Pastāv 90% liela iespēja, ka Grieķija nākamo 12 līdz 18 mēnešu laikā pametīs eirozonu, tādējādi izraisot satricinājumus visā eirozonā, prognozē ASV finanšu korporācija Citigroup.

Iepriekš Citigroup iespēju, ka Grieķija pametīs eirozonu, vērtēja 50 līdz 75 procentu apmērā. Taču tagad bankas analītiķi to saredz augstāku. Tāpat Citigroup prognozē, ka starptautisko palīdzību lūgs Itālija un Spānija, vēsta Reuters.

Nākamo divu līdz trīs gadu laikā eirozonā valdīs sajaukums starp Grieķijas izstāšanās sekām, parādu pārstrukturizācijām un starptautiskajām palīdzībām, uzskata Citigroup. Banka prognozē arī, ka no AAA reitingiem šķirsies Vācija un Lielbritānija, bet ASV piemeklēs tālāks kredītreitinga kritums.

Db.lv jau vēstīja – izskanējušas ziņas, ka Grieķija, visticamāk, nespēs pildīt savas saistības, un būs nepieciešama vēl viena Atēnu parādu pārstrukturizācija.

Grieķijas Nacionālā banka (National Bank of Greece) otrdien brīdināja, ka vidējie Grieķijas pilsoņa ienākumi, gadījumā, ja Grieķija pametīs eirozonu, varētu samazināties par 55% un būt mazāki nekā Horvātijas, Polijas vai Latvijas iedzīvotāju ienākumi, vēsta euobserver.com.

Banka norādīja, ka, izstājoties no eirozonas, inflācija Grieķijā sasniegtu 32%, kas novestu pie sociāliem nemieriem un panikas, raksta Grieķijas laikraksts Ekathimerini.

Jau vēstīts, ka pēdējā laikā, sevišķi tuvojoties 17. jūnija vēlēšanām, pieaugušas runas par iespējamajiem scenārijiem, kādi attīstītos, ņemot vērā, vai Grieķija paliks vai izstāsies no vienotās valūtas reģiona. Tā, piemēram, finanšu pārvaldības kompānijas Integral Asset Management vadītājs Niks Devirsts (Nick Dewhirst) norādīja, ka, pārējai eirozonai nostājoties pret «viltniekiem» monetārajā savienībā, Grieķija eirozonu pametīs 18. jūnijā, uzreiz pēc 17. jūnijā notiekošajām vēlēšanām. «Eirozona ir klubs, bet tajā ir arī viltnieki, kas tiek sveikā cauri līdz brīdim, kad visi par to uzzina, un tajā brīdī no viltniekiem ir jāatbrīvojas, jo pretējā gadījumā krāpsies visi. Grieķijai būs labāk, ja tā izstāsies,» norādīja N. Devirsts. «Vienkāršs jautājums, kāpēc vācietim ir jāpalielina pensionēšanās vecums no 65 līdz 67 gadiem, lai grieķis varētu doties pensijā 50 gados?! 17. jūnijs ir perfekta izdevība pateikt - «mēs uzvedīsimies labi» vai «mēs turpināsim krāpties»,» tā N. Devirsts.

Nākamo desmit gadu laikā sairs eiro, savukārt Itālija un Grieķija no Eiropas vienotās valūtas atteiksies jau šogad, pārliecināti Lielbritānijas Ekonomisko un biznesa pētījumu centra (CEBR) analītiķi.

«Izskatās, ka 2012. gads būs laiks, kad eiro sāks sairt,» norāda CEBR, vēsta britu laikraksts The Daily Telegraph. Centrs uzsvēra - ir 99% liela iespējamība, ka eiro beigs eksistēt nākamo desmit gadu laikā.

Tomēr britu pētījumu centra analītiķi arī atzina, ka gada laikā situācija var uzlaboties. «Tas vēl nav noticis – mēs paredzam 60% lielu iespēju, ka eirozonu līdz gada beigām pametīs kāda valsts,» norādīja CEBR izpilddirektors Duglass Makviljams (Douglas McWilliams).

D. Makviljams arī uzsvēra, ka Grieķija «diezgan noteikti» pametīs eirozonu un pašlaik izskatās, ka Itālija varētu tai sekot. Abas valstis pašlaik ir pārņēmusi parādu krīze un tām nākas ievērot stingrus finanšu taupības pasākumus.

