«Protams! Jaunais vilnis šogad notiks! Kāpēc lai nenotiktu?» atbild komponista un starptautiskā populārās mūzikas jauno izpildītāju konkursa Jaunais vilnis mākslinieciskā vadītāja Igora Krutoja pasākumu aģentūrā ARS Maskavā. Projektu vadītāja Natālija atklāj, ka «zvaigžņotās blices» sastāvs vēl tiekot apzināts, bet uz jautājumu, vai konkursā piedalīties tiks aicināti arī Ukrainas pārstāvji, Jaunā viļņa organizētāja atbildējusi: «Ja Ukraina izvirzīs spējīgus dziedātājus, tad kāpēc ne?»

Tā šodien ziņo laikraksts Diena.

Tas norāda, ka, kamēr pasaules lielvalstis spriež par sankciju piemērošanu pret Krieviju, bet daudzu valstu, to skaitā Latvijas, mākslinieki aicina pārtraukt kultūras sakarus ar Krieviju, līdz tā nebeigs savu agresiju Ukrainā, Jūrmalā šovasar līksmos viss austrumu lielā kaimiņa šovbiznesa zieds un viņu performances no skatītāju rindām, kā parasti, vēros Krievijas amatpersonas. Diena uzsver, ka vairākas Jaunā viļņa zvaigznes, kas Dzintaru koncertzālē ik gadu uzstājas ar priekšnesumiem un sēž žūrijas krēslos, ar savu parakstu publiski apliecinājušas atbalstu Krievijas prezidenta Vladimira Putina pozīcijai attiecībā uz Krimas pussalu un Ukrainu.

Festivālu Jaunais vilnis neuzskata par tiešas peļņas avotu; uzņēmēji pesimistiski, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Humora šovi KVN un Jūrmala (Jurmaļina) oficiāli atcēluši pasākumu datumu rezervācijas šī gada jūlijā Dzintaru koncertzālē. Tajā pašā laikā organizatori lūguši rezervēt laiku pasākumu norisei Dzintaru koncertzālē nākamajā gadā. Jauno izpildītāju konkursa Jaunais vilnis rīkotāji šobrīd nav snieguši oficiālu paziņojumu par koncertzāles rezervācijas atcelšanu.

«Jauno vilni nekad neesam uzskatījuši kā peļņas avotu pašvaldības uzņēmumam Dzintaru koncertzāle. Pašvaldība nosedz zāles izmaksas vairākiem festivāliem, tai skaitā Jaunajam vilnim, Summertime. Jauno vilni vairāk uztveram kā pasākumu, kurā kūrotpilsētā satiekas rietumi un austrumi. To nevar izmērīt dažos desmitos tūkstošu eiro,» uzsver Jūrmalas mērs Gatis Truksnis. Viņš atzīst, ka festivāla nozīme vairāk ir reklāmā, ko pašvaldība nevar nopirkt, kā arī naudā, ko nopelna pilsētas viesnīcas, restorāni un citi uzņēmumi.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) liedzis Latvijā ieceļot trīs plaši pazīstamiem Krievijas dziedātājiem - Oļegam Gazmanovam, Josifam Kobzonam un Allai Perfilovai, kura pazīstama ar skatuves vārdu Valērija, informēja Ārlietu ministrijā. Kobzons Latvijas «melnajā sarakstā» nonācis jau otro reizi.

Gazmanovs, kurš ir biežs viesis Latvijā, un kura tuvinieki dzīvo Rīgā un Jūrmalā, jau iepriekš ir nonācis Ārlietu ministrijas redzeslokā. Mūziķis Krievijas konstitūcijas divdesmitgades svinībās dziesmā Ražots Padomju Savienībā aizrautīgi slavinājis padomju impēriju. «Ukraina un Krima, Baltkrievija un Moldova - tā ir mana valsts. Sahalīna, Kamčatka, Urālu kalni - tā ir mana valsts, Krasnodaras novads, Sibīrija un Pievolga, Kazahstāna un Kaukāzs un Baltija arī,» - šādi «savas valsts» ģeogrāfiju Gazmanovs izklāstījis dziesmā, kuras piedziedājumā skan vārdi «Esmu dzimis Padomju Savienībā, ražots es esmu PSRS». Tolaik arī Lietuvas Seima deputāts bijušais Ārlietu ministrs Audroņs Ažubalis aicinājis neļaut Gazmanovam iebraukt valstī.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins Kremļa oficiālajā mājaslapā apsveicis latviešu dziedātāju Laimu Vaikuli dzimšanas dienā.

