Finanšu tirgos turpinās tāda kā savdabīga Covid-19 ballīte.
Akciju cenas turpina palielināties - šā gada skatījumā, piemēram, ASV šajā vērtspapīru tirgū kopumā jau vērojami plusi.
Dažādu aktīvu straujam cenu pieaugumam (pēc Covid-19 izraisītā sabrukuma pavasara sākumā) palīdzējusi centrālo banku vēl iepriekš neredzēti apjomīga papildu likviditātes radīšanas kārta.
Tāpat eksperti norāda, ka tirgū ienācis jaunu investoru vilnis, kuru stiprāku padarījuši valdību, īpaši ASV, tiešā veidā piešķirtie papildus līdzekļi.
Turklāt līdz ar ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos, tautsaimniecībām atveroties, ir uzlabojušies makroekonomiskie rādītāji, piemēram, mazumtirdzniecības apgrozījums u.c. Arī tas tirgus dalībniekiem rada papildu pārliecību par to, ka akciju tirgus augšupeja var turpināties krietni ilgāk un pasaules ekonomika tomēr ātrāk spēs atgriezties pirmskrīzes līmenī.
Situācijas neracionalitāte!
"Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš gan pauž bažas, ka visu šo apstākļu ietekmē vairāku uzņēmumu akcijām tomēr varam novērot ne pārāk veselīgu cenu dinamiku.
"Piemēram, kompānijas "Tesla" akciju cena kopš marta beigām ir pieaugusi vairāk nekā par 400% un, lai arī tās tirgus daļa ir vien nepilns procents, vienu brīdi tirgus kapitalizācija pārsniedza 300 miljardus ASV dolāru. Tas tikai par mata tiesu atpaliek no trīs pasaules lielāko autoražotāju – "Toyota", "Volkswagen" un "Honda" – kopējās kapitalizācijas. "Tesla" uzņēmuma vērtība vairāk nekā desmit reizes pārsniedz uzņēmuma apgrozījumu, kurš pagājušajā ceturksnī faktiski samazinājās.
Vēl viens šāds piemērs ir nozares jaunpienācējs "Nikola", kas plāno kļūt par "Tesla" konkurentu kravas automobiļu segmentā. Šim uzņēmumam nav pārdošanas ieņēmumu. Taču jūnijā uz brīdi investori to bija gatavi atzīt par 30 miljardus ASV dolāru vērtu. Šie ir vien daži piemēri no vienas atsevišķas nozares, kas, mūsuprāt, ilustrē situācijas neracionalitāti," spriež "Luminor" eksperts.
Viņš teic, ka grūti izskaidrojamu optimismu var novērot arī attiecībā uz citiem pasaules lielākajiem uzņēmumiem, piemēram, "Amazon.com", kura akciju cenu izaugsmi sekmējis Covid-19 krīzes izraisītais e-komercijas uzplaukums. Vēl līdzīgs piemērs esot "Apple" (un arī citi tehnoloģiju grandi – "Facebook", "Microsoft" un "Google"), kura apgrozījuma pieaugumu nodrošināja cilvēki, kas vēlējās iztērēt stimulēšanas pasākumu ietvaros saņemtos līdzekļus, lai iegādātos jaunas "iPhone" vai "iPad" ierīces, vai citus uzņēmuma ražojumus. Kopš marta abu šo uzņēmumu akciju cena ir palielinājusies par vairāk nekā 100%. Tāpat abu kapitalizācija pārsniedz 1,5 triljonus ASV dolāru, un kompāniju novērtējums, balstoties uz cenas un peļņas attiecību (Price/ Earnings rādītājs), esot attiecīgi 34 ("Apple") un 148 ("Amazon"). Tas liecinot, par to, ka investori šobrīd sagaida visai ideālus apstākļus šīm kompānijām turpmākajos gados.
"Tas būtu iespējams, ja ekonomika straujā tempā turpinās atveseļoties vēl vairākus gadus, vai arī tad, ja šie uzņēmumi kļūtu par absolūtiem monopolistiem savā nozarē. Abas šīs iespējas, mūsuprāt, ir maz ticamas. Līdzīgus secinājumus var izdarīt arī par citiem vadošajiem tehnoloģiju uzņēmumiem. Tomēr, pateicoties tik sekmīgam akciju sniegumam, plaši pazīstamie tehnoloģiju un interneta jomas uzņēmumi faktiski vieni paši nodrošina pieaugumu plašākiem tirgus indeksiem. Turklāt to īpatsvars šajos indeksos sasniedz sen nepieredzētu līmeni. Lai labāk apjaustu mērogu, jānorāda, ka vien sešu uzņēmumu – FANMAG (akronīms no uzņēmumu "Facebook", "Apple", "Netflix", "Microsoft", "Amazon ", "Alphabet (Google)" nosaukumu pirmajiem burtiem) – kopējā tirgus kapitalizācija ir lielāka par visu nozīmīgākajos Vācijas, Francijas, Lielbritānijas, Spānijas, Itālijas un Kanādas akciju indeksos iekļauto uzņēmumu kapitalizācijas kopsummu.
Vai tas ir saprātīgi? Atkal jāsaka– vienīgi tad, ja ticam, ka nākotnē šie uzņēmumi iegūs pilnīgu monopolu visā pasaulē vai arī - minēto valstu nozīme globālajā ekonomikā būtiski saruks. Abas šīs iespējas ir maz ticamas," spriež A. Krūmiņš.