Šodienas eirozonas finanšu ministru sanāksme nesusi vilšanos, jo Grieķija piekopj līdzšinējo politiku un runā par iespējamiem reformu plāniem, taču nepiedāvā nekādus konkrētus un reālus priekšlikumus strukturālajām reformām, pēc sanāksmes aģentūrai LETA pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

No Grieķijas puses nav iesniegti nekādi priekšlikumi, ko varētu nosaukt par progresu. Eirozonas ministri bijuši sarūgtināti, jo šodien varēja uzklausīt tikai Grieķijas jaunā finanšu ministra pārdomas par to, ko Grieķija varētu darīt situācijas stabilizēšanai, taču Grieķijas valdība neko nav darījusi, lai virzītos uz priekšu reformu ieviešanā.

Jarockis atzīmēja, ka patlaban situācija ir Grieķijas rokās. Ja nebūs nekādu reformu, tad izstāšanās no eirozonas ir neizbēgama, atzina FM pārstāvis un uzsvēra, ka Grieķijai vairs nav laika kavēties.

Šodien eirozonas finanšu ministri nav nekādus lēmumus pieņēmuši, jo Grieķija nav piedāvājusi konkrētus priekšlikumus. Eirozonas finanšu ministri nav skatījuši jautājumu par iespējamu Grieķijas parādu norakstīšanu.

Grieķijai nāksies vai nu upurēt labklājību, vai arī izstāties no eirozonas un tādējādi zaudēt veselas desmitgades, pavēstījis valsts centrālās bankas vadītājs Vasilis Rapanos.

Šā gada pirmais ceturksnis Grieķijai būs ārkārtīgi svarīgs, jo izšķirsies vai Grieķija paliks eirozonā, vai arī to pametīs, kas atsviedīs valsti 20 – 25 gadus tālā pagātnē, norādīja centrālās bankas vadītājs.

«Es ceru, ka mūsu politiskā sistēma saprot, cik kritisks ir šis brīdis. Politiķiem vajadzētu atteikties no partiju interšu pārstāvēšanas, kā arī no personīgajām ambīcijām un atbalstīt valdību tās centienos izglābt valsti,» sacīja V. Rapanos.

Grieķija pašlaik aizvada sarunas ar privātajiem kreditoriem par parādu norakstīšanu, kas paredzēta, lai samazinātu kreditoriem piederošo obligāciju nominālo vērtību par 50%. Tādējādi valsts parādsaistības samazināsies par 100 miljardiem eiro, vēsta The Wall Street Journal. Šīm sarunām jānoslēdzas šā gada sākumā, un tās ir svarīgs priekšnoteikums, lai Atēnas varētu saņemt Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Savienības finanšu palīdzību.

Atēnām jābeidz runāt par reformām un jāsāk tās īstenot, kamēr vēl nav beigusies aizdevēju pacietība un uzticēšanās, vizītē Grieķijā sacījis Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.

«Lai varētu uzturēt Eiropas un starptautisko partneru uzticību, jāpārtrauc kavēšanās. Ar vārdiem nav pietiekoši. Daudz svarīgāki ir darbi,» sacīja EK prezidents. Grieķijā ieradušies starptautisko aizdevēju (Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Eiropas Komisijas (EK) un Eiropas Centrālās bankas (ECB)) pārstāvji, lai izpētītu, kā Grieķijai veicies ar nepieciešamajām reformām.

Tiek prognozēts, ka auditoru secinājumi noteiks to, vai Grieķija saņems nākamo starptautiskās palīdzības maksājumu kārtu. Bez maksājuma valstij nauda var aptrūkties jau augusta otrajā pusē.

EK prezidents ar Grieķijas premjeru Antonisu Samaru pārrunājis jautājumus, kas skar paredzamās reformas valstī, tostarp strukturālās izmaiņas, privatizāciju un nepieciešamību apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, vēsta Euobserver.

Pēc Grieķijas parlamenta vēlēšanām ievērojami palielinājusies iespēja, ka Atēnas pametīs eirozonu. Grieķijas valdības veidošana uzticēta kreiso radikāļu apvienībai Syriza, kas jau pavēstījusi, ka noraidīs visus Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) taupības pasākumus.

