Tiek veidots nodibinājums Iniciatīva Autovadītāji pret sastrēgumiem, kas cīnīšoties par visu autovadītāju interesēm, "pretstatā pašreizējai pašvaldības politikai, kas sastrēgumu problēmas risinājumu redz vienīgi sabiedriskā transporta attīstībā, ignorējot privātā transporta īpašnieku intereses", informēja nodibinājuma veidotāji.

"Mēs uzskatām, ka pašvaldības plānoto soļu realizēšana – nepārdomāta jaunu sabiedriskā transporta joslu ieviešana, kas traucē kopējai satiksmes plūsmai, aizliegums braukt pa tramvaja sliedēm un citi soļi - radīs katastrofālu sastrēguma situāciju Rīgā, kuras dēļ būs spiests stāvēt arī sabiedriskais transports.

Galvenajam principam cīņā ar sastrēgumiem jābūt maksimālai auto caurplūsmas spējas palielināšanai konkrētās vietās un pilsētā kopumā. Mēs redzam pretējo politiku," akcentē dibinātāji.

Iniciatīva Autovadītāji pret sastrēgumiem vākšot parakstus, lai tiktu apturēti Rīgas satiksmes "organizatoru" destruktīvie soļi, ko esot nepareizi saukt par soļiem pret sastrēgumiem, bet gluži otrādi.

Karšu izdevniecība Jāņa sēta interneta lietotājiem piedāvā jaunu pakalpojumu – apskatīt sastrēgumu informāciju Rīgā.

Izveidota sastrēgumu analīzes sistēma, ir brīvi pieejama mājaslapās www.kartes.lv/sastregumi, www.zl.lv, www.1189.lv un www.celugids.lv

Sastrēgumu jeb satiksmes caurbraucamības kontrole notiek vietās, kur Rīgā ir visnoslogotākā satiksme un kas šķiet visinteresantākās lietotājiem. Sistēmas pamatā ir vairāku tūkstošu automašīnu kustības datu analīze noteiktos ceļa posmos. Informāciju par pārvietošanās ātrumu iegūst no transporta līdzekļiem, kas aprīkoti ar GPS sekošanas iekārtām.

Sastrēgumu informācija attēlota vizuāli uz kartes ar dažādu krāsu līnijām atkarībā no caurbraucamības pakāpes attiecīgajā ceļa posmā. Katra līnija uz kartes (tuvākajos karšu mērogos) norāda to, cik ilgā laikā var izbraukt konkrēto posmu. Informācija ir apkopota arī pāršķirstāmā tabulā ar meklēšanas iespēju, kur var redzēt visus kontrolējamos ceļa posmus un datus par to pašreizējo un vēsturisko caurbraucamību mēneša darbdienās. Informācija mainās reālā laikā un regulāri atjaunojas no sistēmā saņemtajiem datiem, tās atjaunošanas un pārrēķināšanas intervāls ir 5 minūtes, vizuāli atspoguļojot pieejamos datus par pēdējo stundu. Katrs interesents te var uzzināt to, cik ilgā laikā ir veicams noteikts ceļa posms.

Neskatoties uz dažādiem tehnoloģiskajiem risinājumiem, kas ļauj autovadītājiem plānot maršrutu, daudzās pilsētās sastrēgumi aizvien ir būtiska problēma, un liek braucējiem patērēt daudz lieka laika ceļā.

Kompānija "TomTom" publicējusi jaunāko "TomTom Traffic Index" pētījumu, kurā apskatīta situācija satiksmē 57 dažādu pasaules valstu 416 pilsētās. Pētījums liecina, ka kopējais sastrēgumu līmenis pasaulē ir pieaudzis, un tikai ceturtajā daļā pilsētu vērojams uzlabojums. Neskatoties uz to, ka sastrēgumi liecina par spēcīgu ekonomiku, tie ekonomikām maksā arī miljardus, norāda TomTom eksperti.

"TomTom" pārskatā teikts, ka pasaulē vēl tāls ceļš ejams, lai sastrēgumu līmeni pakļautu kontrolei, taču nākotnē, pieaugot autonomo automašīnu un koplietošanas transportlīdzekļu skaitam, sastrēgumu skaits varētu mazināties, taču tas nenozīmē, ka politikas veidotāji un satiksmes plānotāji var sēdēt bez darba. Viņiem jāizmanto visi pieejamie instrumenti, lai analīzētu satiksmes līmeni un ietekmi, un lai tādējādi varētu pieņemt nozīmīgus lēmumus, kas saistīti ar infrastruktūru. Tāpat savu artavu var dot arī autovadītāji, nedaudz mainot savus braukšanas paradumus.