Vietne Kremlin.ru informē, ka telegrammā Krievijas prezidents esot paudis: «Talants, milzīgs mākslinieciskais potenciāls, mērķtiecība un ticība savam sapnim palīdzējusi Jums piepildīt pelnīto atzinību un kļūt par patiesu estrādes «zvaigzni»».

Tāpat V. Putins esot paudis, ka L. Vaikule ir «gaidīta viešņa koncertzālēs gan Krievijā, gan Latvijā un citās valstīs».

Jau ziņots, ka pret Krieviju Ukrainas krīzes kontekstā plešas plašumā arī «starptautiskais kultūras boikots». Plānotās uzstāšanās un pasākumus šajā valstī atcēluši dažādu mākslas nozaru pārstāvji. Plānotās viesizrādes atcēla arī Rīgas Jaunais teātris un aktrise Guna Zariņa. Protestējot pret Krimas militāro okupāciju, plānoto vizīti Krievijā atcēlis slavenais Polijas teātra režisors Kristians Lupa u.c. Rietumvalstu mākslinieki. Savukārt Latvijas Nacionālais teātris viesizrādēs uz Krieviju tomēr dosies.

Konkursa Jaunais vilnis zaudējumu kūrortpilsēta neizjūt; pašvaldība un uzņēmēji pārmetuši kažoku uz Baltiju un Skandināviju, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš no Jūrmalas «skatuves» pazudis festivāls Jaunais vilnis, uzņēmēji nav krituši izmisumā, bizness turpinās. Kopumā var secināt, ka satraukumam nebija pamata, jo uzņēmēji strādājuši pie jaunu tirgu apgūšanas. «Šīs vasaras periodā mūsu viesnīcai noslogojums pat pieauga par aptuveni 10%, un varu teikt, ka aizvadīta laba sezona,» DB norāda Hotel Jūrmala SPA pārdošanas un mārketinga vadītāja Kristīne Štāla-Bula. Viņa skaidro, ka tūristu skaits no Krievijas samazinājies aptuveni par 30%, bet tajā pašā laikā tūrisma plūsma palielinājusies no ziemeļvalstu tirgiem – Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas.

Nekustamo īpašumu attīstītājs GALIO Group kopā ar būvkompāniju Merks, SEB Global Services un arhitektu biroju SIA Vilnis Mičulis iemūrēja simbolisku laika kapsulu jaunā un ilgtspējīgā biznesa centra Gustavs tapšanas būvlaukumā.

Plānots, ka 1100 SEB Global Services darbinieki pārcelsies uz biznesa centru Gustavs jau 2023. gada sākumā.

Biznesa centrs Gustavs ir pirmais „GALIO Group” projekts Rīgā, un pirmā ēka būs SEB grupas biznesa pakalpojumu centram Rīgā īpaši pielāgots birojs. Biznesa centra Gustavs kompleksu veidos trīs ilgtspējīgas ēkas ar galvenajām zonām, piemēram, atpūtas un pasākumu telpām, lai nodrošinātu komfortu gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem.

Merks par 22 miljoniem eiro būvēs biznesa centru Gustavs Rīgā 

Būvkompānija SIA "Merks" par 22 miljoniem eiro būvēs biznesa centru "Gustavs" Rīgā,...

Projekts atrodas uzņēmējdarbības kvartālā – VEF teritorijā – Gustava Zemgala gatvē 73 –, kas ir pieejama gan ar sabiedrisko, gan privāto transportu, savienojot pilsētas centrālo daļu un citus nozīmīgus Rīgas rajonus.

"VEF apkārtne ir viena no tām teritorijām Rīgā, kas attīstās visprogresīvāk, un mēs esam priecīgi būt par daļu no tās, attīstot pavisam jaunas biznesa telpas Latvijā strādājošiem uzņēmumiem. Ēkām ir jākalpo cilvēkiem, jāsargā vide un jārada harmoniska pilsēta – tas ir GALIO Group darbības pamats un vēstījums, ko nododam nākamajām paaudzēm. Vienlaikus mums šis ir īpašs brīdis, jo biznesa centrs GUSTAVS ir GALIO Group debijas projekts Latvijā. Pielietojot zināšanas no īstenotiem biroju kompleksu projektiem Lietuvā, mūsu mērķis ir nodrošināt izcilas un ilgtspējīgas biznesa telpas lieliskām komandām Rīgā," saka Kaspars Beitiņš, GALIO Development valdes loceklis Latvijā.