Syriza vadītājs Aleksis Ciprs (Alexis Tsipras) vairākkārt uzsvēris, ka Grieķijas iedzīvotāji par viņu balsojuši, lai tiktu atcelta starptautiskās palīdzības programma, kuras ietvaros valstij jāveic ievērojami budžeta tēriņu samazinājumi. Partijas līderis arī pieprasīja eirozonas valstu līderiem izbeigt šantāžu par iespēju Grieķijai zaudēt vietu šajā valstu savienībā. «Šī krīze nav tikai Grieķijas, tā ir visas Eiropas – nepieciešams kolektīvs, ilgtspējīgs un godīgs risinājums, pretējā gadījumā savienība sabruks,» A. Cipra teikto citē Forbes.

Savukārt Eiropas institūcijas uzsver, ka Grieķijas nākotne eirozonā ir cieši saistīta ar starptautiskās aizdevumu programmas noteikumu pildīšanu. «Grieķijai jāsaprot, ka tai nav alternatīvas konsolidācijas programmai, ja tā vēlas palikt par eirozonas valsti,» sarunā ar Vācijas laikrakstu Handelsblatt norādīja Eiropas Centrālās Bankas (ECB) valdes loceklis Jorgs Asusens (Joerg Amsusens). Līdzīgu pozīciju pauda Vācijas ārlietu minists Gvido Vestervelle, kurš pavēstīja, ka Grieķijas varasiestādēm nepieciešams apņēmīgi rīkoties, lai izveidotu valdību un, attiecībā uz Atēnu glābšanu spertie soļi nav pārspriežami.

Grieķijas potenciālā nespēja norēķināties ar Eiropas Komisiju ne vien draud ar tās ‘izkrišanu’ no eirozonas, bet arī ar plašiem privātā sektora bankrotiem, jo Grieķijas uzņēmējiem tiks «norauti» Eiropas Centrālās bankas kredītlīdzekļi.

Kredītrisku apdrošinātāji, kas nodrošina bilances un naudas plūsmas aizsardzību uzņēmumiem to klientu nemaksāšanas gadījumā, pēdējo mēnešu laikā ir maksimāli ierobežojuši darījumus ar Grieķiju. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem, kuriem ir darījumu partneri Grieķijā, pašlaik ir tikpat kā neiespējami iegādāties jebkādu darījumu risku apdrošināšanu.

Starptautiskās kredītrisku kompānijas pašreiz pārskata saviem Grieķijas klientiem piešķirtos kredītlimitus. Visā pasaulē tie tiek drastiski samazināti vai vispār atcelti, izņēmumi ir vienīgi starptautisko kompāniju filiāles. Šo izmaiņu rezultātā jau tagad ir traucēti darījumi un tiek kavēta tirdzniecība starp Grieķiju un tās starptautiskajiem partneriem. Tāpat kreditēšanas samazinājums rada ievērojamu spiedienu uz vietējo banku spēju finansēt darījumus. Bankām drīz trūks līdzekļu, bet piekļuve starptautiskajiem tirgiem projektu finansēšanai un ilgtermiņa investīcijām būs slēgta.

Pirmo reizi vēsturē bukmeikeris liek likmes uz to, vai Atēnas pametīs eirozonu. Tam, ka Grieķija pametīs eirozonu jau 2012. gada beigās, britu bukmeikeris Viljams Hils (William Hill) piedāvātā izredzes 4/6, vēsta eubusiness.com.

Šādas likmes parādījušās pēc tam, kad šīs nedēļas sākumā Grieķijas premjerministrs Georgs Papandereu (George Papandreou) pavēstīja par referenduma veikšanu par glābšanas pasākumiem.

«Pirmo reizi mēs liekam likmes, vai grieķi turpinās kā savu nacionālo valūtu izmanot eiro vai arī no tās atteiksies,» paziņojumā norādīja V. Hila runasvīrs Grehams Šaros (Graham Sharpe).

Jau vēstīts, ka šīs nedēļas sākumā G. Papandreu paziņoja par to, ka valstī tiks rīkots referendums par pieņemtajiem glābšanas pasākumiem, tomēr Grieķijas politiķi nav vienisprātis par šāda soļa pareizību. «Referendums ir tieši tas, kas valstij nav vajadzīgs,» aģentūrai Reuters norādīja valsts finanšu ministrs Evangels Venizels. Savukārt Vācija un Francija jau brīdinājusi Grieķiju, ka gadījumā, ja Atēnas nepiekritīs glābšanas pasākumu termiņiem, par kuru lēma pagājušajā nedēļā, Grieķija no Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda «vairs nedabūs ne centa».

