Nostiprinājies Latvijā, ekstrēmo dēļu sporta veida ražotājs Boont pēta iespējas ārzemēs un ar laiku vēlas būt viens no lielākajiem dēļu ražotājiem Eiropā

SIA Boont izgatavo dažādus dēļus, kas domāti ekstrēmajiem sporta veidiem, šobrīd – pamatā veikbordam. «Sākam izstrādāt arī snovborda dēļus. Pērn un aizpagājušajā gadā taisījām slēpes, tostarp arī ūdensslēpes. Esam sākuši taisīt kaitbordus un domāju, ka šoziem mēģināsim uztaisīt tā, lai nākamgad mums būtu savi. Izgatavojam arī longbordus, bet ne pārāk daudz. Varbūt vajadzēja vairāk pievērsties tiem, bet mūsu aizraušanās ir veikbords, tāpēc vairāk strādājam pie tiem,» saka Pāvels Losevs, SIA Boont īpašnieks.

Lai izgatavotu labu veikborda dēli, ir jāņem vērā daudz nianšu, tiem jābūt izturīgiem un ne pārāk smagiem. Tāpat, atšķirībā no tā, kā kurš dēli izmanto, tie jāveido dažādi. Piemēram, vienkāršai braukāšanai pietiks ar plakanu dēli, bet, ja brauc pa konstrukcijām, tiek veidots cietāks dēļa vidus un mīkstāki gali, lai varētu veikt skaistus trikus. «Spēlējamies ar elastību,» saka Pāvels.

Alus Labietis radītāji Reinis Pļaviņš un Edgars Melnis iestrādājušies jaunajā ražotnē Ādažos, skatās uz eksporta iespējām, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sākotnēji alus darītava Labietis radusies Rīgā, Aristīda Briāna ielā, taču laika gaitā ražošanai tur kļuvis par šauru, tādēļ nu jau gadu alus darītāji mitinās arī Ādažos, Eimuros, kur pērn iekārtota jaunā darītava. Kā stāsta R. Pļaviņš, kopumā ražotnes izveidē un iekārtu iegādē investēti aptuveni 250 tūkstoši eiro.

«Rīgā kļuva par šauru un arī vēlējāmies alu normāli pildīt pudelēs, lai to varētu piedāvāt veikaliem un citām tirdzniecības vietām, pieprasījums bija arī eksporta jomā, līdz ar to bija jāmeklē nauda straujākai attīstībai,» viņš stāsta. Pašiem šādas naudas nebija, līdz ar to viņi aizņēmušies no lētākā iespējamā avota – attīstības finanšu institūcijas Altum.

Šodien būvlaukuma pārvaldības sistēmai Orocon ir daudz lielāka konkurence nekā pirms trim gadiem; tās izstrādātāju Aleksandra Švaikova un Andreja Čumakova skatījumā tā ir laba zīme

Agrāk SIA Orocon risinājums bija vairāk kā būvniecības kompāniju resursu plānošanas sistēma, bet tagad tā ir būvlaukuma pārvaldes sistēma, kas domāta tieši celtniecības uzņēmumiem, lai tie ekonomētu laiku.

«Realitāte ir tāda, ka būvniecības darbu pārvaldniekiem ir jātiek galā ar četras reizes vairāk mikrodatu, nekā biroja darbiniekiem, kuriem ir jāpiedalās sapulcēs, jāatbild uz e-pastiem utt.,» saka Aleksandrs. Tas saistīts ar to, ka būvlaukumā strādā ne vien ģenerāluzņēmējs, bet arī daudzi apakšuzņēmēji, kuriem katram ir savs uzdevums. Gadās, ka viens apakšuzņēmējs otram aizsūtījis nepareizos rasējumus, to saprot tikai nākamajā dienā. Ir zaudēts laiks, nauda, materiāli. Ne vienmēr šāda sistēma palīdzēs no tā izvairīties, bet vismaz piefiksēs problēmu. «Tās sakne ir mikrodati. Būvnieki kavē darbus ne tāpēc, ka ir slikti speciālisti, bet gan tāpēc, ka visa informācija ir vienā prātā. Mēs gribam palīdzēt būvniekiem un pārbīdīt šo informāciju no viena cilvēka, kuram tā ir galvā, e-pastā, nepiefiksētās WhatsApp sarunās un telefonzvanos, uz vienotu sistēmu,» viņš teic. Nesen uzņēmums izstrādāja pilnībā jaunu sistēmu. «Tas ir līdzīgi kā ar kompasu – ja tas «klibo», nokļūsi nevis Liepājā, bet Ventspilī. Mūsu iepriekšējā sistēma «kliboja»,» atzīst Andrejs. Aleksandrs piebilst, ka viņi nolēma izstrādāt pilnīgi jaunu sistēmu, nevis pārtaisīt veco, jo reizēm tā ir lētāk. Šajā gadījumā bija izdevīgāk visu darīt no sākuma, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi. «IT nozarē reizēm ir krietni vieglāk uzbūvēt pilnībā no jauna, nekā rekonstruēt veco,» viņš saka.