"Ar kapsulas iemūrēšanu ir sācies biznesa centra “GUSTAVS” pirmās ēkas būvniecības sākums. Esam gandarīti papildināt Rīgas pilsētvidi ar mūsdienīgu un atbilstošu darba vidi jaunajiem profesionāļiem. Šis ir īpaši nozīmīgs projekts arī mums kā kompānijai, jo pirmo reizi būvēsim objektu atbilstoši augstākajām BREEAM Excellent sertifikāta prasībām ilgtspējas jomā. Kapsulā ievietojām tradicionāli austu grāmatzīmi ar spēka, veiksmes un zinību simboliku, lai jaunā biznesa centra nākotne būtu panākumiem tīta," teic Andris Bišmeistars, SIA "Merks" valdes loceklis un celtniecības direktors.

"Jaunais birojs būs jaunas nodaļas sākums mūsu organizācijai Rīgā, pulcējot visus kolēģus zem viena jumta un pārejot uz jaunu sadarbības un koprades vidi. Mēs ticam, ka arī pēc pandēmijas birojam būs svarīga loma kā vietai, kur satikties un mācīties vienam no otra, kā arī dalīties mūsu uzņēmuma kultūrā. „GUSTAVS” vērtējam kā ilgtermiņa ieguldījumu, kas kļūs par spēcīgu pamatu „SEB Global Services” darbībai Rīgā turpmākajos gados. Mūsu mērķis ir ar mūsu darbinieku un partneru palīdzību izveidot vienu no modernākajiem un iedvesmojošākajiem birojiem Rīgā," papildina Aļesja Kirčenko, SEB Global Services vadītājas vietniece Rīgā.

"Projektētais biroju ēku kvartāls būs būtisks pienesums Rīgai un Rīgas pilsētvidei kopumā. Projektā ir iekļauti vairāki, pēc būtības – pirmreizēji – risinājumi, kuri demonstrē īpaši augstu izpratni un atbildību pret pilsētvidi – ar to apzīmējot ne tikai pilsētas telpisko struktūru, bet t.sk. arī socioloģiskus parametrus. Mērogs, kādā projektēti tādi risinājumi kā bezauto virszeme, izmantotais "shared street" princips, arhitektoniskie risinājumi ar koplietošanas zonām gan ārtelpā, gan iekštelpā, plašās un dažādās labiekārtojuma zonas visām sociālajām grupām, ir unikāls, tādēļ īpaša pateicība kvartāla attīstītājiem par šādu risinājumu akceptēšanu," komentē Fricis Vilnis, SIA “Vilnis Mičulis” arhitekts.

Biznesa centrs Gustavs projektēts kā sešstāvu biroju ēkas ar divlīmeņu pazemes autostāvvietu, ātriju ar koka jumta logu konstrukciju, jumta terasēm, konferenču zālēm, restorānu zonu, elektromobiļu uzlādes iespējām, velosipēdu novietni un ģērbtuvēm. Šobrīd projekts tiek izstrādāts atbilstoši BREEAM Excellent starptautiskajam ilgtspējīgu ēku standartam.

Nosaukums izvēlēts par godu otrajam Latvijas Valsts prezidentam (1927–1930) Gustavam Zemgalam. Šovasar Latvijā tika atzīmēta Latvijas otrā Valsts prezidenta 150. gadadiena.

Biznesa centra Gustavs arhitekti un projektu autori ir SIA Vilnis Mičulis. Būvuzraudzību nodrošina SIA Būvuzraugi LV.

Latvijas zivju konservu ražošanas uzņēmums Brīvais vilnis ieguldījis pusmiljonu eiro jauna, caurspīdīga plastikāta konservu iepakojuma izveidē. Uzņēmuma vadītājs Andris Babris norāda, ka nākotnē šis iepakojums «varētu izmainīt visu zivju konservu biznesu».

Tuvākos divus gadus šis iepakojums būs pieejams tikai Brīvajam vilnim, savukārt pēc tam to varēs sākt izmantot arī citi zivju konservu ražošanas uzņēmumi.

«Uzņēmums pirms diviem gadiem sāka darbu pie jaunu zivju konservu iepakojuma veidu meklēšanas, kas patērētājiem dotu iespēju redzēt produkciju, kas atrodas konservos. Šāds lēmums tika pieņemts, jo dažu negodprātīgo uzņēmēju dēļ patērētājiem sāka zust ticība zivju konservu kvalitātei slēgtajās kārbās» stāstīja Brīvā viļņa valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Jaunais iepakojums izveidots, sadarbojoties ar Vācijas ražotāju Weidenhammer Packaging Group GmbH. Jaunu iekārtu iegādei un esošo modernizācijai tika piesaistīts Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējums.