Nevienam nepatīk stāvēt sastrēgumos, bet miljoniem autovadītāju visā pasaulē to nākas darīt ik dienas. Zinātnieki pētot šo mūsdienu problēmu, uzskaita zaudējumus un pārsteidz sabiedrību ar jauniem, šokējošiem faktiem.

Protams, sastrēgumiem par iemeslu ļoti bieži ir satiksmes negadījumi, bet pētījuma rezultāti liecina, ka biežāk transporta kustība kļūst lēna pati no sevis, bez acīm redzama iemesla. Matemātiķi no Eksteteras un Budapeštas universitātēm centās izpētīt un saprast šī noslēpumainā fenomena dabu.

Jāsaka uzreiz: viņiem tas izdevās. Sastādītais matemātiskai modelis skaidri noradīja uz to, ka cēlonis nav automašīnu daudzums uz ielām. Izrādās, ka pat ja automašīnu ir daudz, to vadītāji ir spējīgi pārvietoties ar pietiekami pieņemamu ātrumu.

Pētnieki norādīja, ka par blīvu, vai apgrūtinātu satiksmi, uzskatāma transporta kustība, ja kilometru garā ceļa posmā patstāvīgi atrodās 15 vai vairāk atomašīnas. Kā arī pētnieki atzina, ka lielāko tiesu sastrēgumu vaininieki ir paši autovadītāji.

Nepietiekamas pārvades jaudas kavē elektroenerģijas cenas samazinājumu Latvijā, norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Enerģētikas departamenta Elektroenerģijas nodaļas vadītājs Valters Kalme.

Analizējot elektroenerģijas vairumtirgus rādītājus šī gada janvārī, var izdarīt vairākus secinājumus, kas raksturo esošo situāciju elektroenerģijas jomā Latvijā, kā arī iezīmē zināmas tendences.

Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai un Elektroenerģijas tirgus likumam viens no Regulatora uzdevumiem ir elektroenerģijas vairumtirgus uzraudzība. Regulators analizē elektroenerģijas nākamās dienas biržas ik-stundas cenas un vidējās cenas. Latvijā 2016.gada janvāra mēnesī vidējā (aritmētiskā) cena bija 50,01 EUR/MWh, kas ir nedaudz zemāka kā Lietuvā – 50,32 EUR/MWh, bet ievērojami lielāka nekā Igaunijā – 37,63 EUR/MWh. Salīdzinot ar aizvadītā gada janvāri, elektroenerģijas cena Latvijā ir par 20,5% augstāka.

Ja kādreiz sastrēgumi no rīta septembrī ilga divas stundas, tad šogad - tikai vienu. Arī vakaros sastrēgumi beidzas par pusstundu agrāk nekā pirms gada. Tā Neatkarīgajai Rīta Avīzei norādījis Rīgas domes Satiksmes vadības centra (SVC) operators Jānis Vahers.

Rīgas domes Satiksmes departaments un SVC uzskata, ka šogad vasaras beigās ir mazāks automašīnu skaita pieaugums nekā pērn, tāpēc arī sastrēgumi esot ievērojami samazinājušies. Pretēju viedokli gan pauž SIA Rīgas satiksme (RS), apgalvojot, ka autobusi Rīgā sastrēgumu laikā kavējoties līdz pat 50 minūtēm.

Sastrēgumu mazināšanās Juglā tiek skaidrota ar tur pabeigtajiem remontdarbiem un palielināto ceļu caurlaides spēju, bet sastrēgumu mazināšanos uz tiltiem pār Daugavu un citās vietās, kur būtībā nekas nav mainījies, J. Vahers skaidro ar degvielas cenu celšanos un vēlmi taupīt.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Satiksmes ministrija (SM) autoceļu lietošanas nodevu par laiku kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām, no 2030.gada plāno aizstāt ar ceļu infrastruktūras nodevu par distanci, izriet no SM sagatavotā likumprojekta "Ceļu nodevu likums".