Apģērbu zīmola Owa dibinātāja Natālija Jermolajeva pārstāv cilvēkus ar īpašām vajadzībām un ar savu piemēru vēlas parādīt, ka iespējas ir plašas

«Mēs nedarbojamies kā sociālais uzņēmums ar labdarības piesitienu, bet kā klasisks modes uzņēmums, ko vienkārši vada cilvēks ar īpašām vajadzībām. Esam definējuši savu sociālā uzņēmuma statusu, to esam ierakstījuši arī statūtos. Esam iestājušies arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijā. Tur sevi konkrēti pozicionējam kā darba integrācijas uzņēmumu, gan arī kā piemēru un motivācijas uzņēmumu, jo tādu ir maz. Es pati kā cilvēks ar īpašām vajadzībām pārstāvu šo uzņēmēju grupu, kas ir maza, tāpēc gribu parādīt citiem, ka bizness ir iespējams,» saka Natālija.

Topā kaķi

Owa sadarbojas ar divām māksliniecēm – Alisu Ādamsoni un Veru Bondari. Līdz šim uzņēmuma apģērbos ir bijuši dažādi zīmējumi – ziedi, dzīvnieki. Populārākie ir apģērbi ar kaķu zīmējumiem, kā arī noteikta veida zaķiem. «Mums ir 12 zaķi, un ir tādi, ko pasūta visu laiku, bet ir arī tādi, ko nepasūta nemaz. Suņus pērk tikai to šķirņu īpašnieki, kuri attēloti uz apģērba. Kaķiem tā nav,» stāsta Natālija.

Aizdevumu salīdzināšanas platformā Altero cilvēki visbiežāk izskata iespēju aizņemties piecus tūkstošus eiro remontam, auto iegādei vai kādam lielākam pirkumam; uzņēmums pēta iespējas attīstīties citās valstīs

«Katru mēnesi ir jauns rekords gan izsniegto kredītu apjomā, gan arī mūsu ikmēneša apgrozījumā. Kopš janvāra pēc piedāvājuma izvērtēšanas Altero platformā ir izsniegti kredīti 8,5 miljonu eiro apjomā. Kopš septembra katru mēnesi tiek izsniegts pusotrs miljons eiro mēnesī, un līdz gada beigām sasniegsim 12 miljonu eiro atzīmi,» stāsta Artūrs Kostins, SIA Altero vadītājs. Mēnesī platforma tiek apmeklēta 70 tūkstošus reižu, un līdz šim sev pieejamos aizdevumus apskatījuši 26 tūkstoši cilvēku, no kuriem 15% līdz 20% reāli arī tos izmanto. 25% interesentu kreditētāji atsaka aizdevumu, daļa cilvēku pārdomā un neizmanto iespēju saņemt līdzekļus, piemēram, 15% interesentu aizdevumu piedāvā tikai viena kompānija, kam parasti ir visai augsta procentu likme.

#Zīmola Happy Moon naktslampiņas ir aizceļojušas pat uz Meksiku.

Zīmola Happy Moon naktslampiņas ir aizceļojušas pat uz Meksiku, tomēr pārsvarā tās iegādājas Latvijas iedzīvotāji

Pirms trīs gadiem Aleksejs Golovņovs kopā ar sievu Kristīni nolēma mājas apstākļos izmēģināt roku koka naktslampiņu veidošanā. «Es nekādu divriteni no jauna neesmu izgudrojis, jo šādi produkti jau sen pieejami ASV un citu valstu tirgos, bet mūsu mērķis bija attīstīt savu redzējumu par koka naktslampiņām, skaidri definējot mērķauditoriju – bērni,» stāsta zīmola Happy Moon idejas autors Aleksejs Golovņovs.

Happy Moon nakts lampas ir izgatavotas no Latvijas bērza saplākšņa, apstrādātas ar ūdens bāzes krāsām un tajās ir iestrādātas speciālas matētas LED diodes, kurām ir ilgs kalpošanas laiks, turklāt tās nesakarst.

