Daļu pārvadātāju, kam, šogad uzvarot konkursā par tiesībām veikt pasažieru pārvadājumus Latvijā, valsts nākamos divpadsmit gadus garantējusi ienākumus, vieno juridiskas saites.
A/s Liepājas autobusu parks, a/s Nordeka, a/s Rīgas Taksometru parks, SIA Rīgas satiksme, SIA Saldus autobusu parks un Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija 2006. gadā nodibinājuši a/s Starppilsētu līnijas, kuras "uzdevums ir sagatavot materiālus un piedalīties konkursā par tiesībām veikt pasažieru pārvadāšanu LR reģionos saskaņā ar izstrādātiem konkursa noteikumiem".
Plūc laurus
Starppilsētu līniju akcionāri un uzņēmuma amatpersonu pārstāvētas firmas plūca laurus valsts SIA Autotransportu direkcija šovasar izsludinātajā konkursā par tiesībām divpadsmit gadus veikt (un iegūt iespaidīgas dotācijas) reģionālos starppilsētu pārvadājumus ar autobusiem, pilnībā iegūstot četras no astoņām konkursā piedāvātajām lotēm (reģionālas starppilsētu nozīmes maršrutu tīkla daļas) un līdzdarbojoties piektajā.
Liepājas autobusu parka, Saldus autobusu parka un Nordekas veidota apvienība ieguvusi tiesības veikt pārvadājumus lotē Dienvidrietumi, Nordeka kopā ar SIA Norma-A, kuras līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Andris Podgornijs bija Starppilsētu līniju padomes loceklis, - lotē Austrumi, Nordeka viena pati - lotē Centrs 2. Starppilsētu līniju akcionāriem un amatpersonām piederošām kompānijām izdevies tikt arī pie konkursa vērtīgākās lotes Centrs 1, kura radīta, kā Db iepriekš vairākkārt atzinuši citi pārvadātāji, lai pārdalītu pārvadājumu tirgu, nevis uzlabotu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Šajā maršrutā pasažieru pārvadājumus veiks apvienība, ko veido Nordeka, Rīgas Taksometru parks un SIA Blagovest Tur. Blagovest Tur līdzīpašnieks ir Starppilsētu līniju bijušais padomes loceklis, satiksmes ministra Ainara Šlesera partijas (LPP/LC) biedrs un ietekmīgs Rīgas satiksmes darbinieks Aleksandrs Brandavs.
Viena lote - Dienvidaustrumi - Nordekai tikusi sadarbībā ar SIA Daugavpils autobusu parks un SIA Jēkabpils autobusu parks, kuri gan juridiski nav saistīti ar Starppilsētas līnijām.
Šis konkurss jau izraisījis skandālu, jo, kā Db vairākkārt ziņoja, transporta nozarē strādājošiem uzņēmumiem radušās aizdomas, ka tas esot veidots noteiktu kompāniju interesēs.
Tiek likvidēts
Autotransporta direkcijas valdes loceklis Adrians Ļublins Db atzina, ka šis ir vienīgais vērienīgais konkurss, kas izsludināts pēdējo gadu laikā. "Cik atceros, 2006. gadā un 2007. gadā nav izsludināts neviens konkurss par starppilsētu pārvadājumiem," viņš apliecināja.
Šobrīd Starppilsētu līnijas atrodas likvidācijas procesā. Kā liecina Lursoft datubāzē rodamā informācija, likvidācija uzsākta 17. septembrī - piecas dienas pēc tam, kad beidzās pretendentu piedāvājumu pieņemšana konkursā par tiesībām veikt starppilsētu pārvadājumus.
Nav pārkāpumu
Uz Db jautājumu, vai var būt runa par kādu neatļautu, slepenu vienošanos vai citiem konkurences pārkāpumiem situācijā, kad konkursā piedalās un gūst panākumus kompānijas, kuras vieno juridiskas saites, Konkurences padomē atbildēja noliedzoši.
"Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas 5. punktā noteikts, ka ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem, izņemot gadījumus, kad konkurenti publiski darījuši zināmu kopīgu piedāvājumu un šā piedāvājuma mērķis nav kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci.
