Kamēr Rīgas dome plāno tērēt miljonus reklāmas kampaņai, lai kļūtu par Ziemassvētku pilsētu, Lielbritānijas medijs The Times izveidojis topu, kurā iekļauti 20 Eiropas labākie šā gada Ziemassvētku tirgi. Tallina šajā sarakstā minēta kā pirmā, bet Rīga tajā pat nav iekļauta.

Timesonline šīs dēvē par labākajām vietām, kur iegādāties dāvanas un baudīt tradicionālo svētku tirgu gaismas.

Britu medijs iesaka kurp doties pēc Ziemassvētku sajūtas; Rīgu pat nepieminIGAUNIJA

VĀCIJA

Berlīne, 23. novembris - 31. decembris: Vācija ir klasisks Ziemassvētku tirgu galamērķis, ir simtiem, no kuriem izvēlēties. Galvaspilsētā vien ir ap 60 tirgiem.

Ķelne, 27. novembris - 23. decembris: Šeit ir seši Ziemassvētku tirgi, lielākais notiek Neumarkt.

Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņu Doma laukumā brīvdienās apmeklē divi līdz trīs tūkstoši cilvēku, pirmssvētku nedēļas darba dienās – ap tūkstoti

Parasti vislielākais cilvēku pieplūdums ir nedēļu pirms Ziemassvētkiem un pēc tam, sākot no 27. decembra līdz 7. janvārim, kad ir brīvdienas pareizticīgajiem. Brīvdienās tirdziņu apmeklē divi līdz trīs tūkstoši cilvēku dienā, darba dienās – mazāk. «Ziemassvētku nedēļā arī darba dienās tirdziņā mēdz iegriezties ap vienu tūkstoti apmeklētāju,» stāsta Ingūna Vucena, SIA Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš izpilddirektore. Vaicāta, kā tirdziņa darbību ietekmē sniega trūkums, viņa teic, ka tam neesot lielas nozīmes, turklāt atklāšanas dienā sniegs ir bijis.

Pircēju aktivitāte šogad esot ievērojami lielāka, nekā citus gadus. Tas saistīts ar ieguldījumiem reklāmā, komunikāciju sociālajos tīklos, kā arī investīcijām jaunos objektos. «Šogad kopā esam radījuši jaunus projektus – Dod 5 labdarības projekts šogad norisināsies Vecrīgas tirdziņā, esam atjaunojuši tirdziņa objektus Kariete, Piparkūku namiņš un Pasta māja. Jau trešo gadu norisinās Tubu festivāls un jau desmito gadu – Ziemassvētku vecīšu skrējiens,» saka I. Vucena.

Par labākajiem Ziemassvētku tirdziņiem Eiropā atzīti Tallinas, Prāgas, Kopenhāgenas un Barselonas Ziemassvētku tirdziņi, teikts ceļojumu žurnāla TNT Magazine rekomendācijā.

Tallinas Ziemassvētku tirdziņš tika nosaukts par vienu no labākajiem tā Ziemassvētku tradīciju dēļ. «Daudzi ir pārliecināti, ka pirmās Ziemassvētku egles parādījušās Tallinas pilsētas laukumā 1441. gadā,» žurnāls iesaka apmeklēt Tallinas Ziemassvētku tirdziņu, norādot, ka Tallinā var baudīt «romantisku, pasakai līdzīgu skatu».

Par labākajiem Ziemassvētku tirdziņiem tika atzīti arī vēl citi Eiropas tirdziņi, ierindojot tos dažādās kategorijās. Nirnbergas tirdziņš Vācijā tika atzīts par labāko tā izskata dēļ, Prāgas tirdziņš – visplašākā ēdienu piedāvājuma klāsta dēļ, tirdziņš Vīnē – tā dažādības dēļ, jo tas piedāvā gan iepirkšanos, gan vietējo mākslinieku darbu apskati un citas aktivitātes, Kopenhāgenas tirdziņu ieteikts apmeklēt tiem, kuriem patīk atrakciju parku apmeklēšana un aktīva brīvā laika pavadīšana, Budapeštas tirdziņu ieteikts apskatīt, jo tajā var iepazīties ar Ungārijas tradīcijām, Krakovas tirdziņš jāredz pilsētas vēstursikās arhitektūras dēļ, Berlīnes tirdziņš ieteikts hipsteriem, savukārt Barselonas Ziemassvētku tirdziņš ieteikts tādēļ, ka tajā iespējams izbaudīt «nesezoniālus Ziemassvētkus». Žurnāls ieteicis apmeklēt arī tirdziņu Dublinā.

