Atkritumu apsaimniekotāja SIA Getliņi Eko pērnā gada nogalē izsludinātā atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecības konkursa, kura rezultāti noteiks, vai Latvija spēs nodrošināt ES prasības un izvairīties no bargām soda sankcijām, prasībām varētu nebūt atbilstošu pretendentu, skaidroja atkritumu apsaimniekotāju SIA Eko Rīga pārstāve Jana Duhovska un SIA Vides pakalpojumu grupa padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs.
Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) regulas paredz, ka no 2015.gada Getliņi Eko teritorijā obligāti jāveic savākto atkritumu šķirošana, taču vairākkārtēji mēģinājumi izsludināt konkursu par šķirošanas nodrošināšanu beigušies bez rezultātiem, jo konkurss Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) nemitīgi apstrīdēts.
Getliņu Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns iepriekš uzsvēra, ka šis ir jau trešais Getliņu Eko izsludinātais konkurss par sadzīves atkritumu sagatavošanu noglabāšanai, un šim konkursam ir izšķiroša nozīme, jo tā norise un rezultāti noteiks, vai Latvija spēs iekļauties termiņā un nodrošināt ES prasības par atkritumu šķirošanu.
ES direktīvas - EP 1999/31/EK par atkritumu poligoniem - prasības uzliek par pienākumu Latvijai sākt atkritumu šķirošanu ne vēlāk kā līdz šā gada vasarai. Nepildot šīs prasības, Eiropas Komisija (EK), sākot no 2013.gada 16.jūlija, piemēros Latvijai soda sankcijas apmēram 20 000 eiro (14 000 latu) dienā.
Runājot par potenciālajiem konkursa dalībniekiem, Duhovska norādīja, ka izvirzītās prasības būtu iespējams aptvert ārkārtīgi ierobežotam dalībnieku skaitam. «Taču ļoti iespējams, ka Latvijā šāda uzņēmuma, kas kvalificētos nolikumā minētajām prasībām, nemaz nav.» Savukārt ārzemju partneru piesaisti apgrūtina īsais konkursa piedāvājumu iesniegšanas termiņš.
Duhovska norādīja divus nolikuma punktus, kuri liek apšaubīt, ka Latvijā vispār ir kāds pretendents, kas var atbilst konkursa prasībām. Tajos teikts, ka pretendentam kā prasība norādīta pieredze, pēdējo trīs gadu laikā izstrādājot un realizējot līdzīgas jaudas un funkcijas projektus.
«Lai gan uzņēmumā esam iepazinušies ar konkursa nolikumu, tomēr, konsultējoties ar kolēģiem, kļuva skaidrs, ka Vides pakalpojumu grupa neatbilst konkursa pretendentiem izvirzītajām prasībām, un laikam jau arī neviens cits,» secināja Kokorevičs.
Jautāts par to, vai šī konkursa nolikuma prasībās varētu būt norādīts kaut kas, kas liecinātu, ka konkurss izsludināts kādam konkrētam pretendentam, Vides pakalpojumu grupas padomes priekšsēdētājs Kokorevičs pauda uzskatu, ka šis konkurss nav izsludināts vispār nevienam pretendentam.
Tāpat uzņēmējiem nav saprotams, kāpēc konkursa piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir līdz 19.februārim, kas esot nesamērīgi īss termiņš tik sarežģītam un apjomīgam iepirkumam.
«Ja Getliņi Eko vēlas apliecināt, ka šoreiz ir atteikušies no savas līdzšinējās prakses uz Rīgas pašvaldības mantas rēķina lobēt savus favorītus SIA Ekodoktrīna, tad konkursa piedāvājumu iesniegšanas termiņu vajadzētu pagarināt vismaz par mēnesi, lai it visi pretendenti un to iespējamie ārzemju partneri varētu iepazīties ar tulkotu konkursa nolikumu un sagatavot kvalitatīvu un Rīgas pašvaldībai tiešām izdevīgu piedāvājumu par sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcas celtniecību un tās ekspluatāciju,» uzsvēra Duhovska.
Tāpat Eko Rīga pārstāve arī atzīmēja, ka nav saprotams šāda veida projektam nesamērīgi īsais objekta ekspluatācijas un līguma darbības termiņš. «Kāda biznesa loģika ir vadījusi Getliņi Eko, plānojot rūpnīcas darbību vien desmit gadu garumā? Kāpēc divus gadus ir jābūvē rūpnīca, lai pēc desmit gadiem to nojauktu? Turklāt šis ir vispār pirmais publiskais iepirkums Latvijā, kura līguma termiņš ir garāks par pieciem gadiem, tāpēc rodas jautājums - kāpēc tā termiņš nav, piemēram, 15, 20 vai vairāk gadu?»
Tikmēr Ekodoktrīnas līdzīpašnieces AS BAO padomes priekšsēdētājs Jānis Vilgerts teica, ka patlaban vēl neesot iepazinies ar konkursa nolikumu, taču viņš pieļauj iespēju, ka Ekodoktrīna varētu arī neatbilst konkursa nolikuma prasībām. Bet par to, vai uzņēmums pieteiksies konkursam vai nē, tikšot lemts, kad uzņēmuma vadība būs iepazinusies ar konkursa nolikumu.
