Ik gadu skaitām iekšzemes kopproduktu, ik gadu visā Latvijas teritorijā pašvaldības veido izlīdzināšanas fondu un to pārdala un izrādās, ka bez dotācijām var pastāvēt vien Rīga un Pierīga. To parāda 2020. gada dati, bet tendence nemainās arī šogad.

Vai Latvija pēc 30 gadiem būs tikai ap Rīgu? Kuram tas rūp?

Ārpus Rīgas reģiona viss ir dotējams

2010. gadā Pašvaldību izlīdzināšanas fondā līdzekļus vēl iemaksāja tādas pašvaldības kā Jelgavas pilsēta, Ogres novads, Ventspils un Valmiera. Liepāja ne deva, ne prasīja naudu no fonda, līdzīgi arī Rēzekne, Cēsu novads, Lielvārdes novads, Ozolnieku novads. 2020. gadā neviena pašvaldība ārpus Rīgas un Pierīgas pašvaldību izlīdzināšanas fondā naudu neiemaksāja. Jāpiebilst, ka izlīdzināšanas fonda maksājumus pārrēķinājām atbilstoši 2023. gada situācijai un dalījumam plānošanas reģionos.

2010. gadā valsts dotācija, kas papildināja fondu, bija vien 8,5 miljoni latu, bet 2020. gadā tā veidoja gandrīz 184 miljonus eiro. 2021. gadā jau 198,7 miljonus eiro. Pēc pašvaldību reformas 2022. gadā provizoriskie dati rāda, ka dotācijām vajadzēs mazāk, aptuveni 81 miljonu eiro, tomēr kopumā reģionālās reformas izraisītās izmaiņas nepriecē. Pašvaldību ieņēmumi 2022. gadā pēc dotācijām paliek gandrīz nemainīgi – kopumā aptuveni 1,76 miljardi eiro. Gadā, kad inflācija pēdējos mēnešos pārsniedza 20% robežu! 2023. gadā tiek prognozēts, ka Rīga izlīdzināšanas fondā iemaksās gandrīz divas reizes vairāk nekā 2020. gadā – 124 miljonus eiro.

No 2021. gada 1. oktobra pasažieru pārvadājumi uz komerciāliem principiem tiks ieviesti arī maršrutā Rīga–Salaspils un Rīga–Olaine, tādējādi valsts pasažieru pārvadājumus ar autobusiem šajos maršrutos turpmāk vairs nedotēs.

Patlaban maršruta Rīga–Salaspils atļaujai ir pieteikusies SIA “Galss buss”, bet maršruta Rīga–Olaine – AS “Nordeka”. Ņemot vērā, ka maršruta Rīga–Jaunķemeri un Rīga–Sloka atļaujas saņemšanai līdz šim neviens pārvadātājs nav pieteicies, izmaiņas tajos šobrīd netiks veiktas.

SIA “Galss buss” savienojumā starp Rīgu un Salaspili nodrošinās 69 reisus. Reisu saraksts pieejams šeit. Saskaņā ar Autotransporta direkcijas rīcībā esošo informāciju biļetes cena no Rīgas līdz Salaspilij varētu būt 1,80 eiro.

Savienojumā starp Rīgu un Olaini AS “Nordeka” izpildīs 90 reisus. Reisu saraksts pieejams šeit. Saskaņā ar Autotransporta direkcijas rīcībā esošo informāciju biļetes cena varētu būt aptuveni divi eiro.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

No šodienas līdz 31.oktobrim e-dziesmusvētku formātā norisināsies XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākumi, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Dziesmu svētki attālinātā formātā notiks, lai ikviens bērns un jaunietis, kurš līdzdarbojies svētku procesā vairāku gadu garumā, varētu atspoguļot savu veikumu video formātā.

Svētku kopējo programmu veido dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā. Tās tiek filmētas un translētas Latvijas Televīzijas (LTV) un citās digitālajās platformās.

Jebkurā svētku norisē varēs piedalīties dalībnieki no viena līdz tajā brīdī valstī atļautajam skaitam. Svētku svinēšanas laikā tikšot ievērota "burbuļa" stratēģija, kā arī svētki norisināsies ārā pēc iespējas tuvāk dalībnieku dzīvesvietai. IZM piedāvā, ka dziesmu un deju svētku laikā šogad nenotiks centralizēti mēģinājum un nebūs paredzēts garš mēģinājumu process. Tāpat bērnu nometnēs kolektīvi varēs veidot videoierakstus, savukārt pie labvēlīgas epidemioloģiskās situācijas septembrī vai oktobrī varētu notikt kāda svētku norise klātienē.

Veselības ministrija rosina aizliegt visu alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā, radio un internetā. Tāpat plānots ierobežot alkoholisko dzērienu pieejamību, aizliedzot alkoholisko dzērienu pārdošanu degvielas uzpildes stacijās.

