti uzvarētāji visās 23 maršrutu tīkla daļās, informē valsts SIA Autotransporta direkcija.

Iepirkumu komisija ir izvērtējusi pretendentu piedāvājumus konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu līdz 2021. decembrim (atsevišķās lotēs līdz augustam), nosakot uzvarētāju visās 23 maršrutu tīkla daļās.

Īstermiņa konkursā tika saņemti 32 piedāvājumi, ko iesniedza 18 uzņēmumi. Tas tika izsludināts, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktību laika periodā, kad esošajiem līgumiem būs beidzies termiņš, bet jaunie līgumi ar konkursa uzvarētājiem vēl nebūs stājušies spēkā.

Ņemot vērā, ka ar konkursa uzvarētājiem tiks slēgts īstermiņa līgums, noteiktās kvalitātes prasības ir tādas, ko pārvadātāji nodrošina jau šobrīd un kuru izpildei papildu investīcijas nav nepieciešamas. Noteikts, ka temperatūrai autobusa salonā jābūt robežās no + 160C līdz + 240C (atbilstoši sezonai), kā arī 10% autobusu jābūt pielāgotiem personu ar funkcionāliem traucējumiem pārvadāšanai.

A/s Liepājas Autobusu parks (LAP), ieguldot 1,5 mil. eiro, pirmo reizi pēdējo 25 gadu laikā iegādājies astoņus pilnīgi jaunus autobusus.

Autobusi ir ražoti VOLVO uzņēmumā, un a/s LAP piegādāti uz ļoti izdevīgiem nosacījumiem. Visi jaunie autobusi janvārī sāks kursēt Liepājas pilsētas maršrutos. Vienlaikus mainīsies LAP logo, bet autobusu vizuālais noformējums būs veidots tā, lai kalpotu arī par Liepājas simbolu, Db pastāstīja a/s Liepājas Autobusu parks valdes priekšsēdētājs Gundars Kristapsons. "Šogad beidzot izdevās pārliecināt akcionārus, ka jauni autobusi ir rentablāks ieguldījums par lietotiem autobusiem, lai gan sākotnējās investīcijas, protams, ir lielākas," Db pastāstīja G. Kristapsons. Jaunie autobusi ir aprīkoti ar invalīdiem piemērotu zemo grīdu autobusa priekšgalā, pieturu nosaukumu audioatskaņošanas iespēju un elektroniskajiem tablo. Autobusu iegādei ņemts kredīts uz septiņiem gadiem, taču ieguldījumi atmaksāšoties ievērojami ātrāk, lēš G. Kristapsons. Pavisam Liepājas pilsētā kursē ap 50 LAP autobusi, parka rīcībā ir arī starppilsētu un tālsatiksmes autobusi. Tāpēc jaunu autobusu iegāde turpināsies arī nākamajos gados. 2009. gadā LAP plāno izsludināt konkursu par vismaz četru jaunu tālsatiksmes autobusu iegādi. Jauno autobusu vizuaālais noformējums veidots speciāli LAP - īsie (12 m) autobusi būs zaļā krāsā, ar liepu lapu zīmējumu, bet 18 m autobusi sarkanā, kas abas ir Liepājas karoga krāsas. Autobusus rotā logo un nosaukumi: pilsētas buss, starppilsētu buss un minibuss. Jauno autobusu ekonomiskā efektivitāte esot jūtama jau tagad - LAP par 10 % samazinājis strādājošo skaitu remonta zonā. Šo soli veicinājuši arī 2007 - 2008. gadā veiktie ieguldījumi servisa tehniskajā aprīkojumā. Ar 1. janvāri LAP ievieš arī jaunas autobusu biļetes un mēnešbiļetes, kuras arī rotās LAP logo un kuras būs zaļā un sarkanā krāsā.

Hansabuss AS meitas uzņēmums Latvijā SIA Tukuma Auto ir iegādājies 100 procentus akciju Latvijas autotransporta uzņēmumā SIA Ludzas ATU, kas nodrošina autobusu pārvadājumus Ludzā un tās apkārtnē, teikts paziņojumā medijiem.