Grieķijas gadījums parāda, ka problēmu beidzot jāsāk saukt īstajā vārdā. Ir jāizlemj vai nu par labu eirozonas sakārtošanai, vai kraham ilgtermiņā.

Grieķija ar eirozonas partneriem ir uzsākusi spēlīti, kurš pamirkšķinās pirmais. Grieķijas valdība cenšas visiem spēkiem radīt «pareizo» noskaņojumu gan ar pusoficiālām runām par to, ka varētu saņemt nepieciešamo finanšu palīdzību no citām lielvarām, piemēram, no Krievijas un Ķīnas, gan piedraudot, ka pēc Grieķijas izstāšanās eirozona varētu sabrukt kā kāršu namiņš. Tomēr jāsaka, ka Grieķija šajā pokerā neatrodas spēka pozīcijā. Izstājoties no eirozonas, šīs valsts bankrots ir praktiski neizbēgams, turklāt iespēja eirozonu vēl tālāk ar kaut kādām prasībām šantažēt saruktu līdz nullei.

Angelas Merkeles koalīcijas deputāti cer veicināt vāciešu ceļošanu uz saulainajām Dienvideiropas valstīm, kuras vissmagāk skārusi krīze raksta thelocal.de.

Eiropas Parlamenta deputāts Jorgo Čatzimarkakis (Jorgo Chatzimarkakis) no Angelas Merkelas valdības parteru Brīvo Demokrātu (Free Democrats) partijas norādījis, ka Berlīnei būtu vairāk jāveicina vāciešu ceļošana uz krīzes skartajām, bet saulainajām Eiropas valstīm.

«Varētu tikt izveidota valsts sponsorēta bonusu sistēma, kas iedrošinātu vāciešus ceļot uz Grieķiju. Sākums šādai programmai varētu būt, piemēram, «pēdējās minūtes» piedāvājumi,» norādīja grieķu izcelsmes vācietis J. Čatzimarkakis.

Viņa partijas biedrs Ervīns Loters (Erwin Lotter) norādīja, ka tūrisma veicināšanas programma varētu būt abpusēji izdevīga – vācieši varētu baudīt brīvdienas siltajās zemēs, bet parādos grimstošās valstis – iegūt papildus līdzekļus no tūristiem.

Svarīgi ir saglabāt eirozonu kā valstu «klubu», kas balstās uz principiem un noteikumiem

Ņemot vērā galvojuma apmēru un to, kas līdz šim ir noticis Grieķijā, Latvijas Banka diezgan stingri iesaka Latvijas valdībai rūpīgi izvērtēt visus riskus – cik liela ir Grieķijas uzticamība, vai viņi spēs pieņemt reformas, tās īstenot, un pēc tam arī parādu atdot, intervijā saka Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere.

Jūs esat viens no tiem cilvēkiem Latvijas Bankā, kas visvairāk seko līdzi notikumiem Grieķijā. Kā ekspertu vidū tika uztvertas ziņas, ka Eiropas valstu līderu starpā tomēr ir panākta principiāla vienošanās par trešo programmu?

No vienas puses, ir zināms optimisms, jo ir noplacis tas populisms, kas pēdējo mēnešu laikā nāca no Grieķijas valdības puses un apgalvoja: «Mēs gribam, lai mums palīdz, mēs gribam naudu, bet reformām mēs neesam gatavi.» Ir skaidrs, ka eirozona tādā ziņā ir «klubiņš» ar skaidriem noteikumiem, un, ja šos noteikumus neievēro, ir attiecīgas sekas. Un sekas šajā gadījumā ir tik nopietnas, ka kaut kādas reformas grieķi tomēr ir gatavi uzsākt. Lai gan domāju, ka pirmais pirmdienas rīta optimisms vairāk saistāms ar to, ka stundām garais samits ir noslēdzies. Tagad šis ir jautājums, kas jāizskata katrai valstij. Dažās tas jāapstiprina valdībai, dažās parlamentam ir jābalso par to. Mēs, Latvija, arī esam daļa no Eiropas Stabilitātes mehānisma. Vai mēs arī esam gatavi aizdot Grieķijai?