Tajā pašā laikā Latvijas Reklāmas asociācijas pārstāvji norāda, ka Latvijā jau pastāv reklāmas ierobežojumi stiprajam alkoholam un jauni aizliegumi radīs lielus finansiālus zaudējumus. Alkohola ražotājiem, veidojot reklāmas, ir jābūt skaidrai izpratnei par to, ko viņi vēlas pateikt patērētājiem. Ar pārdomātu komunikāciju varam veidot alkohola lietošanas kultūru, nevis mudināt domāt, ka svētki bez alkohola nav iespējami.

Alkohola reklāma – pirmais, ko redz Latvijas viesi

Jautājums par alkohola reklāmas aizliegumu nav viennozīmīgs – no vienas puses kā mārketinga eksperte vēlos uzsvērt, ka nav pareizi vienai nozarei aizliegt reklāmu, no otras puses – kā pilsoniski aktīvs cilvēks – vēlos, lai mūsu sabiedrība ir veselīga, ar izpratni un augstu atbildības sajūtu un, lai milzīgs plakāts ar informāciju par alkohola iegādes iespējām nebūtu pirmais, ko cilvēki ierauga, iebraucot Latvijā.

No nākamās pirmdienas, 6.februāra, tiks veiktas izmaiņas 22. maršruta autobusa sarakstā darba dienās un brīvdienās, nodrošinot pasažieru pārvadājums uz starptautisko lidostu "Rīga" agrajās rīta un vēlajās vakara stundās.

Kā informē "Rīgas satiksmes" Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Baiba Bartaševiča-Feldmane, turpmāk pasažieri lidostā varēs nokļūt plkst.5.20 no rīta, savukārt gan darba dienu, gan brīvdienu vakaros pēdējais autobuss no lidostas izbrauks arī pēc pusnakts - plkst.0.40.

Darba dienās tiks organizēti pieci papildu reisi - no rīta plkst.4.45 un 5.15 no galapunkta Abrenes ielā uz lidostu "Rīga", veicot arī reisu plkst.5.25 no lidostas "Rīga" uz Abrenes ielu.

Vakarā plkst.0.40 autobuss kursēs no lidostas uz Abrenes ielu, attiecīgi veicot pirms tam arī reisu plkst.23.50 no Abrenes ielas uz lidostu "Rīga".

Brīvdienās tiks veikti septiņi papildu reisi - no rīta plkst.4.45 un 5.15 reisi no Abrenes ielas uz lidostu "Rīga", veicot arī reisu plkst.5.25 no lidostas "Rīga" uz Abrenes ielu. Naktī plkst.0.10 un plkst.0.40 no lidostas "Rīga" uz Abrenes ielu, veicot pirms tam arī reisus plkst.23.25 un plkst.23.50 no Abrenes ielas uz lidostu "Rīga".

Teju pirms katra lielāka sporta vai kultūras notikuma aizsākas publiska diskusija, vai šajos pasākumos ir vērts ieguldīt valsts naudu un kāds ieguvums no tā būs sabiedrībai?

Atbilde uz šo jautājumu ir gaužām vienkārša. Ja varam pierādīt, ka pasākums valsts kasē ienesīs vairāk naudas, nekā tiks izdots, tad pasākums valstij ir jāatbalsta. Tā ir investīcija, kura nesīs ne tikai papildu naudu valsts budžetā un uzņēmēju kontos, bet arī veicinās Latvijas atpazīstamību pasaulē, popularizēs mūsu zemi kā tūrisma un investīciju galamērķi.

Lielie publiskie pasākumi ir magnēts, kas jau tagad nes naudu

Šogad Latvijā notika vairāki lielie masu pasākumi, un jau tagad varam izmērīt to aptuveno pienesumu Latvijas budžeta un uzņēmēju maciņiem. Esam izanalizējuši to valstu iedzīvotāju norēķinus ar maksājumu kartēm Latvijā, kuru pārstāvētās izlases šogad spēlēja Pasaules hokeja čempionātā Rīgas grupā. Salīdzinot datus par 2023. gada aprīli un maiju, redzam, ka Šveices, Slovākijas, Čehijas, Norvēģijas, Kazahstānas, Kanādas un Slovēnijas iedzīvotāju tēriņi pasaules čempionāta norises laikā ēdināšanas iestādēs auguši par 53%, bāros par 54%, bet viesnīcās par 47%.

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi rīkos piketu pie Kultūras ministrijas un gājienu uz Ministru kabinetu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību kritiskajam stāvoklim nozarē.

Pasākumu jomas tehniskās puses profesionāļi ir apvienojušies, lai kopīgi paustu savas bažas par nozares nākotni un aicinātu atbildīgās institūcijas pieņemt lēmumus uzņēmumu un darbavietu glābšanai.