Zīmola Sofia Lark īpašniece Laura Selecka rotu izgatavošanu arvien sauc drīzāk par hobiju – mode ir lēns bizness

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Es neesmu gatava izmantot nezināmas izcelsmes materiālus, ielikt savās rotās sliktas sastāvdaļas. Ir metāli, ko nēsāt ir kaitīgi, bet ko plaši izmanto bižutērijā. Vai mums ir vajadzīgas īslaicīgas lietas? Vai ir vajadzīgas vienas sezonas somas, jostas, auskari? Es vēlos izgatavot ilgtermiņa lietas,» viņa norāda. Tirdziņos Laura novērojusi, ka mūsu amatnieki un mākslinieki attīstās un izgatavo dažādas labas lietas par pieņemamām cenām, kas turklāt izgatavotas atbildīgi, nemaitā veselību un vidi. Viņa atbalsta atbildīgu iepirkšanos – pirkt rotas, ko tiešām vajag, nevis ko uzliks vienu reizi. «Atverot sieviešu rotu lādītes, var redzēt daudz «štruntu», kas uzlikti vienu reizi. Varbūt nevajag 50 auskarus, bet gan tikai dažus, toties labus?» spriež Laura.

Radošo industriju konferences New Realities. Creative Industries ietvaros aizvadītas arī starptautiskā jauno uzņēmēju konkursa Creative Business Cup fināla sacensības. Šogad sīvā konkurencē par nacionālo uzvarētāju kļuva elektroniskā ģitāras pedāļa autori Gamechanger Audio, kuri novembra beigās dosies uz konkursa lielo finālu Kopenhāgenā, lai pārstāvētu Latviju līdzās vairāk nekā 70 pasaules valstu pārstāvjiem un sacenstos par galveno balvu - 15 000 eiro naudas prēmiju.

Aizvadītā pasākuma ietvaros savus uzņēmumus prezentēt uz skatuves kāpa pieci žūrijas izvēlētie finālisti, kas katrs pārstāv dažādus radošo industriju segmentus. Godpilno otro vietu šogad ieguva virtuālā spēle CheeksUp, kas paaugstina bērnu produktivitāti logopēdiskajā terapijā, savukārt trešajā vietā ierindojās 3D poligrāfijas ģipšu ražotājs CastPrint, kas piedāvā inovatīvu pieeju medicīnisko lūzumu ārstēšanā. Tāpat par ceļazīmi uz konkursa starptautisko finālu līdzās top 3 vietu ieguvējiem cīnījās sociālais uzņēmums BlindArt, kas izstrādā mūsdienīgus un funkcionālus dizaina priekšmetus, iesaistot cilvēkus ar redzes traucējumiem, kā arī studentu radītais zīmols Safe & Stable, kas piedāvā uzlabotu balto spieķi ar ultraskaņas sensoru cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Kafijas speciālisti izveido jaunu kafejnīcu Rīgā, Dzirnavu ielā un plāno attīstīt franšīzi

SIA Rocket Bean Cafe līdzīpašnieks un valdes loceklis Aivars Rodčenko, kuram Rīgā tagad pieder jau divas Rocket Bean kafejnīcas un kafijas grauzdētava Miera ielā, neslēpj – mērķis ir izglītot patērētājus, piedāvājot pasaulē labi zināmu kafijas ražotājvalstu produktu, kurš audzēts, transportēts, uzglabāts, grauzdēts un pagatavots pēc augstākajiem standartiem. Kafejnīca Dzirnavu ielā pārcelta no Vecrīgas, kur kļuvis par šauru. Jaunā vieta ir krietni plašāka – ar 55 līdz 60 vietām, kas, pēc Aivara domām, ir minimums, lai savu biznesu varētu atpelnīt. Rīgas klusais centrs par mājvietu izvēlēts arī tādēļ, lai panāktu pretī uzņēmējiem un citiem aizņemtiem ļaudīm, kas strādā tuvumā.

Foruma PropTech Riga ietvaros noticis Latvijā pirmais ar nekustamo īpašumu jomu saistīto startup uzņēmumu konkurss.

Organizatoru mērķis bija pievērst uzmanību inovatīvām tehnoloģiskām idejām un piesaistīt biznesa enģeļu un investīciju fondu uzmanību uzņēmumiem, kas darbojās šajā jomā. Konkursā piedalījās 12 startup uzņēmumi no četrām valstīm: Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Baltkrievijas. Uzvarēja Latvijas kompānija, virtuālo tūru tehnoloģiju ražotājs Giraffe360.

