Rīgas vicemērs Almers Ludviks rosina ierobežot pornogrāfijas demonstrēšanu skolu, baznīcu tuvumā un Vecrīgā.

Rīgas vicemērs Almers Ludviks (LPP/LC) uzskata, ka pašreiz topošie Rīgas domes saistošie noteikumi par darbības atļauju izsniegšanu iestādēm, kas nodarbojas ar pornogrāfiska rakstura materiālu tirdzniecību un demonstrēšanu ir pārāk vispārīgi. A. Ludviks aicina konkretizēt noteikumus un noteikt stingrākus ierobežojumus šāda rakstura vietām Rīgā tieši izglītības iestāžu un baznīcu tuvumā, kā arī paredzēt stingrākus nosacījumus šo iestāžu darbībai Vecrīgā, informēja Rīgas dome.

A. Ludviks atzīst, ka alternatīvs risinājums būtu ierobežot jebkāda veida reklāmas – izkārtnes un uzrakstus, kas liecinātu, ka konkrētajā vietā darbojas intīmpreču veikals vai erotikas salons. Pašreiz šādu iestāžu fasādi un logus nekautrīgi rotā reklāmas aicinājumi par ''jaunākajiem erotiskajiem piedāvājumiem”, ''jaunām video kabīnēm” un tamlīdzīgi. Vicemērs uzskata, ka ''īpaši skolu un baznīcu tuvumā tas nebūtu pieļaujams, jo negatīvi ietekmē bērnu, jauniešu un visas sabiedrības morāli”.

„Rīgas domes Mārketinga nodaļas budžets jāoptimizē par 50%”, uzskata Rīga domes priekšsēdētāja vietnieks Almers Ludviks (LPP/LC). Mārketinga nodaļas budžets šogad, sastāda 719 584 latus, savukārt 2009. gadā mārketinga nodaļa plāno tērēt 669 580 latus, kas ir par 7% jeb 50 000 latiem mazāk.

Ludviks: Mārketinga nodaļas budžets jāoptimizēSekojot A. Ludvika jūlijā parakstītajam rīkojumam par budžeta optimizāciju, Ārlietu pārvalde, kuras ietvaros darbojas arī Mārketinga nodaļa, iesniedza savu redzējumu par tēriņu samazinājumu. Vicemērs norāda, ka Mārketinga nodaļas priekšlikums budžeta optimizācijai 7% jeb 50 000 latu apmērā šī brīža apstākļos nav apmierinošs, Db.lv informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

„Mārketingam, protams, ir nozīmīga loma jebkura uzņēmuma vai organizācijas komunikācijā un attīstībā, taču ekonomisko grūtību apstākļos, ja vien mārketings nav organizācijas pamatdarbība, tas vērtējams kā papildus izdevumi jeb ekstra, ko nākas ierobežot,” norāda A. Ludviks.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Tiek veidots nodibinājums Iniciatīva Autovadītāji pret sastrēgumiem, kas cīnīšoties par visu autovadītāju interesēm, "pretstatā pašreizējai pašvaldības politikai, kas sastrēgumu problēmas risinājumu redz vienīgi sabiedriskā transporta attīstībā, ignorējot privātā transporta īpašnieku intereses", informēja nodibinājuma veidotāji.

"Mēs uzskatām, ka pašvaldības plānoto soļu realizēšana – nepārdomāta jaunu sabiedriskā transporta joslu ieviešana, kas traucē kopējai satiksmes plūsmai, aizliegums braukt pa tramvaja sliedēm un citi soļi - radīs katastrofālu sastrēguma situāciju Rīgā, kuras dēļ būs spiests stāvēt arī sabiedriskais transports.

Galvenajam principam cīņā ar sastrēgumiem jābūt maksimālai auto caurplūsmas spējas palielināšanai konkrētās vietās un pilsētā kopumā. Mēs redzam pretējo politiku," akcentē dibinātāji.