No konkrētā panta izriet, ka aizliegtajām vienošanām jābūt vismaz starp diviem neatkarīgiem tirgus dalībniekiem. Gadījumā, ja uzņēmumus, kas piedalās konkursā, var uzskatīt par vienu tirgus dalībnieku, nav piemērojams Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas 5. punktā noteiktais vienošanās aizliegums.
Konkurences padome norāda, ka šādi gadījumi ir iespējami, kad konkursos piedalās uzņēmumi, kuri nav savstarpēji neatkarīgi, vai uzņēmumi, kurus Konkurences likuma izpratnē var uzskatīt par vienu tirgus dalībnieku. Šādā situācijā, tiesību normās nepastāvot attiecīgajam ierobežojumam, konkurence starp uzņēmumiem konkrēta iepirkuma ietvaros var tikt imitēta. Līdz ar to, lai novērstu šādas situācijas, Konkurences padome jau iepriekš ieteikusi veikt izmaiņas iepirkumus regulējošajos speciālajos normatīvajos aktos, piemēram, Publisko iepirkumu likumā, nosakot, ka iepirkumu procedūrā drīkst piedalīties tikai savstarpēji neatkarīgi uzņēmumi, izņemot gadījumus, kad savstarpēji atkarīgie uzņēmumi iesnieguši kopīgu piedāvājumu," teikts Konkurences padomes atbildē.
Gribēja nodrošināties
Starppilsētu līniju bijušais padomes priekšsēdētājs, Rīgas Taksometru parka valdes priekšsēdētājs Leopolds Muižnieks, Db jautāts, kādēļ tika dibināts šis uzņēmums, atbildēja: "Toreiz nebija zināmi spēles noteikumi. Daudz tika runāts, bet neviens tā arī nezināja, kādi būs nosacījumi un konkursa nolikums. Nebija zināms, vai varēs uzņēmumi startēt atsevišķi vai arī būs jābūt vienam apvienotam uzņēmumam. Nebija zināms pat, cik lotes būs. Tobrīd tika runāts par četrām lotēm." Vairāki uzņēmumi nolēmuši izveidot kopīgu a/s, lai varētu labāk sagatavoties konkursam, kuru toreiz solīja rīkot jau 2006. gada maijā. "Lai būti droši un gatavi dažādiem scenārijiem, izveidojām kopīgo a/s. Konkursu galu galā tomēr toreiz atlika, un pagāja aptuveni divi gadi, līdz konkurss beidzot tika izsludināts. Tagad šī sabiedrība tiek likvidēta," uzsvēra L. Muižnieks.
Viņš neslēpa, ka daudzas kompānijas jau tobrīd bijušas neapmierinātas, ka tiek veidotas Starppilsētas līnijas, uzskatot, ka tiek veidota apvienība, lai sadalītu Latvijas tirgu, teica L. Muižnieks. Viņš gan vienlaikus uzsver, ka a/s piedalīties tika aicināti visi Latvijas pasažieru pārvadātāji. "Pats personīgi uzstājos dažādu uzņēmumu pārstāvju priekšā kopīgā sanāksmē, tomēr vairums galu galā paziņoja, ka viņiem nav tiesību izlemt par piedalīšanos šajā uzņēmumā," uzsvēra L. Muižnieks.
Citādākas domas
Savādāks viedoklis par Starppilsētu līniju dibināšanu gan ir A. Brandavam, kurš Db norādīja, ka Starppilsētu līnijas nav bijis domāts kā uzņēmums, kura mērķis būtu labāk sagatavoties gaidāmajam konkursam. "Kāpēc jūs tā domājat? Tā bija vienkārši lielo pārvadātāju apvienība," viņš uzsvēra. Tiesa, sīkāk šī uzņēmuma mērķus A. Brandavs paskaidrot nevarēja, uzsverot, ka šajos procesos ir iesaistīts vien nosacīti un par pasažieru pārvadājumu biznesu zina ļoti maz.
"Es neesmu īstais cilvēks, kam to prasīt. Esmu tikai viens no īpašniekiem Blagovest Tur. Pārējie īpašnieki ir ļoti nopietni partneri - beļģu uzņēmumi, ar lielu pieredzi pasažieru pārvadājumu un autobusu nozarē."