Konkursa žūrijas locekle Ieva Brence uzvarētāju raksturo šādi: «Oriģināla un inovatīva biznesa ideja ar ilgtspējīgu attīstības potenciālu. Lai gan tādas bija arī citiem startup izaicinājuma konkursa dalībniekiem, šajā gadījumā ļoti skaidri tika iezīmēta produkta oriģinalitāte un unikalitāte, attīstības iespējas, prezentācija bija ļoti pārdomāta, akcentējot galveno un iekļaujoties atvēlētajā laikā. Pārliecināja arī konkrētā uzņēmuma komanda, līdz šim sasniegtais. Ir liela ticība uzņēmuma Giraffe 360 turpmākai izaugsmei.»

Pēc vairāk nekā 20 gadu darba klientu servisa un pārdošanas jomā Inese Freiberga sāk savu biznesu – izgatavo dažādus auduma abažūrus lampām

Iepriekš viņa darba pieredzi guvusi dažādos uzņēmumos, tostarp lielās starptautiskās kompānijās. Pagājušajā vasarā, brīdī, kad I. Freiberga bija nolēmusi mainīt darbu, viņa sāka prātot par sava biznesa sākšanu. Idejas bija vairākas, bet lampu abažūru izgatavošana un veco lampu atjaunošana izrādījās spēcīgākā no visām, to viņa iecerēja arī izmēģināt attīstīt kā biznesu. «Manī pavērās radošā stīga, kad iekārtoju savu mājokli, nolēmu pati izgatavot lampām abažūrus, kas saskanētu ar kopējo interjeru. Sapratu, ka šī lieta mani aizrauj, un pašmācības ceļā sāku apgūt šī amata prasmes,» stāsta zīmola Košas lampas idejas autore, meistare Inese Freiberga.

Sākot biznesu, uzņēmējiem jāsaprot, kā veidojas pašizmaksa, par kādu cenu tirgot preci tirdziņā un par kādu cenu piedāvāt preci tirgotājam

Produkta pašizmaksa veido vien 25% no gala cenas, zīmola turētāja uzcenojums ir vēl 25%, savukārt vēl 50% nāk klāt mazumtirdzniecībā, skaidro Anna Andersone, apģērbu zīmola Be-With radītāja. Viņa savu apģērbu biznesu sākusi nesen, saražotās partijas ir mazas, līdz ar to pašizmaksa ir augstāka. «Dabiski, man sanāk upurēt savu uzcenojumu, lai ieietu tirgū, lai mans produkts būtu konkurētspējīgs un lai varētu veikalā piedāvāt normālu cenu. Parasti pirmo partiju uzcenojums ir minimāls vai arī tās mazumtirgotājiem piedāvā par pašizmaksu. Tā ir cena ieiešanai tirgū. Pēc tam, kad tirgus ir notestēts, seko lielākas partijas un pašizmaksa, ražošanas cena samazinās. Tad var sākt pelnīt,» saka A. Andersone.

Jaunuzņēmumu konkursā Start Tel Aviv 2017 Latvijā uzvar Alina, kam būs iespēja sevi parādīt inovāciju festivālā DLD Telavivā un iepazīties ar Izraēlas jaunuzņēmumu ekosistēmu šī gada septembrī

DB jau rakstīja, ka Alina ražo un pārdod māla piedevas būvmateriālu ražotājiem ilgtspējīgu, videi un cilvēku veselībai draudzīgu būvmateriālu ražošanai. Šis produkts primāri radīts krāsu ražotājiem. Izmantojot Alina māla piedevas, iespējams aizstāt toksiskas ķimikālijas un smagos metālus, ko pašreiz izmanto būvmateriālu ražošanā, lai paildzinātu būvmateriāla mūžu un aizsargātu to no ultravioletā starojuma. Būvniecībā izmatotie toksiskie materiāli būtiski piesārņo iekštelpu vidi, kas ir divas līdz piecas reizes kaitīgāka par ārtelpām, un Pasaules veselības organizācija atzīst, ka 3% no pasaules slimību sloga rodas no tosikā iekštelpu piesārņojuma, kas ir Alina dzinējspēks inovatīvā materiāla izstrādē.

Pēdējo 12 mēnešu laikā ceļojumā ārpus Latvijas devušies 45 % iedzīvotāju, liecina jaunākais «Latvia Tours Ceļojumu indekss». Tostarp katrs trešais (28 %) uz ārzemēm devies atpūtā, katrs divpadsmitais (8 %) – darba darīšanās, bet katrs septītais (14 %) no Latvijas izbraucis privātu iemeslu dēļ.

Ja salīdzina ar pērno gadu, šogad par 2 % pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri devušies ceļojumos ārpus valsts. Taču joprojām ne reizi uz ārzemēm nav izceļojuši vairāk nekā puse jeb 55 % aptaujāto.