Grieķijas recesijas smagākais posms ir gandrīz jau pārvarēts, valsts ekonomika atgūst savu konkurētspēju, kas drīzumā atgriezīsies pirmskrīzes līmenī, pavēstījis parādu krīzes nomocītās valsts premjers Antonis Samars.

Premjers paudis uzskatu, ka drīzumā Grieķijas vēsturē garākā recesija piederēs vēsturei un nākamgad sāksies valsts ekonomikas atveseļošanās. Tam piekrītot arī starptautiskās organizācijas.

Grieķijas premjera entuziasmu izraisījuši jaunākie dati, kas liecina, ka valsts ekonomika šā gada otrajā ceturksnī samazinājusies par 3,8%, kas bijis mazākais kritums kopš uzsākās Atēnu parādu krīze. Tāpat beigām tuvojoties arī valsts atkarība no starptautiskajiem aizdevējiem.

«Grieķija pāršķir lappusi savā vēsturē. Visas starptautiskās organizācijas piekrīt, ka nākamais gads būs valsts ekonomikas atveseļošanās gads,» A. Samara sacīto citē The Guardian. «Pērn ārvalstīs prognozēja, ka Grieķija pametīs eirozonu. Tagad viņi prognozē tieši pretējo – ka Grieķija pārvarēs recesiju un paliks eirozonā,» klāstījis premjers.

Grieķija, visticamāk, nespēs pildīt savas saistības, un būs nepieciešama vēl viena Atēnu parādu pārstrukturizācija, atsaucoties uz trim anonīmām Eiropas Savienības (ES) amatpersonām, vēsta Reuters.

Grieķijā otrdien ieradās Eiropas Komisijas (EK), Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvji, lai analizētu valsts finansiālo situāciju, taču jau pašlaik esot skaidri secinājumi, un atklāsies, ka valsts ir pamatīgi novirzījusies no uzsāktā reformu ceļa, teikušas ES amatpersonas.

Tas nozīmējot, ka Grieķijas valsts sektora kreditoriem – ECB un eirozonas valdībām – vajadzēs uzņemties 200 miljardu eiro lielā parāda kalna pārstrukturizāciju, lai Atēnas varētu nostāties uz savām kājām. Tomēr ne eirozonas valstīm, ne arī ECB nav nekādas vēlēšanās īstenot šādus pasākumus. «Grieķija ir pamatīgi novirzījusies no ceļa,» aģentūrai Reuters sacīja viena no amatpersonām. «Parāda ilgtspējas analīze būs diezgan briesmīga».

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons (David Cameron) brīdinājis, ka tas būtu «ļoti slikti» Lielbritānijai, ja eirozona «sabruktu», ziņo BBC.

Viņš norādījis, ka parādu krīze eirozonā apdraud ne tikai pašu eirozonu, bet arī Lielbritānijas ekonomiku un pasaules ekonomiku.

Viņš atkārtoti akcentējis, ka eirozonas valstu vadītājiem jārīkojas ātri un izlēmīgi.

Kamerons uzsvēris - ņemot vērā, ka 40% no Lielbritānijas eksporta nonāk eirozonā, valsts nevar norobežoties no šīs problēmas.

Premjerministrs sacījis, ka Lielbritānijas valdībai ir ļoti skaidrs redzējums par to, ko nepieciešams darīt, un tā izdara spiedienu uz partnerēm Eiropā un uz Starptautisko Valūtas fondu.

Viņš norādījis, ka eirozonas līderiem jāstiprina reģiona finanšu mehānismi, jānodrošina lielāka SVF iesaiste un apņēmīgi jārisina augsto parādu problēma.

«Jostas savilkšana» pasākumi neatrisina nekādas problēmas nekonkurētspējīga darba tirgus gadījumā. Grieķijai, Spānijai un citām eirozonas periferiālajām valstīm ir jāveic nodokļu sistēmas reformas, kā arī jāsamazina valsts aparāts un jāmaina neilgtspējīgās pensiju sistēmas.

Tā savā komentārā Financial Times norāda Pensilvānijas Universitātes profesors un finansists Džeremijs Sīgels (jeremy Siegel), uzsverot, ka vienīgais dzīvotspējīgais risinājums eirozonas glābšanai ir eiro devalvācija.