"Kultūra nav tikai koristu un dejotāju kolektīvi, mūziķi uz skatuves, aktieri un performatori. Pasākumu industrija apvieno plašu "neredzamo" darbinieku pulku, ko pasākumu apmeklētājs bieži pat nepamana un neiedomājas par viņu eksistenci. Tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu darbinieki ir tās neredzamās rokas, kas rūpējas par to, lai tiktu uzceltas vērienīgas un drošas skatuves ar jaunāko gaismu tehniku un video projekcijām, lai klausītājiem viss būtu dzirdams un ausīm baudāms, lai pasākumā būtu atbilstoša un estētiska scenogrāfija un dekorācijas, lai būtu kur un pie kā apsēsties, lai brīvdabas pasākumos būtu jumts, zem kura paslēpties, lai vakara noslēgumā visi sajūsmā noelstos par krāšņu uguņošanu, lai viss aprīkojums tiktu atvests un aizvests laikā, lai tiktu pienācīgi ierobežota teritorija," norāda uzņēmumi.

Noslēgusies Mežaparka Lielās estrādes būvniecības B posma pirmā kārta, informē Rīgas dome.

Būvniecības valsts kontroles birojs 21.maijā pieņēma ekspluatācijā Mežaparka Lielās estrādes B posma pirmās kārtas būvniecības darbus, kuru rezultātā ir izbūvēta jaunā estrādes ēka un kupols, kā arī tai pieguļošā infrastruktūra – apsardzes objekts, inženiertehniskās sistēmas, apkārtesošo ceļu izbūve un veikti teritorijas labiekārtošanas darbi.

Mežaparka Lielā estrāde šobrīd ir ieguvusi tās autoru arhitektu Jura Pogas un Austra Mailīša iecerētās "Sidraba birzs" dziesmu kalna veidolu. Sazaroto "koku rakstu" un pārējās metāla konstrukcijas, kas veidota no 1766,4 tonnas metāla konstrukcijas. Unikālā konstrukcija ir veidota no kolonām un kopnēm un iestiepjas debesīs 35,8 metru augstumā. Metāla kopnēs ir iekārti 510 akustiskie vairogi. Tādējādi šis objekts Eiropas mērogā atzīstams kā unikāls un sarežģīts, kuram ir individuāls akustiskais risinājums.

"Jensen Metal" Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ) par 8,6 miljoniem eiro uzbūvējis jaunu nerūsejošā tērauda ražotni, informē Liepājas SEZ pārstāvji.

Jaunā ražotne ir izbūvēta blakus jau esošai "Jensen Metal" metāla un furnitūras ražotnei ar kopējo platību 13 500 kvadrātmetri.

Būvdarbus veica SIA "Bukoteks" pēc SIA "LVCT" projekta, bet pasūtītājs bija ar "Jensen Metal" saistītais uzņēmums - SIA "JM Properties". Būvdarbus veica SIA Bukoteks pēc SIA LVCT projekta, pasūtītājs – ar LSEZ Jensen Metal SIA saistītais uzņēmums LSEZ SIA JM Properties.

Tiešās būvniecības darbu izmaksas ir 8,6 miljoni eiro, bet aprīkojumā un iekārtās papildus ieguldīti aptuveni 4 miljoni eiro. Abas rūpnīcas kopā nodarbina turpat 430 darbinieku.

Ideja par Karostas Industriālā parka izveidi radās jau 1999. gadā, lai veicinātu jaunu darbavietu veidošanos, palielinātu pilsētas un valsts budžetā ienākošo nodokļu summu un būtu iespēju papildus līdzekļus novirzīt izglītībai, kultūrai un sportam un citiem projektiem, vienlaikus Karostu veidojot par pievilcīgu vietu darbam, dzīvošanai un atpūtai. Jaunu rūpnīcu būvniecība Karostā nebija iespējama vai investoriem nešķita pievilcīga līdz pat 2015.gadam, kad pašvaldība sadarbībā ar Liepājas SEZ pārvaldi uzņēmējdarbības vajadzībām sakārtoja teritoriju Karostā turpat 20 ha platībā.

Igauņu jauniešu gatavots upeņu kečups, unikālas sveces no Somijas, Daugavpilī tapušas modernas kaķu mājiņas, Nīderlandē izgudrots mitruma mērītājs augiem – tie ir tikai daži no vairākiem desmitiem skolēnu radītiem produktiem, kuri 26. aprīlī būs apskatāmi un nopērkami starptautiskajā pasākumā Cits Bazārs.

Pasākums notiks tirdzniecības centrā Domina Shopping, informē Junior Achievement Latvia (JA Latvia) vadītājs Jānis Krievāns.