Visbiežāk ārpus valsts dodas iedzīvotāji 35 – 44 gadu vecumā (55 %), nedaudz retāk – 25 – 34 gadus veci ceļotāji (53 %). Arī vairāk nekā puse (52 %) iedzīvotāju 18 – 24 gadu vecumā aizvadītā gada laikā bijuši ārpus valsts. Savukārt, visretāk no Latvijas izbraukuši seniori 64 – 74 gadu vecumā (26 %). Iedzīvotāju 55 – 63 gadu vecumposmā uz ārzemēm devies katrs trešais (37 %).

Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumus lielā mērā ietekmē ienākumi. Ceļojumu indekss rāda, ka iedzīvotāju ar augstiem ienākumiem vidū uz ārzemēm pēdējā gada laikā ceļojuši 66 %, bet iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem starpā – teju trīsreiz mazāk jeb tikai 26 %.

Telpu dezinfekcija ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Tīrāka vide sniedz aizsardzību organismam pret nevēlamām baktērijām un vīrusu saslimšanām. Kā kvarca jeb baktericīdā lampa var palīdzēt telpu, virsmu un arī ūdens dezinficēšanā? Uzziniet šajā rakstā!

Kas ir kvarca lampas?

UV-C kvarca lampa plašāk ir pazīstama kā baktericīdā lampa. Domājot, kāpēc tādas variācijas, rodas jautājums – vai tas nozīmē vienu un to pašu? Mēs skaidrojam – jā, tas ir viens un tas pats, taču šādas lampas mēdz dēvēt atšķirīgi šādu iemeslu dēļ:

● šādu lampu spektrā ir UV gaisma. Tās darbības rezultātā rodas UV jeb ultravioletais starojums, tāpēc tā tiek saukta arī kā ultravioleto staru lampa;

● tās iznīcina baktērijas. Tāda ultravioletā gaisma, kuras viļņu garums ir īsāks par 280 nm (100-280 nm), ir efektīvs līdzeklis, kā cīnīties ar baktērijām.

Dīdžeja lielākā māksla ir nospēlēt tādu dziesmu, kuru publika nezina, bet visi ir sajūsmā un dejo

Tā uzsver SIA Rīgas DJ skola līdzīpašniece Kristiāna Kalniņa, kura kopā ar biznesa partneri Kasparu Dabru pirms trim gadiem īstenoja savu sapni par skolas izveidi. Abiem ir vairāk nekā desmit gadu pieredze dīdžeju (DJ) darbā, un kopīgā biznesa mērķis ir savas zināšanas nodot jaunajiem censoņiem un tiem, kuri vēlas pilnveidoties, iemācīties strādāt ar jaunākajām tehnoloģijām un DJ programmām, attīstīt ritma izjūtu un izprast mūzikas uzbūvi. «Tas tikai priecē, ja kāds no mūsu studentiem pēc tam tiek aicināts uz pasākumiem spēlēt mūziku. Tas nozīmē, ka mūsu ieguldītais darbs ir attaisnojies, bet ikvienam ir jāsaprot, ka skolā var iemācīties tikai dīdžejošanas pamatus, bet gaumi, savu stilu un mūzikas kolekciju ir katram pašam jāveido,» akcentē Kaspars, kuram tāpat kā Kristiānai Rīgas DJ skola ir pamatdarbs.

No entuziasma mājas apstākļos dot āboliem pievienoto vērtību līdz biznesa idejai – šāds ir Sabiles sidra rašanās īsais stāsts

Baiba un Aldis Circeņi Sabiles vārdam liek ieskanēties biežāk nekā reizi gadā, kad šajā mazajā Kurzemes mazpilsētā tiek rīkoti grandiozi vīna svētki, kurus apmeklē tūkstošiem cilvēku. Abi Sabiles sidra (SIA Kroņstrauts) īpašnieki ir ar arhitektu izglītību un sidra darināšanai no sākuma pievērsās intereses vadīti, bet vēlāk saskatīja arī biznesa potenciālu.

«Daļu dzīvē nosaka likumsakarības un daļu – nejaušības – tā kā Ņūtonam uzkrita ābols uz galvas. Mums tepat, Matkulē, netālu no Sabiles, ir lauku māja, kur aug āboli. Gados, kad bija raža, to bija pilna zeme. Visu apēst nevar, tādēļ neatlika nekas cits kā augļus šķūrēt uz komposta kaudzi. Sirds sāpēja, un domās raisījās dažādi varianti, ko vēl ar āboliem varētu izdarīt. Cik tad dzersi sulas un ābolmaizes ēdīsi? Tobrīd Latvijā sidra un vīna ražošana nebija tik populāra, un tas bija īstais brīdis, kad to varēja sākt darīt. Turklāt tika veiktas izmaiņas likumos, kas atļāva mazās alus un vīna darītavas. Kustība pamazām sākās,» atminas Baiba.