Latvijas ekonomika pašlaik rāpjas ārā no bedres, bet Covid-19 riski saglabājas, tādēļ svarīga ir sabiedrības vakcinēšanās, intervijā uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

“Ja skatāmies uz pašreizējo brīdi, ir redzams, ka Latvijas ekonomika rāpjas no bedres ārā. Noskaņojums gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību pusē kopš aprīļa ir būtiski uzlabojies. Izņemot atsevišķas nozares, kuras tiešā veidā ietekmē Covid-19 pandēmija, kopumā mēs esam plusos. Tādēļ var teikt, ka ekonomika atgūstas, izaugsme ir, bet vājums ir vērojams dažos sektoros,” sacīja centrālās bankas vadītājs.

Savukārt nākotne ir ļoti atkarīga no Covid-19 izplatības. Cik liels un sāpīgs būs nākošais pandēmijas vilnis prognozēt gan ir ļoti grūti, tomēr, ja vīrusa izplatība būs plaša un tādēļ būs nepieciešami papildus ierobežojumi, tas ekonomiku pavilks uz leju. Turklāt ar Covid-19 saistīti riski saglabājas gan Latvijas ekonomikā, gan globāli.

Rīgas mēra amatu turpmāk ieņems partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) politiķis Vilnis Ķirsis.

Viņš šajā amatā ceturtdien ievēlēts ar 33 domes jaunās koalīcijas deputātu balsīm. Tikmēr pret viņa kandidatūru nobalsoja 17 deputāti.

Pēc ievēlēšanas amatā Ķirsis pateicās gan tiem, kuri viņu atbalstījuši, gan oponentiem par kritiku, jo tā ļaušot "noturēties pie zemes". Jaunais mērs deputātiem vieglas dienas nesolīja, taču aicināja ikvienu, kurš vēlas, pielikt savu roku, lai veicinātu Rīgas izaugsmi.

Ņemot vērā, ka dienas gaitā debatēs bieži tika runāts par laulībām aiz mīlestības vai aprēķina, Ķirsis atminējās savas mirušās mātes padomu, ka veiksmīgām laulībām pamatā ir savstarpēja cieņa un galvenais ir sarunāties.

"Mums var būt atšķirīgi viedokļi, taču cienīsim viens otru un sarunāsimies," aicināja Ķirsis.

Pamatīgu diskusiju vētru sacēlis Krievijas kultūras ministrs Vladimirs Medinskis, kas aizvadītās nedēļas nogalē viesojās Latvijā. Kaut gan amatpersonas vizīte skaitījās privāts brauciens, ministrs sestdien sasauca negaidītu preses konferenci, kurā cita starpā paziņoja arī, ka starptautisko jauno izpildītāju konkursu Jaunais vilnis varētu pārcelt uz Krieviju, raksta laikraksts Diena.

Kā iespējamo iemeslu šādai rīcībai V. Medinskis minēja faktu, ka Latvijas Ārlietu ministrija melnajā sarakstā iekļāvusi trīs Krievijas estrādes māksliniekus. Ministrs uzsvēra, ka lēmums par Jaunā viļņa pārcelšanu jau esot tuvu, jo Krievijas mākslinieki šādas pļaukas necietīs.

Ja arī Krievijas valdības līmenī kaut kas par to tiek spriests, līdz Jūrmalas domei informācija nonākusi vēl nav. Domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS) Dienai atklāj, ka ar konkursa organizētājiem ir noslēgts divu gadu sadarbības līgums, kas būs spēkā arī nākamgad. «Jūrmala vēl nav saņēmusi Jaunā viļņa atteikumu vai informāciju par organizatoru vēlmi lauzt sadarbības līgumu. Patiesībā ir noticis gluži pretējais - mēs esam saņēmuši oficiālu pieteikumu no organizatoriem konkrētu datumu rezervēšanai Dzintaru koncertzālē nākamajā vasarā,» stāsta G. Truksnis.

