Konkurss, kurā jāizvēlas firmas, kas nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus Latvijā, esot sastādīts noteiktu kompāniju interesēs.
Šādas aizdomas radušās vairākiem transporta nozarē strādājošiem uzņēmumiem. Jau augusta beigās noslēdzas pieteikumu iesniegšanas termiņš konkursam par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem, kurš pārdalīs tirgu Latvijā. Tomēr konkursu jau skar skandāli. «Satiksmes ministrija izpilda precīzu pasūtījumu,» norāda SIA AIPS vadītājs Uldis Kolužs. Dažas autobusu firmas pat pieprasa konkursa atcelšanu un jaunu noteikumu izstrādi, griežoties pie Konkurences padomes, Satiksmes ministrijas (SM) un Ministru prezidenta. Pašreizējie konkursa noteikumi lielā mērā esot vērsti uz to, lai izspiestu vairākas kompānijas no tirgus. SM oficiālu atbildi par pārvadātāju apstrīdēto konkursu gan sola sniegt tikai līdz augusta beigām.
Paliks daži
Sākotnēji lielā slepenībā no pasažieru autopārvadātājiem SM izstrādāja starppilsētu autobusu pārvadājumu reorganizācijas likumu, kas rezultējies konkursā. Konkursa ietvaros valsts starppilsētu un lauku pagastu maršrutu autobusu tīkls ir sadalīts astoņās paketēs jeb lotēs. Autobusu maršrutu tīklu paredzēts maksimāli centralizēt, jo katrā no lotēm autobusu satiksmi organizēs un nodrošinās tikai konkursā uzvarējusī kompānija. Šobrīd par to atbild aptuveni 27 kompānijas, taču turpmāk visu noteiks daži vadošie uzņēmumi.
Strīdīgā lote
Galvenā problēma, ar ko nemierā daži uzņēmēji, ir strīdīgā lote ar nosaukumu Centrs 1, kura neatbilst ģeogrāfiskā sadalījuma loģikai. Šīs lotes turpmākajam apsaimniekotājam pasažieri būs jāpārvadā gan Jūrmalas, gan Aizkraukles, Bauskas, Tukuma un Ogres virzienos. «Lotes ir sadalītas tā, lai nevis kaut ko uzlabotu, bet tā, lai pārdalītu tirgu. Lote Centrs 1 ir izveidota, lai izmestu mūs un vēl trīs autopārvadātājus no tirgus,» pārliecināts ir U. Kolužs. Minētie autopārvadātāji ir U. Koluža pārstāvētais SIA AIPS, kā arī SIA Tukuma auto, SIA Ogres autobuss un SIA Aizkraukles ATU. Minētie uzņēmumi, pat apvienojoties, neesot spējīgi uzvarēt konkursā par tiesībām apkalpot loti Centrs 1, jo tajā ietverti arī pakalpojumi virzienā uz Jūrmalu, kas ir ļoti liels darba apjoms, bet neizpildāms, jo minētās kompānijas nebāzējas Rīgā. «Mēs nebāzējamies Rīgā, un līdz ar to reģiona uzņēmums gribēdams nevar sniegt pakalpojumus šādā virzienā - tam nav nekādas loģikas un biznesa pamata. Tad mums būtu savi šoferi jāpārceļ uz dzīvi Rīgā jābāzē savi autobusi Rīgā un tad mēs varētu braukāt no Rīgas uz, piemēram, Jūrmalu,» sašutis ir U. Kolužs. Viņš norāda, ka kompānijas ir mēģinājušas runāt ar pārvadātājiem no Rīgas par spēku apvienošanu - lai kāda Rīgas kompānija sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus uz Jūrmalu, tomēr «ar mums neviens nerunās, jo uzvarētājs tur jau ir izlemts» . Rīgas kompānijām savukārt nav problēmu sniegt pakalpojumus visos minētos virzienos, jo tās jau bāzējas Rīgā, bet Rīga ir gandrīz visu tālsatiksmes maršrutu mērķis. «Ir izveidota atsevišķa lote Dienvidi, kur ir tikai divi pārvadātāji - Jelgavas un Dobeles autobusu parki, un kas ir pilnīgi loģiska no ģeogrāfiskā viedokļa. Kāpēc mūs tur nevarēja ielikt? Tad mēs varētu mierīgi piedalīties. Bet nē, mūs vienkārši grib izmest ārā,» sašutis ir U. Kolužs. Kompānijas gan konkursā domā startēt tik un tā. «Jā, mēs startēsim. Principa pēc. Lai arī uzvarēt mums tur būs nereāli, un pat ja uzvarētu, mēs nevarētu nodrošināt to, kas tur tiek mākslīgi prasīts,» viņš piebilst. Zaudējot konkursā, vairums reģiona autobusu kompāniju varētu beigt pastāvēt vai arī samazināt darbinieku skaitu, jo tālsatiksme nodrošina lielāko daļu no darba apjoma. Uzņēmumiem tā arī neesot izdevies gūt skaidrojumu no Satiksmes ministrijas, kāpēc izveidota šāda lote. «Mums atbild - bez komentāriem,» sašutis U. Kolužs.