Ar negāzēto, pussauso ābolu sidru «Mr.Plūme» Lielvārdes novada Jumpravā esošā «Mr.Plūme sidra darītava» izcīnījusi zelta medaļu starptautiskā sidru konkursā Astūrijā, Spānijā, pussauso sidru kategorijā, informē uzņēmumā.

Konkursā «SISGA 2018 - Salon Internacional de les Sidres de Gala» tika pārstāvētas 17 valstis - ASV, Francija, Lielbritānija, Spānija, Vācija, Holande, Japāna, Itālija, Somija u.c., kopumā prezentējot ap 150 dažādiem ābolu sidriem. Atšķirībā no citiem, līdzīgiem konkursiem, kur medaļas iegūst, sasniedzot noteiktu punktu skaitu, šeit katrā dzērienu kategorijā ir tikai viena pirmā, otrā un trešā vieta.

«Esam gandarīti par sasniegto. Esam gandarīti nest Latvijas vārdu pasaulē. Jāteic, spāņi bija ļoti pārsteigti pozitīvā nozīmē, pārsteigti par mazu valsti Latviju, kurai nav nekādu sidra darīšanas tradīciju un sentēvu receptes, un mūsu dzērieniem, kas pēc žūrijas un organizatoru teiktā esot izcēlušies uz citu fona ar savu kvalitāti, oriģinalitāti. Un šeit mēs tiešām konkurējām ar daudziem zināmiem pasaules sidra zīmoliem kā «Angry Orchard» no ASV, «Hogan’s cider» no Lielbritānijas un citiem ražotājiem un valstīm, kur sidra darīšanai ir simtiem gadu sena vēsture, tradīcijas, receptes, piemeklētas ābolu šķirnes», stāsta sidrdaris Māris Plūme. «Zelta medaļa konkursā Spānijā ir kā atalgojums par mūsu ilgo, smago darbu vairāku gadu garumā. Šī atzinība ir pierādījums, ka jābūt drosmīgiem, jātic savai idejai un produktam.»

#«Pirms gada ar sievu nolēmām atgriezties mājās no Lielbritānijas, kur dzīvojām astoņus gadus.»

Atgriežoties dzimtenē pēc vairākiem studiju un karjeras pieredzes gadiem Lielbritānijā, Kaspars Bērziņš sāk specializētās kafijas veikaliņa CoffeeLab biznesu

CoffeeLab ir nopērkama tikai tāda kafija, kuras pupiņas ir grauzdētas Latvijā, bet nav atrodama industriāli ražota kafija. «Pirms gada ar sievu nolēmām atgriezties mājās no Lielbritānijas, kur dzīvojām astoņus gadus. Uz ārzemēm sākotnēji devāmies studēt. Es ieguvu grādu inženierzinātnēs, vēlāk šajā jomā nodibināju arī savu uzņēmumu, kas patlaban vairs nedarbojas. Pirms pārcelties uz Latviju, mums nebija skaidras biznesa idejas, un pirmos trīs mēnešus vienkārši dzīvojām, pētījām tirgus situāciju, līdz radās doma atvērt specializētās kafijas vietiņu Siguldā, jo nekas tāds šajā pilsētā tobrīd nebija pieejams,» atminas SIA CoffeeLab Latvia īpašnieks Kaspars Bērziņš.

Rīgā bāzētais latviešu jaunuzņēmums «Gamechanger Audio» ražo unikālus, inovatīvus ģitāru pedāļus, ar kuriem divu gadu laikā aizsniedzies līdz klientiem, kuru vidū ir pasaulslaveni mūziķi ne tikai mūsu kontinenta pusē, bet arī Amerikas Savienotajās Valstīs un citviet.

Kā tik daudz izdevies panākt tik īsā laikā, uzņēmuma līdzdibinātājs Didzis Dubovskis stāsta pieticīgi: «Pasaule vēl nav iekarota – mēs esam pārdevuši ap 3000 pedāļu, bet pasaulē ir vairāk nekā 50 miljoni ģitāristu, kam kaut kas no mūsu produkcijas būtu interesants... Mēs tos piedāvājam internetā un dažos veikalos ASV un Eiropā, taču, ņemot vērā, cik tur ir daudz mūziķu, mūzikas veikalu un cik liela interese par šo visu, turklāt ģitāra ir ASV nacionālais instruments, mums vēl ir daudz, kur tiekties.»