Pēc divpadsmit gadiem uz Jaunā viļņa šovasar Jūrmalas viesnīcām un restorāniem ir jāpārorientē savs bizness, fokusējoties uz pavisam citu mērķauditoriju. Jūrmala ir kļuvusi pieejamāka Latvijas iedzīvotājiem, kā arī Baltijas valstu un Skandināvijas tūristiem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jomas iela, būdama galvenā Jūrmalas artērija, Krievijas tūristu skaita sarukumu izjūt visasāk. Vairāki restorāni ir aizvērušies, to viesnīcu numuriņi, kurās iepriekšējās vasarās apmetās Krievijas estrādes zvaigznes, šobrīd stāv tukši. Arī laika apstākļi nelutina nedz atpūtniekus, nedz pakalpojumu sniedzējus. Tālredzīgākie uzņēmēji jau savlaicīgi ir izstrādājuši un ieviesuši jaunas biznesa un mārketinga koncepcijas, citi gaužas par apgrozījuma samazināšanos un gremdējas nostaļģiskās atmiņās par izšķērdīgajiem festivāla Jaunais Vilnis dalībniekiem un viesiem.

Dzeramnaudas skopas

Ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore Jevgenija Puļķe stāsta par Latvijas tūrisma priekšrocībām un trūkumiem, kā arī politikas ietekmi uz tūrisma nozares attīstību.

Lai strādātu tūrismā, jāmīl cilvēki

Lai varētu darboties tūrisma nozarē noteikti jāmīl cilvēki! Ja mīl cilvēkus, vēlas iepriecināt un darīt savu darbu tā, lai klienti to atcerētos ar pozitīvām emocijām, tad droši var strādāt tūrisma jomā. Ja nepatīk darbs ar cilvēkiem, tad labāk meklēt iespējas citā jomā, jo tūrismā nekas nesanāks.

Lai strādātu tūrisma nozarē, nepietiek tikai ar valodu zināšanām, jābūt arī augstai atbildības sajūtai un, protams, arī komunikablam. Mūsu darbā pats lielākais gandarījums ir tad, kad viesi priecīgi un apmierināti aizbrauc mājās. Protams, ļoti patīkami saņemt arī pateicības vēstules – tas ir gandarījums, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu!

Vieta, kas Jūrmalai nes naudu un nodrošina prestižu - tā varētu raksturot Dzintaru koncertzāli. No pilsētas maka viedokļa izdevīgākie ir Krievijas un NVS valstu iedzīvotājus piesaistoši pasākumi, turpinot Latvijas pilsētu apskatu, norāda laikraksts Diena.

Konkurss Jaunais vilnis, Dziedošais KiViNs un citi krievu valodu saprotošajai auditorijai paredzēti pasākumi nodrošina pilsētai to pietiekami labi situēto cilvēku pieplūdumu, no kura savukārt barojas nekustamo īpašumu kompānijas, viesnīcas un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, uzsver laikraksts.

Tas atgādina, ka pirms desmit gadiem Dzintaru koncertzāle izskatījās visai nožēlojami ar veciem koka soliem. Vairāku gadu laikā brīvdabas daļa ir pilnībā rekonstruēta un labiekārtota apkārtne, tagad pienākusi kārta vēsturiskajai ēkai, kuras restaurācijas un rekonstrukcijas projekts sākts 2012. gada oktobrī. Darbus plānots pabeigt divu gadu laikā ar tehnoloģiskajiem pārtraukumiem vasarā, un tos veic būvniecības uzņēmums RE&RE. Kopējās izmaksas ir 8,47 miljoni latu.

SIA deBusul Music līdz ar mūziķa Intara Busuļa popularitātes pieaugumu audzē arī apgrozījuma muskuļus, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmums deBusul Music 2009. gadā dibināts ar mērķi realizēt projektus, kas saistīti ar Intara Busuļa un kolektīva radošo darbību, kas sevī ietver mūzikas izdošanu, koncertu organizēšanu, korporatīvo pasākumu apkalpošanu. Tas ir spējis kāpināt apgrozījumu no 165 tūkst. eiro 2013. gadā līdz 465 tūkst. eiro 2016. gadā; straujā izaugsme ļāvusi kompānijai iekļūt Dienas Biznesa un SIA Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. «2017. finanšu gadā sasniedzām 800 tūkst. eiro. apgrozījumu. 2017. gadā neko kardināli atšķirīgu nedarījām kā iepriekšējos gados. Tiesa, mēs tiešām ļoti daudz strādājam lieliskā komandā, mums ir arī daudz ilgtermiņa sadarbības partneru un atbalstītāju,» stāsta SIA deBusul Music valdes priekšsēdētāja Una Taal-Medvide.

