Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.
Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.
Tūrisma plūsmu ietekmē runas par kara draudiem
“Mēs regulāri atveram reisus, un mēs skatāmies, kas varētu būt šie ienākošie pasažieri, un tūristi to vidū ir ievērojama daļa. Šajā sadaļā ir kritums. Atverot reisu, mēs skatāmies sadarbības partnerus, kuri vēlētos piedāvāt kādu tūrisma produktu Latvijā. 2019. gadā Vācijā bija ap 50 tūkstošiem tūristu, kuri lidoja tieši ar mūsu reisiem. Pēc kara sākuma Latvijā viss palika ļoti dārgs, un operatori izvēlējās lētākus virzienus. Turpinoties karam, visu laiku ir šis negatīvais fons, ka tūdaļ jau būs! Mums ir reāli piemēri, kad tiek atceltas konferences pat jau uz 2025. gadu. Mums ir noslēgti plaši līgumi ar tūrisma operatoriem, tomēr nespējam izpārdot plānoto, jo cilvēki lasa avīzes, portālus, un tā ir problēma,” sacīja T. Andersons, uzsverot, ka kompānija pamanījusi tūristu plūsmas pieaugumu no mazāk jutīgām valstīm, piemēram, no Rumānijas un Bulgārijas. Šī gada tūristu skaita kritumu no Vācijas un Rietumeiropas viņš vērtē kā lielu. “Tas ir ļoti žēl, jo 2022. un 2023. gadā Eiropā esam veikuši vairāk pasākumu nekā jebkad iepriekš. Pērn esam piedalījušies ap 200 pasākumos, lai veicinātu braucienus uz Latviju un Rīgu,” tā T. Andersons, piebilstot, ka lielas izmaiņas 2024. gada vasarā vairs nav iespējams panākt, jo šobrīd jau tiek slēgti līgumi 2025. gadam.
T. Andrersons uzsvēra, ka arī pasākumos un konferencēs, līdzko izskan frāzes, ka Baltija ir nākamā aiz Ukrainas, interese par braucieniem uz šejieni krītas, turklāt arī Latvijas valsts amatpersonu izteikumi par iespējamu karadarbību valstī situāciju ietekmē. “Mums būtu jāskaidro cilvēkiem, kas te ir un kas te notiek! Tas ir jādara. Tūrisma operatoru bizness ir gadu uz priekšu. Mēs strādājam, rezervācijas notiek, tomēr, vai tās realizēs, uzminēt nevar. Ja pārliecināšana notiek, tad varbūt mums vēl ir iespējas pārliecināt tos, kuri izvēlas pirkt pēdējā brīdī,” norādīja airBaltic viceprezidents, dodot cerību arī cīņai par šīs sezonas Rietumeiropas tūristu, runājot gan tikai par individuālajiem braucējiem, nevis tūrisma grupām.
Tūristu piesaistē investējam par maz!
“Pēc Eurostat datiem dažādas Eiropas valstis ir dažādi atguvušās no pandēmijas, un mēs esam absolūti pēdējā vietā. Situācija bija grūta, jau sākoties pandēmijai. Vairākus gadus nozare jau strādāja krīzes apstākļos. Beidzās pandēmija, sākās karš Ukrainā. Cenu lēciens, inflācija un visas citas problēmas. Mēs neesam atguvušies vēl aizvien un dzīvojam krīzes režīmā,” kopainu viesmīlības nozarē raksturoja A. Kalniņš, galvenokārt uzsverot to, ka, makroekonomiski raugoties, viesmīlības un tūrisma nozare kopumā ir eksporta nozare. “Tas ir pakalpojumu eksports, un tas būtu jāsaprot! Tūrists atbrauc uz Latviju un atstāj savu naudu šeit! 2022. gadā atbilstoši Latvijas Bankas datiem ārvalstu tūrists Latvijā ienesa 1 miljardu eiro. Proti, tā ir nauda, kas no ārpuses ienāk Latvijā! 2023. gadā datu vēl nav, bet pieņemu, ka būs 1,3 līdz 1,4 miljardi eiro,” saka A. Kalniņš.
