Trīspadsmit gadu laikā ballīšu autobuss jeb Partybus spējis saglabāt savu vietu izklaides piedāvājumu klāstā, pārbūves procesā ir vēl viens autobuss

Partybus stāsts aizsācies pirms aptuveni 15 gadiem, kad tā izveidotājs Edgars Auziņš atgriezies Latvijā no ārzemēm, kur strādājis dažādus darbus – viesnīcās, bāros, uz kruīza kuģiem. Latvijā viņš izmēģinājis darboties arī tirdzniecības nozarē un mārketingā, tomēr sapratis, ka vēlas strādāt sev. «Jutu, ka pienācis laiks kam savam. Īsti laikam neapzinājos, ka vairs nebūs ne darba, ne algas dienas, arī atvaļinājumu neviens nepiešķirs un jāslimo būs uz sava rēķina,» stāsta E. Auziņš. Kopā ar draugu viņš sācis ģenerēt biznesa idejas, un viena no tām bija Partybus.

«Pati par sevi ideja neko nedod. Sākumā izpēte, tad radi un draugi mēģina ideju nobeigt. Tad atbildīgie valsts dienesti pasaka, ka nebūs, ka ar to visu ir par maz. Un, kad tiec līdz pirmajiem realizācijas soļiem, tad bieži pēc pirmajām grūtībām atmet ar roku. Plānoto trīs mēnešu vietā garāžā pavadīju divus gadus. Psiholoģiski grūts laiks. Arī man daudz netrūka, lai atmestu ar roku. Lai nu kā, bet Partybus es uzbūvēju,» komentē E. Auziņš.

Reizi septiņos gados Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) organizē Latvijas finanšu pratības stratēģijas izveidi, lai novērtētu situāciju ar iedzīvotāju naudas paradumiem un iezīmētu veicamos darbus tās uzlabošanai. Šogad izveidota jaunā stratēģija uz nākamajiem septiņiem gadiem.

Varētu jautāt – kā gan tā skar mani? Daudziem var šķist, ka šāds dokuments ir formāls un lido savā orbītā, neskarot parasta cilvēka ikdienu. Sava daļa taisnības tur varētu būt, tomēr vienā jomā visi esam vienā laivā – tie ir mūsu vecumdienu ienākumu avoti.

Daudziem šī tēma šķiet tik garlaicīga, ka ar to varētu aizdzīt mājās viesus no ieilgušas ballītes. Tomēr, lūkojoties dziļāk, man tā šķiet pietiekami interesanta, par to katram vajadzētu nedaudz padomāt un, visticamāk, arī rīkoties. Jā, vecumdienas šķiet kaut kas tik tāls un abstrakts, ka savlaicīgi par to domāt liekas nebūtiski. Tomēr tām ir sava līdzība ar ballīti, kuru rīkojot, jau iepriekš jāparedz, ko liksi galdā, kas jānopērk veikalā. Jo tuvāk brīdis, kad viesi klauvēs pie durvīm, jo mazāk iespēju pienācīgi sagatavoties. Vecumdienas ir tāda pamatīga ballīte, kurai katrs var sagatavoties, ja par to laicīgi sāk rūpēties. Protams, var jau paļauties uz viesiem, ka tie atnesīs līdzi visu vajadzīgo. Tas būtu līdzīgi, kā paļauties uz valsti, ka tā parūpēsies par visu nepieciešamo manām vecumdienām. Tomēr te tad der nedaudz apskatīt iespējas un esošo situāciju.

Vidzemes Augstskolas absolvents, Wunder Latvia vadītājs Ernests Gabrāns, kura uzņēmumam patlaban filiāles ir ne tikai Valmierā, bet arī Rīgā un Rēzeknē, iecerējis pierādīt, ka pasaule negriežas tikai ap galvaspilsētu un, sanākot kopā, Valmieras un visas Vidzemes IT uzņēmumi ir pašpietiekami, spēj radīt jaunas lietas, attīstīt sevi un apmainīties ar zināšanām.

Nolūkā vairot ideju un zināšanu apmaiņu Wunder Latvia kopā ar sadarbības partneriem oktobrī rīkos konferenci ar mērķi veidot kopienu. «IT uzņēmumu blīvums Valmierā, salīdzinot ar Rīgu, ir mazāks, bet tas nenozīmē, ka nevaram izveidot kopienu. Patlaban katrs savā aliņā darbojamies, un jāapmainās ar pieredzes stāstiem. Man ir ideja sadarbībā ar Valmieras Attīstības aģentūru te izveidot arī kustību Valmiera TechGirls. Šāda kustība ir jau izveidota Rīgā, bet arī reģionos ir potenciāls ko tādu attīstīt,» pārliecināts E. Gabrāns.