Darījuma rezultātā Hansabuss tirgus daļa Latvijā konkurencei atvērto sabiedrisko autobusu pārvadājumu un čartera pārvadājumu nozarē pārsniegs 10 %.

Hansabuss AS valdes loceklis Nēme Tammis (Neeme Tammis) norādīja, ka ar šo darījumu uzņēmums būtiski nostiprina savu pozīciju Baltijas sabiedrisko autobusu pārvadājumu tirgū. «Ludzas ATU darījums ir ceturtais pārņemšanas darījums, ko Hansabuss īstenojis Baltijā pēdējo 18 mēnešu laikā, un trešais Latvijā. Tas ir nākamais solis, gatavojoties Latvijas sabiedrisko autobusu pārvadājumu tirgus atvēršanai 2020. gadā. Mēs plānojam turpināt paplašināt savu klātbūtni sabiedrisko autobusu pārvadājumu un čartera autobusu pārvadījumu tirgos Baltijā atbilstoši situācijai tirgū,» informēja N.Tammis.

Igaunijas starppilsētu un starptautisko autobusu operators «Lux Express» pēc pusotra gada plāno ienākt Latvijas iekšzemes pasažieru pārvadājumu tirgū, otrdien paziņoja kompānijas valdes loceklis Janno Ritsbergs.

«Lux Express» jau piedāvā autobusu satiksmi starp Rīgu un Daugavpili, kas kursē caur Biržiem Lietuvas ziemeļos.

Ritsbergs žurnālistiem otrdien sacīja, ka Igaunijas iekšzemes autobusu tirgus ir liberāls, bet Latvijas tirgus darbojas atbilstoši iepirkumiem gan reģionālā, gan starppilsētu autobusu satiksmē.

«Tiks organizēts iepirkums uz desmit gadiem un uzvarētājs ar zemākās cenas piedāvājumu desmit gadus varēs apkalpot maršrutus ar nosacījumu, ja kompānija strādā ar zaudējumiem, Latvijas valsts kompensē operatora zaudējumus. Tas principā nozīmē, ka neviens operators Latvijā nav ieinteresēts pakalpojuma vai produkta attīstībā,» klāstīja Igaunijas kompānijas pārstāvis.

Visus autobusa maršrutus, kas kursē paralēli vilcienam, būtu loģiski nodot vilciena operatoram, uzskata sabiedriskā autobusa pārvadātāja SIA «B-Bus» valdes priekšsēdētājs Vitālijs Komars.

Šogad SIA «Autotransporta direkcija» (ATD) plāno izsludināt konkursu visā Latvijā par pasažieru pārvadājumiem reģionālajā maršrutu tīklā. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) medijos izteicies, ka valsts iespējams vairs nedotēs reģionālos autobusu maršrutus, kuros paralēli kursē pasažieru vilciens.

«Satiksmes ministra redzējums, kas vērsts uz sabiedriskā transporta attīstības nākotni reģionālajos maršrutos, ir pareizais virziens, uz kuru būtu jāiet, jo esošais maršrutu tīkls ir novecojis,» saka Komars.

Viņš norāda, ka, plānojot reformas, nevajadzētu pārāk aizrauties ar reģionālo maršrutu komercializēšanu, lai tās nenovestu pie vēl lielākiem valsts budžeta tēriņiem. «Ņemot vērā, ka vilciens apkalpos peļņu nesošus maršrutus - starppilsētu maršrutus, ļaut kādam braukt paralēli, nozīmētu - zaudēt naudu,» skaidro «B-Bus» valdes priekšsēdētājs.

Liepājas autobusu parka vairākuma akcionāru pieņemtais lēmums veikt finanšu ieguldījumus uzņēmumā BalticTaxi nesakrīt ar domes redzējumu, DB apsiprināja Liepājas domes sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Zane Ģirne.