“Starptautiskais skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) festivāls ir spilgts apliecinājums jauniešu radošumam, drosmei un neatlaidībai. Tie ir patiesi uzņēmības svētki, kuros ar savu veikumu dalās ne tikai Latvijas, bet vēl vairāku Eiropas valstu pusaudži. Piedāvātās idejas mēdz būt ļoti asprātīgas, tādēļ man ir patiess prieks par ikvienu, kurš pēc SMU programmas noslēguma turpina nodarboties ar savu projektu un attīsta pirmo biznesu,” uzsver J.Krievāns.

Starptautiskā skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) festivāla International Student Company Festival pasākums Cits Bazārs norisināsies 26. aprīlī no plkst. 11.00 līdz 16.00. Tā laikā ikviens interesents tirdzniecības centrā Domina Shopping varēs apskatīt un nopirkt produktus, kurus radījuši jaunieši no deviņām Eiropas valstīm – Igaunijas, Somijas, Latvijas, Lietuvas, Austrijas, Šveices, Beļģijas, Nīderlandes un Maltas.

Pārskatot šā gada budžetā plānotos izdevumus pasākumiem, kas Covid-19 pandēmijas dēļ šogad nenotiks, ministrijās atbrīvojušies trīs miljoni eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Iepriekš Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izdeva rezolūciju visiem ministriem pārskatīt valsts iestāžu izdevumus un neizlietoto finansējumu novirzīt Covid-19 seku mazināšanai. "Covid-19 pandēmijas rezultātā ir virkne pasākumu, kas šogad ir atcelti un nenotiks. Esmu uzdevis ministriem pārskatīt valsts iestāžu izdevumus. Neizlietoto finansējumu valdība novirzīs Covid-19 seku mazināšanai. Esmu aicinājis uz šādu rīcību arī neatkarīgās valsts institūcijas," pauda Kariņš.

FM apkopojusi ministriju iesniegto informāciju par izdevumu pārskatīšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem un tie kopumā veido ap trim miljoniem eiro. Sasummējot šos līdzekļus ar marta sākumā ministrijās atbrīvotajiem līdzekļiem 1,4 miljonus eiro apmērā, kopumā izdevumu pārskatīšanas rezultātā ir rasti aptuveni 4,4 miljoni eiro.

Radošās izcilības festivāla ADWARDS ceremonijā noskaidroti labākie reklāmas, dizaina un citu radošo industriju darbi.

Starptautiskas žūrijas vadībā tika izvērtēti dažādās radošajās disciplīnās tapuši 256 darbi, kopumā tika piešķirti 18 pirmās pakāpes ordeņi un 32 otrās pakāpes ordeņi.

Festivāla ADWARDS darbi tika iesniegti un vērtēti vairākās kategorijās: integrētās kampaņas, TV & radio, interaktīvie un digitālie risinājumi, drukas māksla & dizaina meistarība, preses un vides reklāma, zīmola stāsts, sabiedriskās attiecības, netradicionālā komunikācija, pasākumi un sponsorēšana, zīmola saturs un izklaide, radošās izcilības eksports.

Darbus vērtēja 15 žūrijas locekļi no 11 valstīm, intensīvākajām diskusijām notiekot klātienē Rīgā. Žūrijas prezidents – Huans Garsia Eskudero (Juan García-Escudero) no aģentūras TBWA ESPAÑA, kurš ir strādājis vairāku pasaules līmeņa festivālu žūrijās.

Čeku loterijā šī gada noslēdzošajam ceturksnim kā tematiskās nozares izvēlētas frizieru un skaistumkopšanas pakalpojum un zobārstu pakalpojumi, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību nozarēm ar īpaši augstu ēnu ekonomikas risku, čeku loterijas ietvaros jau kopš šī gada aprīļa notiek nozaru izlozes. Tas nozīmē, ka VID ik ceturksni izraugās konkrētas nozares, ar kuru attaisnojuma dokumentiem var piedalīties īpašā "nozaru izlozē" un katru mēnesi laimēt trīs naudas balvas 500 eiro vērtībā.

VID pārstāvji skaidro, ka gada nogale ir svētku laiks, kad tiek svinēti valsts svētki, Ziemassvētki, arī gadumiju. Jo īpaši svētku laikā cilvēki pievērš pastiprinātu uzmanību savam ārējam izskatam un, ļoti iespējams, ka biežāk kā citkārt tiek izmantoti frizieru, skaistumkopšanas un arī zobārstu pakalpojumi. VID pārstāvji uzsver, ka šie ir arī uzņēmējdarbības sektori, kuros nereti novērojami augstāki ēnu ekonomikas riski nekā citos, tāpēc tieši šīs ir izvēlētas kā tematiskās nozares šī gada ceturtajam ceturksnim.

Covid-19 omikrona paveida izplatības dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju pagarinās līdz 28.februārim, otrdien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pašreiz spēkā esošais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu paredz, ka tā ir spēkā līdz 11.janvārim. Vēl pirms gadumijas Veselības ministrija (VM) izteica aicinājumu ārkārtējo situāciju pagarināt par vismaz trim vai četrām nedēļām, bet tagad koalīcijas partijas vienojušās to pagarināt līdz pat februāra beigām.