Viņa vadītā uzņēmuma pirmsākumi meklējami pirms aptuveni desmit gadiem, un tas veido biznesa orientētas IT sistēmas. Lielāko daļu jeb 85% no apgrozījuma veido eksports uz Vāciju, Angliju un Somiju. «Vācijā lielākie mūsu klienti ir Burda medijs, dzērienu ražotājs Jägermeister un Vācijas autobūves uzņēmumu grupa Daimler AG. Arī Latvijā mums ir bijuši ambiciozi projekti, piemēram, izveidojām iekštīklu Latvijas dzelzceļam,» stāsta E. Gabrāns, kurš atklāj, ka vairāk nekā 50% Wunder Latvia darbinieku ir Vidzemes Augstskolas absolventi. Filiāļu izveide citās Latvijas pilsētās saistīta ar darbinieku kapacitātes trūkumu Valmierā.

Neesot pazīmju, ka globālā ekonomika bremzējas – drīzāk ir otrādi, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan šā gada pirmajos rudens mēnešos tirgus dalībnieki satraucās par pasaules ekonomikas izaugsmes jautājumiem, šobrīd šādas bažas lielā mērā jau, šķiet, ir vēsture. Daudzu lielāko akciju tirgus raksturojošo indeksu vērtības ir sasniegušas jaunus rekordus vai ir tuvu tiem. «Neskatoties uz dažu problēmu pastiprināšanos vasaras beigās, nav nekādu pazīmju, kas liecinātu par ekonomikas izaugsmes palēnināšanos globālā mērogā – gluži pretēji. Pasaules lielākās ekonomikas ASV trešā ceturkšņa izaugsmes dati pārsniedza tirgus prognozes par 0,5 procentpunktiem, arī Ķīnas izaugsme bija labāka par gaidīto. Lai gan situācija eirozonas valstīs un Japānā rada bažas, dati par noskaņojumu uzņēmumos joprojām liek gaidīt straujāku ekonomikas izaugsmi nākamajos mēnešos. Tieši uzņēmumu finanšu rezultātu ziņā trešais ceturksnis visā pasaulē ir izrādījies labāks, nekā prognozēts. Visos uzņēmējdarbības sektoros, izņemot enerģētikas sektoru, bija novērojama izaugsme gan peļņas, gan apgrozījuma ziņā. Spēcīgie rezultāti ir palielinājuši tirgus uzticēšanos uzņēmumu un pasaules ekonomikas prognozēm un ir palīdzējuši akciju cenām atkopties no oktobra zemākajiem līmeņiem. Paātrinoties globālās ekonomikas izaugsmei, ir sagaidāms arī uzņēmumu ienākumu pieaugums. Nākamā gada ienākumu prognozes pavisam noteikti tiks koriģētas, kā jau tas parasti notiek, tuvojoties gada noslēgumam. Tomēr pašlaik šķiet, ka arī 2015. gads būs samērā labvēlīgs uzņēmumu peļņas ziņā,» optimistisks ir Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Ja gadu miju plānots sagaidīt nevis mājās pie kamīna, bet saviesīgā pasākumā, DB ierosmei piedāvā nelielu izlasi

Domās ar Klūniju vai Mulenrūžā

Saules akmenī ar skatu uz Daugavu, no kura pavērsies arī ekskluzīvs skats uz svētku uguņošanu, sapulcēsies Martini ballītes piekritēji. Džordžu Klūniju gan nesatiksiet, bet par 250 eiro no vienas personas izklaides programma tiek solīta vērienīga. Par svētku vakariņām parūpēsies restorāns Hot’e. Pasākuma dress code – vakartērps.

Viesnīca Baltic Beach Hotel zālē Jūra-Jūrmala jauno gadu mudina sagaidīt improvizētā Latīņu kvartālā. Cilvēkam par šo pastaigu būs jāšķiras no 160 eiro.

Savukārt viesnīcas restorānā Caviar Club romantiskas mūzikas skaņas aizvedīšot pārsteigumiem bagātā pastaigā pa naksnīgo Parīzi. Nakts ugunis, valdzinošas kabarē dejotājas… Svinīgā uguņošana jūras krastā. Franču virtuves gardumi. Šī izvēle izmaksās 330 eiro.

Vēlme pēc anonimitātes sniegtā godīguma rosinājusi Niku Halavinu izveidot mobilo lietotni AntiChat, ko jau lejupielādējuši vairāk nekā desmit miljoni cilvēku visā pasaulē, augustā vien viņi nosūtījuši un saņēmuši 4,4 miljardus ziņu

Līdz šim kopumā aplikācijas lietotāji nosūtījuši un saņēmuši aptuveni 50 miljardus ziņu. AntiChat lieto cilvēki 145 valstīs. 30% ir no ASV, 25% - no Rietumeiropas, 13% - no Āzijas, 11% - no Austrumeiropas, 7% - no Latīņamerikas, 14% – no citām vietām pasaulē. Aplikācija ir pieejama 28 valodās, tostarp latviešu. Iepriekš radījis un vadījis lielus uzņēmumus, N. Halavins šobrīd vairs nemērķē nopelnīt milzu naudu, bet gan vēlas palīdzēt cilvēkiem. «Tas, ko dod sabiedrībai, ir svarīgāk par naudu, ko nopelni,» viņš uzsver. Vairāk par mūsdienu paralēlo sociālo mediju realitāti un savu ceļu uz lielāku atklātību uzņēmējs stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Rīgas domes deputāti šodien ārkārtas sēdē par domes jauno priekšsēdētāju ievēlēja «Gods kalpot Rīgai» deputātu Daini Turlo.