Kopš 2009.gada beigām Latvijas banku tirgū kopumā piesaistīto nerezidentu noguldījumu apjoms pieaudzis par 2,754 miljardiem latu un 2013.gada marta beigās sasniedza 6,385 miljardus latu.

Tā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopota infomācija un Db.lv aprēķini par šā gada pirmajiem trīs mēnešiem. Tajā skaitā šogad janvārī noguldījumi pieauga par 95,6 miljoniem latu, februārī par 26,9 miljoniem latu, bet šogad martā – par 162,2 miljoniem latu (tostarp nerezidentu noguldījumu apjoma pieaugumu daļēji ietekmēja ASV dolāra vērtības palielināšanās).

Nerezidentu naudas straujo pieaugumu šajos gados veicināja arī bēgošie noguldījumi no krīzes māktās Kipras un Spānijas. Tiesa, lielākais pieaugums bija 2011. un 2012.gadā, bet šogad janvārī un februārī no Kipras aizgājušo vairāk nekā miljards eiro Latvijas banku sistēma nejuta.

Lai arī pasaulē mobilo ierīču jomā lielākais krējums nosmelts; Latvijā vēl esam ceļā uz tirgus piesātinājumu. Dienas Bizness apsekojums liecina, ka kopējais viedtālruņu skaits Latvijā ir ap 720 tūkstošiem, taču konkrētu viedtālruņu skaitu pa pozīcijām operatori neizpauž.

Pavisam drīz pusei Latvijas iedzīvotāju būs viedtālrunis, jo šogad pārdoto viedtālruņu skaits turpinās pieaugt, DB prognozē LMT Biznesa vadības dienesta direktors Vīgants Radziņš. Līdzīgas tendences iekrāso Tele2 komercdirektors Jānis Spoģis. Pēc Tele2 aplēsēm, 2015. gadā Latvijā viedtelefonus varētu jau lietot puse iedzīvotāju, gudro telefonu lietotāju skaitam sasniedzot vienu miljonu.

Latvijā 2013. gads bija pirmais gads, kad viedtelefonu pārdošanas apjoms pārsniedza parasto mobilo telefonu pārdošanas apjomu, atgādina J. Spoģis. Tele2 dati liecina, ka no katriem desmit nopirktajiem telefoniem seši bija viedtelefoni, un šogad saglabāsies līdzīga tendence ar nelielu pieaugumu – seši līdz septiņi no katriem desmit iegādātajiem telefoniem būs viedtelefoni.

Nesen ieceltais Mozilla vadītājs un viens no līdzdibinātājiem Brendans Aihs (Brendan Eich) atkāpies. Šādu viņa rīcību provocēja nesen izcēlies skandāls saistībā ar viņa uzskatiem par viendzimuma laulībām, vēsta BBC.

Skandāls par B. Aiha uzskatiem sākās marta beigās. B. Aihs, viens no Mozilla līdzdibinātājiem, kā arī JavaScript valodas izveidotājs, 2008. gadā ziedoja tūkstoš ASV dolāru likumprojekta, kas vēršas pret viendzimuma laulībām Kalifornijā, sagatavošanai. Sākotnēji likumprojekts tika atbalstīts, bet vēlāk, 2013. gadā, to noraidīja ASV Augstākā tiesa. Kad marta beigās sabiedrībai tapa zināms par B. Aiha, jaunā Mozilla vadītāja, saistību ar likumprojektu, tas radīja sašutumu daudzos Mozilla Firefox pārlūka lietotājos, kas pauda savu sašutumu sociālajos tīklos. Vislielākais protesta vilnis nāca, kad iepazīšanās vietne OkCupid publicēja aicinājumu neizmantot Mozilla Firefox.

SIA Dzintaru koncertzāle, kurā ik gadu notiek tādi pasākumi kā Jaunais Vilnis un Baleta Zvaigznes Jūrmalā, 2013. gadā apgrozīja 423 tūkstošus eiro (297 tūkst. Ls) un noslēdza gadu ar zaudējumiem 46 tūkstošu eiro (32 tūkst. Ls) apmērā, liecina Lursoft dati.

Uzņēmums raksturojis pērno gadu kā finansiāli neveiksmīgu. Apgrozījuma kritums, salīdzinot ar 2012. gadu, mērāms 10% apmērā.

Savukārt kā zaudējumu galvenais iemesls tiek minēts tas, ka darījuma partnere SIA Attarctio nepildīja savas saistības.