«Ņemot vērā, ka Liepājas pašvaldība ir viens no Liepājas autobusu parka akcionāriem (34,85% LAP akcijas), Liepājas dome regulāri seko līdzi šī uzņēmuma attīstībai un piedalās lēmumu pieņemšanā. Arī attiecībā uz uzņēmumā pieņemto attīstības stratēģiju nav šaubu, ka uzņēmumam ir jādomā par to, kā uzlabot esošos pasažieru pārvadājumu pakalpojumus un attīstīt pilnīgi jaunus pakalpojumus saistītās jomās,» pašvaldība viedokli pauž Z. Ģirne.

Tomēr Liepājas autobusu parka vairākuma akcionāru pieņemtais lēmums veikt finanšu ieguldījumus uzņēmumā BalticTaxi nesakrīt ar domes redzējumu par to, kā uzņēmumam vajadzētu attīstīties, tādēļ pašvaldības intereses pārstāvošie padomes locekļi balsojuši pret finanšu ieguldījumu SIA BalticTaxi. Pašvaldības skatījumā lietderīgāk šo finanšu ieguldījumu būtu novirzīt uzņēmuma stiprināšanai, gatavojoties nākamgad paredzētajam konkursam par pasažieru pārvadājumiem Liepājā, piemēram, jaunu autobusu iegādē.

Šonedēļ medijos interesi izraisīja 9.6 miljonus vērtais skolēnu autobusu iepirkums. Valsts Reģionālās attīstības aģentūras izsludinātā konkursa nolikums nosaka, ka jauno autobusu krāsojumam noteikti ir jābūt oranžam.

Šī nav vienīgā neizskaidrojamā prasība. Auto piegādātāji un eksperti atzīst, ka nolikumā ir virkne ierobežojošu prasību. Pastāv aizdomas, ka konkurss rakstīts konkrētam pretendentam, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Ekonomiskās krīzes uzspiesta pērn Latvijā notika skolu reforma- daudzas slēdza un apvienoja. Tāpēc Šveices valdības atbalsts skolu autobusu iegādei bija gluži īstajā laikā. Ar tās palīdzību pie 110 autobusiem tiks 59 Latvijas pašvaldības.

Taču prasības autobusu saņēmējiem ir stingras - tos drīkst izmantot tikai skolēnu vešanai uz skolu un mājup. Nekādas ekskursijas vai izbraucieni brīvlaikā ar skolu autobusiem nav atļauti.

AS Hansabuss iegādājies 100% Latvijas uzņēmuma SIA AIPS, kas bez autobusu pārvadājumiem nodrošina arī autobusu apkopes un remonta pakalpojumus un ar grupā ietilpstošo uzņēmumu starpniecību pārvalda Bauskas autoostu, teikts paziņojumā medijiem.

Darījuma, rezultātā Hansabuss tirgus daļa Latvijā konkurencei atvērtajos sabiedriskā autobusu transporta un čartera transporta segmentos pārsniegs 10%.

Pircēju konsultēja investīciju banka Michel Capital un advokātu birojs Fort Latvia. Saskaņā ar pušu vienošanos darījuma summa ir konfidenciāla.

Hansabuss valdes loceklis Nēme Tammis (Neeme Tammis) norāda, ka ar šo darījumu uzņēmums būtiski stiprina savu pozīciju Baltijas sabiedrisko autobusu pārvadājumu tirgū: «Tas ir nākamais solis, gatavojoties Latvijas sabiedrisko autobusu pārvadājumu tirgus atvēršanai 2020.gadā. AIPS ir trešais uzņēmums Baltijas valstīs un otrais Latvijā, ko Hansabuss pārņēmis pēdējo 12 mēnešu laikā. Mēs plānojam turpināt paplašināties sabiedrisko autobusu pārvadājumu tirgū un čartera autobusu pārvadājumu tirgū Latvijā atbilstoši esošajai tirgus situācijai».

Vienīgais kavēklis skolēnu autobusu piegādi pašvaldībām varētu būt kāda sūdzība par iepirkuma komisijas lēmumu, sacīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre Dagnija Staķe.

Ja sūdzības nebūs, līgumi tiks noslēgti tuvākajā laikā un autobusi sākšot ceļu uz novadiem jau septembrī.