Sniedzam ieskatu dažos no Ziemassvētku pasākumiem Rīgā, Jūrmalā un Liepājā laikā no 23. līdz 28. decembrim.

Rīga Ziemassvetku pasakumu kalendars Riga, Liepaja un Jurmala

Līdz 29. decembrim Doma laukumā un Līvu laukumā

Katru dienu no plkst. 10.00 līdz plkst. 20.00

23. decembrī no 11.00 līdz 20.00

24. decembrī no 11. līdz 15.00

27. un 28. decembrī no 11.00 līdz 20.00

Latvijas Mākslas akadēmijā

Studentu mākslas darbu tirgus JARMARKA (Ieeja bez maksas)

23. decembrī plkst. 16.00

Anglikāņu baznīcā

Ziemassvētku koncerts ŠAI SVĒTĀ NAKTĪ (Ieeja bez maksas)

Piedalās Rīgas Latviešu biedrības bērnu vokālā studija KNĪPAS UN KNAUĶI

23. decembrī plkst. 19.00

Ziemassvētku vecītis uzskata, ka labākā dāvana ir laiks. Ziemassvētkos svarīgākais ir sirsnīga kopā būšana un materiālas dāvanas ir kā suvenīrs, lai mēs atcerētos šo brīdi.

Biznesa portāls db.lv viesojās Ziemassvētku vecīša birojā Pāvilostas novada Ziemupē. Jau vairākus gadus svētku laikā Rūķupē ikviens var satikt īstu Ziemassvētku vecīti.

Kā stāsta viena no Rūķupes aktīvistēm Daiga Kadeģe, šis stāsts ir gana sens. Ideju par Ziemupi kā Ziemassvētku vecīša mājvietu pasviedis kāds Austrālijas latvietis un tā vietējiem ļoti iepatikusies.

Ziemassvētku vecīša biroju biedrība Ziemupīte sāka veidot 2006.gadā. D.Kadeģe atzīst, ka sākumā bija raizes par to, kāda būs cilvēku atsaucība. «Sākām šo projektu ar bailēm, bet sapratām, ka interese ir pārsteidzoši liela. Visi pieaugušie pēkšņi šeit kļūst par bērniem. Pie mums brauc gan tādi, kuriem ir divi gadi, gan tādi, kam astoņdesmit,» lepojas D.Kadeģe.

Rūķupes Ziemassvētku vecītim, kas jau ilgus gadus darbojas Pāvilostas novada Ziemupē, uzradušies kolēģi, kas ciemiņus gaida Latgalē un Vidzemē. Lai arī aktivitātes tiek piedāvātas jau laicīgi, interese nav tik liela kā gribētos. To ietekmē lietainais un drūmais laiks.

Svētkiem velta muzeju

Ziemassvētku vecīša rezidencei Raunas novada Drustu pagasta Pļavnās šī būs tikai otrā darbības sezona. Pērn tā pēdējos sagatavošanās darbus pabeidza īsi pirms atklāšanas. Biedrības Ziemassvētku vecīša rezidence valdes priekšsēdētājs Igors Āboliņš stāsta, ka ideja izaugusi no personīgas aizraušanās, veidojot kolekciju par Ziemassvētku un Jaunā gada tēmu.

"Sākumā no miskastes paglābu ļoti daudzas atklātnītes, kas veltītas Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam. Sāku krāt," viņš atceras. Pēc tam radās interese, kādēļ Ziemassvētku vecīti dēvē tieši tā, kurā laikā tas aizsācies un kad šis svētku simbols pārtapis par Salatēvu. Pircis preses senus izdevumus, kas izdoti decembrī. Palēnām klāt nākuši rotājumi un viss pārējais.

Neskatoties uz to, ka ausīs dzeļ decembra spelgonis, degunu kņudina karstvīna un piparkūku smarža un roka tā vien sniedzas pēc maciņa, lai nopirktu kādu no noskatītajiem labumiem, ko palikt zem eglītes Ziemassvētku vakarā

Visu gada pēdējo mēnesi un vēl nākamā gada sākumā Vecrīga pārvēršas tirgotāju un šopoholiķu paradīzē – lielākajos laukumos ir iespēja nopirkt teju vai visu. Piparkūkas, ievārījums, medus un citi vēdera lutinātāji, kā arī dažādi ādas un māla izstrādājumi, rotas, šalles un siltas zeķes – tas viss un vēl daudz kas cits ir atrodas Ziemassvētku tirdziņos. Tiem, kam netīk saldēt kājas, staigājot no vienas mājiņas uz citu, var doties specializēto Ziemassvētku veikalu virzienā, kas, tāpat kā tirdziņi, strādā tikai šajā gada laikā.

«Ziemassvētku tirdziņi ir ļoti laba vieta, kur pircējam satikties klātienē ar mājražotāju vai amatnieku, kas citkārt varbūt nav iespējams. No pircēju viedokļa tirdziņos var atrast kaut ko interesantu, oriģinālu, tādu, kas nav masu produkcija, savukārt pārdevējam pazīstamākie tirdziņi ir vieta, kur satikt savu pircēju, aprunāties, pastāstīt par savu produkciju un jaunumiem plašākai auditorijai,» saka Ilze Saltā, Zelta zaptes zīmola īpašniece. Viņa jau trešo gadu piedalās Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā un uzskata, ka pazīstamākie tirdziņi ir laba biznesa vieta, jo arī paši tirdziņu rīkotāji ir ieguldījuši resursus, lai popularizētu tirdziņu, un apmierināti būtu gan pircēji, gan pārdevēji.

Operatīvās vadības grupas (OVG) formātā 25.novembrī panākta konceptuāla vienošanās Covid-19 pandēmijas apstākļos tomēr atļaut rīkot Ziemassvētku tirdziņus, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Lai arī starp EM un Veselības ministriju (VM) diskusijas par šiem jautājumiem vēl turpināšoties, jau tagad esot skaidrs, ka Ziemassvētku tirdziņi drīkstēs notikt vismaz "zaļajā" režīmā. Starp tirgotājiem būs jāievēro trīs metru distance un tirdziņu laukumus nāksies norobežot, taču ne ar masīviem žogiem, skaidroja ministrijā.

Iecerēts, ka EM neregulēs maksimāli pieļaujamo tirgotāju skaitu, jo to lemšot katra pašvaldība. Saskaņā ar konceptuālo vienošanos, Ziemassvētku tirdziņos drīkstēs pārdot arī pārtikas produktus un dzērienus.

Turpmākajās diskusijās EM vēl centīšoties panākt, lai noteiktos gadījumos Ziemassvētku tirdziņus drīkstētu rīkot arī "sarkanajā" režīmā.

Lai gan ļoti daudzu Vecrīgas namu pirmo stāvu komercplatības ir tukšas, tiek iznomātas vai pat izskatās vienkārši pamestas, situācija nav tik dramatiska, lai Vecrīgu sāktu uzskatīt par “spoku pilsētu”.

Turklāt, pakāpeniski atgriežas arī ārvalstu tūristi - pērn uz Rīgu brauca jau krietni vairāk tūristu nekā 2022. gadā, un tika sasniegti 80% no pirmspandēmijas tūristu apjoma. Rūpīgi analizējot telpu nomas piedāvājumu, ir iespējams atrast arī ļoti izdevīgus variantus – attiecīgajai uzņēmējdarbībai piemērotas telpas par atbilstošām cenām. Vienlaikus būtu svarīgi, lai pašvaldība turpinātu organizēt dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, Vecrīgas modināšanas nedēļu un citus.

Vecrīgai nav jākļūst par “spoku pilsētu”

Noteikti nevēlos piekrist apgalvojumam, ka Vecrīgai jāatmet ar roku, ka telpu nomas cenas šeit ir nesamērīgi augstas un, ka šī Rīgas daļa jau kļuvusi vai tuvākajā laikā kļūs par “spoku pilsētu”. “SIBI salons” ir lielākais skaistumkopšanas salons Vecrīgā, un klientu vidū ir gan vietējie iedzīvotāji, gan ārvalstu viesi, tāpēc ļoti uzskatāmi redzam, kāda ir situācija. Uzņēmējdarbībā vienmēr bijis spēkā princips – kas vienam ir izaicinājums, citam ir iespēja. Lai gan cilvēki tiešām pēc pandēmijas ir mainījuši paradumus un aizvien vairāk preces pasūta internetā, bieži izvēlas arī pasūtīt maltīti ar piegādi, joprojām ir virkne pakalpojumu, kuriem nepieciešamas atbilstošas telpas, un skaistumkopšana ir tikai viens no piemēriem.

2014. gadā Latvija eksportēja 18,2 tūkstošus Ziemassvētku eglīšu 248,2 tūkstošu eiro vērtībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinot ar 2013. gadu, eglīšu eksporta vērtība ir pieaugusi gandrīz septiņas reizes. 2015. gada desmit mēnešos Ziemassvētku eglītes vēl nav eksportētas, savukārt importētas 72 eglītes 297 eiro vērtībā. Pēdējos trijos gados Ziemassvētku eglīšu eksporta vērtība ievērojami apsteidz importa vērtību.

Ziemassvētku eglīšu eksporta rādītāji pēdējā desmitgadē ir bijuši ļoti mainīgi – līdz 2008. gadam eksports kāpa, eksporta vērtībai sasniedzot 110,8 tūkstošus eiro. No 2009. līdz 2011. gadam bija vērojams būtisks eglīšu eksporta kritums. Rādītāji būtiski pieauga 2012. gadā, eksporta vērtībai sasniedzot 154,3 tūkstošus eiro un apsteidzot pirmskrīzes līmeni 2008. gadā.

Ziemassvētku laikā uzplaukst pop-up jeb īstermiņa veikalu bizness, kuri piedāvā svētku dāvanas, kas lielākoties ražotas tepat Latvijā.

Pop-up veikali parasti ir atvērti noteiktu laika posmu un par godu kādam notikumam. Šobrīd Rīgā tādi ir vismaz četri – Christmas Popup Store, Ziemassvētku veikals, ArtiChic Latvian Pop-Up Store un Paviljons. «Pēc pirmās reizes likās, ka otrajam nekad dzīvē neķeršos klāt, jo tas ir smags darbs. Nav nemaz tik vienkārši atvērt veikalu uz nedēļu, divām vai mēnesi,» stāsta Liena Kalna, Ziemassvētku veikala īpašniece. Taču šogad viņas veikals savas durvis ver jau piekto reizi. Iepriekšējos gados tas ir bijis iekārtots tirdzniecības centros, bet šogad – Barona ielā. L. Kalna atzīst, ka ar katru gadu kļūst arvien grūtāk realizēt šādu projektu, jo Ziemassvētku laikā parādoties daudz līdzinieku. Konkurence gan ir laba lieta, liek sapurināties, atrast jaunus ražotājus un izdomāt ko interesantu, lai piesaistītu apmeklētājus.

Latvijā nav pilnībā attīstītas restorānu un Ziemassvētku tirdziņu kultūras, tāpēc tie ir orientēti galvenokārt uz tūristiem

To intervijā DB atzīst restorānu Key to Riga (Rīgas atslēga) un Rockabilly House īpašnieks Raimonds Ungurs, kurš jau ceturto gadu pēc kārtas organizē Ziemassvētku tirdziņu Līvu laukumā, cenšoties Latvijā iedzīvināt Ziemassvētku tirdziņu kultūru un solot, ka pēc desmit gadiem šajā laukumā būs tādi pati atmosfēra kā Vācijas lielākajās pilsētās. Viņš glabā vēsturiskās Rīgas atslēgas un izveido pilsētā pirmo Ziemassvētku egli, ko rotā īstas sveces.

Kā jūs tikāt pie Rīgas atslēgas?

Rīga allaž bijusi kā skaista sieviete – daudzi to gribējuši iegūt. Kas zina, kam tiktu pilsētas atslēga, ja tālajā 17. gadsimtā Rīgas mūru aizstāvēšanai nebūtu cēlušies trīs drosmīgi vella kalpi... No šīs kinolentes radās ideja par restorānu. Restorānu Key to Riga es atvēru pagājušā gada pavasarī, bet no filmas Vella kalpi daiļās krogus meitas atveidotājas aktrises Baibas Indriksones rokām saņēmu leģendārās Rīgas atslēgas, kas bija filmas rekvizīts, un tās tagad glabājas seifā. Esam izveidojuši atslēgu dublikātu, kas ir novietots restorānā visiem redzamā vietā. Key to Riga ir latvisku tradīciju iedvesmots restorāns pašā Vecrīgas centrā, Doma laukumā, kuram Latvijā nav līdzīgu. Uzskatu, ka mums nav konkurentu, mums ir tikai kolēģi.

Operatīvās vadības grupas (OVG) formātā ceturtdien, 25.novembrī, vēl tiks diskutēts par Ziemassvētku tirdziņu norisi ārkārtējās situācijas laikā, apstiprināja Ekonomikas ministrijā (EM).

Šis temats OVG skatīts jau iepriekš, tomēr radušās domstarpības par atsevišķiem jautājumiem, tostarp to, vai tirdziņiem būtu jānoris zaļajā vai sarkanajā režīmā, proti, ar vai bez Covid-19 sertifikātiem.

Paredzēts, ka Ziemassvētku tirdziņu norises jautājumu nākamajā otrdienā, 30.novembrī, varētu skatīt arī valdībā.

Jau ziņots, ka pašlaik spēkā esošais regulējums nosaka, ka laikā līdz nākamā gada 11.janvārim aizliegta organizēta ielu tirdzniecību, tostarp Ziemassvētku tirdziņus.

Vienlaikus veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pirmdien, 22.novembrī, pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes atzīmēja, ka, neskatoties uz faktu, ka līdz 6.decembrim valdība neplāno būtiski mīkstināt Covid-19 dēļ ieviestos drošības pasākumus, tieši jautājums par Ziemassvētku tirdziņu darbības atļaušanu zaļajā režīmā varētu tikt pārskatīts.

Biedrība "Latvijas mājražotāji" ir neizpratnē par valdības lēmumu aizliegt rīkot Ziemassvētku gadatirdziņus, paužot viedokli, ka tas pieņemts bez jebkādām sarunām ar nozares pārstāvjiem un šķietami nedomājot par sekām, kādas šāds lēmums atstāj uz simtiem mājražotāju un to ģimenēm, pauda biedrībā.

Vienlaikus "Latvijas mājražotāji" uzsver, ka tirdziņu organizētāji būtu spējīgi nodrošināt to rīkošanu "zaļajā režīmā" jeb tikai personām ar Covid-19 sertifikātiem, jo Ziemassvētku tirdziņos ir vieglāk kontrolēt apmeklētāju plūsmu to salīdzinoši nelielā izmēra dēļ.

Biedrības valdes loceklis Gundars Nuršajahovs atzīmē, ka tirdziņu rīkotāji būtu gatavi kopā ar sadarbības partneriem un draugiem organizēt atbildīgus, drošus Ziemassvētku tirdziņus, ievērojot pat visstingrākos nosacījumus, kontrolējot plūsmas.

"Esam gatavi strādāt "zaļajā" drošības režīmā. Esam atvērti sarunām," atklāj Nuršajahovs.

"Latvijas mājražotāji" skaidro, ka, atņemot iespēju rīkot atbildīgus Ziemassvētku tirdziņus, liela daļa mājražotāju paliek bez iztikas līdzekļiem, bez atbalsta iespējām, jo nav iespēju realizēt produkciju.

Pagājušajā svētku sezonā realizētais saldumu fabrikas Laima Ziemassvētku sortimenta apgrozījums sasniedzis gandrīz 5,3 miljonus eiro, kas pārsniedz 2013. gada Ziemassvētku laika rādītājus. Latvijā apgrozījums pieaudzis par vairāk kā par 18%, savukārt eksporta tirgos kopumā Ziemassvētku produkcijas apjomu pieaugums ir par 27%, salīdzinot ar 2013. gada svētku laiku, informē uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultante Maija Dulle – Sūniņa.

Uzņēmuma aplēses liecina, ka Latvijas iedzīvotāji kopumā šajos svētkos apēduši vairāk nekā 793 tūkstošus kilogramu Laimas saražoto Ziemassvētku gardumu. Jau tradicionāli vispopulārākie bijuši sveramie piparkūku cepumi, kas kopumā svētku laikā apēsti gandrīz 550 tūkstoši kilogramu, populāras pircēju vidū ir arī Selgas piparkūkas. Trešajā vietā ierindojas Laimas šokolādes Ziemassvētku sveramās konfektes, kā arī Laimas Ābolu zefīrs ar kanēli.

Savukārt eksporta tirgos pircēji tradicionāli priekšroku devuši Laimas Ziemassvētku Asorti konfekšu izlasei ar pajūgu uz kārbas, kas ir izteikts Ziemassvētku produktu sērijas līderis eksporta tirgos un pārdots vairāk kā 54 tonnas. Kā otro un trešo populārāko Laimas Ziemassvētku sortimenta produktu pircēji ārvalstīs iecienījuši liķiera konfektes Prozit un Selgas piparkūkas.

84% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju plānot Ziemassvētku mielastam tērēt līdz 50 latiem, liecina Sabiedriskās domas un tirgus izpētes centra (SDTIC) veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Tostarp puse jeb 50% iedzīvotāju plāno Ziemassvētku cienastam tērēt 21 – 50 Ls, 34% - līdz 20 Ls.

Savukārt 11% aptaujāto norādījuši, ka prognozē Ziemassvētku cienasta izmaksas 51 – 80 Ls apmērā, bet 3% - 81 – 100 Ls apmērā. 2% Latvijas iedzīvotāju tam plāno tērēt simts un vairāk Ls.

Aptaujā noskaidrots, ka vairāk nekā puse jeb 60% Latvijas iedzīvotāju šogad Ziemassvētku dāvanām plāno tērēt līdz 50 latiem, tostarp 24% aptaujāto dāvanas paredzējuši iegādāties vērtībā līdz 20 latiem, bet 36% norādījuši, ka tam domā tērēt 21 līdz 50 latiem. Viena piektdaļa jeb 20% minējuši ka Ziemassvētku dāvanām paredzētā summa ir no 51 līdz 80 latiem, 9% aptaujāto norādījuši, ka gatavojas tērēt no 81 līdz 100 latiem, bet viena desmitā da'ja respondentu jeb 10% šogad Ziemassvētku dāvanām plāno izdot vairāk nekā 100 latu.

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Kristaps Amsils, a/s Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs

Ziemassvētku tirdziņi Rīgā jau trešo gadu atzīti par ekonomiski izdevīgākajiem Eiropā, liecina Lielbritānijas kompānijas Post Office barometra pētījums par izmaksām Ziemassvētku tirdziņos, informē Rīgas Tūrisma attīstības birojā (RTAB).

Pētījumā aptaujātas 13 Eiropas pilsētas - Berlīne, Budapešta, Kopenhāgena, Krakova, Lille, Minhene, Prāga, Rīga, Stokholma, Strasbūra, Tallina, Vīne un Zagreba.

Barometra pētījumā tika apkopotas šādas izmaksas: pakešu piedāvājums divām personām divas naktis, kur iekļauts tiešais lidojums turp un atpakaļ no Londonas uz konkrēto pilsētu un B&B naktsmītne, transporta biļetes no lidostas uz centru, tirdziņos pieejamo dzērienu un uzkodu cenas, divas trīs kārtu vakariņas ar vīnu un kafijas cena.

«Post Office» Eiropas Ziemassvētku tirdziņu barometrs tika veikts, izmantojot nacionālo un reģionālo tūrisma biroju sniegto informāciju. Kopējās izmaksas divām personām nedēļas nogalē Rīgā Lielbritānijas tūristam izmaksātu 497,00 mārciņas jeb 580,32 eiro.

Latvijā šogad teju uz pusi pieaudzis pieprasījums pēc korporatīvajām Ziemassvētku ballītēm salīdzinājumā ar pagājušo gadu, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie pasākumu rīkotāju aģentūru pārstāvji.

Aģentūras Attach projektu vadītāja Elīna Krēvica aģentūrai BNS pastāstīja, ka šogad pieprasījums pēc ballīšu rīkošanas audzis par aptuveni 30-40%, salīdzinot ar pērno gadu.

«Mums ar nožēlu šogad pat ir nācies dažiem uzņēmumiem atteikt pasākuma organizēšanu, jo nav ne brīvu vietu, ne datumu, lai to spētu noorganizēt no mūsu puses» norādīja Krēvica, piebilstot, ka populārākie datumi šogad ir 12.un 13.decembris, kā arī 19.un 20.decembris.

Pēc Attach projektu vadītājas teiktā, šogad īpaši aktīvi pasākumus piesaka arī mazāki uzņēmumi, kas iepriekš Ziemassvētku pasākumus rīkojuši paši.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Tagad, kad Dream Room lampas iekarojušas Latvijas iedzīvotāju mājokļus, tās izgatavotāji centīsies iekarot arī ārvalstu tirgus, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Db. lv par Dream Room rakstīja 2015.gada janvārī, kad lampas nesen tika laistas tirgū. Kompānijā aizvien strādā divi cilvēki - dizainere-māksliniece Ieva Tifānija Madarāja un tehniskais speciālists Oskars Grenevics.

Nu bizness ieskrējies un lampu izgatavotāji patlaban skatās Skandināviju, Igauniju un Vāciju, savukārt, domājot par potenciālajiem tirdzniecības kanāliem, visdrīzāk tirdzniecība varētu notikt internetā vai Etsy mājaslapā. «Tāpat mums ieteica ideju investēt un piedalīties kādā ārvalstu Ziemassvētku tirdziņā – kaut arī dalības maksas tur ir daudz augstākas nekā Latvijā, pieprasījums ir milzīgs. Zinām meiteni Spānijā, kas gadu izgatavo somiņas un tad aizbrauc uz tirdziņu Vācijā, kur visu šo gada darbu iztirgo. Protams, vietas cena ir ļoti augsta, bet atdeve ir ļoti liela. Ārvalstīs koks ir ļoti pieprasīts, līdz ar to domājam, ka šī ir niša, kurā varam tirgoties,» norāda I. Tifānija Madarāja.

Nodokļu reformā paredzētie pasākumi veicinās mazo iemaksu veicēju līdzvērtīgu dalību pensiju izmaksā šodienas pensionāriem, kā arī uzlabos viņu aktivitāti sava sociālā nodrošinājuma veidošanā, uzskata Labklājības ministrija (LM).

Kā aģentūrai LETA pavēstīja LM sociālās apdrošināšanas departamenta direktora vietniece Airīna Dreimane, Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam paredz, ka saimnieciskās darbības veicēji, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, no ienākumiem veiks 5% maksājumu privātajā pensiju fondā, turklāt no autoratlīdzības izmaksātāja līdzekļiem par autoratlīdzības saņēmēju tiks veiktas 5% iemaksas pensiju apdrošināšanai.

Abi nodokļu politikas pamatnostādnes paredzētie pasākumi uzlabošot mazo iemaksu veicēju sociālo nodrošinājumu pensiju apdrošināšanai.Tāpat sociālā nodrošinājuma uzlabošanos veicinās nodokļu politikas pamatnostādnēs paredzētā minimālās algas palielināšana no 380 uz 430 eiro, skaidro Dreimane.

Londonas iedzīvotājiem šogad ekonomiski izdevīgākie Ziemassvētku tirdziņi Eiropā ir tieši Rīgā, kur kopējās izmaksas divām personām nedēļas nogalē būtu 504,00 mārciņas jeb 570,33 eiro, secināts Lielbritānijas pasta kompānijas «Post Office» Ziemassvētku tirdziņu barometra pētījumā.

Barometra pētījumā tika apkopots informācija par lidmašīnas biļetēm turp un atpakaļ no Londonas uz konkrēto pilsētu, naktsmītne divas naktis, cena divām transporta biļetēm no lidostas uz centru, trīs kārtu vakariņas ar vīnu, kafijas cena, tirdziņos pieejamo dzērienu un uzkodu cenas.

Aizvadītajos gados Rīga veiktajā aptaujā ierindojās ceturtajā un otrajā vietā un informāciju par izmaksām Rīgā sniedzis Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs (RTAB).

RTAB arī informē, ka Minhenē londoniešiem nedēļas nogale izmaksātu 525,00 mārciņas (594,09 eiro), kas Lielbritānijas tūristiem ir otrs ekonomiski izdevīgākais ceļojuma galamērķis. Trešo vietu ieņem Francijas pilsēta Lille, kur Ziemassvētku brīvdienas britiem izmaksātu 532,00 mārciņas (602,01 eiro). Tai seko kaimiņvalsts Igaunijas galvaspilsēta Tallina, kur izmaksas būtu 563,00 mārciņas (637,09 eiro). Un pirmo piecinieku noslēdz Čehijas galvaspilsēta Prāga ar 674,00 mārciņām jeb 762,70 eiro.

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Kārlis Danēvičs, SEB bankas valdes loceklis, finanšu direktors

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Māris Gailis, SIA Veset valdes loceklis