«Pirms diviem gadiem bija noiets aptuveni astoņu mēnešu ilgs ceļa posms, kas faktiski bija darbs pa vakariem. Sākumā tas vairāk bija inženieriem, kuri ieguldīja savas zināšanas un laiku, izstrādājot prototipu, taču arī pārējiem tas bija otrs projekts paralēli pilna laika darbam,» turpina Didzis. «Vēl tikai pērn bijām komanda četru cilvēku sastāvā, ik pa brīdim izmantojot daudzu draugu palīdzību, kuri pieslēdzās mums uz konkrētu projektu laiku, savukārt šogad jau esam izauguši līdz 15 cilvēku kolektīvam. Pirmie darba augļi sāka nākt, kad katrs no mums projektā jau bija ieguldījis apmēram 1500 stundas. Manuprāt, agrākais, kad vari novērtēt savu ideju, ir tikai tad, kad esi tajā ieguldījis vismaz 500 stundas reāla darba. Varbūt pat nepieciešamas tai veltīt kā minimums 1000 stundu, pēc tam gan jāveic kopsavilkums, lai saprastu, kas tad rezultātā ir sanācis un kā virzīties tālāk. Kad pirmais produkts Plus Pedal bija tikai prototipa stadijā, mēs startējām grantu programmā Atspēriens. Jāatzīst, ka pirmajā reizē mūsu idejai nenoticēja un neizdevās piesaistīt finansējumu. Pēc tā nepadevāmies un piedalījāmies vēlreiz, otrajā reizē iegūstot 15 000 eiro lielu atbalstu. Tas bija nozīmīgs finansiālais atbalsts uzņēmuma attīstībai. Vēl mums ļoti daudz palīdzēja plašais kontaktu loks, sākot ar inženierijas draugiem, biznesa paziņām, tostarp resursiem Rīgā – kaut vai konsultāciju ziņā. No mentoriem sākumā mums lielu atbalstu sniedza mūziķis un uzņēmējs, veikala Nartiss.lv vadītājs Vairis Nartišs. Viņš mūs paņēma kā līdzdalībniekus savā stendā izstādē Winter NAMM 2017. Tāpat viņš palīdzēja arī ar savu ticību – gan mums, gan mūsu idejai.»

Lai atpūtinātu prātu un domas no ikdienas, Sanita Spilve sākusi mezglot un izveidojusi Mezglotavu, kas piedāvā gan kāzu dekorus, gan interjera elementus

«Mezglotava ir pavisam «svaiga»,» saka S. Spilve. Pavisam nesen viņa reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja un patentmaksas maksātāja. «Pērn rudenī pavisam nejauši apmeklēju mezglošanas meistarklasi, jo meklēju kaut ko, kur atpūtināt prātu un novērst domas no ikdienas ar bērniem. Tas man likās kaut kas jauns, sāku meklēt informāciju par šo jomu, un vienīgais, ko iepriekš biju dzirdējusi, ka padomju laikos gandrīz visiem dzīvokļos bija mezglotās pūcītes. Nebija teju nevienas mājas, kur tādas nebija,» apgalvo S. Spilve.

Šodien, kad mēs meklējam lietās ne tikai funkcionalitāti, bet arī dizainu un personiskumu, galda lampas var kļūt par izteiksmīgu interjera elementu. Neatkarīgi no tā, vai galda lampa vajadzīga rakstīšanai, lasīšanai vai vienkārši omulīgas atmosfēras radīšanai, tās ir pieejamas dažādiem dzīves gadījumiem.

https://220.lv/lv/mebeles-un-interjers/apgaismojums/galda-lampas

Galda lampas ir būtisks elements, kas var uzlabot mājokļa funkcionalitāti. Izvēlētā apgaismojuma veids var ievērojami atvieglot ikdienas darbības, piemēram, lasīšanu vai darbu pie datora.

Efektīvi novietota galda lampa nodrošina pietiekamu gaismu, neizraisot acu nogurumu. Tās arī ļauj viegli mainīt apgaismojuma intensitāti atkarībā no konkrētās aktivitātes vajadzībām. Papildus funkcionalitātei, galda lampas piedāvā arī estētisku pievienoto vērtību, ļaujot radīt mājoklī siltu un mājīgu atmosfēru.

Ja mājoklim ir dabasgāzes apkure, tad ziemas pavadīšana Taizemē būs lētāka nekā ziemošana Latvijā.