Db.lv jau vēstīja, ka skolēnu autobusus iegādāsies no SIA Domenikss un no SIA Latursus un UAB Salociai ir Partneriai, BMC Sanayi ve Ticaret A.S apvienības. Saskaņā ar pieejamo informāciju tie tomēr būs oranžā krāsā.

Kopumā tiks iepirkti 110 autibusi par 9,7 milj. latu no kuriem 7,44 milj. latu piešķir Šveices valdība, 1,31 milj. latu Latvijas valsts in trūkstošos 0,96 milj. latus segs pašvaldības.

Autobusu ekspluatācijas laikā pašvaldībām būs jāatskaitās par autobusu noslodzi. Ja tiks konstatēts, ka autobusi netiek izmantoti skolēnu pārvadājumiem nepietiekama bērnu skaita dēļ, tiks izskatītas iespējas konkrēto autobusu nodot citas pašvaldības rīcībā, kurai tas izrādītos nepieciešamāks.

AMO Plant risina sarunas par iespējamo MAN autobusu montāžu Latvijā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

«Šobrīd esam iegādājušies piecas VDL autobusu šasijas, uz kuru bāzes notiek nākamo autobusu montāža, no kuriem vairums paredzēti Jelgavas pašvaldībai,» stāsta a/s AMO Plant ārējo sakaru direktors Igors Graurs. Viņš norāda, ka šogad aktīvi tiek meklēti potenciālie dažādu kategoriju VDL autobusu pircēji. «Potenciālo pircēju apzināšana Latvijā un citviet Baltijā ir viena lieta, tomēr jārēķinās, ka potenciālos pircējus - pašvaldības - ietekmējusi ekonomiskā krīze,» zina teikt I. Graurs. Tieši tādēļ, lai paplašinātu savu potenciālo noieta tirgu, kā arī palielinātu potenciālo pircēju loku, notiek sarunas ar MAN par autobusu montāžu Jelgavā.

No 2011.gada 1.janvāra tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta maršrutos, kustību sarakstos, kā arī pieturvietu nosaukumos.Sabiedriskā transporta kopējais reisu skaits netiks samazināts, un izmaiņas veiktas, lai sinhronizētu transportlīdzekļu atiešanas un pienākšanas laikus pieturvietās, informē Rīgas satiksme.

Īpaša uzmanība jāpievērš trolejbusu pasažieriem, jo izmaiņas tiks veiktas visu trolejbusu maršrutu darba dienu un brīvdienu kustības sarakstos. Izmaiņas būs arī sekojošos autobusu maršrutu darba dienu un brīvdienu kustības sarakstos – 1., 2., 3., 5., 11., 13., 14., 21., 24., 33., 37., 40. un 41. Savukārt 36.autobusu maršrutā tiks veiktas izmaiņas brīvdienu kustības sarakstā vienam atiešanas laikam. Lielākās izmaiņas skars 2. un 24.autobusu maršrutu kustības sarakstus – tie tiks koriģēti atbilstoši pasažieru plūsmai un plānoti tā, lai nebūtu situācijas, kad abi pieminētie maršruti pieturvietā ierodas vienlaikus, jo abi šie maršruti gandrīz pilna maršruta garumā dublē viens otru. Tramvaju maršrutos un kustības sarakstos izmaiņas nav veiktas.

Sakarā ar Latvijas Republikas proklamēšanas svētkiem laika periodā no 2019. gada 17. līdz 19. novembrim gaidāmas izmaiņas vairāk nekā 400 reģionālo autobusu maršrutu visā Latvijā, informē Autotransporta direkcija.

Ņemot vērā, ka svētkos pasažieru braukšanas paradumi mainās, daļā maršrutu tiks atklāti jauni reisi, bet citos to skaits tiks samazināts. Autotransporta direkcija aicina iedzīvotāju pirms brauciena atkārtoti pārbaudīt aktuālo autobusu kustības sarakstu.