Ja par transportlīdzekli attiecīgajā autoceļa posmā būs maksājama ceļu infrastruktūras nodeva, autoceļu lietošanas nodeva vairs netiks piemērota, tostarp arī par transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir mazāka vai vienāda ar 3,5 tonnām, skaidro ministrijā.

Ar likumprojektu ieviesta jauna definīcija - ceļu infrastruktūras nodeva ir nodeva, kas jāmaksā par transportlīdzekli atkarībā no attāluma, kuru tas nobraucis, izmantojot attiecīgo ceļu infrastruktūru, un no transportlīdzekļa tipa. Nodevas nomaksāšana piešķirs tiesības ar minēto transportlīdzekli izmantot ceļu infrastruktūru.

Tostarp, ieviešot privātās un publiskās partnerības finansētus autoceļu projektus, pamatojoties uz likumprojektu, valsts varēs noteikt un piemērot ceļu infrastruktūras nodevu par noteikta jaunuzbūvēta ceļa posma izmantošanu, kā arī vairāk koncentrēties uz principa "piesārņotājs maksā" piemērošanu.

Brīvas autostāvvietas atrašana galvapilsētā prasa trīs minūtes, informē pašvaldības SIA Rīgas satiksme (RS) pārstāvis Viktors Zaķis.

RS apkopotā statistika atklāj, ka vienā stāvvietā dienā atrodas aptuveni desmit automašīnas, katra šāda autostāvvieta rada papildus 30 minūtes transporta līdzekļa braukšanas laika, ja vidējais stāvvietas meklēšanas ātrums ir 15km/h. Savukārt vidējais pērn pārdotas jaunas automašīnas emisiju līmenis ir 118,1 g CO2/km.

Pēc V. Zaķa teiktā 15% automašīnu no kopējās plūsmas meklē stāvvietas. Ja tiks realizēts Eiropas Savienības vides un klimata pasākumu programmas LIFE finansētais projekts Viedo pilsētu tehnoloģiju resursu efektīvai izmantošana un vides kvalitātes uzlabošana, šis skaitlis procentuālajā izteiksmē varētu samazināties un līdz ar to uzlaboties arī gaisa kvalitāte galvaspilsētā. Tāpat V. Zaķis norāda, ka programma neietver tikai aplikāciju, bet gan ir plašāka un vērsta uz to, lai samazinātu izmešus un uzlabotu gaisa kvalitāti pilsētā. To var panākt zinot kāda ir satiksmes plūsma pilsētā. Kopumā plānots uzstādīt tūkstoš iekārtas jeb sensorus A un B zonās pilsētā.

Lai uzlabotu tramvaju kustību un novērstu sastrēgumu radītus tramvaju kustības grafika kavējumus, turpmāk daudzviet Rīgā tramvaja ceļa atbrīvošanai tiks pārskatītas ielu malās esošās stāvvietas un kreiso pagriezienu manevri, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Līdz ar to:

1) tiks atbrīvots ceļš tramvaju satiksmei;

2) tiks novērstas situācijas, ka transportlīdzekļi kreisā pagrieziena manevra veikšanai aizšķērso ceļu gan tramvajam, gan arī citām automašīnām;

3) atbrīvojot brauktuvi no ielu malās stāvošajām automašīnām, tiks paaugstināta braukšanas joslas caurlaides spēja un nodrošināta autotransporta plūsma pa braukšanas joslu; stāvošo automašīnu apbraukšanai autovadītājiem nebūs jābrauc pa tramvaja sliedēm.

Satiksmes organizācija tiks pārskatīta tajās vietās, kur pēc SIA Rīgas satiksme sniegtās informācijas sastrēgumi kavē tramvaju kustību.

Kā informēja SIA Rīgas satiksme Pārvadājumu direktors Jānis Dziedātājs, daudzviet pilsētā sastrēgumu dēļ tiek kavēta tramvaju kustība no 10 līdz pat 30 minūtēm.

Šā gada 1. oktobrī deviņās Eiropas valstīs ieviestā elektroniskā eirovinjete pirmajos tās darbības mēnešos pierādījusi savu augsto efektivitāti – pārdots 1.5 miljons eirovinješu.

Kopējais apgrozījums pirmajos divos eirovinjetes pārdošanas mēnešos bija vairāk nekā 30 miljoni eiro. Tādā veidā jaunā elektroniskā eirovinjete ir sevi pierādījusi kā lietotājam draudzīga augstākā līmeņa ceļu nodevu iekasēšanas sistēma.