Investori bažījas, ka gadījumā, ja Grieķija pametīs eirozonu un ieviesīs jaunu valūtu, valsts depozīti un parāds tiks pārkonvertēti jaunajā valūtā, kuras vērtība, salīdzinot ar eiro, strauji saruks. Ja Grieķija piekops šādu taktiku, aizsāksies banku problēmas ne tikai Grieķijā, bet arī Portugālē, Spānijā un pat Itālijā, jo noguldītāji baidīsies, ka arī šo valstu valdības varētu rīkoties līdzīgi Grieķijai.

Pārējai eirozonai nostājoties pret «viltniekiem» monetārajā savienībā, Grieķija eirozonu pametīs 18. jūnijā, uzreiz pēc 17. jūnijā notiekošajām vēlēšanām, prognozē finanšu pārvaldības kompānijas Integral Asset Management vadītājs Niks Devirsts (Nick Dewhirst), vēsta CNBC.

«Eirozona ir klubs, bet tajā ir arī viltnieki, kas tiek sveikā cauri līdz brīdim, kad visi par to uzzina, un tajā brīdī no viltniekiem ir jāatbrīvojas, jo pretējā gadījumā krāpsies visi. Grieķijai būs labāk, ja tā izstāsies,» norāda N. Devirsts.

Viņš uzskata, ka Grieķijas sabiedrība ir būvēta uz krāpšanās un shēmošanas pamatiem, taču tagad pārējās eirozonas iedzīvotāji prasa Grieķiju atskaitīties.

«Vienkāršs jautājums, kāpēc vācietim ir jāpalielina pensionēšanās vecums no 65 līdz 67 gadiem, lai grieķis varētu doties pensijā 50 gados?! 17. jūnijs ir perfekta izdevība pateikt - «mēs uzvedīsimies labi» vai «mēs turpināsim krāpties»,» tā Devirsts.

Eirozona varētu tikt galā ar Grieķijas aiziešanu no vienotā valūtas bloka, tomēr, ja grieķi pametīs eirozonu, tas prasīs daudz līdzekļu,» norādīja Vācijas kancelers Angelas Merkeles koalīcijas partneris un bijušais ekonomikas ministrs Rainers Brūderle (Rainer Bruderle).

«Pretēji situācjai, kas bija pirms diviem gadiem, tagad eirozona varētu tikt galā ar situāciju, ja vienotās valūtas bloku grieķi pamestu,» laikrakstam Handelsblatt norādīja R. Brūderle.

Viņš norādīja, ka grieķiem pašiem būtu jāizlemj, kurš variants – palikšana eirozonā vai tās pamešana – būtu labāks valsts ekonomikas atveseļošanai.

Grieķu aiziešana no eirozonas vairāk varētu ietekmēt patlaban nestabilākas eirozonas valstis, kā Itāliju un Spāniju.

Jau vēstīts, ka doma, ka Grieķija varētu pamest eirozonu, tiek aplūkota no dažādām pusēm jau ilgāku laiku. Tā, piemēram, britu premjerministrs Deivids Kamerons trešdien pauda viedokli, ka eirozonas blokam ir «jāizlemj, vai tas vairāk sliecas uz potenciālas šķiršanās pusi».

Valstīm nepieciešams izvairīties no Atēnu piemēra un ievērot savas saistības, aicinājs nozīmīgs Grieķijas privāto kreditoru, kuri piekrita veikt valsts parādu restrukturizācijas darījumu, pārstāvis vēsta AFP.

«Pietiek ar vienu reizi,» Kopenhāgenā notiekošajā Starptautisko finanšu institūta konferencē, sacīja Žans Lemiers, kurš pārstāvēja arī Francijas banku BNP Paribas. Viņš arī uzsvēra, ka Grieķijas darbībām ir jākalpo par mācībām nākotnei. «Pieturaties pie sava teiktā, ievērojiet savas saistības un samaksājiet kreditoriem,» sacīja Ž. Lemiers un izpelnījās auditorijas aplausus.

Db.lv jau vēstīja, ka Grieķija veica parādu restrukturizāciju, kuras ietvaros valsts apjomīgie parādu kalni tika samazināti par 105 miljardiem dolāru.