Turklāt finanšu tirgus eksperts arī izceļ, ka, aplūkojot citas nozares un uzņēmumus, situācija nebūt nešķiet tik rožaina. "Refinitiv" dati par S&P500 indeksā iekļautajiem uzņēmumiem, kas jau ir paziņojuši otrā ceturkšņa finanšu rezultātus, liecina, ka to ieņēmumi ir samazinājušies kopumā par 10,4%, bet peļņa sarukusi par 33,8%. Šobrīd tiek prognozēts, ka nākamajā ceturksnī peļņa saruks vēl par 23%. Turklāt šie skaitļi ietver arī tehnoloģiju uzņēmumu rezultātus, kas pagaidām vēl rāda pozitīvu izaugsmi. Bez tiem šis kopējais iznākums būtu vēl vājāks. Nav nekāds brīnums, ka vissmagāk cietušajās nozarēs, piemēram, enerģētikā, finanšu sektorā, rūpniecībā un nekustamā īpašuma nozarē akciju cenas, neskatoties uz visiem valdību stimuliem un centrālo banku darbībām, joprojām ir par 15% līdz pat 35% zemākas nekā gada sākumā.
Šoreiz citādi?
"Protams, varbūt "šoreiz viss būs citādi", un samilzušās problēmas, piemēram, viesmīlības vai pārvadājumu nozarē nekādi neietekmēs tādus flagmaņus kā jau pieminētie "Apple" un "Amazon". Tomēr jāatceras, ka arī 2008. gada krīze sākumā izpaudās vien lokāli, skarot tikai ASV nekustamo īpašumu nozari, bet drīz vien izplatījās arī uz citām nozarēm. To gan īpaši pastiprināja finanšu sektora vājais stāvoklis, kas šobrīd nav novērojams.
Tāpēc kopumā saglabājam piesardzību un turpinām uzskatīt, ka, iespējams, šis ir vien ekonomikas lejupslīdes sākums. Par šādu varbūtību netieši liecina arī bezdarba statistika. Tiesa, pēc Covid-19 ierobežojumu atcelšanas daudzi uzņēmumi atsāka savu darbību un liels skaits darbinieku varēja atgriezties darbā. Uz laiku atlaistajiem darbiniekiem atkal atradās darbs. Taču šobrīd bažas raisa augstais un pastāvīgi pieaugošais to darbinieku skaits, kuri ir paliekoši atlaisti, jo parasti tas nozīmē, ka uzņēmumi sāk gatavoties ilgstošam zema pieprasījuma periodam un cenšas ietaupīt, samazinot savas darbības turpināšanai nepieciešamo darbinieku skaitu.
Tikmēr jaunu Covid-19 gadījumu otrais vilnis jūlijā sasniedza jaunas attīstītās valstis. Saslimušo skaita straujš pieaugums tika reģistrēts Japānā, Honkongā, Austrālijā un satraucošāk Eiropas Savienībai - arī Spānijā. Savukārt iepriecinošs ir fakts, ka mēneša beigās jaunu koronavīrusa pacientu skaits ASV stabilizējās. Tāpēc, iespējams, nevajadzēs ieviest jaunus ierobežojumus. Diemžēl varam tikai minēt, kāda būs turpmākā notikumu gaita," lielo neskaidrību izceļ "Luminor" speciālists.
Viņš arī teic, ka starp citiem pozitīviem jaunumiem jūlijā var minēt Eiropas Savienības (ES) ieviesto rekordlielo stimulēšanas fondu 750 miljardu eiro apmērā un plānoto ASV likumprojektu par vēl turpmākiem atbalsta pasākumiem. To apmērs atkarībā no vienošanās starp ASV Republikāņiem un Demokrātiem (šī raksta sagatavošanas brīdī vienošanās vēl nebija panākta) varētu būt no viena triljona ASV dolāriem līdz pat vairāk nekā 3 triljoniem ASV dolāriem. Tāpat arī ASV centrālā banka (Federālo rezervju sistēma jeb FRS) ir atkārtoti apliecinājusi, ka krīzes negatīvo seku mīkstināšanai ir gatava veikt arī turpmākus soļus.
Jautājums saglabājas
"Vēlreiz jāuzsver, ka būtiskākais jautājums saglabājas - vai visi šie pasākumi spēs nodrošināt ilgstošu ekonomikas atveseļošanos vai tikai radīs īslaicīgu, iedzīvotājiem tērējot kārtējās stimulu programmas ietvaros saņemto naudu, patēriņa pieaugumu?
Taču papildus finanšu stimuli var paildzināt finanšu aktīvu cenu augšupeju par vēl vismaz dažiem mēnešiem. Jūlijs arī atnesa pārliecinošākus pierādījumus par to, ka naudas piedāvājuma palielināšanai ir savas ēnas puses. ASV dolāra vērtība piedzīvoja vienu no straujākajiem kritumiem pēdējos 10 gados. Savukārt zelta cena sadārdzinājās līdz jaunam vēsturiskam rekordam.
Galvenais iemesls šādam notikumu pavērsienam bija investoru bažas par ASV FRS rīcības iespējamajām negatīvajām sekām, tostarp augstāku inflāciju un ASV valūtas pirktspējas krišanos. Mēs neveicām būtiskas izmaiņas ieguldījumu portfeļos jūlijā, bet augusta sākumā esam nedaudz palielinājuši ieguldījumus akcijās, dodot priekšroku attīstības valstu Āzijai, kur Ķīna un Dienvidkoreja stingri tur grožos Covid-19 vīrusu, bet reģiona tehnoloģiju nozares līderu, piemēram, "Samsung" un "Alibaba", novērtējuma rādītāji ir pievilcīgāki, ja salīdzina ar līdzīgiem ASV uzņēmumiem," atklāj A. Krūmiņš.