Hansabanka uzskata, ka nav pamata aplūkot lata devalvāciju kā instrumentu Latvijas makroekonomisko problēmu risināšanai un nepiekrīt uzskatam, ka inflācijas samazināšanas plāns nespēs bremzēt cenu pieaugumu, Db.lv informēja Hansabankas vadošais sociālekonomiskas eksperts Pēteris Strautiņš.
Jau ziņojām, ka lata devalvāciju kā iespējamo risinājumu inflācijas līmeņa pazemināšanai minēja ceturtdien prezentētā pētījuma par inflāciju Latvijā autori -Baltijas starptautiskā ekonomiskās politikas centra direktors Alfs Vanags un Stokholmas ekonomikas skolas Rīgā ekonomikas departamenta direktors Mortens Hansens.
Strautiņš savukārt norāda, ka, gluži otrādi, inflācijas apkarošanas plāns ir ļoti spēcīgs un pasākumi jau sāk iedarboties (piem. kredītu ierobežošanai). No 10.jūlija stājas spēkā aizliegums izsniegt kredītus pret ienākumiem, par kuriem nav saņemta izziņa no Valsts ieņēmumu dienesta. Pretinflācijas pasākumu ietekme kreditēšanas jomā jau ir jūtama, jo vairākas bankas šādu normu jau ir ieviesušas. Nedaudz tālākā nākotnē ekonomiku spēcīgi ietekmēs reālo nekustamā īpašumu nodokļu maksājumu pieaugums.
Hansabankas novērojumi liecina, ka ir strauji sarukusi aktivitāte nekustamo īpašumu tirgū. Tas ievērojami iespaidos ekonomisko aktivitāti kopumā, jo aizņemšanās nekustamā īpašuma iegādei līdz šim ir nodrošinājusi ļoti ievērojamu naudas summu ieplūšanu Latvijas ekonomikā, veicinot kopējo pieprasījumu. Jau saskatāmas pazīmes, ka sāk samazināties pieprasījums pēc ilgtermiņa precēm. Patērētāju optimisms stabilizējas vai pat samazinās, tātad iedzīvotāji apzinās, ka nevarēs turpmāk palielināt savus tēriņus tikpat strauji, kā līdz šim un būs vēl rūpīgāk jāizvērtē aizņēmumi.
Nevar izslēgt iespēju, ka atsevišķos mēnešos patēriņa cenu pieaugums pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi pat varētu sasniegt 10%, taču gada vidējā inflācija noteikti būs zemāka, Hansabanka prognozē, ka tā būs ap 8% un strauji samazināsies turpmākajos gados. Sagaidāms, ka tekošā konta deficīts šī gada pirmajā pusgadā vēl būs ļoti augsts inerces dēļ, taču gada otrajā pusē tas strauji samazināsies, sarūkot importa pieaugumam.
Hansabanka norāda, ka nevar atsevišķus statistikas radītājus interpretēt, neskatoties uz citiem faktoriem. Piemēram, nevar norādīt, ka eksporta fiziskais apjoms ir sarucis, neparādot, ka eksporta kopvērtība spēcīgi pieaug un šis pieaugums šī gada pirmajā ceturksnī ir paātrinājies. Eksporta pieaugumu veicinās arvien pieaugošas ES fondu investīcijas infrastruktūrā, izglītībā un tieši eksportējošajos uzņēmumos.
Tāpat par nekorektu Hansabanka uzskata Latvijas tekošā konta deficītu salīdzināšanu ar banānu republikām, jo nevienā no nosauktajām salām komercbanku sektorā nedominē augsti attīstītu valstu bankas un to meitasuzņēmumi, kas šo tirgu uzskatītu par sava mājas tirgu turpinājumu.
Nekādi nevar arī piekrist, ka inflācijas apkarošanas plāns nepievērš uzmanību ārējai situācijai. Gluži otrādi, plānā paredzētie pasākumi iekšējā pieprasījuma mazināšanai ļoti tieši mazinās ārējās nesabalansētības izpausmes (tieši samazinot importu).
Hansabanka uzskata, ka ir jāīsteno stingrāka fiskālā politika, taču jāņem vērā arī risks, ka pārāk aktīvi ekonomikas atdzēšanas pasākumi var arī izraisīt recesiju.
Devalvācija kā ekonomiskās politikas instrumenta lietošana būtu neprātīgs solis. Devalvācijas gadījumā inflācija pieaugtu vēl vairāk un nav pieļaujams, ka Latvijas iedzīvotāji ciestu, valsts politikas dēļ daļēji zaudējot savu ietaupījumu vērtību. Tas uz ļoti ilgu laiku sagrautu vēlmi veidot ietaupījumus, kas ir tik nepieciešami ilgtermiņa attīstības finansēšanai, uzsver Strautiņš. Savukārt piespiedu devalvācija nav iespējama, jo finanšu tirgi ir sekli, bet finansējums tekošā konta segšanai ir stabilas, ilgtermiņa kapitāla plūsmas.