Pagājušajā gadā par aptuveni 20% samazinājušies SIA Dzintaru koncertzāle ilgtermiņa ieguldījumi. Kompānijas vadība skaidro, ka uzņēmuma pamatlīdzekļu sastāvs ir novecojis un jaunu iegāde ir samērā minimāla. Jaunu pamatlīdzekļu iegāde paredzēta 2015. gadā, kad durvis pēc rekonstrukcijas vērs mazā zāle.

Db.lv jau ziņoja, ka Dzintaru koncertzāles rekonstrukcijas izmaksas ir 8,47 milj. Ls, projektu plānots pabeigt līdz 2014. gada beigām ar diviem tehnoloģiskajiem pārtraukumiem šā un nākamā gada vasaras mēnešos. Telpu platība pēc rekonstrukcijas būs 2435,4m², vietu skaits zālē - 460.

Rekordlielā cenu kāpuma dēļ elektrības tirgotāji, kuri agrāk noslēguši ilgtermiņa līgumus ar klientiem, bieži vien ir spiesti pārdot elektroenerģiju, ciešot zaudējumus, un uzņēmums "Latvenergo" prognozē, ka tuvākajos mēnešos iespējami bankrotus, piektdien vēsta portāls "lsm.lv".

Arī "Latvenergo" vēršas pie dažiem klientiem ar lūgumu izprast situāciju un maksāt vairāk, nekā teikts līgumā.

Kā norāda portāls, elektroenerģija biržas "Nordpool" Latvijas segmentā sadārdzinājusies rekordlielā apmērā - jau vairāk nekā trīskārt gada laikā, turklāt pieaugums turpinās un sadārdzināšanās skārusi ne tikai gala lietotājus.

Pirmais no tirgus pagājušajā nedēļā aizgāja uzņēmums "Senergo", kura akcionāri ir eksbaņķiera Ernesta Berņa ģimenes locekļi, un kas orientējās galvenokārt uz lielajiem patērētājiem - valsts struktūrām un biznesu, bet pērn palielināja apgrozījumu vairāk nekā četrkārt - līdz 7,2 miljoniem eiro. "Lsm.lv" atgādina, ka pirms nedēļas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) paziņoja, ka šī uzņēmuma klientiem jāizvēlas citi piegādātāji. "Senergo" jau sākuši likvidācijas procesu.

Mikrouzņēmuma «From Bee.With Love.» īpašniece un dizainere Olga Grigurko uzskata, ka «Laimas» konfektes un «Kārums» sieriņi ir Latvijas vizītkarte, tāpēc viņa izveidojusi somiņas, kas līdzinās šiem produktiem. Tāpat viņa darina arī «Book clutch» jeb grāmatu somiņas.

O. Grigurko jau no bērnības vēlējusies nodarboties ar šūšanu, jo viņas vecmāmiņa bija šuvēja. «Es nopirku «second hand» veikalā apģērbu, un mēs to kopā pārveidojām. Man vienmēr bijusi vēlme kaut ko veidot, bet nebija ticības sev,» atceras dizainere.

Papildu somiņu izgatavošanai O. Grigurko strādā interjera dizaina nozarē, taču viņas izglītība ir saistīta ar loģistiku, studējusi «Transporta un sakaru institūtā», kā arī trīs gadus strādājusi šajā nozarē. No Liepājas uz Rīgu viņa pārcēlusies pirms 11 gadiem, bet uzņēmumu nodibinājusi 2013.gadā.

Reiz somiņu autorei bija jādodas uz kādu pasākumu un par godu tam viņa ļoti vēlējās sev uztaisīt somiņu, kas izskatās pēc grāmatas. «Tas paņēma tik daudz laika un nervu, ka es sapratu, ka to ir grūti izdarīt un beigās nolēmu, ka varu šajā jomā sākt savu biznesu. Es somiņas fotogrāfiju ieliku «Instagram» un draugi rakstīja, ka tā ir superīga ideja, jo tā bija izveidota, ņemot par pamatu īstas grāmatas dizainu.»

Latvijā šogad desmit mēnešos reģistrēti kopumā 7350 jauni uzņēmumi, bet likvidēti - 8960, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Vienlaikus "Lursoft" atzīmē, ka pērn attiecīgajā periodā bija lielāks gan jaunreģistrēto, gan arī likvidēto uzņēmumu skaits - 2021.gada desmit mēnešos Latvijā bija reģistrēti 7807 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 11 722.