Neviens cits kandidāts mēra krēslam virzīts netika. «Par» Turlā kandidatūru balsoja 32 valdošās koalīcijas deputāti, bet 23 klātesošie opozīcijas deputāti izvēlējās balsojumā nepiedalīties.

Līdz šim Turlais pašvaldībā ieņēma Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas vadītāja amatu.

Kopumā Turlā iztaujāšana ilga sešas stundas, bet kopā ar pārtraukumiem un debašu sadaļu par mēra ievēlēšanu tika diskutēts vairāk nekā deviņas stundas. Debašu sadaļā opozicionāri pauda viedokli, ka mēra nomaiņa situāciju pašvaldībā neuzlabos. Viņi ir pārliecināti, ka esot sācies koalīcijas noriets.

Opozīcijas deputāts Ģirts Lapiņš (VL-TB/LNNK) pauda viedokli, ka līdz ar mēra maiņu «domei tiek pārkrāsots žogs». «Vecā korupcijas seja iet prom un mainās jauna fasāde, bet nekas jau nemainīsies,» teica Lapiņš, paužot viedokli, ka Turlais nespēs apturēt korupcijas sērgu pašvaldībā.

Rīgas maratons šogad notiks divas dienas - 16. un 17.maijā, informē maratona rīkotāji. Šogad maratons nesīs Lattelecom vārdu un skrējiens galvaspilsētā notiks jau 25.reizi.

Lattelecom Rīgas maratons iekļauts Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē oficiālajā kultūras programmā. Tas joprojām ir vienīgais Ziemeļeiropas maratons ar Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) Bronzas kvalitātes zīmi.

16. maijā krastmalā iecerēta iesildīšanās iespēja bērniem Rimi bērnu maratonā, kas šogad notiks jau trešo reizi. Savukārt ārvalstu dalībniekiem būs iespēja pirmo reizi piedalīties Nāciju parādē jeb simboliskā gājienā cauri Vecrīgai. Sestdienas programmu noslēgs jubilejas gada maratona svinīga atklāšana un t.s. makaronu ballīte jeb maratoniem raksturīgā pasta party turpat krastmalā.

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA Karavela pabeidzis auditu un gatavs starta piegādēm starptautiskajam veikalu tīklam Lidl

SIA Karavela līdzīpašnieks un mārketinga direktors Jānis Endele DB stāsta, kāds bijis ceļš līdz Lidl un kliedē vairākus mītus.

Fragments no intervijas:

Kāda ir Karavelas pieredze ceļā uz Lidl veikalu plauktiem?

Būtu jāsaprot, kas Rietumos ir zemo cenu veikali. Polijā tas ir Biedronka, kas šo koncepciju noskatījās no Lidl, un Aldi. Šie ir giganti, citiem nav sanācis tik labi. Interesantākais ir tas, kāpēc tie aug un cilvēki turp labprāt dodas. Tecso un citiem lielajiem tirgotājiem Anglijā apgrozījums samazinājās, bet Lidl un Aldi tas auga par 25 %.

Kas tad ir Lidl vai šo zemo cenu veikalu fenomens? Te jāsaka, ka esam eksperti – esam kļuvuši par partneriem Aldi Vācijā, kur kādu laiku strādājam, tikko esam izgājuši auditu Lidl, un divi līgumi ir sagatavošanas stadijā. Strādājam pie etiķetēm, dizaina, cenas apstiprinātas, un būs piegādes. Tāpēc varu pamatoti uzskatīt, ka Karavela ir eksperts. Jāsaprot, kas ir šī tīkla veiksmes pamatā, kā tas rīkojas jaunajos tirgos, kuros piegādātājus izvēlas nedaudz savādāk, kamēr tiek sasniegta zināma kapacitāte. Pirmkārt, to varētu nosaukt par veikalu pie mājas vai ikdienas iepirkumu veikalu. Veikala plauktos tur ir tikai TOP preces, ko cilvēkiem vajag patērēt ikdienā. Taču, ja man būs jātaisa ballīte, es neiešu uz Lidl vai Aldi, jo man vajag plašāku sortimentu. Kompānija to izkalkulē ļoti vienkārši, pirms ienākšanas tirgū profesionāli datu pētītājiem noskaidrojot, kas šajā reģionā vai valstī ir TOP produkti, ko cilvēki ikdienā patērē. Tādējādi tā pati sākotnēji neeksperimentē ar sortimentu. Otrs – mazumtirgotājs noskaidro, kas konkrētā preču grupā ir labākais produkts. Ja tas, nosacīti, ir biezpiena sieriņš kārumiņš tas paņems šo produktu, to izpētīs un iedos potenciālajiem piegādātājiem, sakot, ka nepieciešams tieši tādas pašas kvalitātes produkts, un plauktā atradīsies pilnīgi identisks produkts, bet ar veikala dizainu. Jāsaprot, ka viņi vispār nestrādā ar tradicionālajām preču zīmēm. Tā ir galvenā atšķirība, ka šādu tirgotāju veikalos ir tikai to pašu preču zīmes. Cilvēks to zīmolu nepazīst, bet visi saka, ka cenas ir pieņemamas.

Ēdināšanas biznesa veiksme tikai desmit procentu apmērā atkarīga no garšīgas kotletes, uzskata mūziķis un Kuldīgas uzņēmējs Artis Rozītis. Viņaprāt, ar Latvijas simtgadi latvietim domāšana arī drusku deformēta - viņš visu laiku gaida salūtus, vingrojošus delfīnus jebkurā pasākumā, turklāt – par velti. Bet tagad viss palicis uz pašu rīkotāju pleciem.

A.Rozītis, kurš agrāk aktīvi muzicēja grupā RAP, bet tagad spēlē ballītes apvienības Montana sastāvā. Viņam pieder viens no vecākajiem ēdināšanas uzņēmumiem Kurzemē – bārs Stender’s – un nu arī picēriju tīkls un iznomājami apartamenti.

Fragments no intervijas

Kas jūsu uzņēmumam ļāvis izdzīvot jau 20 gadu? Tas, ka maināties līdzi laikam, papildināt savu produktu portfeli?

Būtībā ēdināšanas biznesa veiksme, izdošanās tikai desmit procentu apmērā atkarīga no garšīgas kotletes. Astoņdesmit līdz deviņdesmit procenti ir viss pārējais, ar ko jātiek galā. Cik cilvēku ieliek savu darbu, lai tas šķīvis, ko klients pasūtījis, nonāktu uz galda!

Dažādi dati pasaulē turpina apstiprināt to, ka atrodamies ļoti strauja mājokļu cenu pieauguma stadijā.

Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ziņojusi, ka tikai trijās valstīs no 40, par kurām apkopoti šādi dati, šā gada pirmajā ceturksnī mājokļu cena sarukusi. Tas ir vismazāk kopš 2000. gada jeb brīža, kad vispār šādi dati sākti apkopot.

Kopā pasaules turīgo valstu OECD grupā šā gada pirmajā ceturksnī gada skatījumā fiksēts mājokļu cenu pieaugums par 9,4%, kas ir visvairāk 30 gados. Financial Times turklāt piebilst, ka daudzu valstu nacionālie mērījumi liecina, ka straujš mājokļu cenu pieaugums būs turpinājies arī otrajā ceturksnī. Piemēram, ASV mājokļu cenas aprīlī esot augušas straujākajos tempos 30 gados.

Tāpat straujš to pieaugums fiksēts Apvienotajā Karalistē, Dienvidkorejā, Jaunzēlandē, Kanādā, Turcijā utt. DB arī agrāk ziņojis, ka pandēmija radījusi gluži vai perfektus apstākļus cenu pieaugumam. Bezprecedenta apmēros savas ekonomikas un finanšu tirgus stimulējušas valdības un centrālās bankas, kas nozīmējis, ka Rietumvalstīs cilvēku uzkrājumi, tēriņu iespējām esot ierobežotām, šajos izaicinošajos laikos pat pieaug. Tāpat labu fonu šādam cenu pieaugumam uztur zemās procentlikmes un tas, ka pandēmijā aktuālā strādāšana no mājām daudziem likusi padomāt par plašākām dzīvojamām telpām.

Nasdaq Composite indeksa vērtība lauž dot–com burbuļa rekordu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējo gadu laikā daudzi pasaules vadošie akciju tirgus indikatori ir spējuši aizsniegties līdz jaunām vēsturiskajām virsotnēm. Tiesa gan, šim laimīgajam pulciņam ilgstoši nespēja pievienoties ar tehnoloģiju sektora kompāniju akcijām bagātīgākais ASV Nasdaq Composite indekss, kura vērtība nevarēja pilntiesīgi atgūties pēc interneta kompāniju akciju cenu sabrukuma 2000. gadā. Tiesa gan, pagājušās nedēļas beigās Nasdaq indekss savu lāstu lauza – tā vērtība, tirdzniecības sesijai slēdzoties, pārsniedza 2000. gadā sasniegtās augstienes un iecementēja vietu virs 5050 punktu atzīmes.

Jāatgādina, ka 2000. gadā notika viens no slavenākajiem akciju tirgus sabrukumiem mūsdienu finanšu vēsturē. Tirgus dalībnieki pirms šī notikuma vairākus gadus gluži vai neprātīgi par ļoti augstu cenu pirka dažādu interneta kompāniju akcijas, lai gan daudzi šie uzņēmumi bija mazi un bieži vien nespēja strādāt ar peļņu, kas galu galā noveda pie to bankrota. Kādā brīdī ballīte akciju tirgū beidzās un 31 mēneša laikā no 2000. gada marta Nasdaq Composite vērtība saruka aptuveni par 80% (salīdzinājumam – sešus gadus pirms dot-com burbuļa plīšanas ASV S&P 500 Information Technology indeksa vērtība pieauga par 970%). Lai izrāptos no šīs bedres, NASDAQ indeksam vajadzēja vairāk nekā 12 gadu. Kā līderi var izcelt slaveno viedtālruņu ražotāju Apple, kuras akciju cena šajā periodā pieaugusi vairāk nekā 130 reizes. Savukārt, piemēram, Google akcijas vērtība pieaugusi 13 reizes.

Sen Frankfurtes autoizstāde nav bijusi tik bagāta ar jauniem un nozīmīgiem sērijveida modeļiem, kā arī videi draudzīgiem konceptiem.

Par spīti tam, ka atsevišķi autoražotāji, piemēram, Nissan, Volvo, Fiat, Peugeot u.c. dažādu apsvērumu dēļ bija izlēmuši nepiedalīties, pārējie varēja izvērsties pēc pilnas programmas. Kā teikt – tie, kas palika mājās - paši vainīgi, jo ballīte Vācijas finanšu galvaspilsētā šoreiz bija krāšņa un ar ļoti piesātinātu programmu. Pašsaprotami, ka vācieši savās mājās varēja izmantot plašas ekspozīcijas platības, pieberot tās ne tikai ar pašiem svaigākajiem modeļiem. Šogad Frankfurtes izstādē bija divi izteiktie virzieni: videi draudzīgo prototipu uzbrukums, bet no otras puses jauni un nedzirdēti vārdi populārajā pseidokrosoveru un krosoveru segmentā. VW T- Roc, Seat Arona, Škoda Karoq, Opel Grandland X, KIA Stonic, Hyundai Kona, Citroen C3 Aircross - šie visi jaunie censoņi ir gatavi līdz šā gada beigām ierasties Eiropas, tostarp Latvijas autotirgotāju salonos.

Konditoreja ir neatņemama svētku sastāvdaļa! Saldi našķi iet pie sirds kā lieliem, tā maziem gardumu baudītājiem. Kādi konditorejas izstrādājumi iederēsies uz galda dažādās dzīves situācijās un kā zināt, kur atrodama pati labākā beķereja? Par to lasi un uzzini vairāk šajā rakstā!

Konditoreja – kad tai ir vieta uz galda?

Dzīvē ir visdažādākās situācijas, kad vairāku veidu konditorejas izstrādājumi ir nepieciešamība, ko likt uz galda. Ja ir atrastas piemērotas uzkodas un našķi, ar ko cienāt viesus vai ko vienkārši baudīt nesteidzīgā pēcpusdienā, tad diena ir izdevusies! Kādiem konditorejas izstrādājumiem vislabāk dot priekšroku šajās dzīves situācijās? Turpinājumā lasi ieteikumus svētku cienastam un ikdienas pauzēm, kā arī uzzini par vietni, kur atrast kāroto!

Šis gads pasaules lielākajos Rietumvalstu akciju tirgos, ja vērtē kopējās cenu pieauguma līknes, ir bijis ļoti veiksmīgs.

Lai gan novembra beigās akciju cenas nedaudz sašķobījās, ko noteica bažas par Covid-19 omikrona varianta izplatīšanos un pieņēmumi, ka ASV Federālo rezervju sistēmā ātrāk izbeigs ekonomikas stimulus, decembra sākumā šo vērtspapīru vērtības atkal šāvušās augstāk. Valda pieņēmums, ka neseno akciju cenu atkāpšanos daudzi izmanto, lai sevi interesējošos vērtspapīrus iegādātos lētāk.

Kopš šā gada sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palielinājusies jau gandrīz par ceturto daļu. Attiecībā uz akciju tirgu gan ir manāma visai interesanta tendence, kad daudzu pasaules lieluzņēmumu īpašnieki un vadītāji izpārdod sev piederošās šo uzņēmumu akcijas.

Izlaidums asociējas ne tikai ar kāda svarīga dzīves posma beigām, skaistajiem ziediem absolventa rokās, bet arī izmaksām, kas mēdz sasniegt vairākus simtus eiro, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Absolvējot kādu mācību iestādi, jārēķinās, ka naudas maks būs jāatver gana plaši. Izmaksu pozīciju ir daudz – ziedi, dāvanas, cienasts, fotogrāfa pakalpojumi, apģērbs, apavi u.c. DB veica vairāk nekā 20 cilvēku aptauju, lai noskaidrotu vidējo summu, kas jāatvēl izlaidumam. Aptaujāti tika gan bērnudārznieku, pamatskolas un vidusskolas beidzēju vecāki, gan augstskolu beidzēji. Lielākā daļa atzina, ka izlaidums nebūt nav lēts prieks. No kopējām izmaksām, kurās ietilpst ziedi un dāvanas skolotājiem, nevar izvairīties, bet ietaupīt var uz apģērba rēķina. Vairāki vecāki atzina, ka bērnudārzs nebūt nav tā vieta, kur izrādīt savu statusu un sapucēt atvasi pēc iespējas košāk, greznāk un šikāk, tādēļ var iztikt ar svinīgajām drēbēm, kas jau ir krājumos, vai arī tās iegādāties par sapratīgu cenu. Prasīgāki pēc smalkākām drānām ir pamatskolas un vidusskolas beidzēji, kuru vecākiem par atvašu pucēšanu nākas tērēt vairāk, bet augstskolas absolventi DB atzina, ka apģērbam nepievērš tik lielu nozīmi, kā to darīja, beidzot vidusskolu, jo sapratuši, ka šādām ārišķībām naudu var nešķiest.

Septiņu gadu laikā inovāciju un tehnoloģiju konference TechChill no pārsimt entuziastu apmeklēta pasākuma aug līdz starptautiskai konferencei, kur nākamgad februārī plāno sagaidīt 2000 apmeklētājus

«TechChill ir audzis gan pēc apjoma, gan arī pēc satura. Sākumā tā vairāk bija tāda savējo dzimšanas dienas ballīte. Līdz ar to arī atmosfēra un saturs bija personīgāks. Tagad pasākums ir izaudzis un kļuvis, ja tā var teikt, profesionālāks. Pamata ideja gan nav mainījusies, TechChill ir vieta, kur satikties jaunajiem uzņēmējiem ar citiem uzņēmējiem un investoriem. Katras stadijas uzņēmējs var atrast, ko savu. Neskatoties uz to, ka startup bieži vien tiek uzskatīti par cilvēkiem, kuri dzīvo internetā, realitātē biznesu veido cilvēku personīgais kontakts. Saturiski tas turpinās būt par cilvēkiem un viņu pieredzi. Mēs vienmēr esam centušies dalīties ar konkrētiem cilvēku stāstiem un pieredzi, no kā citi var mācīties. Mūsu vēlme ir ne tikai redzēt, bet arī palīdzēt veidot Latvijas veiksmes stāstus. Nekas tā nesilda sirdi kā ziņa, ka kāds ir noslēdzis darījumu pēc dalības TechChill,» stāsta Ernests Štāls, TechHub Riga līdzdibinātājs.

No love or hate dizaina vāģa otrās paaudzes Nissan Juke ir transformējies par modernu, harmoniska izskata racionālu krosoveru

Pirms teju desmit gadiem Nissan Juke bija mazo krosoveru ēras aizsācējs. Neraugoties uz savu kukaiņu pasaulei līdzīgo eksterjera dizainu, kliedzošais izskats daudzos gadījumos deva vēlamo efektu. Pats par sevi saprotams, ka, izpelnoties pircēju uzmanību, strauji auga arī konkurentu skaits, kas arī vēlējās piedalīties «ballītē» un iesaistīties cīņā par pircēju naudas makiem. Šodien ikviena sevi cienoša autoražotāja modeļu aptverē obligāti ir jābūt mazās klases krosoveram. Nav brīnums, ka segmentā, ko savulaik aizsāka Nissan Juke, šodien var uzskaitīt vairāk nekā 20 konkurentus. To skaits joprojām turpina augt, jo šī automobiļu kategorija nav zaudējusi savu aktualitāti, drīzāk otrādi – tā turpina augt, un analītiķi prognozē, ka šis segments līdz 2023. gadam no kopējā Eiropas jauno auto tirgus pīrāga «nokodīs» vismaz 30%.

Fiksā politiķu ideja par papildus nodokli finanšu sistēmai ir vienkārša kā reizrēķins un saprotama ir tās reibinošā burvība, taču pamatu pamatos tā ir kļūdaina un ilgtermiņā – bīstama. Tā “sit” pa lielāko un vērtīgāko Latvijas attīstības dzinējspēku – jaunajiem uzņēmējiem, jo demonstrē, ka tā saucamā “pārdales ekonomika” aizvien vēl ir un būs dienas kārtībā.

Saprotu, ka mani kā uzņēmēju caur banku sistēmu agri vai vēlu sasniegs visas šīs “brīnišķīgās” idejas – banku nodoklis, hipotekāro kredītu likmju regulēšana un citas – tāpēc vēlos identificēt dažas dziļas problēmas Latvijas ekonomikā, kurām patiešām būtu jāpievērš uzmanība. Jo pašlaik izskatās, ka daži politiķi paši ir noticējuši šai maldugunij, ka daudzās likstās esot vainojamas vienīgi bankas.

Blata ekonomikas sekas

30 gadu laikā, kopš esmu tieši un netieši bijis iesaistīts Latvijas komercbanku sistēmā (gan kā bankas vadītājs, kā investors, biznesa pārdevējs un daudzu banku klients) ne reizi neesmu manījis, ka Latvijas finanšu sistēmā būtu noteikti kādi ierobežojumi jaunu spēlētāju ienākšanai. Latvijā ir strādājušas franču, somu, vācu un citu valstu bankas, taču tās pašas ir savu biznesu pārdevušas un šeit nav palikušas. Iemesli tam bijuši dažādi, taču viens no būtiskākajiem – nevēlēšanās piedalīties tā saucamajā “blata biznesā”, kas balstās ar valsti saistīta kapitāla un vērtību pārdalē. Pārdales fāze ir dabiska parādība, valstij atgūstot neatkarību un uzsākot saimniekot pašai, taču Latvijā šī brutālā un infantilā pieeja “biznesam” diemžēl ieilga. Shēmas, kuru rezultātā daži kļuva par jaunbagātniekiem, pašas par sevi nav nekāda traģēdija, ja vien valsts spēj virzīties tālāk – veidojot reālus, globāli konkurējošus un augošus biznesus. Ja shēmošana ieilgst (un Latvijā tā aizvien vēl turpinās), tam neizbēgami velkas līdzi virkne bremzējošu, patiesībā, valsti pamatīgi indējošu, blakņu – korupcija, ēnu ekonomika, sadarbība ar diktatoriskiem režīmiem, kas nokauj reālas uzņēmējdarbības garu. Jo viss minētais nozīmē vieglāku un ātrāku peļņu, – te izšķirošs faktors nav konkurētspēja, bet bieza āda un blats tieši tādās pat izpausmēs, kādu daļa no mums to atceras no padomju laika.

Tirgi gaida nākamo cēlienu - grieķu drāma liek domāt par skaidras naudas palielināšanu portfelī.

Grieķijas iedzīvotāji referendumā lēmuši pret taupību, kur šo notikumu gluži vai simboliski pavadījusi kārtīga uzdzīves ballīte Atēnu ielās. Līdz ar pašreizējo situāciju nav iedomājams, ka šai valstij no starptautisko aizdevēju puses «tāpat vien» tiks piešķirts vēl vairāk naudas, kas Grieķijas defoltu padara par visai ticamu parādību. Kase šai valstij ir tukša, bet maksāt par iepriekšējās uzdzīves rēķinu tā negrib un drīzumā nevarēs nodrošināt saistības pret saviem iedzīvotājiem. Kraha priekšvakarā ir arī šīs valsts banku sektors, kur jau ir ieviestas ievērojama kapitāla kustības kontrole. Nav izslēgts, ka jau drīzumā grieķi būs spiesti emitēt kādu pagaidu naudu vai ieviest talonu sistēmu.

Laika prognoze solot, ka Ziemassvētku vakarā un garajās brīvdienās no gaisa drīzāk kritīs aukstas lietus lāses, nevis baltas sniega pārslas

Svinēšana daudzās mājās norisināsies galvenokārt virtuvē un viesistabā. Līdz ar to svētku atmosfēras radīšanā sava atbildības artava būs jāuzņemas televīzijai, pat ja mājās nav televizora.

Lietotnē Shortcut, kas jau pusotru gadu dažādās platformās ļauj piekļūt Lattelecom interaktīvās televīzijas saturam, svētkos sarūpēta bagātīga izklaides programma. Paralēli TV kanāliem ar svētku saturu pieejami vairāki desmiti animācijas un aktierfilmu ar Ziemassvētku un Jaunā gada tematiku. To vidū ir gan par gada nogales klasiku kļuvušie Viens pats mājās un Likteņa ironija jeb Vieglu garu, gan jaunāko laiku darbi Eglītes un Trakā Ziemassvētku ballīte birojā.

Šogad līdz šim Rietumvalstu akciju sniegums bijis izcils. Kopš janvāra sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība palēkusies jau vairāk nekā par ceturto daļu.

Līdzīgi strauji palielinājusies arī cita ASV akciju tirgus - 30 gigantiskas kapitalizācijas kompāniju Dow Jones Industrial Average - indeksa vērtība. Tā novembrī pārsoļoja pāri 28 tūkst. punktu atzīmei. Tādējādi aiz kalniem šim indikatoram vairs nav arī apaļā 30 tūkstošu punktu atzīme. Lai Dow indekss to sasniegtu, tam no pagājušās nedēļas beigu līmeņa būtu jāpieaug vien par 6,5%. Ņemot vērā to, ka ASV akcijas gandrīz katru jaunu dienu nu aizsniedzas līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam, šāds scenārijs izskatās visai ticams.

Katrā ziņā šā brīža akciju cenu pieaugums neliecina par to, ka vērtspapīru mijēji būtu pievērsuši lielu uzmanību runām par ekonomikas bremzēšanos. Zināms pamats tam ir, jo vadošo tautsaimniecību dati pēdējās nedēļās bijuši nedaudz labāki nekā pirms tam gaidīts (tas attālinājis kādas neizbēgamas recesijas iespējamību). Tāpat pārsvarā aktuālas cerības uz tirdzniecības kariņu pamieru un to, ka aktīvi ekonomiku stutēs ietekmīgās centrālās bankas.

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos mājokļu iegādei iedzīvotājiem izsniegtā hipotekāro kredītu (ar nodrošinājumu) kopsumma sasniedz 499,4 miljonus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Vidējā summa, ko iedzīvotāji aizņemas mājokļa iegādei, šogad sasniegusi 84 tūkstošus eiro, un visbiežāk (46%) tās atmaksas termiņš ir no 25 līdz 30 gadiem. Jāatzīmē, ka teju puse (48%) aizņēmēju ir vecumā no 31 līdz 40 gadiem.

“Neraugoties uz ECB realizētās inflācijas bremzēšanas programmas rezultātā pieaugušajām Euribor likmēm, kas pēdējā gada laikā paaugstināja aizņemšanās izmaksas mājokļu iegādei, datos redzam, ka kreditēšanu tas nav apstādinājis- cilvēki turpina īstenot ieceres par sava īpašuma iegādi. Kopumā, protams, šogad vērojama lielāka piesardzība – mājokļu iegādei izsniegto kredītu apjoms samazinājies par nepilnu piektdaļu jeb 18%, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem. Taču redzam, ka aizdevumu ņem tie, kuriem ir pārliecība par savu spēju segt kredītsaistības neskatoties uz pieaugošo dzīves dārdzību, jo maksātspējas grūtības kopumā šobrīd ir vien 0,3% no visiem kredītņēmējiem. Tas ir vērtējams kā zems rādītājs, kāds ir pastāvējis teju vienmēr un ko visbiežāk ietekmē pēkšņa darba nespēja vai darba zaudēšana,” saka Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Satiksmes ministrs publiski atzinis, ka uz viņu tiek izdarīts spiediens ar šantāžas elementiem, bet reakciju no represīvajiem dienestiem nemana

Pēc ilgāka laika nacionālā aviokompānija AirBaltic atkal ir nonākusi ziņu virsrakstos sakarā ar diezgan akūtu nepieciešamību pēc naudas, tostarp no valsts kā šīs aviokompānijas īpašnieka. Vismaz tā liecina AirBaltic konsultējošās kompānijas Prudentia publiskie paziņojumi. Situācija diezgan bīstami sāk atgādināt iepriekšējos AirBaltic krīzes laikus – 2011. gadu. Toreiz «bada dzeguzes» lomu uzņēmās tā brīža ekonomikas ministrs Artis Kampars, Rietumu radio paziņodams, ka aviokompānija ir bankrota priekšā, bet tagad šo funkciju, šķiet, uzņēmies izpildīt Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš, Latvijas Radio sacīdams, ka AirBaltic jau oktobrī var nespēt samaksāt par pasūtītajām lidmašīnām.

Korporatīvo pasākumu un svinību viesiem bieži vien ir maldīgs priekšstats, ka viss norit bez aizķeršanās, bet tas ir mīts.

Lai cik profesionāli pasākums būtu izplānots, vienmēr var notikt neiespējamais – sākot no skudru populācijas un beidzot ar situāciju, kad pasākuma galvenā organizatore pašā atbildīgākajā brīdī iesprūst labierīcībās.

Vairāki pasākumu organizatori dalījās ar saviem pieredzes stāstiem par likstām, misēkļiem un katastrofām, kas notikušas vai veiksmīgā kārtā tika novērstas pasākumu laikā.

Inese Lukaševska, aģentūras Luka dibinātāja:

Pasākumu organizatoram ir jāsaprot, ka, lai cik augstas klases profesionālis viņš būtu, vienmēr pastāv tā saucamie force majeure jeb ārkārtas neparedzamie apstākļi, kas var pilnībā apdraudēt pasākumu gaitu. Piemēram, mums ir bijis, ka zālājā, kurā paredzēts ekskluzīvs pasākums, pēdējā naktī uzrodas skudru populācija. Būtiski ņemt vērā, ka pasūtītājiem vienmēr var rasties vēlme pēdējā brīdī ko mainīt, piemēram, mums ir bijis gadījums, kad pēdējā naktī paprasa nobetonēt 50 metru celiņu no telts līdz jūras krastam, kā iemeslu minot nevēlēšanos sasmērēt ar smiltīm kurpes. Mums ir bijušas prasības pat izpūst lietus mākoņus. Pasākuma organizatoru uzdevums ir izvērtēt vēlmju adekvātumu un spēju to nodrošināt, lai tas nekaitētu pašam pasūtītājam, attiecīgi piedāvājot labāko alternatīvo risinājumu.Mums ir jāspēj prognozēt neprognozējamo – laika apstākļus, spējot nodrošināties pret tiem neatkarīgi no sezonalitātes. Jāsaprot, ka situācijās, kad pasākums notiek ārā, laika apstākļi ne tikai ietekmē tehnisko nodrošinājumu, vizuālo noformējumu, bet arī viesu vēlmi apmeklēt vai neapmeklēt kādu pasākumu. Jāspēj paredzēt cilvēku noskaņojumu un no tā izrietošo darbību vai bezdarbību, proti, būt pārāk pārdrošiem vai gluži pretēji – kūtriem, neiesaistoties nekādās darbībās. Tomēr nav iespējams paredzēt jautājumus, kas ietilpst force majeure kategorijā. Ne vienmēr var paredzēt cilvēku rīcību, un pat pēc 20 darba gadiem šajā lauciņā pārsteigumu netrūkts. Tāpat ir grūti paredzēt uzvedību, piemēram, zvēru vai putnu, ja tādus ir paredzēts iesaistīt pasākumos. Piemēram, mums ir bijis pasākums, kurā līgavas tērpu kolekcijas laikā bija paredzēts, ka virs podiuma lidos balti baloži, kuri skates beigās skaisti nosēžas modelēm uz rokām. Mums par prieku baloži visu izdarīja mēģinājuma laikā, taču varēja būt arī citādi. Toreiz gan dizainere uzstāja, ka baložiem skatē ir jābūt un sliktākajā gadījumā katram viesim tiktu uzšūts jauns uzvalks vai tērps.