Premjers skaidroja, ka valstī pamatā paliks spēkā pašlaik noteiktie ierobežojumi, tomēr tiks pastiprinātas prasības saistībā ar masku valkāšanu, vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņu, kā arī tiks paplašināta testēšana.

Valdība plāno noteikt prasību publiskās vietās obligāti lietot medicīniskās sejas maskas vai respiratorus. Pašlaik iedzīvotāji drīkst izmantot arī vairākkārt lietojamās auduma sejas maskas.

Pašlaik jaunus ierobežojumus cīņai pret Covid-19 izplatību nav plānots ieviest, taču ir jāuzlabo esošo ierobežojumu kontrole, šorīt TV3 sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Aizvadītajā nedēļas nogalē sabiedrības uzmanību un nopēlumu izpelnījās notikumi Rīgā, kur Tērbatas gājēju ielas atklāšanas pasākumā sapulcējās liels skaits cilvēku, kuri neievēroja valsts noteiktās distancēšanās prasības. Sabiedrības spiediena rezultātā tika pārskatīta Tērbatas ielas pasākumu programma, taču pēdējā laikā plaši apmeklēti pasākumi notiek arī citviet, piemēram, ir atsākušies pilsētu svētki, populāras sporta sacensības ar skatītājiem u.tml.

Ministre solīja, ka valsts dienesti uz pārkāpumiem šādos pasākumos acis nepievērs, gluži pretēji - tie atverot acis, ka ir jāuzlabo ierobežojumu kontrole. Politiķe atzina, ka šajā jautājumā "skatās virzienā" uz Iekšlietu ministriju un Valsts policiju, kā arī pašvaldībām un to policijām.

Francijas lauksaimnieki piektdien ar traktoriem sabraukuši Parīzes centrā, palielinot spiedienu uz valsts prezidentu Emanuelu Makronu, kurš solījis ar viņu pārstāvjiem tikties lauksaimniecības izstādes laikā.

Lauksaimnieku arodbiedrības vēlas līdz izstādes atklāšanai sestdien saņemt rakstiskas garantijas, ka viņu sūdzības par produktu cenām un birokrātiju tiks risinātas. Pretējā gadījumā lauksaimnieki turpinās protestus.

Lauksaimnieki ir neapmierināti ar apgrūtinošajiem vides aizsardzības noteikumiem, lētu importu no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) un zemajiem ienākumiem.

Francijas premjerministrs Gabriels Atāls trešdien izklāstīja galvenos pasākumus, kas iekļauti topošajā lauksaimniecības likumā. Taču tas nespēja nomierināt lauksaimniekus, un tagad visi skatieni ir pievērsti Makronam, kurš sestdien, kā ierasts prezidentiem, apmeklēs lauksaimniecības izstādi.

Ņemot vērā, ka gandrīz gadu Latvijas tirdzniecības centru nozare atrodas spēcīgā Covid-19 pandēmijas ietekmē, t/c "Domina Shopping" vadība pauž satraukumu par turpmāko tirdzniecības nozares veiktspēju. Tirdzniecības centrs atklāj, ka nozari gandrīz paralizējošie ierobežojumi 2020. gadā ir radījuši lielus zaudējumus. Tajā pat laikā "Domina" nevēlas atkāpties no iecerēm 2021. gadā īstenot investīciju projektus gandrīz 10 miljonu eiro vērtībā.

Šogad kā nozīmīgākais "Dominas" investīciju projekts 9 miljonu eiro vērtībā ir plānots Latvijā lielākā iekštelpu atpūtas un izklaides centra būvniecība visai ģimenei ar kopējo platību 7000m2. Pagaidām pandēmija nav spējusi ietekmēt šī vērienīgā projekta attīstīšanas tempus, un pērn oktobrī tika atzīmēti atpūtas un izklaides centra spāru svētki. Šī gada pavasarī plānota jaunuzbūvētās zonas nodošana ekspluatācijā, bet atvēršanā – vasarā.

Izklaides parka izveidē Dominā ieguldīs 9 miljonus eiro 

Tirdzniecības centrs “Domina Shopping” kopā ar jaunajiem nomniekiem “Apollo Group Baltics”...

Vienlaikus arī 2021. gadā "Dominas" komandai ir plāns turpināt strādāt pie tirdzniecības centra pievilcības uzlabošanas. Rezultātā vēl 700 000 eiro plānots ieguldīt energoefektivitātes uzlabošanā, divu autostāvvietu un informācijas centra rekonstrukcijā, iekšējās navigācijas sistēmas uzlabojumos, fasādes apgaismojuma modernizēšanā.