Izmaiņas gaidāmas aptuveni pusē no visiem reģionālajiem autobusu maršrutiem, kur pasažieru pārvadājumus nodrošina 23 pārvadātāji: AS «Nordeka», SIA «Norma-A», AS «CATA», SIA «VTU Valmiera», AS «Liepājas autobusu parks», SIA «Sabiedriskais autobuss», AS «Talsu autotransports», SIA «Tukuma auto», PSIA «Ventspils reiss», AS «Rīgas Taksometru parks», «Ekspress Ādaži», «Galss Buss», «Jelgavas autobusu parks», «Dobeles autobusu parks», «Migar», «Aiva auto», «Daugavpils autobusu parks», «Balvu autotransports», AS «Rēzeknes autobusu parks», SIA «Jēkabpils autobusu parks», «Gulbenes autobuss», «Madonas ceļubūves SIA» un «Ceļavējš».

Lai arī tiesa aizliedza slēgt līgumus ar vairākām autobusu kompānijām, pasažieru pārvadājumu veikšanai skandalozajā pasažieru pārvadājumu konkursā, tomēr caur apakšlīgumiem šis lēmums esot apiets.

To savā publiskajā paziņojumā pavēstījuši vairāki reģionālie pārvadātāji. SIA Blagovest Tur, a/s Nordeka, a/s Rīgas taksometru parks, SIA Norma-A ir firmas, ar kurām Administratīvā rajona tiesa aizliedza slēgt pārvadājumu līgumus maršrutu tīkla daļā Centrs1 skandalozajā pasažieru pārvadājumu konkursā. Savukārt Autotransporta direkcija uzskata, ka viss noticis likuma ietvaros.

Autotransporta direkcija ar uzviju caur Liepājas un Jelgavas autobusu parku līgumiem esot nodrošinājuši, ka Satiksmes ministrijas uzlikto pienākumu vajadzīgā apjomā pildot «vajadzīgie cilvēki». Pārvadātāji norāda, ka šobrīd ar a/s Liepājas autobusu parku noslēgto pasažieru pārvadājumu tīkla daļu pilda – 54.9 % SIA Blagovest Tur, 21.5 % a/s Nordeka,5.6 % SIA Norma-A, 18 % a/s Liepājas autobusu parks. Ar SIA Jelgavas autobusu parks noslēgto pasažieru pārvadājumu tīkla daļu 100 % pilda a/s Rīgas taksometru parks.

Autobusu ražotāja a/s Amo Plant pagājušajā gadā strādāja ar 1 201 433 latu zaudējumiem, un tie ir vairākkārt lielāki nekā 2010. gadā, liecina Firmas.lv informācija.

Amo Plant zaudējumi 2010. gadā bija 76 022 lati. Uzņēmums pērn ir strādājis ar 2 879 393 latu apgrozījumu, un tas ir par 8,3% mazāks nekā 2010. gadā, kad Amo Plant apgrozījums bija 3 138 756 lati.

Amo Plant vadības ziņojumā teikts, ka pērn uzņēmumam radās jauns stratēģiskais partneris - Vācijas autokoncerns MAN Group, ar kuru parakstīts sadarbības līgums, kas paredz Lion's City A21 sērijas pilsētas autobusu komplektēšanu. Uz šā līguma pamata 2012. gadā parakstīts nodomu protokols par 60 autobusu pasūtījumu Krievijas uzņēmumam Mosgortrans, kas ir municipālais pasažieru pārvadātājs Maskavā.

Šodien Jelgavas autobusu ražotāja AS AMO Plant autobuss svinīgos apstākļos pameta rūpnīcas teritoriju, lai dotos uz Voroņežas apgabalu Krievijā, vienlaikus tas būs mēģinājums ieiet Krievijas tirgū.

Piedaloties Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam (ZZS), AMO Plant valdes priekšsēdētājam Aleksejam Maslovam un citiem Latvijas un Nīderlandes pārstāvjiem, kā arī ražotnes darbiniekiem, tika prezentēts Voroņežai sagatavotais autobuss, pēc kā tas pameta rūpnīcas teritoriju, lai dotos ceļā uz Voroņežu, kur 14.novembrī AMO Plant kopā ar SIA AMO Bus (Krievija) organizēs Latvijā ražotā pilsētas autobusa AMO Plant Ambassador SB 200 prezentāciju Voroņežas apgabala administrācijai un pilsētas mērijai.