Šo jauno efektīvo ceļu nodevu iekasēšanas sistēmu, kas ir pirmā vienotā ceļu nodevu iekasēšanas sistēma ne tikai deviņās valstīs Eiropā, bet arī visā pasaulē, izveidoja viens no vadošajiem Eiropas pakalpojumu sniedzējiem ceļu nodevu iekasēšanas jomā - AGES.

Elektroniskā eirovinjete ir izveidota, par pamatu ņemot tās priekšgājēju – standarta papīra vinjeti. "Būtiskākā atšķirība ir tās autorizācijas veids: agrāk eirovinjete bija dokuments papīra veidā, taču jaunās eirovinjetes darbība balstās uz elektroniski uzglabātām izmantošanas tiesībām, tādēļ papīra dokumentu izmantošana vairs nav nepieciešama un vadītājam nav jāsatraucas par uzlīmes līmēšanu logā vai vinjetes dokumentu vadāšanu sev līdzi. Šāda vinjetes iegādes sistēmas attīstība ir tikpat nozīmīga kā iespēja skaidras naudas vietā norēķināties ar maksājuma karti," stāsta AGES Produktu pārvaldības nodaļas vadītājs Dr. Ludgers Linnemans.

Analizējot elektroenerģijas vairumtirgus rādītājus februārī, Valters Kalme, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Enerģētikas departamenta Elektroenerģijas nodaļas vadītājs, secina, ka Zviedrijas-Lietuvas kabelis NordBalt atstājis ietekmi uz elektroenerģijas cenām Latvijā – februārī elektroenerģijas biržas nākamās dienas ik-stundas cenas bija ievērojami zemākas nekā tās bija janvārī, informē SPRK.

Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai un Elektroenerģijas tirgus likumam viens no regulatora uzdevumiem ir elektroenerģijas vairumtirgus uzraudzība. Regulators analizē elektroenerģijas nākamās dienas biržas ik-stundas cenas un vidējās cenas.

Latvijā un Lietuvā 2016.gada februārī vidējā (aritmētiskā) cena bija 29,65 EUR/MWh, kas ir ievērojami zemāka cena nekā janvārī (Latvijā janvārī - 50,01 EUR/MWh). Kā viens no iemesliem ir jāatzīmē lētākas elektroenerģijas plūsma pa NordBalt kabeli no Zviedrijas uz Lietuvu – jaunais 700MW līdzstrāvas kabelis, kas savieno Zviedriju un Lietuvu ir darbā no 18.februāra, norāda Valters Kalme, piebilstot, ka kabelis tika testēts 2015.gada decembrī, taču šogad janvārī bija slēgts avārijas remonta dēļ.

Arī Rīgas vicemēram Almeram Ludvikam ir radušās idejas, kā varētu risināt sastrēgumu problēmu Rīgā. Uzzini, kādas tās ir, un izsaki savu viedokli!

Atgriežoties no darba vizītes Briselē, A. Ludviks (LPP/LC) secinājis, ka Rīga sastrēguma risināšanā varētu mācīties no vairāku Eiropas un pasaules pilsētu prakses, kad intensīvas satiksmes periodos uz ielu krustojumiem tiek izlikti satiksmes kustības regulētāji. Kā novērojis vicemērs, šādā veidā sastrēgumu problēma tiek risināta gan Briselē, gan Pekinā - regulētājs ātri reaģē uz situāciju un veicina vienmērīgu transporta plūsmu ielu krustojumos.

A. Ludviks norāda: "Kas notiek kritiskās sastrēguma situācijās? Braucēji mēģina pārbraukt krustojumu pie sarkanās gaismas, taču tālāk netiek, jo priekšā jau ir izveidojusies rinda. Tā rezultātā tiek nobloķēts krustojums. Tikai ar sodīšanu to atrisināt nevar. Lielajās pilsētās satiksmes regulētāji joprojām ir viens no plaši pielietotiem risinājumiem un palīdz organizēt satiksmes plūsmu kritiskajās sastrēguma stundās. Protams, ir jādomā par regulētāju drošību intensīvajā satiksmē, taču uzskatu, ka šis risinājuma variants Rīgai būtu jāapsver."

Polijas lauksaimnieki piektdien sākuši daļēji bloķēt autoceļu uz Lietuvas un Polijas robežas, taču satiksmes sastrēgumu nav, notikuma vietā novēroja ziņu aģentūra BNS.