Jautāts, ko Latvijā uzskata par eksportu, viņš min preču eksporta piemēru. “Nocirti koku, izvedi no Latvijas, un tas ir eksports! Tūrisms ir pakalpojuma eksports. Tūristu var piesaistīt, var to izdarīt vienas dienas laikā! Var piesaistīt influencerus un jau rīt uz Latviju dabūt tūristus. Diemžēl politiskās apziņas valdības līmenī par miljardu vērtu nozari nav. Nav konkrētas personas politiskā līmenī, valsts sekretāra līmenī, kas par šo nozari atbildētu! Diemžēl tas izpaužas arī finansējuma jomā! Jau pērn runājām par to, ka finansējums tūrisma mārketinga kampaņām ir divas līdz trīs reizes mazāks nekā Lietuvā vai Igaunijā. Šobrīd situācija ir pavisam komiska. Jau trešais mēnesis šajā gadā, LIAA tūrisma departamentam budžets ir 700 tūkstoši eiro. Vaina ir politiskā līmenī! Tas ir šī gada tūrisma mārketinga aktivitātēm. Lietuvā un Igaunijā tie ir miljoni eiro, pieci – seši miljoni eiro. Ir redzams arī rezultāts, ko parāda dati. Viņiem arī iet slikti, bet atkopjas viņi labāk nekā mēs, par 10% labāk, bet tomēr. 10% no 1 miljarda eiro ir pietiekami liela nauda! Ir jābūt sapratnei valdības un politiku līmenī, ka šī nozare ir un ir eksportspējīga! Ir jāinvestē, lai saņemtu tūristus. Es uzskatu, ka LIAA mārketinga kampaņās ieliktā nauda ir investīcijas,” uzsakta A. Kalniņš.
Tirgi zināmi, gaida budžeta palielinājumu
“Es piekrītu, ka situācija tūrisma nozarē kopumā ir sliktāka, nekā esam cerējuši, un atkopšanās notiek daudz lēnāk, nekā esam gaidījuši. Arī mēs, strādājot ārvalstu tirgos, redzam informācijas, kas cirkulē publiskajā telpā, ietekmi. Tā ir par sliktu mums. Kā jūs labi saprotat, ar pašreizējo budžetu, kāds ir mūsu rīcībā, lauzt šo informācijas plūsmu par karadarbību un negācijām ir sarežgīti,” sacīja I. Šīrava, piebilstot, ka LIAA ir metodes un paņēmieni, kā šādos apstākļos strādāt. “Par budžetu runājot, es ļoti ceru, ka tuvākajā laikā situācija mainīsies un tiks piešķirts papildu finansējums LIAA eksporta veicināšanai un investīciju piesaistei. Tās ietvaros varēsim plānot valsts tūrisma mārketinga aktivitātes un valsts tēla aktivitātes,” tā I. Šīrava.
LIAA šā gada pašreizējais aktivitāšu saraksts sākas mērķtirgos, kas ir sadalīti pa prioritātēm, un pirmkārt runa ir par Baltijas reģionu. Runa savā ziņā ir par tādu kā vietējo tirgu. No vienas puses viņi ir tādi paši tūristi, ja raugāmies no atvestās naudas viedokļa, bet kaimiņvalstu iedzīvotāji mūsu tūrisma piedāvājumu pārzina daudz labāk. Ārvalstu prioritārie tirgi sākas ar ziemeļvalstīm, tad seko Vācija un Lielbritānija. No šīm valstīm tūristu plūsma vēsturiski ir bijusi laba, un klientu maksātspēja ir augsta. Ir sekundāri tirgi, kuros tiek uzrunāta konkrēta – specifiska mērķauditorija. To sarakstā ir valstis, kurās nākotnē varētu kļūt par prioritāriem tirgiem, piemēram, Spānija, Francija. Atbilstoši prioritātēm tiek plānots budžets. Šobrīd par aktuālu tiek uzskatīta tūlītēja klientu uzrunāšana, mēģinot panākt braucienu tūdaļ, proti, situācija ir droša, un braukt var.
Vai varam bez panikas?
Visiem diskusijas dalībniekiem uzdevu vienu jautājumu: vai iespējams panākt, ka Latvijas pirmās personas, kuras labi sadzird ārzemēs, varētu mazāk minēt tiešu kara draudu pastāvēšanu, vai šāds aicinājums ir izteikts?“Mēs tikāmies ar Valsts prezidentu un runājām par visām tūrismam un viesmīlībai sāpīgām tēmām, tostarp arī skāru tēmu – karš pēc 5 minūtēm! Proti, šī tēma atbaida gan tūristus, gan investorus. Prezidenta kungs piekrita. Esam jau NATO, Eiropas Savienībā, un tas ir drošāk nekā jebkad. Retorika, ko uzturam, nav mums par labu,” sacīja A. Kalniņš.