Ž. Lemiers arī norādīja, ka no Grieķijas parādu norakstīšanas varot mācīties to, ka «sarunas ir atgriezušās», jo iepriekš valstis uzskatījušas, ka ar kreditoriem nav jārunā un tie jāpiespiež ievērto pieņemtus lēmumus. «Es esmu ļoti pateicīgs Eiropas valstu līderiem, kuri iestājās par risinājumu sarunu ceļā. Mēs neesam apmierināti ar kredītu vērtības samzināšanu, taču sarunas deva mums laiku sagatavoties,» sacīja Ž. Lemiers.

Daudzu starptautisko banku analītiķi pēc Grieķijā notikušā referenduma par bāzes scenāriju izvirzījuši šīs valsts izstāšanos no eirozonas, raksta Bloomberg.

«Kaut arī situācija ir mainīga, pašreizējā situācijā Grieķijas izstāšanās no eirozonas izskatās drīzāk reāla nekā nereāla,» norāda JPMorgan ekonomists Malkolms Barrs, piebilstot, ka tas var notikt haotiskos apstākļos.

Ekonomisti patlaban izvērtē Grieķijas dalības eirozonā ieguvumus pēc tam, kad iedzīvotāji referendumā nobalsoja pret kreditoru nosacījumiem.

«Grieķijas izstāšanā ir visreālākais scenārijs,» norādījuši arī Barclays analītiķi. «Vienošanās ar pašreizējo Grieķijas valdību par programmas ieviešanu būs ārkārtīgi grūta, ņemot vērā, ka pēdējo darījumu Grieķija ir noraidījusi,» viņi piebilst.

Biju diezgan izbrīnīta pagājušo piektdien izlasot laikraksta Dienas Bizness otrajā lappusē rakstu par Grieķiju. Nav korekti secināt, ka «nekas netiek darīts» vai «viss tiek darīts». Jau kopš krīzes sākuma, Grieķija ir saņēmusi sīvu kritiku par to kā tiek risināta radusies situācija, bet netiek izrādīta empātija par pieliktajām pūlēm un lielajiem Grieķijas tautas upuriem.

Mēs vēl joprojām cīnāmies, lai atrastu izeju no krīzes un panāktu izaugsmi. Nešaubīgi, ka daudzas lietas varēja darīt citādi un vēl ir daudz jādara. Balstoties uz dažādām ekonomikas teorijām, ekonomisti un analītiķi visā pasaulē piedāvā dažādas interpretācijas un risinājumus, kā vajadzēja risināt radušos situāciju un kā tā jārisina turpmāk.

Neskatoties uz ekonomikas un finanšu datiem, par kuriem mēs varam runāt bezgalīgi un kas šajā brīdī nav galvenie, viena lieta ir skaidra - Grieķija no krīzes var izkļūt tikai ar savu partneru palīdzību. Neļaujiet kļūdīties! Esmu pilnīgi pārliecināta, ka ekonomiskus lēmumus nepieņem balstoties uz sentimentālu vājumu, bet gan pamatojoties uz rūpīgiem un labi aprēķinātiem apsvērumiem. Šajā ziņā Grieķija ne ar ko neatšķiras no jebkura cita gadījuma. Tādējādi lēmums par Grieķijas parādu, lai arī kāds tas būtu, tiks balstīts uz finanšu interesēm.

Neraugoties uz Grieķijas vājo finanšu disciplīnu, ir daudz argumentu, lai šo valsti neatstātu ārpus eirozonas, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Dienvideiropas valsts Grieķijas jaunās valdības izpausmes, kuras attiecībā uz starptautiskajiem aizdevējiem varētu uzskatīt par šantāžu, aktualizējušas viedokli, ka būtu labāk, ja šī valsts eirozonu atstātu. Sevišķi tāpēc, ka grieķu nesteigšanās vai nevēlēšanās pildīt saistības galu galā var likt ķerties pie dažādiem eirozonas stabilitātes mehānismu iedarbinošiem līdzekļiem, tādējādi ietekmējot daudzu citu Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju makus.