Šogad oktobrī reģistrēti 772 jauni uzņēmumi, to kopējam pamatkapitālam veidojot 3,39 miljonus eiro. Lai arī kopējais jauno uzņēmumu skaits viena mēneša laikā oktobrī bija lielāks nekā citos šā gada mēnešos, to kopējais pamatkapitāla apmērs ir mazākais, kāds šogad reģistrēts viena mēneša laikā.

Pēc "Lursoft" datiem, no oktobrī reģistrētajām 679 sabiedrībām ar ierobežotu atbildību vien 202 pamatkapitāls sasniedza vismaz 2800 eiro, savukārt 216 sabiedrībām ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls bija mazāks par 10 eiro.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Līdz ar Krievijas viesu plūsmas nobremzēšanos, situācija tūrisma un viesmīlības biznesā Jūrmalā ir mainījusies, taču tā nav dramatiska, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Nekas neapstājas tāpēc vien, ka Jaunā viļņa te nav. Viļņi nāk un iet, nav šis vilnis, būs cits. Ir jāpārorientējas uz citiem tirgiem, vairāk jāstrādā, lai gan jau pāris pēdējos gadus aktivitāte nebija vērsta tikai uz Krieviju. Vienmēr esam strādājuši ar vairākiem reģioniem. Jau vēsturiski ir pierādījies, ka nedrīkst tikai uz vienu tirgu koncentrēties – tas var izrādīties ļoti sāpīgi. Turklāt Krievija vienmēr ir bijis ļoti nestabils tirgus,» DB saka Hotel Jūrmala SPA pārdošanas un mārketinga vadītāja Kristīne Štāla-Bula.

Pēc viņas teiktā, viesnīcas noslogojums šosezon nebūs sliktāks par pagājušo gadu. Piemēram, jūlijā, augustā tā jau ir par 70% aizpildīta, turklāt rezervācijas vēl turpinās. Atšķirība ir tajā, ka viesnīca piepildās lēnāk, rezervācijas nāk vienmērīgāk – iepriekš aģentūras uz festivāla Jaunais vilnis laiku ņēma numurus blokiem. Tagad tie vairs netiek rezervēti, bet tas nav saistīts tikai ar Jaunā viļņa neesamību, bet gan ar kopējo situāciju Krievijā. Šīs kaimiņvalsts tūristi tāpat turpina braukt uz Jūrmalu, vairāk ir pamanāmi skandināvi, arī viesu no Igaunijas viesnīcā netrūkst. Jautāta raksturot viesnīcas viesus, K. Štāla-Bula uzskaita: tie ir cilvēki ar vidējiem ienākumiem, atpūsties brauc ar visu ģimeni, apmetas vidēji uz nedēļu, daži pat uz divām, ir ekonomiskāki, tērē mazāk, seko līdzi tam, cik pakalpojums maksā.

Prognozējot tālāko daudzstāvu ēkas, kas atrodas blakus pagājušās nedēļas ceturtdienā sagruvušajam lielveikalam Maxima, likteni, kompānijas Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits biznesa portālam db.lv pauda, ka pat tad, ja rūpīgas ekspertīzes slēdziena rezultātā celtni saglabās, būs nepieciešams ilgs laiks, lai interesenti šo īpašumu varētu uztvert kā savu dzīvesvietu.

Raugoties uz Latvijas vēstures notikumu daudzveidību, jāsecina, ka Rīgā esošas dzīvojamās mājas atrodas vietās, kurās arīdzan vēsturiski tikušas zaudētas dzīvības, viņš norāda.

Pēc Arco Real Estate valdes locekles Ievas Jansones domām, «laiks dziedē dziļas brūces un interese par dzīvokļiem divpadsmit stāvus augstajā ēkā varētu parādīties pēc pāris gadiem, ja vien šis projekts nepiedzīvos maksātnespēju, tā kā traģiskie notikumi izraisījuši nepieciešamību investēt milzīgus naudas līdzekļus ekspertu algošanā un būvkonstrukciju stiprināšanā».

«Kā zināms, jaunais projekts ir ieķīlāts bankā, un bankrota procedūras rezultātā objekts nonāktu kredītiestādes īpašumā, tādēļ ir grūti paredzēt, kas notiks tālāk. Traģēdijas upuru piemiņai, iespējams, tiks uzstādīts piemineklis un ierīkots neliels, simbolisks parks, kura apmeklētāji varētu kavēties atmiņās par liktenīgajiem notikumiem,» db.lv pauda Arco Real Estate vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.