“Saprotams, ka ir lietas, ko varam ietekmēt, un ir lietas, ko nevaram. Tas, ko tiešām varam un darām, – mēs vedam uz šejieni ārvalstu tūroperatorus, žurnālistus, un tam ir nozīme. Viņiem tiešām ir izveidojies priekšstats, ka te ir ļoti nedroši! Esot tālu no Latvijas, viņiem trūkst realitātes izjūtas. Atbraucot uz vietas, viņi redz, ka šeit dzīve rit savu gaitu, mainās arī pati attieksme. Ja sasniedzam šos cilvēkus, tad arī gala klients ir vienkāršāk pārliecināms,” tā I. Šīrava. “Mēs šādus fanu braucienus kopā ar LIAA esam organizējuši ļoti daudz, desmitiem. Tas ir efektīvs veids. Parasti stāsts ir par zināmiem cilvēkiem, kuriem ir šādi priekšstati, un mēs viņus vedam uz Latviju un parādām. Pēc tam jau rezultāta mērījumam ir rezervācijas, grupu rezervācijas. Rumānija, Balkānu valstis – nav paši lielākie tirgi, bet katrā mazliet, un ir plūsma. Vāciešu ir bijis ļoti daudz, tomēr viņiem ir jābrauc vēl un jāskatās klātienē, kas te notiek!” piebilda T. Andersons.
Visu diskusijas video skaties portālā db.lv
VIEDOKLIS
Jāmaina valsts attieksme
Ēriks Lingebērziņš, Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents:
Ienākošā tūrisma intensitāte Rīgā, centrā un citur Latvijā ievērojami atpaliek no tās, kāda tā varētu būt, izmantojot pilnībā esošo tūrisma infrastruktūru un pieejamos pakalpojumus. Lai gan 2023.gadā redzējām izaugsmi un ārvalstu tūristu skaita atgriešanos, diemžēl, runājot par organizētu tūrismu (tajā skaitā tūrisma operatoru apkalpotās grupas, darījumu pasākumus, ārvalstu konferences Rīgā), varam teikt, ka strādājam 40-50% apmērā no apjoma, kādā vēlamies būt. Raugoties no mūsu pozīcijām, ir divas būtiskas lietas, kuras nepieciešamas gan tūrisma operatoriem, gan tūrisma nozarei kopumā. Pirmkārt, vienošanās par tūrisma eksportspējas potenciālu un domāšanas maiņa par eksportu, kurš ir ne tikai ražotu preču, bet arī pakalpojumu eksports. Plānota, vadīta kultūras, veselības vai darījumu tūrisma pievienotā vērtība ir ne tikai tiešos ieņēmumos, bet tūrisma radītajā kumulatīvajā efektā, nodrošinot pieprasījumu citām nozarēm un neizmērāmā valsts tēla jautājumā. Otrkārt, tas ir jautājums par investīcijām Latvijas kā valsts tēlā starptautiskajos tirgos. Mēs apzināmies savu ģeogrāfisko atrašanās vietu un ar to saistītos riskus, tomēr tas nevar būt iemesls, lai neatbalstītu investīcijas valsts tēlā, valsts un tūrisma mārketingā. Ir svarīgi atzīt, ka līdzekļi, kas ir iztērēti valsts tēlā, nav tēriņi, bet investīcijas, un tūrisma nozares eksporta apjoms var tikt pat dubultots, radot tam piemērotus apstākļus. Raugoties uz tūrisma nozares attīstības tendencēm pasaulē un Eiropā, pieprasījuma pēc brīvā laika un atpūtas pakalpojumiem, tajā skaitā saistībā ar dzīvesveida izmaiņām, tūrisma pakalpojumu eksports ir izmantojams daudz plašāk, un Latvijas tūrisma uzņēmēji ir gatavi šajā darbā piedalīties.
VIEDOKLIS
Rīga tūrisma kampaņām tērēs 1,3 miljonus
Fredis Bikovs, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras direktors:
Pērn tūristu skaits Rīgā pirmo reizi kopš 2019. gada pārsniedzis miljonu – galvaspilsētu apmeklējuši 1,2 miljoni viesu. Rīgas viesnīcās nakšņojušo tūristu skaits pieaudzis par 22%, salīdzinot ar 2022.gadu. 20% pieaugums gadā ir labs rezultāts, taču tūristu skaits joprojām nesasniedz pirmspandēmijas rādītājus. Salīdzinoši lēni atkopjas tūrisms no Vācijas, kas būtiski ietekmē kopējo ārvalstu viesu skaitu. Kopš tūrisma nodevas ieviešanas Rīgai ir pieejams lielāks finansējums mārketinga aktivitātēm, un šogad tas sasniegs 1,3 miljonus eiro. Daļu no šī finansējuma šogad plānots izmantot mārketinga kampaņām Vācijā, Norvēģijā un Lielbritānijā sadarbībā ar aviopārvadātājiem, lai palielinātu viesu plūsmu vasaras mēnešos. British Airways atgriešanās Rīgā bija viens no pagājušā gada veiksmes stāstiem, un tas, ka aviokompānija turpinās lidojumus uz Rīgu arī šogad vasaras sezonā, apliecina, ka šeit ir potenciāls attīstībai. Rīgai tas