SM: tā ir buferzona
SM pārstāvis Adrians Ļubļins Db noraida pārmetumus un skaidro - strīdīgā lote izveidota kā «buferzona» nākotnē pret dzelzceļa satiksmes lielāku intensitāti ar mērķi, lai maršrutus varētu apkalpot iespējami mazāks transportlīdzekļu skaits. Centrs 1 ir lote, kurā ietverti ļoti daudzi paralēlie autobusu un dzelzceļa maršruti. Tuvāko četru gadu laikā Pierīgas maršrutos ir paredzēts liels dzelzceļa intensitātes pieaugums, tāpēc potenciālajam konkursa uzvarētājam ir jānodrošina iespēja arī turpmāk strādāt un noslogot autobusu parku, pēc tam, kad daudzi Pierīgas maršruti kļūs lieki - to intensitāte varētu samazināties pat par 70% - un valsts pārstās tādā apjomā kompensēt tos maršrutus, kuros paralēli notiks intensīva dzelzceļa satiksme. «Jebkurš uzņēmums, kas būs iegādājies noteiktu autobusu skaitu esošā maršruta tīkla apkalpošanai, gribēs zināt - ko darīt pēc četriem gadiem, kad daudzu maršrutu vairs nebūs? Jo līgumi ar konkursu uzvarētājiem tiks slēgti uz 12 gadiem. Autobusus pēc četru gadu darba uzņēmumam nebūs izdevies atpelnīt,» uzsver A. Ļubļins.
Par labu citiem
Paši autopārvadātāji savā starpā runā, ka loti Centrs 1 esot noskatījuši satiksmes ministram Aināram Šleseram tuvu stāvoši cilvēki, viens no kuriem esot Latvijas pirmās partijas valdes loceklis un transporta kompānijas Blagovest Tur līdzīpašnieks Aleksandrs Brandavs. Viņš Db apstiprina, ka Blagovest Tur, kuras līdzīpašnieki ir arī divas beļģu kompānijas ar pieredzi pasažieru pārvadājumos, grasās piedalīties konkursā, tomēr pagaidām neatklāj, ar kurām kompānijām notiks kopā dalība konkursā un kurās lotēs. Viņš uzsver: pārmetumi par to, ka konkursā viena lote izveidota par labu Blagovest kompānijai, ir muļķības. «Nu kādas vēl tur intereses un lobēšana? Autobusu pārvadājumi vispār ir vairāk sociāla nodarbe, nevis lielu naudu nesošs bizness,» norāda A. Brandavs, piebilstot, ka šajā nozarē pelna pilnīgi visi, izņemot pašus autopārvadājumu kompāniju īpašniekus. «Daudzi autobusu pārvadātāji vispār šobrīd uz autopārvadājumiem pārāk skatās kā uz biznesu. Tā tomēr pirmkārt ir sociālā funkcija. Tāds ir mans un mūsu kompānijas beļģu līdzīpašnieku skatījums,» norāda A. Brandavs. Autobusu nozares pārstāvji zina stāstīt, ka Blagovest konkursā plāno piedalīties kopā ar pasažieru pārvadājumu kompāniju Norma-A, kas vairāk pazīstama ar nosaukumu Ecolines, kā arī kopā ar Rīgas taksometru parku (RTP). Ecolines viedokli Db noskaidrot neizdevās. RTP valdes priekšsēdētājs Leopolds Muižnieks Db uzsvēra, ka uzņēmums konkursam esot gatavojies vairākus gadus. «Ja šie vīreļi, kas tagad ceļ troksni, būtu ar, atvainojiet? (cenzēts), tad viņi būtu mēģinājuši apvienoties un laikus sagatavojušies, nevis vienkārši tagad cēluši nepamatotu brēku,» sašutis ir L. Muižnieks, uzsverot, ka RTP vienojies ar vairākiem partneriem dalībai konkursā, jo kompānija vēlas apkalpot tos maršrutus, kurus apkalpo šobrīd. Viņš arī uzsver, ka negribētu apvienot spēkus ar uzņēmumiem, kas šobrīd «ceļ brēku, jo ļoti labi zinu dažu šo uzņēmumu patieso stāvokli. Viņiem praktiski nekas nepieder, tikai ļoti veci autobusi - pēc būtības sagrabējuši dzelži. Šaubos, ka RTP ar šādiem uzņēmumiem gribētu apvienoties. Bet ar ko veikt pārrunas, tā jau ir mūsu darīšana».
Šobrīd ienesīgi
Pasažieru pārvadājumi ar autobusiem šobrīd ir kļuvusi par visnotaļ ienesīgu nodarbi, jo valsts ir gatava slēgt ilgtermiņa līgumus uz 12 gadiem ar garantētiem dotācijas apjomiem. «Nevienam to nozari nevajadzēja. Tagad pirmo reizi valsts ir gatava slēgt ar pārvadātāju līgumu uz 12 gadiem. Ir garantijas, ir zināma stabilitāte, un tagad saradušies vesels bars jaunu gribētāju, kas to pīrāgu grib sadalīt, mūs izstumjot vienkārši ārā,» norāda U. Kolužs.