Kalvarijas-Budzisko robežkontroles punktā tiek pārbaudītas no Lietuvas izbraucošās kravas automašīnas. Tās tiek novirzītas uz atsevišķu joslu, bet tās, kuras izraisa aizdomas, tiek nosūtītas uz īpašu vietu, kur tās pārbauda amatpersonas.

Aptuveni 30-40 protestētāju vēro, kā poļu policisti, muitas un autotransporta inspektori pārbauda autofurgonu dokumentus. Pārbaude ilgst līdz piecām minūtēm.

Pagaidām neviena kravas automobilis nav aizturēts.

Uz ceļa nav sastrēgumu, automašīnas var brīvi pārvietoties.

Viens no protesta organizētājiem Karols Pečiņskis norādīja, ka protestētāju nolūks nav bloķēt satiksmi, bet gan pievērst uzmanību lauksaimniecības nozares problēmām. Vinš teica, ka šis ir jauns protesta veids, ko poļi līdz šim nav izmantojuši.

Maskavas vadība pieņēmusi lēmumu, ka lielo sastrēgumu dēļ iebraukšana pilsētā būs par maksu, ziņo avoti.

Kāds Maskavas pašvaldībai pietuvināts avots norāda, ka diskusijas par šo lēmumu norisinājušās pēdējos mēnešus. Tajās piedalījušies par transportu atbildīgie valdības speciālisti un prezidenta administrācijas pārstāvji.

Braukšana pa Maskavas apvedceļu un trešo transporta apli autovadītājiem izmaksās aptuveni 200 rubļus (3,2 eiro). Avotiem gan neesot informācijas, kad šī maksa par iebraukšanu Maskavā tiks ieviesta. Tas var notikt vai nu 2015.gada martā, vai augustā.

Maskavas vadība varētu paziņot par sabiedrisko apspriedi jau decembrī, jo tieši šajā mēnesī pieaug sastrēgumu skaits, kas vēl vairāk apstiprina nepieciešamību pēc iebraukšanas maksas.

Rīgas domes koalīcijas partneru tikšanās laikā Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dinevičs (LSDSP) piedāvājis savus ieteikumus tūlītējai Rīgas pilsētas satiksmes sastrēgumu problēmu risināšanai, informēja Rīgas dome. Uzzini, kādi tie ir, un izsaki savu viedokli!

"Jāapzinās, ka Rīga jau tagad ir un būs metropole. Ir jāsāk iedalīt pilsētas dzīvi divos režīmos - dienas un nakts. Nakts stundas būtu piemērotākās tiem darbiem, kuri šobrīd traucē satiksmi dienā," ierosina vicemērs, proti, "atkritumus izvest nakts stundās, t.i. no plkst. 23.00 līdz 5.00, lai atslogotu ielas no atkritumu apsaimniekotāju transportlīdzekļiem. Arī preču piegāde veikaliem un bāzēm būtu jāveic nakts stundās. Nakts darbalaiks būtu jāattiecina arī uz ce��u remonta veicējiem," uzsver J.Dinevičs, kā labu piemēru minot, šovasar 11.Novembra krastmalā veiktos remontdarbus.

Pastāv bažas par nepilnībām Rīgas domes lēmumu noformēšanā, kas var novest pie tiesvedībām. Tā intervijā Db pauž jaunieceltā Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Sarmīte Pīka.

Kādus redzat sava darba galvenos uzdevumus, prioritātes, strādājot šajā amatā?

Kaut ko izdomāt no jauna būs ļoti grūti. Faktiski man būs jāīsteno Tautas partijas programma — tāda, kāda tā bija, uzsakot darbuu šim domes sasaukumam. Iepriekšējais komitejas vadītājs Krastiņa kungs, manuprāt, ļoti veiksmīgi šo darbu ir uzsācis, un mans uzdevums ir atrast kaut kādas nepilnības, bet turpināt iesākto. Attīstības departamenta darbam nevajadzētu būt saistītam ar vēlēšanām un tamlīdzīgām lietām. Komitejai ir kontroles funkcija, bet departamenta darbs ir nepārtraukts.

Lielā sniega dēļ pārtikas produktu piegādes veikaliem kavējas pavisam nedaudz.