2020. gads tirdzniecības centram un tā nomniekiem pagāja nemitīgas pielāgošanās zīmē. Un, jo ar stingrākiem tirdzniecības ierobežojumiem nācās sastapties, jo lielāks sekoja finanšu un darbības rādītāju kritums. Rezultātā aizvadītajā gadā "Domina Shopping" apgrozījums, plūsma un čeku skaits kopsummā samazinājās par vidēji -26%. Tas nozīmē arī to, ka par -13,3% kritās arī iemaksas valsts kasē nodokļu veidā – tie ir vairāk nekā 200 tūkstoši eiro.

Tomēr, par spīti krīzei un tirdzniecības centru biznesa stagnācijai aizvadītajā gadā, uzņēmums un tā partneri turpināja ieguldīt attīstībā. Rezultātā 2020. gadā 17 jauni nomnieki, starp kuriem ir arī globāli atpazīstami zīmoli, lēma par labu savas tirdzniecības vietas atvēršanai "Dominā". Vēl 10 esošie nomnieki tika atvērti jaunos konceptos pēc rekonstrukcijas vai jaunās vietās.

Līdztekus arī pati "Domina" pērn īstenoja daudzus investīciju projektus ar kopējo vērtību 800 000 eiro. Starp tiem nozīmīgākie – modernizēta māmiņu istaba, vienotā stilā iekštelpās rekonstruētas 52 veikalu fasādes, renovēts un labiekārtots C skvērs, gaiteņos uzstādītas atkritumu šķirošanai paredzētas tvertnes, uzlabota ārējā navigācijas sistēma. Reizē 400 000 eiro investēti arī citos tehniskos uzlabojumos, piemēram, ugunsdrošības sistēmā, infrastruktūras sistēmās, kā arī Covid-19 izplatīšanās samazinošās aktivitātēs.

"2020. gads bija izaicinošs. Nevienam nebija gatavu pareizas rīcības recepšu, un daži loģiski un neloģiski biznesa ierobežojumi cits citu papildināja neprognozējamā ātrumā. Tomēr, neskatoties uz ieilgušo situācijas nenoteiktību un pandēmijas negatīvo ietekmi, mēs nostiprinājām "Dominas" pozīcijas. Augam nākotnei – tas jau vairākus gadus ir ne tikai "Dominas" sauklis, kas simbolizē izklaides zonas būvniecību, bet arī emocionālais uzstādījums un pieeja šī brīža situācijai. Tāpēc šobrīd mūsu darbības pamatā kā vēl nekad ir saprotošas un ilgtermiņa attiecības ar nomniekiem. Cenšamies būt par labu atbalstu saviem partneriem, taču arī mūsu kapacitāte diemžēl jau tuvojas izsīkumam. Tamdēļ steidzami sagaidām vienlīdzīgus spēles noteikumus visiem - gluži kā mēs plānojam ieguldīt tirdzniecības centra un pilsētvides attīstībā, radot jaunas biznesa iespējas un darba vietas, pieprasām, lai arī valsts līdzieguldās nozares atbalstīšanā un stabilizēšanā. Valstsvīri situāciju var mainīt divējādi – steidzami sniedzot atbalstu nomas segšanai slēgtajiem veikaliem vai atļaujot visu preču klātienes tirdzniecību stingrākas uzraudzības apstākļos," komentē Dina Bunce, t/c "Domina Shopping" direktore.

Nepilnu vienpadsmit dienu laikā kopš režisora Dzintara Dreiberga vērienīgās karas drāmas «Dvēseļu putenis» nonākšanas uz kino ekrāniem filmu paguvuši noskatīties vairāk nekā 102 000 skatītāju.

Tas ir lielākais skatītāju skaits pašmāju kinodarbam atjaunotās Latvijas kino vēsturē šādā filmas izrādīšanas periodā, informē filmas veidotāji un tās izplatītāji Latvijā «Uz kino» un «Kinopunkts».

Tiek lēsts, ka filmas skatītāju skaits reģionos drīzumā varētu būtiski pieaugt, jo papildu kinoteātriem ir uzsākta «Dvēseļu puteņa» demonstrēšana arī Latvijas novadu un pagastu kultūras centros.

«Gribētos, lai šāds starppaaudžu dialogs un savas zemes mīlestības uzplūds nebūtu tikai vienreizējs, filmas izraisīts efekts, bet turpinātos arī tad, kad valsts svētki pagājuši,» domās dalās filmas režisors Dzintars Dreibergs.

Filma «Dvēseļu putenis», kas pirmizrādi piedzīvoja 8. novembrī, skatītājus aizved 100 gadus senā pagātnē, kad sešpadsmitgadīgais Artūrs dodas strēlniekos un kopā ar draugiem cīnās par brīvību – pat tad, kad neviens nezina, kurā pusē tā meklējama. Saviļņojošais stāsts ļauj skatītājam pieaugt kopā ar Artūru un jaundibināto Latvijas valsti, vērojot dzīvi ierakumos zēna acīm, pašaizliedzīgi stājoties pretī ienaidniekam, meklējot īstu mīlestību un mācoties novērtēt brīvības cenu. Dreiberga filma ir ne vien nozīmīgas latviešu vēsturiskās literatūras ekranizējums, bet arī būtisks darbs Latvijas kino, kas pievērš uzmanību šajā žanrā maz atspoguļotam, bet ļoti svarīgam Latvijas vēstures posmam – Pirmajam pasaules karam un Brīvības cīņām.