Jauni nosacījumi
Jautāts, kādēļ konkursā Starppilsētu līniju akcionāri un amatpersonu pārstāvēti uzņēmumi piedalījās kā atsevišķas juridiskas personas vai personu apvienības, nevis to dibinātā akciju sabiedrība, Liepājas autobusu parka valdes priekšsēdētājs Gundars Kristapsons skaidroja: "Atbilstoši konkursa nolikumam nevarēja startēt, jo pārvadātāju uzņēmumi startēja individuāli, līdz ar to, piemēram, vienā lotē startēt individuāli un kā savienība nevarēja." "Konkursa noteikumus uzzināja, tikai izņemot konkursa nolikumu (vasaras sākumā), līdz tam bija simtiem versijas un baumas par šo konkursu, līdz ar to ātrāk šo uzņēmumu likvidēt nevarēja," turpināja G. Kristapsons.
Viņa teiktajam piebalsoja arī Saldus autobusu parka valdes priekšsēdētāja Zigrīda Kupča, norādot, ka Starppilsētu līnijas konkursā nestartēja tāpēc, ka likumprojektā sākotnēji paredzētās trīs lotes saskaldītas mazākās, un tik liela apvienība startēšanai konkursā vairs nav bijusi nepieciešama. "Es saprotu mazos, kas protestē, taču jāatzīst, ka Latvijā ap 80 pārvadātāju ir liela izšķērdība. Zviedrijā, piemēram, ir tikai trīs lielas kompānijas," sacīja Z. Kupča. Kad neesot bijušas pieejamas valsts un pašvaldību dotācijas, pārvadātāju neesot bijis daudz. Tiklīdz parādījās iespēja tikt pie dotācijām, uzņēmumi auguši kā sēnes pēc lietus. "Tie ir uzņēmumi ar pāris veciem autobusiem. Bieži tie neizsniedz biļetes, uzrādot maršrutu kā nerentablu un izspiežot dotāciju," stāstīja Saldus autobusu parka vadītāja.
Lielas dotācijas
Dotācijas, ko izmaksā pašvaldības, ir starpība starp ieņēmumu un izdevumu daļu maršrutā un sasniedz 50 - 70 % no maršruta izmaksām. Tagad situācija esot labāka, jo dotācijas aprēķina pēc nobrauktajiem kilometriem, nevis izsniegtajām biļetēm, stāstīja Z. Kupča.
Par pašvaldības dotācijām Liepājas autobusu parkam atbild domes transporta daļa, kas ierosinājusi autobusiem uzstādīt GPS iekārtas, lai varētu izsekot līdzi autobusu maršrutiem un nebūtu iespējams saņemt dotāciju par nenotikušiem reisiem vai nenobrauktiem kilometriem. Vienlaikus Liepājas domes kapitāldaļu turētājs a/s Liepājas autobusu parks Vilnis Vitkovskis atzina, ka "/../pasažieru pārvadājumi, kuri daļēji tiek subsidēti, ir tāds pats garantēts bizness kā veselības aprūpe. Protams, ka finansējums nenodrošina biznesu pilnībā, taču dod zināmu stabilitāti gan."
Vidēji, kā stāsta pārvadātāji, no kopējām pārvadātāju izmaksām biļetes sedz aptuveni 40 līdz 50 % visu izmaksu, atlikušo daļu sedz dotācijas. Valsts budžetā sabiedriskā transporta dotācijām 2008. gadā tika paredzēti 64.6 milj. Ls, bet 2009. gada budžetā - 74.4 milj. Ls. Tiesa, ja degvielas cenas strauji kāps, dotācijām nepieciešamā summa būs ievērojami lielāka.
Milzu dotācijas maksā arī pašvaldības, piemēram, Rīgas satiksme no galvaspilsētas domes šogad saņēma 44.7 milj. Ls, bet nākamgad varētu gūt jau 73,3 milj. Ls.
Līdz ar to, kā uzsver speciālisti, pasažieru pārvadājumu nozare ar autobusiem šobrīd ir kļuvusi par visnotaļ ienesīgu un izdevīgu nodarbi, jo valsts ir gatava slēgt ilgtermiņa līgumus uz 12 gadiem ar garantētiem dotācijas apjomiem. Tādējādi tas kļuvis par stabilu un salīdzinoši prognozējamu biznesu ar garantētiem ienākumiem.