To sarunā ar Db atzīst lielāko mazumtirdzniecības ķēžu pārstāvji. SIA Rimi Latvia mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa pēc sazināšanās ar atbildīgajām struktūrvienībām pavēstīja, ka vairāk vai mazāk viss norit kā plānots, tiesa, atsevišķiem veikaliem nedaudz kavējas preču piegādes. Viņa paredz, ka vairāk problēmu vakarā varētu rasties tām automašīnām, kas izbraukušas no rīta, jo lielo sastrēgumu dēļ kavēšanās laiks var palielināties.

Savukārt SIA Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš sacīja, ka lielu problēmu sniega un sastrēgumu dēļ neesot, taču transporta mašīnas nedaudz kavējas. Viņš gan nedomā, ka vakara pusē varētu rasties lielākas problēmas, jo sniegs jau vairs nesniegot.

Šī gada 6 mēnešos Linstow Center Management (LCM) apsaimniekotie tirdzniecības centri (TC) Alfa, Mols, Origo, Dole un Galerija Centrs uzrādījuši apgrozījuma pieaugumu 5.4% apmērā salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn. Kopumā LCM tirdzniecības centros iedzīvotāji pirmajā pusgadā iztērējuši 134 miljonus latu.

„Būtībā apgrozījuma tendences LCM apsaimniekotajos tirdzniecības centros atspoguļo to, kas notiek Latvijas ekonomikā kopumā. Latvijā mazumtirdzniecības pieauguma tempi krītas - janvārī, martā un maijā pat ir uzrādījuši negatīvu pieaugumu līdz mīnus 5% apmērā. Savukārt Linstow apsaimniekotajos tirdzniecības centros vērojama stabila attīstība, neliels apgrozījuma pieaugums un stabila apmeklētāju plūsma. Precēm, kuras nav pirmās nepieciešamības preces, samazinās vai krītas pieauguma tempi - piemēram, mēbelēm, juvelierizstrādājumiem, elektroprecēm, ēdināšanas pakalpojumiem. Stabils apgrozījuma pieaugums vērojams pārtikas precēm, kas pamatā skaidrojams ar augstu inflāciju. Līdz ar to, citas preces pircēji izvēlas piesardzīgāk. Šī gada 6 mēnešos nedaudz palielinājies arī pārtikas preču īpatsvars kopējā LCM apsaimniekoto tirdzniecības centru apgrozījumā," norāda Evija Majevska, LCM tirdzniecības centru komercdirektore.

Navigācijas un GPS sistēmu ražotājs TomTom apkopo datus no lietotājiem visā pasaulē, lai izveidotu satiksmes indeksu, kurš uzrāda satiksmes sastrēgumus pilsētās.

Indekss mēra automašīnas pārvietošanās laiku dienas laikā un sastrēgumu periodos, salīdzinot ar periodiem, kad nav sastrēgumu. Starpība tiek izteikta kā vidējais procentu pieaugums braucienu laikā. Tā, piemēram, autovadītājam Dublinā sastrēguma brīdī ceļā nāksies pavadīt par 35% vairāk nekā brīvajos periodos. Visi dati tiek balstīti uz GPS mērījumiem.

Galerijā augstāk iespējams apskatīt, kurās pilsētās sastrēgumos nākas pavadīt ilgāko laiku.

#1/10

10. Dublina

Procentuāli, par cik paildzinās brauciens, pārvietojoties sastrēguma laikā: 35%
Laiks, ko nākas papildus pavadīt sastrēgumā, uz katru brauciena stundu: 43 minūtes
Sastrēgumos papildus iztērētais laiks gadā: 96 stundas

Foto: Reuters/Scanpix

#2/10

9. Losandželosa

Procentuāli, par cik paildzinās brauciens, pārvietojoties sastrēguma laikā: 36%
Laika starpība, ko nākas papildus pavadīt sastrēgumā, uz katru brauciena stundu: 39 minūtes
Sastrēgumos papildus iztērētais laiks gadā: 90 stundas

Foto: Freeimages

#3/10

8. Roma

Procentuāli, par cik paildzinās brauciens, pārvietojoties sastrēguma laikā: 37%
Laiks, ko nākas papildus pavadīt sastrēgumā, uz katru brauciena stundu: 40 minūtes
Sastrēgumos papildus iztērētais laiks gadā: 92 stundas