Svinīgā pasākumā 15.novembrī pasniegtas Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Gada balvas labākajiem darba devējiem, kā arī par īpašu ieguldījumu uzņēmējdarbības vides uzlabošanā pasniegti apbalvojumi “Gada tautsaimnieks” un “Gada tautsaimniece”.

“Latvijas Darba devēju konfederācijas Gada balva labākajiem darba devējiem ir svētki mūsu tautsaimniecības spēkam un garam, pateicība tiem mūsu darba devējiem, kas strādā godprātīgi un atbildīgi un sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības labklājībā. Aizvadītajos gados esam novērtējuši un ar konfederācijas balvu atzīmējuši desmitiem uzņēmēju, kas izvēlējušies strādāt atklāti un drosmīgi. Tie ir darba devēji, kas ir ne tikai būtiska Latvijas ekonomikas sastāvdaļa, bet arī atbalsts saviem darbiniekiem nodrošinot mūsdienīgu un drošu darba vidi un apstākļus, vietējai kopienai un sabiedrībai kopumā. Bet mūsu gara un spēka atspoguļojums personībā ir Latvijas Darba devēju konfederācijas apbalvojums “Gada tautsaimnieks”, ko ik reiz pasniedz Valsts prezidents. Šogad “Gada tautsaimniece” apbalvojumu saņēma biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle Ieva Tetere, savukārt uzņēmuma “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis ir 2022. Gada “Gada tautsaimnieks”,” komentē LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Svinīgā pasākumā 20.oktobrī nosvinēti SIA "Latvijas Nacionālā sporta centra" (LNSC) jaunās sporta ēkas - Komandu sporta spēļu halles - kapsulas iemūrēšanas svētki.

Jaunās Komandu sporta spēļu halles atrašanās vietā - Kr. Barona ielā 99C, Rīgā, - tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Jaunā halle nodrošinās mūsdienīgu un kvalitatīvu infrastruktūru ar tehniskiem un funkcionāliem risinājumiem komandu sporta spēļu treniņiem un sacensībām nacionālā un starptautiskā mērogā.

Jau vēstīts, ka būvfirma "Arčers" gada sākumā noslēdza gandrīz 21 miljonu eiro vērtu līgumu ar "Latvijas Nacionālo sporta centru" par Komandu sporta spēļu halles būvniecību Krišjāņa Barona ielā, Rīgā. Parakstītais līgums paredz būvdarbu izpildi par 20 841 249,27 eiro. Tostarp 7 294 437,24 eiro būvuzņēmumam tiks izmaksāti avansā, bet kārtējie maksājumi tiks veikti katru mēnesi atbilstoši faktiski veikto būvdarbu apjomam.

Lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc datu centru pakalpojumiem, Rīgā tiek būvēts jauns 10 MW datu centrs ar Tier III sertifikāciju, kas būs viens no ilgtspējīgākajiem un energoefektīvākajiem mūsu reģionā. Nodošana ekspluatācijā paredzēta 2025. gada vidū un šā gada 28. oktobrī tika atzīmēti vērienīgās būves spāru svētki.

Jaunajā datu centrā būs pieejamas 1000 statnes ar iespēju katras statnes jaudu palielināt līdz pat 100 kW, kas ir īpaši svarīgi uzņēmumiem, kuri izmanto MI, augstas veiktspējas skaitļošanu, datu apstrādi un malu skaitļošanu (edge computing).

Pasākumā svinīgi tika pacelts spāru vainags uz ēkas augstākā punkta un iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, kā arī ar nozares un valsts institūciju pārstāvjiem apsprieda datu centra nozares aktualitātes, Latvijas IT pakalpojumu eksportspējas veicināšanu un ārvalstu investīciju piesaisti.

Delska valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis uzrunāja pasākuma viesus: “Baltijā ilgtspējīgākais un energoefektīvākais datu centrs, kurā šī kapsula tiek iemūrēta, turpinās būt par sabiedrības dzinējspēku, neatsveramu atbalstu ikdienas dzīvē un pamatu uzņēmumu digitalizācijai un biznesa izaugsmei. Mūsu vīzija ir, ka tas nākotnē kļūs par līderi ne tikai Ziemeļeiropā, bet arī pasaulē. Datu centrs ir vieta, kur uzņēmumi rod atbalstu un enerģiju savai attīstībai. Mēs ceram, ka šis datu centrs būs stūrakmens reģiona tehnoloģiskajai attīstībai, veicinot arī Latvijas valsts izaugsmi un starptautisko konkurētspēju tehnoloģiju jomā.”