Visai ilgstoši galvenais Latvijas iedzīvotāju skaita sarukuma cēlonis bija starptautiskā ilgtermiņa migrācija – Latvijas iedzīvotāju aizceļošana uz valstīm ar lielākām ienākumu iespējām. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2016. gadā Latvijā piedzima 21,8 tūkstoši bērnu, bet mirušo skaits bija 27,8 tūkstoši.

Dabiskā pieauguma (dzimušo skaits mīnus mirušo skaits) ietekmē Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par 5982 cilvēkiem. Tajā pašā 2016. gadā ilgstošai palikšanai uz ārzemēm no Latvijas izbrauca 20,4 tūkstoši iedzīvotāju, bet ilgstošai palikšanai Latvijā no ārzemēm iebrauca 7,6 tūkstoši personu. Ilgtermiņa starptautiskās migrācijas ietekmē (no ārzemēm iebraukušo cilvēku skaits mīnus uz ārzemēm izbraukušo iedzīvotāju skaits) Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par 12 859 cilvēkiem. No tā izriet, ka 2016. gadā iedzīvotāju skaita samazināšanās cēlonis 68% gadījumu bija iedzīvotāju aizceļošana uz ārzemēm, bet 32% gadījumu – mirstības pārsvars pār dzimstību (negatīvais dabiskais pieaugums).

Rūdis Rubenis izveidojis albumu Saruna ar mērķi saglabāt senču dzīvesstāstus pierakstītā formā un kolekcionēt tos kā vērtīgas ģimenes pērles

Pamatdoma – jaunatne šo albumu dāvina saviem vecvecākiem un vecākiem, lai viņi atbild uz grāmatā minētajiem jautājumiem. Tie raisa dažādas atmiņas un, atbildot uz šiem jautājumiem, cilvēki pieraksta savu dzīvesstāstu, un tad pārējie ģimenes locekļi tos var izlasīt un nodot mazbērniem. Rūdis uzskata, ka ir svarīgi saglabāt atmiņas, jo tās paliek ne vien ģimenē, bet arī pašam aizpildītājam vēlreiz ļauj atcerēties savu dzīvi un tādējādi mierīgi atskatīties uz to, ne tikai visu laiku nemitīgi skriet uz priekšu. «Un tas piešķir lielāku jēgu visam, ko darām, jo varam apgūto piefiksēt un nodot tālāk. Jauniešiem ir vērtīgi izlasīt savu vecvecāku pieredzi un labāk saprast savu dzīvi, veikt salīdzinājumu. Tas ļauj labāk apzināties sevi, savu ģimeni, savas saknes,» viņš spriež un cer, ka šis albums rosinās daudzas sarunas ar vecvecākiem. Rūdis uzskata, ka mūsdienās cilvēki saknes novērtē vairāk nekā agrāk. Viņš to skaidro ar to, ka vēsturiski, sabiedrībai attīstoties, rodas resursu pārpalikums – ir vairāk brīvā laika, un tas dod iespēju pievērsties dažādiem jautājumiem.

Ja nespēj sevi realizēt par visiem 100%, ir tikai godīgi uzrakstīt atlūgumu un ļauties jauniem dzīves pavērsieniem – Daces Minikovičas gadījumā šāds lēmums aizved pie savas kafejnīcas Hanna Anna

«Es laikam pārdegu. Pēc tam mainīju pilnīgi visu dzīvē – uzrakstīju atlūgumu, aizgāju no darba un visu pagriezu par 180 grādiem. Man nebija nekādas domas un plānu, ko tālāk darīt,» atklāj Dace.

«Šī ir pirmā lieta dzīvē, ko darot, es īpaši nedomāju un nerēķinu. Protams, cenu produktiem māku aprēķināt un esmu to izdarījusi korekti, bet, ieguldot kafejnīcā, es īpaši nerēķinu, kā tas atmaksāsies. Viss sākās ar krēsliem. Pamanīju skaistus krēslus un nopirku tos ar domu, ka varbūt kādreiz noderēs. Beigās dzīvoklī viena istaba bija pilna ar krēsliem, galdiem, ledusskapi, vitrīnu un traukiem nākotnes kafejnīcai,» stāsta Dace. Tāpēc tad, kad viņa pamanīja kafejnīcai piemērotas telpas, lielākā daļa aprīkojuma viņai jau bija. Šā gada jūnijā viņa atrada telpas un, sezonas karstumā nevarēdama atrast remontstrādniekus, visu izdarīja pati, aicinot talkā draugus. Augusta beigās kafejnīca bija sagatavota atvēršanai.