Foto: Freeimages

#4/10

7. Varšava

Procentuāli, par cik paildzinās brauciens, pārvietojoties sastrēguma laikā: 39%
Laiks, ko nākas papildus pavadīt sastrēgumā, uz katru brauciena stundu: 43 minūtes
Sastrēgumos papildus iztērētais laiks gadā: 96 stundas

Foto: Freeimages

#5/10

6. Palermo

Procentuāli, par cik paildzinās brauciens, pārvietojoties sastrēguma laikā: 39%
Laiks, ko nākas papildus pavadīt sastrēgumā, uz katru brauciena stundu: 37 minūtes
Sastrēgumos papildus iztērētais laiks gadā: 87 stundas

Foto: Freeimages

#6/10

5. Sanpaulu

Procentuāli, par cik paildzinās brauciens, pārvietojoties sastrēguma laikā: 46%
Laiks, ko nākas papildus pavadīt sastrēgumā, uz katru brauciena stundu: 48 minūtes
Sastrēgumos papildus iztērētais laiks gadā: 102 stundas

Foto: Freeimages

#7/10

4. Mehiko

Procentuāli, par cik paildzinās brauciens, pārvietojoties sastrēguma laikā: 54%
Laiks, ko nākas papildus pavadīt sastrēgumā, uz katru brauciena stundu: 53 minūtes
Sastrēgumos papildus iztērētais laiks gadā: 107 stundas

Foto: Freeimages

#8/10

3. Riodeženeiro

Procentuāli, par cik paildzinās brauciens, pārvietojoties sastrēguma laikā: 55%
Laiks, ko nākas papildus pavadīt sastrēgumā, uz katru brauciena stundu: 59 minūtes
Sastrēgumos papildus iztērētais laiks gadā: 114 stundas

Foto: Reuters/Scanpix

#9/10

2. Stambula

Procentuāli, par cik paildzinās brauciens, pārvietojoties sastrēguma laikā: 62%
Laiks, ko nākas papildus pavadīt sastrēgumā, uz katru brauciena stundu: 66 minūtes
Sastrēgumos papildus iztērētais laiks gadā: 120 stundas

Foto: Freeimages

#10/10

1. Maskava

Procentuāli, par cik paildzinās brauciens, pārvietojoties sastrēguma laikā: 74%
Laiks, ko nākas papildus pavadīt sastrēgumā, uz katru brauciena stundu: 76 minūtes
Sastrēgumos papildus iztērētais laiks gadā: 128 stundas

Foto: Reuters/Scanpix

Skatīties pārējos attēlus

Satiksme pilsētās ir aizvien pieaugoša problēma visā pasaulē, ar kuru katrā pilsētā sadzīvo vai cīnās pēc saviem ieskatiem.

Dažas pilsētas jau veikušas pasākumus, lai mazinātu sastrēgumus. Tā, piemēram, Londonā kopš 23.oktobra videi īpaši nedraudzīgu automašīnu vadītājiem darbdienās par iebraukšanu pilsētas centrā jāmaksā papildu desmit sterliņu mārciņu (11,2 eiro) nodeva, ko Lielbritānija ieviesusi ar mērķi uzlabot gaisa kvalitāti vienā no Eiropas piesārņotākajām pilsētām.

Līdz šim visi autovadītāji par iebraukšanu Londonas centrā jau maksāja 11,5 mārciņas, un tā ir daļa no sastrēgumu apkarošanas stratēģijas.

Navigācijas un kartēšanas uzņēmums TomTom sarindojis Eiropas pilsētas, kurās, viņuprāt, ir vissliktākā satiksme. Veidojot, šo sarakstu deviņu gadu garumā, uzņēmums ņēma vērā dažādus parametrus, tostarp sastrēgumu punktu skaitu, kas pārsniedza 100, vēsta Business Insider.

Lai mazinātu sastrēgumus Rīgā, domes vadība rosina sašaurināt pārāk platās ietves, bet uzņēmēji uzskata, ka tas varētu būt dārgs, bet neefektīvs risinājums.

Ideju par ietvju sašaurināšanu vairākkārt izteicis Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ārgalis. Domes Satiksmes departamentā gan valda viedoklis, ka ietvju sašaurināšanu nevar uzskatīt par universālu problēmas risināšanas līdzekli. Savukārt uzņēmēji norāda, ka nepieciešams domāt par citiem risinājumiem transporta kustības uzlabošanai.