Abgunstes muiža trīs gados no pamestas saimniecības ir pārvērtusies par viesmīlības un radošuma saliņu Zaļenieku pagastā – svētki, viesi un radošās darbnīcas ir šejienes ikdiena.

Abgunstes muižu Jelgavas novada Zaļenieku pagastā 2016. gada jūnijā sāka apsaimniekot Jānis un Asnāte Avotnieki – tobrīd vēl bijusī muižas kungu māja bija pamesta, bez ūdens, elektrības un apkures. Muižu ģimene iegādājās tiesu izpildītāja izsolē, jo iepriekšējam īpašniekam ar tās apsaimniekošanu pagalam nebija veicies. Kā atminas Jānis, muižai bija pieteikušies vēl seši citi solītāji, taču zvaigznes sastājušās tā, ka neviens no tiem citiem Avotniekus nepārsolīja. Muižas iekštelpās jaunie īpašnieki gan varējuši ienākt tikai pēc izsoles – līdz tam drīkstēts tikai ieskatīties pa logiem. «Kad te ienācām, pirmais, ko ieraudzījām, bija padomju laika interjers un atkritumu kalni, kuru izvākšana tad arī bija mūsu pirmais darbiņš šeit – pirms vēl ieguvām pirmā projekta apstiprinājumu un varējām nolīgt brigādi, lai veiktu fundamentālākus darbus,» stāsta Asnāte.

Ādažos 9.septembrī svinīgi atklāta jaunā “Laimas” ražotne, kuras izveidē, kā arī zīmola “Laima” turpmākajā attīstībā pēdējo trīs gadu laikā investēti 20 miljoni eiro.

Šīs ir vienas no lielākajām investīcijām pārtikas nozarē Latvijā.

Ražotnes kopējā platība ir vairāk nekā 7200 m2. Tā ir moderna un energoefektīva ražotne ar precīzi un ērti plānotu ražošanas plūsmu, kas nodrošina efektivitāti un augstu produktu kvalitāti. Tāpat tā ir funkcionāla un ērta darba vide vairāk nekā 100 ražotnē strādājošajiem.

Papildus tam, šajā ražotnē ir izbūvēta arī mūsdienīga produktu attīstības laboratorija, kas ļaus attīstīt un pilnveidot arvien jaunus produktus saldumu zīmola “Laima” klāstā, ko baudīt ģimenēm gan Latvijā, gan arī citviet pasaulē.

““Laima” ir tradīcijām bagāts un Latvijā patiesi iemīļots saldumu zīmols, kas šogad svin savu 151. jubileju. Pusotra gadsimta laikā ir bijuši neskaitāmi nozīmīgi notikumi un pavērsieni gan uzņēmuma, gan saldumu ražošanas nozarē. Šodien mēs kopīgi baudām darba augļus, pie kura “Orkla” komanda kopā ar sadarbības partneriem strādāja pēdējos pāris gadus, lai “Laimai” būtu jaunas mājas. Viss līdz šim iecerētais būvniecības procesā un attīstības plānā ir veiksmīgi paveikts, un ar šo jauno “Laimas” ražotni mēs ne vien pāršķirsim jaunu lapaspusi Latvijas saldumu rūpniecības vēsturē, bet uzsāksim jaunu nodaļu,” norāda Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Projektā “Deglava Gleznotāju rezidence”, kura ietvaros Pļavniekos top divas 10 stāvu daudzīvokļu mājas ar kopumā 152 dzīvokļiem, aizvadīti spāru svētki.

Projektu īsteno daudznozaru būvsabiedrība MONUM, savukārt pasūtītājs ir Electra group meitas uzņēmums KSIA “Unico”. Projektu, kuru 6 352 767 eiro apjomā kreditē AS Expobank, plānots nodot ekspluatācijā 2022. gada aprīlī, bet atslēgas jauno dzīvokļu īpašniekiem provizoriski tiks nodotas nākamā gada septembrī.

Deglava Gleznotāju rezidencē, kurā plānoti dzīvokļi, autostāvvietas un noliktavas telpas, zaļā zona un bērnu spēļu laukumi, jau sākti logu likšanas darbi, bet tālāk sekos ēku apdare. Papildus tam plānots izbūvēt velosipēdu stāvvietas, atpūtas zonu un sporta laukumu.

Mazākā dzīvokļa platība būs 29 m2 platībā, bet lielākā - 87 m2.

“Kopumā projektā plānotas sešas ēkas – sīkāka informācija par četru atlikušo ēku būvniecības uzsākšanu būs pieejama janvārī,” papildina Deglava Gleznotāju rezidences pārdošanas vadītāja Žanete Balode.