«Grieķijas jautājums jau tik ilgstoši ir dienaskārtībā, ka tirgus dalībniekus, Eiropas sabiedrību un politiķus lielā mērā pieradinājis pie iespējas, ka šī valsts būs spiesta eirozonu pamest. Tomēr, ņemot vērā precedentu neesamību, tieša un nepārprotama eirozonas pamešana var arī nenotikt. Tas, visticamāk, var īstenoties pietiekami ilgstoša procesa veidā, kad Grieķija formāli atrodas eirozonā, jo nav ieinteresēta to pamest, bet tās darbība tiek ierobežota un tā de facto īsteno rīcību, ko var interpretēt kā alternatīvas valūtas ieviešanu. Precīzi izteikt turpmākā scenārija prognozi nav iespējams,» skatījumu uz situāciju Grieķijā ieskicē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Berlīne izstrādā plānus, kā rīkoties gadījumā, ja finanšu nedienu nomocītās Grieķijas jaunā valdība tomēr izlems neieviest taupības pasākumus un tai nāksies pamest eirozonu, liecina žurnāla Der Spiegel rīcībā nonākusī informācija.

Vācijas Finanšu ministrija pieļauj vairākas rīcības stratēģijas – gan tādas, kurās apsvērta iespēja, ka Grieķija eirozonu pametīs bez liekiem sarežģījumiem, gan arī tādus, kuros apskatītas dramatiskas sekas.

Grieķijas izstāšanās no eirozonas varētu pat ilgtermiņā stiprināt monetāro savienību, kas sekotu pēc īsa juceklīga laika. Eirozona varētu pat iegūt, ja to pamestu vājākais savienības biedrs, paredz viens no Vācijas izstrādātajiem scenārijiem. Minētajā gadījumā uzlabotos situācija arī Itālijā un Spānijā, kuru parādu krīzei nebūtu papildus Grieķijas sloga.

Ļaunākā scenārija ietvaros aplūkota iespēja, ka pēc Grieķijas izstāšanās no eirozonas valsts jaunās valūtas vērtība pamatīgi samazinātos attiecībā pret eiro. Tas padarītu valsts eksportu lētāku, bet palielinātu Atēnu parādu kalnus. Tiktu samazināts Atēnu kredītreitings un Grieķijas kompānijām būtu apgrūtināta finanšu līdzekļu piesaiste, jo valsts bankām nebūtu iespējas piekļūt starptautiskajiem kapitāla tirgiem.

Parādu krīzes nomāktā Grieķija ir kļuvusi par savu kreditoru aplamu maldu upuri, uzskata ASV investors un filantrops Džordžs Soross.

«Ikviens zina, ka Grieķija nekad nespēs atmaksāt atpakaļ savus parādus, no kuriem lielākā daļa pieder valsts sektoram – Eiropas Centrālajai bankai (ECB), Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm vai Starptautiskajam Valūtas fondam,» interneta vietnē Project Syndicate publicētā rakstā pauž Dž. Soross.

Investors norāda, ka pēc ilgām ciešanām Grieķija ir nonākusi tik tālu, ka grasās sasniegt budžeta pārpalikumu. «Ja vien kreditori varētu atteikties no parādu atmaksas vismaz tik ilgi, kamēr valsts izpildītu aizdevēju noteikumus, Grieķijā varētu atgriezties privātais kapitāls un tās ekonomika strauji atveseļotos,» uzskata ASV miljardieris.

Parādu nastas nomocītā Grieķija no Nīderlandes nesaņems turpmāku palīdzību, priekšvēlēšanu debašu laikā apsolījis valsts premjers Marks Rute. Viņš arī pieļāva, ka Atēnām tomēr nāksies pamest eirozonu.

Televīzijas debašu laikā Nīderlandes premjers uzsvēra, ka Grieķija ir saņēmusi starptautisko palīdzību jau divreiz un tas ir pietiekoši. Viņš arī norādīja, ka Nīderlande atbalstītu Grieķijas aizdevuma programmas nosacījumu mīkstināšanu, ja Atēnas nelūgtu papildus finanšu līdzekļus. Tomēr - «Pēc vairākiem aprēķiniem, mēs uzskatām, ka tas [nosacījumu mīkstināšana] prasīs papildus izmaksas. Grieķijai sava māja jāsaved kārtībā,» sacīja Nīderlandes premjers.

«Es gribu, lai Grieķija paliek kopā ar mums. Tomēr grāvji ap šo valsti ir pietiekami dziļi. Aiziešana no eirozonas var kļūt par neizbēgamu. Tas ir Grieķijas lēmums,» klāstīja M. Rute.