Andris Ārgalis jau vairākkārt presei izteicies par nepieciešamību paplašināt ielu brauktuves uz ietvju rēķina, Db apliecināja vicemēra preses sekretāre Anna Kononova. Piemēram, viņš uzskata, ka pārāk plata ietve ir Krišjāņa Valdemāra ielā. Vicemērs arī paudis iniciatīvu ierīkot sabiedriskā transporta apstāšanās «kabatas».

Sakarā ar iespaidīgo ledus sastrēgumu Daugavā Nīcgales pagasta teritorijā palu situācija Daugavpils novadā pasliktinās, atzīst Daugavpils novada domes izpilddirektores vietnieks Aleksandrs Aizbalts.

Vietējie iedzīvotāji zina stāstīt, ka tik iespaidīgu ledus sastrēgumu neatceras redzējuši vismaz pēdējos 45 gadus.

Kārtējo reizi norādot uz glābšanas dienestu bezdarbību, Aizbalts brīdināja Līvānu un Jēkabpils iedzīvotājus sagatavoties pamatīgam ūdens līmeņa pieaugumam Daugavā pēc tam, kad ledus sastrēgums tiks pārrauts un milzīgās ūdens un ledus masas dosies lejup pa upi.

Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Latgales brigāde noraida, ka dienests ar tā rīcībā esošo tehniku un tehnoloģijām faktiski nav spējīgs jelkādā veidā ietekmēt palu gaitu.

Patlaban neviens - ne VUGD, ne Nacionālie bruņotie spēki - neuzņemsies atbildību sastrēguma vietā sūtīt uz ledus cilvēkus, lai tur novietotu spridzekļus, kuriem eksplodējot sastrēgums, iespējams, izkustētos, jo nav iespējams prognozēt ledus kustību sastrēguma vietā. Ledus pēkšņa izkustēšanās var izraisīt traģēdiju, saspiežot uz tā esošos cilvēkus, skaidroja dienestā.

Slēgtā Augusta Deglava ielas pārvada apkārtnē un citviet pilsētā piektdienas rītā izveidojušies sastrēgumi, liecina informācija mājaslapā «Balticmaps.eu».

Ar sastrēgumu jārēķinās uz Jorģa Zemitāna tilta un uz to vedošās Ieriķu ielas, virzienā uz centru. Sastrēgums izveidojies arī uz netālu esošās Vaidavas ielas.

Tāpat sastrēgums ir uz Gustava Zemgala gatves, virzienā uz Gaisa tiltu. Arī uz Brīvības gatves pirms tilta jārēķinās ar ilgāku gaidīšanu. Arī Piedrujas un Vestienas ielās netālu no Deglava pārvada ir sastrēgumi.

Sastrēgums virzienā uz centru ir uz Vanšu tilta. Arī Lielirbes un Kalnciema ielās, kas ved uz tiltu, izveidojies sastrēgums.

Pārdaugavā apgrūtināta satiksme ir arī Jūrmalas gatvē un tai tuvumā esošajās ielās, kā arī Daugavgrīvas ielā. Tāpat arī Kārļa Ulmaņa gatvē.

Ar vismaz 15 minūšu caurbraukšanas laiku jārēķinās Mūkusalas ielā, virzienā uz centru.

8,7 miljonus eiro vērtais brīvo stāvvietu atrašanas projekts paredz arī satiksmes plūsmas un CO2 līmeņa monitoringu galvaspilsētā

Rīgas pašvaldība plāno iesaistīties Eiropas Savienības vides un klimata pasākumu programmas LIFE finansētajā projektā Viedo pilsētu tehnoloģiju resursu efektīvai izmantošanai un vides kvalitātes uzlabošanai, lai mazinātu sastrēgumus galvaspilsētā un samazinātu gaisa piesārņojumu, teikts publiski pieejamajos dokumentos.

Kopējais projekta budžets plānots 8,68 mlj. eiro, un to veido Eiropas Savienības vides un klimata pasākumu programmas LIFE līdzekļi 5,21 mlj. eiro, valsts budžeta finansējums 2,48 mlj. eiro un projekta partneru pašu līdzekļi 989,45 tūkst. eiro apmērā. Šobrīd projekts tiek iesniegts attiecīgajās Eiropas Savienības institūcijās, tomēr atbilde varētu būt zināma tikai nākamā gada pavasarī.