paver arī plašākas iespējas mārketingam Lielbritānijā, kā arī maksātspējīgākas auditorijas piesaistei. Pagājušā gadā vasarā un ziemā tika īstenotas nozīmīgas mārketinga kampaņas Baltijas reģionā un Somijā, kas guva augstu atsaucību. Vasaras kampaņas sasniedzamība pārsniedza 25 000 000 auditoriju gan digitālajos, gan tradicionālajos medijos. Ziemas kampaņas ietvaros Rīga iekļuva “European Best Destinations” topā ar Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņu, ierindojoties 6. pozīcijā. Balsojumā piedalījušies 593 992 ceļotāji no 168 pasaules valstīm. Kā arī Rīgas Ziemassvētku gaismas taka iekļauta “European Best Destinations” “Best Christmas lights” topa 1. vietā. Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš iekļuva UK postoffice.co.uk topa 1. vietā. Kopumā ziemas kampaņa sasniedza rekordlielus panākumus digitālajos medijos, sasniedzot 2,1 miljonu auditoriju.Ļoti lielu pienesumu un interesi par Rīgu radīja arī Michelin guide restorānu saraksta publicēšana medijos, kas arī šogad izvērsta par digitālo mediju kampaņu mūsu mērķa tirgos – Somijā, Norvēģijā, Vācijā, Apvienotajā Karalistē, Zviedrijā un Polijā. Šogad plānots apgūt jaunu tirgu – Poliju.Finansējums palielināts arī starptautisko konferenču un kongresu piesaistīšanai, kas Rīgai ir īpaši būtiski, lai nodrošinātu tūristu plūsmu arī nesezonas mēnešos. Tomēr pilsētas mārketinga aktivitātes ir tikai daļa no tā, kas nepieciešams tūrisma attīstībai, būtisks ir arī pietiekams LIAA finansējums gan valsts mārketinga kampaņām, gan arī atbalstam tūrisma nozares uzņēmēju mārketinga aktivitātēm!
VIEDOKLIS
Bizness ir, kad rada pievienoto vērtību!
Jānis Ošlejs, Primekss Group valdes priekšsēdētājs:
airBaltic sniedz milzīgu iespēju tūrisma attīstībai, atvedot tūristus. Rīgai ir doti daudzi priekšnoteikumi tūrisma attīstībai: brīnišķīga arhitektūra, interesanta vēsture un lieliski savienota lidosta. Tomēr tie visi ir tikai priekšnoteikumi tūrisma biznesa izveidei. Priekšnoteikums vēl nav bizness - ja tūrists atlido un tik vien iztērē naudu kā ar autobusu līdz viesnīcai, nelielu samaksu gidam un dažiem restorāniem, tur nav būtisku ienākumu.Statistika liecina, ka viesnīcas un ēdināšana Latvijā šobrīd ir zemas pievienotas vērtības nozare – tā šobrīd rada vien ap 15 000 eiro pievienotās vērtības uz strādājošo gadā, divas reizes mazāk nekā ES 27 vidēji (DB: Latvijas Bankas dati). Tūrisms Latvijā šobrīd ir visneienesīgākā nozare, ar viszemāko pievienoto vērtību uz strādājošo, mazāk pat nekā lauksaimniecībā!Daudz labāk klājas Latvijas tūrisma aģentūrām – tās spēj radīt 32 000 eiro uz strādājošo gadā ienākumu, līdzīgu kā Latvijas tautsaimniecības vidējais.Tātad nozarei ir jārada vairāk tūres, lai mēs varētu pelnīt un tūristiem būtu interesanti te braukt. Mums ir lieliska opera, Michelin restorāni, Ziemassvētku eglītes dzimtene, mūzikas un mākslas notikumi, brīnišķīgas vietas medībām, Līvu akvaparks utt. airBaltic atvedīs cilvēkus, un tad, bāzējoties uz šo visu, jāizveido tūres un jāpopularizē tās rietumu tūristiem. Nozarei ir jārada vairāk interesantu produktu.Vai valstij šobrīd būtu jāatbalsta tūrisma nozare ar Latvijas kā tūrisma galamērķa reklāmām? Nē, valstij drīzāk būtu jāatbalsta jaunu tūrisma produktu idejas ar mērķi palielināt ienākumus no tūrisma, radot augstāku pievienoto vērtību.Kur ņemt naudu Latvijas kā galamērķa reklāmai? Uzskatu, ka labākais būtu nozarei pašai izveidot iekšēju nodokli par katru tūristu pavadīto nakti un tad šo naudu ieguldīt valsts popularizēšanā, respketīvi, nozares popularizēšana ir pašas nozares pienākums. Ņemot vērā, ka Latvijas valsts līdzekļi ir ierobežoti, tie jātērē nozarēm, kas rada augstāku pievienoto vērtību. Izmantojam airBaltic radītās iespējas un attīstām Latviju!
#1/3
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš
#2/3
Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava
#3/3
Nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons
