Euribor likmju pakāpeniskais samazinājums aktivitāti mājokļu tirgū rosina gausi – jaunu projektu uzsākšana notiek kūtri, būvniecības apjomi samazinās, pieaugumu uzrāda vienīgi veikto darījumu cenas. Nozares eksperti pieļauj, ka cenas varētu paaugstināt arī plānotie grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas daudziem draud palielināt no kapitāla pieauguma nodokļa maksājamās nodevas apmēru.

Vēl jaunākajā jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Būvniecība

Projektu bads saasina konkurenci. SIA Pillar Contractor valdes loceklis Rūdolfs Legzdiņš

Intervija

Jauno mājokļu konkurenti ir padomju laika nami. SIA Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš

Mājokļu tirgus

Cenas, tendences, prognozes, pieprasījums, piedāvājums, lielāko attīstītāju TOP 10

Finanses

Vai līdz ar kapitāla nodokli nepieaugs arī vēlme “shēmot”?

Arhitektūra

Sasniegusi briedumu. Arhitektu biroja Open Architecture Design (OAD) dibinātāja, vadošā arhitekte un dizainere Zane Tetere-Šulce

Pēc Lietuvas lielākā koka logu ražotāja Arlanga Wood iegādes Latvijas uzņēmuma SIA Arbo Windows mērķis nākotnē ir iegādāties koka logu un iekšdurvju ražošanas uzņēmumus Eiropā un sākt strādāt arī iekšdurvju tirgus segmentā.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta SIA Arbo valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Jānis Lasmanis. Viņš norāda, ka sekmīgi strādājošu uzņēmumu iegāde ir labākā straujas izaugsmes īstenošanas formula, jo tādējādi nav jāpatērē ļoti daudzi gadi, lai izveidotu ražotni, sekmīgi strādājošu darba kolektīvu un iekarotu noieta tirgus.

Fragments no intervijas

Kāpēc situācijā, kad tirgū ir iestājies savdabīgs klusuma periods, iegādājāties Lietuvas logu ražošanas kompāniju?

Tas, ka būvniecībā pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka un arī citu valstu centrālās bankas paaugstināja procentlikmes, ir savdabīgs klusuma periods, nevienam nav noslēpums. Nenoliedzami, ka ir daudz mazāk pasūtījumu nekā iepriekšējos gados, taču vienlaikus šis ir ļoti labs brīdis, lai investētu izaugsmē. Tieši minētā mērķa sasniegšana ir būtiskākais arguments, kāpēc tika veikts darījums un iegādātas Lietuvā lielākā koka logu ražošanas uzņēmuma UAB Arlanga Wood 100% kapitāldaļas. Šim uzņēmumam bija potenciālie pircēji arī no citām Eiropas valstīm, tomēr līdz ar būvniecības apsīkumu Eiropā (un ne tikai) tie atteicās no šīs Lietuvas kompānijas kapitāldaļu iegādes, jo primāri vēlas nodrošināt ar pasūtījumiem savas jau esošās ražotnes. Tāpat jāņem vērā, ka uzņēmumu izaugsmei ir divas atšķirīgas stratēģijas — viena paredz esošās ražošanas paplašināšanu vai jaunas ražotnes izveidi, savukārt otra — līdzīga vai tāda paša profila ražošanas uzņēmumu iegādi. Katrai no šīm attīstības stratēģijām ir savas stiprās un vienlaikus arī vājās puses.

Ilgtspējīgas būvniecības sertifikācijas aizsācēji Latvijā ir starptautiskās kompānijas un investori, kā arī to prasa Eiropas Savienības uzstādījumi.

“Ilgtspēja nav tikai un vienīgi kādas vienas, piemēram, būvniecības, nozares izaicinājums un iespēja, bet gan laikmeta diktētas visas saimnieciskās dzīves pārmaiņas. To galvenā būtība ir racionāla resursu izmantošana pilnīgi visā, turklāt pievēršot uzmanību visam dzīves ciklam,” Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums teic jaunievēlētā Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes valdes priekšsēdētāja Maija Dzirkale.

Viņa norāda, ka šajā jomā ir ļoti daudz darāmā, jo galvenā problēmu sakne ir meklējama cilvēku izpratnē. “Ilgtspējas pamatprincipi nozīmē mainīties, un tas attiecas gan uz cilvēkiem, gan arī valsts uzstādījumiem un pat tās izvirzītajām prioritātēm. Ļoti daudz kas atduras pret cilvēku nezināšanu, jo īpaši tas nereti novērojams publisko iepirkumu segmentā mazākās pašvaldībās. Tām tas ir liels slogs, kura mazināšanai būtu nepieciešama attiecīgo profesionāļu piesaiste tieši projektu vadībā,” tā M. Dzirkale. Viņas ieskatā ilgtspējai jābūt valsts prioritātei, jo tā ir vitāla nepieciešamība gan jebkurā būvniecības objektā, gan ikvienā dzīves sfērā. “Nevar domāt tikai par īstermiņa (šī brīža vai viena divu gadu robežās) ieguvumiem, bet gan jālūkojas nākotnē — 25-30 gadus uz priekšu, jo būvēm tas nebūt nav ļoti garš termiņš,” skaidro M. Dzirkale. Viņa atzīst, ka pašlaik Latvijā var redzēt ļoti pozitīvas un vienlaikus arī sarūgtinošas situācijas saistībā ar ilgtspējīgu būvniecību.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) paziņo par izsoli nekustamajam īpašumam Rīgā, Brīvības ielā 68. Nekustamā īpašuma sākuma cena noteikta 2,7 miljoni eiro apmērā. Izsole norisināsies no 20. augusta līdz 19. septembrim, un pieteikšanās termiņš ir noteikts līdz 9. septembrim, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

“Ēka, Brīvības ielā 68 ir pilsētvidē atpazīstams īpašums, kas atrodas vienā no aktīvākajiem Rīgas ielu krustojumiem. Neskatoties uz to, ka ēkas atjaunošana prasīs būtiskus ieguldījumus, tā atrašanās vieta un nākotnes potenciāls noteikti palīdzēs atrast tam jaunu saimnieku. Iegūtie ieņēmumi no objekta atsavināšanas tiks novirzīti Rīgas Valsts tehnikuma studentu atbalstam un mācību līdzekļu papildināšanai, tādējādi turpinot īstenot Jāņa un Līzes Vīrs gribu un sniedzot ieguldījumu izglītības jomā,” skaidro VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Īpašums atrodas Rīgas centrā, pie Brīvības un Ģertrūdes ielu krustojuma. Tas nodrošina ērtu piekļuvi sabiedriskajam transportam, kā arī blakus esošajām izglītības, medicīnas, kultūras un komerciālajām iestādēm. Apkārtne ir labi attīstīta, ar augstu transporta un gājēju plūsmu, kas potenciālajiem investoriem piedāvā plašas attīstības un izmantošanas iespējas.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludina izsoli diviem nekustamajiem īpašumiem Rīgā – Krišjāņa Barona ielā un Miesnieku ielā, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

“Esam izsludinājuši izsoli diviem nekustamajiem īpašumiem Rīgas vēsturiskajā centrā, Kr. Barona ielā un Miesnieku ielā, kas atbilst nekustamā īpašuma tirgus pieprasījuma šī brīža tendencēm. Kopumā redzam pieaugošu interesi attiecībā uz ēkām, kas var tikt pielāgotas viesmīlības uzņēmējdarbības veikšanai vai dzīvojamām platībām, kā arī plātības ziņā mazākiem objektiem.” norāda A. Vārna.

Nekustamais īpašums Krišjāņa Barona ielā, ietver četrstāvu administratīvo ēku ar pagrabstāvu, kuras kopējā platība ir 708,2 m², betona bruģakmens laukumu 48 m² platībā un zemes vienību 326 m² apmērā. Īpašums atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā – apbūvētā kvartālā, kuru ieskauj Krišjāņa Barona, Blaumaņa, Tērbatas un Dzirnavu ielas.

Sabiedrības interese iegādāties kultūrvēsturiskus īpašumus, piemēram, muižas un pilis, aizvien pieaug, tomēr gana daudz īpašumu vēl gaida savus saimniekus. To intervijā stāsta Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidents un valdes priekšsēdētājs Roberts Grinbergs.

Fragments no intervijas

Gads tuvojas noslēgumam – kuri ir biju - šie aktuālākie risināmie jautājumi?

Gads ir bijis salīdzinoši dinamisks. Sabiedrības interese ir arvien pieaugoša tieši par kultūrvēsturiskām ēkām – muižu kungu mājām. Interese pieaug ne tikai, lai tās apceļotu un iepazītu, bet lai arī tiešām iegādātos savā īpašumā. Lai vairāk izprastu kultūras mantojuma pieejamības jautājumu un arī to, cik viegli ir kļūt par īpašnieku un cik viegli arī īpašniekam ir apsaimniekot šos objektus, mēs saskārāmies ar jautājumiem, piemēram, par nekustamā īpašuma nodokli. Šiem kultūrvēsturiskajiem objektiem tas tiek piemērots, un šobrīd bija radusies absurda situācija. Likums paredzēja to, ja ēka ir degradētā stāvoklī, tad īpašuma nodoklis ir nulle, bet, tiklīdz sāc atjaunot, tā ir jāsāk maksāt šis nodoklis. Tas ir tāds kā paradokss. Līdz ar to ēkas īpašnieks nemaz nav ieinteresēts tajā ieguldīt. Šobrīd aicinājām šādas likuma izmaiņas veikt, lai tas nebūtu īpašniekiem kā apgrūtinājums, lai tas būtu vienkāršāk.

Vecrīgā no nākamās nedēļas uz nenoteiktu laiku tiks slēgta alternatīvās un pagrīdes mūzikas koncertu vieta un bārs "Depo", liecina kluba "Depo" ieraksts sociālajā platformā "Facebook".

Kluba pārstāvji norāda, ka ēkai, kurā atrodas klubs, mainās īpašnieks un līdz ar to beidzas nomas līgums.

"Esam vienojušies ar jauno īpašnieku, ka varētu slēgt jaunu līgumu, bet, kamēr līgums nav parakstīts, kluba nākotne nav skaidra," teikts paziņojumā.

Ēka Vaļņu ielā 32, Rīgā, kurā atrodas "Depo", pieder Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai (LBAS), taču īpašums līdz 31.oktobrim LBAS jānodod Finanšu ministrijai, kas to savā personā ierakstīs zemesgrāmatā uz valsts vārda.

Klubā "Depo" pēdējais koncerts paredzēts sestdien, 26.oktobrī, pēc kura klubs uz nenoteiktu laiku tiks slēgts, līdz tiks parakstīts jauns nomas līgums.

Nekustamais īpašums Vaļņu ielā sastāv no zemes gabala 607 kvadrātmetru platībā un piecstāvu administratīvās ēkas.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa alga kompānijā pagājušajā gadā samazinājusies par 2,9% - līdz 828 942 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas ienākumu deklarācija par 2023.gadu.

Vienlaikus Gauss pagājušajā gadā deklarējis arī 50 000 eiro ienākumus no "Swedbank atklātā pensiju fonda".

Deklarācija liecina, ka Gausa īpašumā joprojām ir būves Vācijā, Austrijā un Itālijā, un īpašums Jūrmalā. Tāpat Gausam kopīpašumā joprojām pieder nekustamais īpašums Rīgā.

"airBaltic" vadītājam arī pilnībā pieder Vācijā reģistrēts uzņēmums "MaGau GmBH".

Aviokompānijas valdes priekšsēdētājam īpašumā pagājušā gada beigās bija 2017.gada izlaiduma kvadricikls "Canam Quard", bet lietošanā viņam bija četras automašīnas - 2019.gada un 2021.gada "Tesla", 2022.gada "Audi e-tron", kā arī 2019.gada "Mercedes GLE".

Atbilstoši deklarācijā sniegtajai informācijai 2023.gadā Gausa iegādājies divas motorlaivas, proti, pagājušā gada beigās viņa īpašumā bija 2022.gada izlaiduma motorlaivas "Mercury" un "Easy_Marine 500", kamēr 2022.gada deklarācijā šādi transportlīdzekļi nebija uzrādīti.

Latvijas alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka "Provendi Asset Management" pārvaldītais fonds "Indexo Real Estate Fund" ir iegādājies tirdzniecības centra ēku Paņevežā, Lietuvā, kurā ilgtermiņa nomnieks ir "Depo DIY" ("Depo"), informēja fonda pārstāvji.

Darījuma summu fonds neatklāj.

Tirdzniecības centrs ir būvēts tieši "Depo DIY" vajadzībām un sāka darbību 2016.gadā. Ēkas kopējā platība pārsniedz 19 000 kvadrātmetru, bet zemes platība ir apmēram 43 000 kvadrātmetru.

"Provendi Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kristaps Bērziņš informē, ka ar Lietuvas "Depo DIY" tiek slēgts jauns ilgtermiņa nomas līgums, proti, šis darījums ir tā dēvētais "sale-lease-back" darījums.

Tādējādi "Indexo Real Estate Fund" portfelī šobrīd ir seši objekti Latvijā un Lietuvā, un fonda portfelis sasniedz platību virs 41 500 kvadrātmetru. Fonda portfelī ir arī 260 dzīvokļi namīpašumos Rīgas centrā. Portfelī ietilpst tirdzniecības centrs Rīgā ("Gaiļezers Rimi") un Tukumā ("Tukums Rimi"), kā arī trīs daudzdzīvokļu īres nami Rīgā (Elizabetes ielā 89, Pulkveža Brieža ielā 10 un Krišjāņa Valdemāra ielā 61). Kopējā īpašumu vērtība pašreiz sasniedz aptuveni 70 miljonus eiro.

Vadot sekmīgi augošu uzņēmumu, ne reizi vien esmu sastapies ar jautājumu par mūsu attīstības plāniem ārpus Latvijas. Mūsu pieredze krāsu ražošanā un tirdzniecība ir veidojusies jau teju 25 gadu garumā, un mums, protams, ir idejas par to, kuros tirgos un kā uzņēmums varētu konkurēt.

Tomēr ierobežojošs faktors ir finansējuma pieejamība, kur ļoti sagaidām labvēlīgākus, elastīgākus risinājumus attiecībā pret sevi pierādījušiem uzņēmumiem ar stabilu biznesa modeli un attīstības redzējumu.

Banku finansējums ir uzņēmējiem vitāli nepieciešams, un tas kopumā ir pieejams, taču ne vienmēr bankas iedziļinās konkrētā uzņēmuma vajadzībās, spēj būt gana elastīgas un pielāgoties uzņēmēju vajadzībām. Viens ir līzingā iegādāties iekārtas, kas ir aktīvs ar augstu likviditāti (var ātri un droši realizēt), pavisam kas cits ir, piemēram, nopirkt citu uzņēmumu, kas ļautu ieiet un konkurēt jaunā tirgū. Ar visu to, ka sekmīgi augam jau 25 gadu garumā, ir redzams nemitīgs uzņēmuma apgrozījuma kāpums un esam nodokļu maksātāju augstākajā “A” reitingā, nodrošinājuma un līdzfinansējuma prasības no banku puses ir pārlieku augstas. Ir saprotams, ka uzņēmējam ir jāiekaro bankas uzticēšanās, un tas nevar notikt dažu mēnešu vai pat gada laikā, taču, ja reiz šis “pārbaudes laiks” ir sekmīgi izturēts, manuprāt, nosacījumiem vajadzētu būt krietni pretimnākošākiem.

Kriptovalūta bitkoins (Bitcoin) šobrīd nav ērts maksāšanas līdzeklis sīku pirkumu veikšanai, taču tam ir liels potenciāls kļūt par jauno pasaules valūtu, jo īpaši, ja pašreizējie maksāšanas līdzekļi zaudē savu pirktspēju, jo tos krīžu pārvarēšanas nolūkos drukā arvien vairāk, turklāt valstu parādi turpina palielināties un nekas neliecina, ka valstu parādsaistību apjoms naudas izteiksmē samazinātos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta riska kapitālists, bitkoina maksimālists, grāmatas Bitkoins. Vienkārši. autors Viesturs Tamužs. V

iņš uzskata, ka bitkoins ir naudas revolūcija, ko pašlaik arī piedzīvojam, un droši vien būs nepieciešami 3-5 gadi, lai visi potenciālie dalībnieki pārliecinātos par bitkoina neievainojamību, un ap 2030. gadu tas jau būs plaši izmantots arī tādās sfērās kā norēķinos par komunālajiem pakalpojumiem un ikdienas pirkumos veikalā.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas bizness 29.oktobra numurā lasi:

Statistika

Laukos turpinās kapitāla koncentrācija

Ideju mežs

Namdaru un būvgaldnieku darinājumu ražošana Latvijā – nozīmīgs nišas produkts

Īstenojot pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestās sankcijas, Latvijā pašlaik ir iesaldēti 147 sankcijām pakļautu personu aktīvi, intervijā aģentūrai LETA sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

Tostarp ir iesaldēti 102 nekustamie īpašumi un 80 transportlīdzekļu, kas tieši vai netieši Latvijā pieder sankcijām pakļautām personām. Savukārt banku kontos ir iesaldēti 53,3 miljoni eiro, kā arī akcijas.

Iļjenkovs atzina, ka akciju vērtība ir svārstīga, bet pašlaik tiek lēsts, ka bankās iesaldēto aktīvu kopējā vērtība - gan līdzekļi kontos, gan vērtspapīri - pārsniedz 80 miljonus eiro.

Viņš uzsvēra, ka FID no aprīļa kā nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos ir pārbaudījusi pilnīgi visus aktīvus, kas Latvijā bija iesaldēti.

"Mums ir skaidrs, kas katram sankciju subjektam Latvijā pieder, caur kādām īpašumtiesību struktūrām un vai kāds sankciju subjekts kontrolē kādu juridisko personu Latvijā, kuras aktīvi tad attiecīgi arī tiek iesaldēti. Šī informācija ir publiski pieejama mūsu mājaslapā," sacīja FID priekšnieka vietnieks.

Par aizvadītā gada Rīgas labāko jauno uzņēmumu atzīts elektronikas līgumražotājs, kas specializējas prototipēšanā SIA "elProt", informē Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras pārstāve Madara Oga.

Rīgas labākie uzņēmumi apbalvoti sešās Rīgas prioritārajās nozarēs - jaunuzņēmums, starptautiskais biznesa centrs, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, nekustamais īpašums, ražošana ar augstu pievienoto vērtību, kā arī šī gada jaunajā kategorijā - Rīgas gada jaunais uzņēmums.

Par Rīgas gada uzņēmumu jaunuzņēmumu nozarē atzīts "Jeff App", starptautisko biznesa centru nozarē - "Circle K Business Centre", IKT nozarē - "TestDevLab", nekustamo īpašumu nozarē - "Capitalica Asset Management" projekts "Verde". Savukārt Rīgas gada uzņēmums ražošanas nozarē ar augstu pievienoto vērtību ir "Lexel Fabrika".

SIA "elProt" reģistrēta 2023.gadā. 90% uzņēmuma kapitāla daļu pieder Rinaldam Bezbailim, bet 10% - Arvim Gedušam.

EfTEN ABC4 OÜ, kas apvieno virkni Igaunijas investoru, noslēdza līgumu ar Somijas biržā kotēto uzņēmumu Citycon Oyj par tirdzniecības centra Kristiine iegādi Tallinā.

Jaunais centra īpašnieku uzņēmums pieder Ivaram Vendelīnam, Andersam Andersonam, Taavetam Hinrikusam, Kristjanam Rahu, Priitam Koitam, Toonartam Rēsku, EfTEN Real Estate Fund 5, Tõnu Uustalu un Viljaram Arakam.

““Kristiine” centra iegāde ir lielisks piemērs tam, kā kvalitatīvs un labi pārvaldīts nekustamais īpašums var kļūt par stabilu ilgtermiņa ieguldījumu. Šādas investīcijas piedāvā ne tikai stabilus ienākumus, bet arī iespēju piedalīties vietējās ekonomikas attīstībā,” sacīja EfTEN Capital Latvija valdes priekšsēdētājs Viktors Savins.

EfTEN United Property Fund lielākais individuālais ieguldījums ir biržā kotētais EfTEN Real Estate Fund 5. Tas nozīmē, ka aptuveni 6000 Igaunijas privātpersonu, kuras ir investējušas šajā fondā, kļūs par tirdzniecības centra līdzīpašniekiem. Šī īpašuma pārvaldību īstenos speciāls aktīvu pārvaldības uzņēmums, ko izveidojuši EfTEN Capital un tā partneri Ivars Vendelins un Anderss Andersons. EfTEN Capital būs atbildīgs par tirdzniecības centra ikdienas darbības nodrošināšanu un pārvaldību, nodrošinot profesionālu pieeju nekustamo īpašumu apsaimniekošanai.

Lai gan Eiropas Centrālās bankas lēmums jūnija sākumā pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem nav radījis nozīmīgu mājokļu tirgus uzrāvienu, segmentā kustība turpinās. Dienaskārtībā nonācis arī jautājums par jūlijā spēkā stājušos partnerības institūtu, kas turpmāk dos iespēju likumiski reģistrēt attiecību statusu un iegūt sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību personām, kas citā veidā partnerību likumiski noslēgt nevar vai to nevēlas, norāda nekustamo īpašumu kompānija Latio.

Par to liecina gan potenciālo pircēju vēlme apsvērt lielākas kredītsaistības, gan pārdevēju aktīvāka reaģēšana uz tirgus procesiem, atbilstošāk koriģējot īpašumu cenas robežās līdz 15% un izliekot pārdošanā objektus, kuru tirgošana uz laiku bija atlikta. Kā novērojuši “Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītāji, diskusijas mājokļu iegādes kontekstā rosina arī nule pieņemtie grozījumi Notariāta likumā, ieviešot partnerības institūtu – raisot jautājumus, vai un kā šāda līguma noslēgšana ietekmēs kreditēšanas nosacījumus.

Jūnijā iegādei Rīgā kopumā bija pieejami 4655 dzīvokļi, mēneša laikā piedāvājumam sarūkot par 15%. Nedaudz samazinājies arī īrei pieejamo mājokļu skaits – 2280 dzīvokļi (~18%), no kuriem 35% veidoja dzīvokļu piedāvājums sērijveida namos Rīgas apkaimēs.

Pieaugot starptautiskajam naudas piedāvājumam, palielinās arī cilvēku gatavība ieguldīt riskantākos aktīvos. Lielākā daļa kapitāla joprojām primāri ieplūst tādos tradicionālos aktīvos kā, piemēram, S&P500 un nekustamais īpašums. Tomēr arvien biežāk daļa kapitāla tiek ieguldīta arī arvien lielāku popularitāti gūstošajos digitālajos aktīvos, piemēram, Bitcoin (BTC) un Ethereum (ETH).

Tostarp ir pieaugošs privāto investoru segments, kas izrāda gatavību izmantot jaunas un daudz riskantākās peļņas iegūšanas iespējas, piemēram, ieguldot mēmu monētu sektorā.

Mēmu monētas ir viens no riskantākajiem kriptovalūtu segmentiem, kas šogad ir izpelnījies īpaši plašu popularitāti. Tās ir kriptovalūtas, kas radītas, iedvesmojoties no interneta un sociālo tīklu mēmiem un jokiem. Tostarp pazīstamākā un tirgus kapitalizācijas ziņā lielākā mēmu monēta ir Dogecoin (DOGE), kas kā joks tika radīta 2013. gadā. Šogad mēmu monētu segments ir piedzīvojis īpaši lielu bumu un tirgus apjomu pieaugumu. Kopš 2022. gada kopējā mēmu monētu tirgus kapitalizācija ir gandrīz trīskāršojusies, 2024. gadā pieaugot no 4 % līdz 11 %. Tomēr tas joprojām ir mazāk nekā 2021. gadā, kad strauju kāpumu piedzīvoja tādas populāras mēma monētas kā DOGE un SHIB, kuru vērtība pārsniedza attiecīgi 80 miljardus USD un 39 miljardus USD.

Neraugoties uz pēdējo gadu lejupslīdi būvniecības nozarē, iespējamo visaptverošo krīzi, valsts budžeta izaicinājumiem, SIA MONUM – viens no lielākajiem būvuzņēmumiem valstī - plāno izaugsmi un izaicinājumus grasās padarīt par iespējām.

Par to, kādēļ tas izdosies, Dienas Biznesa jautājumi jaunajai uzņēmuma vadītājai - valdes loceklei Evitai Domello.

Vadāt vienu no prāvākajiem Latvijas būvuzņēmumiem. Kādas ir jūsu prioritātes un fokusi uzņēmuma vadībā? Kas ir MONUM jūsu vadībā, un kādi ir nākotnes mērķi?

Esmu ienākusi uzņēmumā ar bagātu vēsturi, pieredzi un tradīcijām. Būtiski, ka MONUM kā uzņēmums ir apzinājies savu nozīmi un spēju ietekmēt un mijiedarboties ar sabiedrību vides, sociālajās un ekonomiskajās jomās. Man kā vadītājai ir jānodrošina, ka MONUM ir ilgtspējīga biznesa uzņēmums. Plānoju uzņēmuma izaugsmi veicināt, pārskatot un sakārtojot iekšējos darbības procesus, meklējot efektivizācijas un maksimālas digitālo rīku izmantošanas iespējas, kas iespējami atvieglo tik ļoti vērtīgos cilvēkresursus, ļaujot tiem primāri pievērsties un izmantot savu potenciālu galvenajam - būvniecības vadības procesam, lieki netērējot laiku blakus procesiem. Būvniecībā, līdzīgi kā citās jomās, ar katru gadu aizvien aktuālāka kļūst pilnvērtīga digitālā transformācija, kas manā skatījumā nozīmē pāreju uz informācijas apriti strukturētā elektroniskā formātā, savienojot dažādas izcelsmes datus, tādējādi palīdzot izprast būvprojekta risinājumus, risinājumu savienojamību, modeļu detalizāciju, kā arī kontrolēt izstrādāto projektu kvalitāti. Šis ir arī stratēģiski svarīgs solis uzņēmumā, ņemot vērā apstākli, ka jau no 2025.gada 1. janvāra stāsies spēkā prasība publisku personu finansētu trešās grupas ēku būvniecībā piemērot būvju informācijas modelēšanu (BIM).

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) turpmāk koncentrēsies investīciju piesaistei, veicot iekšēju reorganizāciju, atalgojuma sistēmas maiņu un procesu digitalizāciju. Ir plāns līdz 2029. gadam piesaistīt 2 miljardus investīciju gadā, intervijā Dienas Biznesam pauž jaunā LIAA vadītāja Ieva Jāgere.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 3.decembra žurnālā lasi:

Statistika

Jaundzimušo skaita kritums ir pastāvīgs

Tēma

Valdība dāsni finansē LTV, bet Latvijas Radio tiek turēts bada maizē

Finansējums

LATRAPS emitē obligācijas ar gada likmi 7,5%

Nekustamais īpašums

Rīgai ir liels potenciāls. Ilo Adamsons, Estera Development līdzdibinātājs un izpilddirektors

Enerģētika

Saules enerģija - no pastarītes par aktīvu spēlētāju tirgū

Portrets

Arturs Geisari, Oferta Finance idejas autors

Brīvdienu ceļvedis

Egija Smila, Merko Ehitus grupas uzņēmumu vadītāja Latvijā

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Kauņā ieviesta vienreizēja maksa divu eiro apmērā par iebraukšanu vecpilsētā kā zemu siltumnīcas efektu izraisošo izmešu zonā.

Pilsētas pašvaldība paziņoja, ka nodevas nolūks ir samazināt automašīnu skaitu Lietuvas otras lielākās pilsētas centrā.

Zemu izmešu zonā izveidoti desmit transportlīdzekļu numura zīmju skenēšanas punkti. Nodeva ir jāsamaksā septiņu dienu laikā pēc izbraukšanas no zonas.

Pilsētas pašvaldības Transporta un satiksmes nodaļas vadītājs Martīns Matusevičs teica, ka jaunā sistēma nekādi negatīvi neietekmēs uzņēmumus pilsētas centrā. Viņaprāt, jaunā vietējā nodeva patiesībā samazinās tranzītu pilsētas centrā, padarot to vēl pievilcīgāku.

"Satiksme ir patiešām liela, tā ir tranzīta satiksme. Agrāk mēs novērojām nepārtrauktu automašīnu plūsmu cauri vecpilsētai. Ja mēs paskatāmies statistiku, redzam, ka aptuveni 30% automašīnu brauc cauri, proti, tranzītā tās pavada mazāk nekā 15 minūtes," viņš ceturtdien sacīja Lietuvas sabiedriskajam radio.

Nesen piedzīvotais augstais akciju tirgu svārstīgums, kur dažu dienu laikā akciju indeksi zaudēja vairāk nekā 10% no savas vērtības, var būt priekšvēstnesis līdzīgām un iespējams pat asākām svārstībām vēl šogad. Tāpat, tas arī liek atcerēties par procentu likmju un finanšu tirgu savstarpējo saistību, kur nestabilitāte akciju tirgos var izraisīt tālāku ķēdes reakciju obligāciju, finansējuma un nekustamā īpašuma segmentos.

Mēnešiem ilgi cerības par procentu likmju samazinājumu ir dominējušas diskusijās finanšu tirgus analītiķu un uzņēmēju vidū. Rūpīgi ir sekots līdzi Centrālajam bankām, ar cerībām, ka tiks doti signāli, kas varētu samazināt aizņēmumu izmaksas un stimulētu ekonomisko aktivitāti. Sākotnēji bija cerības, ka šie likmju samazinājumi notiks rudenī. Tomēr, rudens pagāja bez jebkādām izmaiņām un centrālās bankas saglabāja piesardzīgu nostāju, norādot uz ilgstošo inflācijas spiedienu un neskaidrajiem ekonomiskajiem apstākļiem. Tad cerības par likmju samazināšanu pārnesās uz pavasari, taču, neskatoties uz pozitīviem ekonomiskajiem rādītājiem, centrālās bankas atkal palika pie sava. Rūpes par algu inflāciju, piegādes ķēdes traucējumiem un ģeopolitisko spriedzi bija iemesli, lai saglabātu līdzšinējo kursu.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 15.augustā noslēgusi izsoles diviem nozīmīgiem kultūrvēsturiskajiem objektiem Rīgā – bijušajam Operetes teātrim Brīvības ielā 96 un 96A, kā arī namam Vecrīgā, Kaļķu ielā 24.

Kopējie ieņēmumi no izsolēm sasniedz 3 380 336.09 eiro, ziņo VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

"Šodienas izsole ir noslēgusies ar labiem rezultātiem. Mums ir prieks, ka ēkas atradušas jaunus īpašniekus, īpaši ņemot vērā, ka ēkai Kaļķu ielā 24, šī bija jau septītā izsole. Abi objekti atrodas stratēģiski izdevīgās vietās un piedāvā lielisku potenciālu gan komercdarbības, gan dzīvojamo platību, gan kultūras un izklaides vietu attīstībai,” komentē A.Vārna.

Nekustamais īpašums Brīvības ielā 96 un 96A ietver 3371 kvadrātmetru lielu zemes gabalu un divas ievērojamas ēkas. Viena no tām ir administratīvā ēka ar platību 792 kvadrātmetri, kas celta 1904. gadā. Tā izceļas ar divstāvu ķieģeļu mūra konstrukciju un koka pārsegumiem, padarot to piemērotu komerciālām vajadzībām. Ēka, kas tika uzcelta 1952. gadā un pēc tam rekonstruēta 2008. gadā, ir piecu stāvu celtne ar plašām zālēm, kuras agrāk kalpojušas teātra un izklaides vajadzībām. Šī ēka ne tikai demonstrē vēsturisko daudzveidību, bet arī sniedz iespējas pielāgot telpas dažādām komerciālām un kultūras aktivitātēm.

Ķīnas valdība otrdien prezentēja pēdējos gados vienus no vērienīgākajiem valsts ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, ņemot vērā ieilgušo krīzi nekustamo īpašumu sektorā, deflācijas spiedienu un augsto jauniešu bezdarbu.

Ķīnas centrālā banka paziņoja, ka samazinās vairāka procentlikmes, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, kā arī patēriņu un investīcijas.

Banka norāda, ka tiks samazinātas rezervju prasības, kas nosaka to, cik daudz naudas bankām jātur rezervē. Tādējādi finanšu tirgū ilgtermiņa likviditātē tiks iepludināts aptuveni triljons jenu (127,4 miljardi eiro).

Tāpat Ķīna samazinās pašreizējo hipotekāro aizdevumu procentu likmes, un "virzīs komercbankas samazināt esošo hipotekāro kredītu procentu likmes līdz līmenim, kas ir tuvu no jauna izsniegto kredītu procentu likmēm," skaidro centrālā banka.

Šāda rīcība atbalstīs 150 miljonus cilvēku Ķīnā un samazinās vidējos gada procentu maksājumus mājsaimniecībām par aptuveni 150 miljardiem juaņu.