Savukārt Getliņi Eko pārstāve Linda Vītola-Barānova, jautāta par atsevišķu uzņēmēju norādītajiem neskaidrajiem jautājumiem, teica, ka Getliņi Eko pārstāvji līdz konkursa pieteikšanās termiņa beigām neko nedrīkst komentēt. To paredzot juridiskais pamatojums.
Kā ziņots, 2012.gada 21.decembrī atkritumu apsaimniekotāja Getliņi Eko izsludināja atklāto konkursu Sadzīves atkritumu sagatavošana apglabāšanai. Konkursa mērķis ir noslēgt sadarbības līgumu ar partneri, kas nodrošinās sadzīves atkritumu sagatavošanu apglabāšanai, tostarp nodrošinās visu atkritumu poligonā ievesto sadzīves atkritumu šķirošanu.
Konkursa rezultātā Getliņi Eko slēgs līgumu ar konkursa uzvarētāju uz 12 gadiem, kas ir pietiekams termiņš un zināma garantija konkursa uzvarētājam investīciju piesaistei un kvalitatīvai piedāvājuma īstenošanai.
Getliņu Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns norādīja: «Gatavojot šī konkursa nolikumu, esam ņēmuši vērā visas Iepirkumu uzraudzības biroja norādes un ieteikumus, kā arī iepriekšējo konkursu prasības, kas tika apstrīdētas. Konkursa darba grupa ir izstrādājusi detalizētu, caurskatāmu un saprotamu nolikumu, kurš ikvienam reālam un nozarē pieredzējušam pretendentam dod iespēju piedalīties un iesniegt savu piedāvājumu.»
Konkursa piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 2013.gada 19.februāris.
Kā ziņots, 2012.gada 1.augustā Rīgas dome plānoja izsludināt atkārtotu konkursu par nomas tiesībām uz aptuveni divus hektārus lielu zemesgabalu Getliņu Eko teritorijā atkritumu šķirošanas ražotnes būvniecībai, taču atkritumu operatoru sīvās konkurences dēļ arī tas, visticamāk, beigsies bez rezultāta, un tādā gadījumā rūpnīca būs jāceļ par Getliņu Eko līdzekļiem.
Kā ziņots, mēģinājumi izsludināt konkursu par šķirošanas nodrošināšanu beigušies bez rezultātiem, jo konkurss IUB nemitīgi apstrīdēts. Rīgas dome norādīja, ka savā starpā asi konkurējošie tirgus dalībnieki, izmantojot likumdošanā atļautās normas, nav varējuši atrast kopīgu risinājumu un vienoties par atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecību.
Vienlaikus no 2012.gada 1.jūlija Getliņu Eko kapitāla daļu turētājs, Rīgas dome, uzdeva pārtraukt jebkādas līgumiskās attiecības ar Ekodoktrīna par iespējamo atkritumu šķirošanu Getliņu Eko teritorijā, jo uzņēmuma pārstāvji nepildīja līgumā noteiktās prasības.
LETA jau ziņoja, ka starp SIA Getliņi Eko un SIA Ekodoktrīna noslēgts zemes nomas līgums, ar kuru iznomāta teritorija sadzīves atkritumu poligonā Getliņi 1,7 hektāru platībā sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcas celtniecībai.
Ekodoktrīna 2012.gadā izsludināja iepirkuma konkursu par būvdarbiem atkritumu šķirošanas centra izveidei Stopiņu novadā, kurā šā gada maijā uzvarējis 9,525 miljonus latu vērts piedāvājums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) apstiprināja ES fondu līdzekļu piešķiršanu Ekodoktrīnas projektam par atkritumu šķirošanas rūpnīcas celtniecību Getliņos, taču uzņēmums sniedzis nepatiesu informāciju par īpašumtiesībām uz būvniecībai paredzēto zemesgabalu, tāpēc lēmums atcelts un rūpnīcas būvniecība nav uzsākta. Par saistību nepildīšanu Rīgas dome 1.jūlijā pārtrauca starp Ekodoktrīnu un Getliņu Eko noslēgto zemes nomas līgumu.
Kā ziņots, SIA Getliņi Eko nodarbojas ar atkritumu poligona Getliņi apsaimniekošanu Rīgas rajonā, Stopiņu novadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 4 213 505 lati. Getliņi Eko Rīgas pilsētas pašvaldībai pieder 97,92% kapitāla daļu, bet Stopiņu pagasta padomei - 2,08% kapitāla daļu.
Firmas.lv informācija liecina, ka Ekodoktrīnas kapitāldaļas pieder SIA Eksetekss - 39,90%, SIA Tehnoinvest - 35%, kā arī SIA Wheaton Parks - 25,10%.
Eksetekss pilnībā pieder Anatolijam Jerumanim. Tehnoinvest kapitāldaļas pieder SIA City Energy - 90%, kā arī AS BAO - 10%. City Energy vienīgais īpašnieks ir Jānis Vilgerts, viņš ir arī reģistros uzrādīts kā lielākais BAO akcionārs, tiesa, datubāzei par AS akcionāriem ir uzziņas raksturs un nav juridiska spēka.
Līdz 2011.gada jūnijam Tehnoinvest piederēja Šķēles ģimenes biznesa impērijā ietilpstošajai SIA Inpo 12.
Wheaton Parks kopš šā gada 9.maija pieder Igaunijas uzņēmumam VMTM team OU, pirms tam uzņēmuma kapitāldaļas pārvaldīja Kiprā reģistrētā Frostray Limited.