Iniciatīva Autovadītāji pret sastrēgumiem vākšot parakstus, lai tiktu apturēti Rīgas satiksmes "organizatoru" destruktīvie soļi, ko esot nepareizi saukt par soļiem pret sastrēgumiem, bet gluži otrādi.

Rīgas domes vicemēriem šodien Rīgas mēram Jānim Birkam bija jāiesniedz konkrēti priekšlikumi izdevumu samazināšanai nākamajā gadā, tomēr izskanējušās idejas bija diametrāli atšķirīgas, līdz ar to nekas konkrēts pagaidām nav zināms.

Sākotnēji J. Birks bija uzdevis sagatavot priekšlikumus par to, kā varētu samazināt izdevumus nozaru departamentos. Vicemērs Jānis Dinevičs ierosināja apvienot Vides un Komunālo departamentu, tādējādi atbrīvojot apmēram 30 darbiniekus, varēšot ietaupīt apmēram pusmiljonu latu.

Savukārt Rīgas domes vicemērs Almers Ludviks Db pastāstīja, ka īsti neredz jēgu darbinieku samazināšanai departamentos, bet drīzāk būtu jāatbrīvo administratīvos domes darbiniekus, piemēram, juristus, grāmatvežus un finansistus, jo to skaits visā Rīgas domē esot pārlieku liels. Viņš norādīja, ka, piemēram, Rīgas domes finansistu pienākumus varētu pildīt Finanšu departaments.

7. septembrī, Rīgas vicemērs Almers Ludviks (LP/LCC) atklāja pirmo reģionālo sporta centru Sarkandaugavā, Ziemeļu rajonā. Atklājot centru, A. Ludviks simboliski aizdedzināja lāpu un pastaigas solī iemēģināja jauno centra skrejceļu.

Almers Ludviks savā runā uzsvēra: "Mums ir talantīga, aktīva jaunā paaudze, kas spējīga uz augstiem sasniegumiem. Patiesi ceru, ka centrā ieguldītie līdzekļi sevi attaisnos un tas godam kalpos ne tikai bērnu un jauniešu centra apmeklētājiem, Puškina liceja skolniekiem, bet visiem Sarkandaugavas iedzīvotājiem. Īpaši aicinu jauno centru izmantot jauniešiem un ģimenēm ar bērniem."

"Šis centrs ir pilotprojekts, kas tuvākajā laikā ļaus izvērtēt un secināt, cik veiksmīga ir centra darbībā, kāda ir tā noslodze, kādi ir ieguvumi un, kādi trūkumi. Tas būs labs pamats un atspēriena punkts, lai spriestu par nākamo centru būvniecību Rīgā," atzīmē Almers Ludviks.

Šodien, 3. septembrī, Rīgas vicemērs Almers Ludviks svinīga pasākuma laikā vēra A. Pumpura Rīgas 11. pamatskolas durvis Maskavas ielā 197. Jaunajam mācību gadam sākoties, Rīgas vicemērs pauž satraukumu par Pumpura skolas skolēnu drošību uz Maskavas ielas. Dodoties no un uz skolu, skolēniem vairākas reizes dienā var nāksies šķērsot ielas braucamo daļu, uz kuras nav nevienas ceļu satiksmes norādes. Jāatzīmē, ka otrā pusē ielai, Maskavas ielā 178, atrodas vēl viena mācību iestāde - Rīgas Lastādijas internātvidusskola.

Almers Ludviks: "Pašlaik uz Maskavas ielas konkrētajā ceļa posmā nav ne ceļa zīmes, ne gājēju pārejas, ne guļošā policista", nemaz nerunājot par luksoforu. Uz ielas satiksme ir intensīva - pa to brauc tramvajs un komerctransports. Autovadītājiem nav nevienas zīmes, kas vēstītu, ka jābrauc uzmanīgāk." A. Ludviks aicina skolu vadību Rīgā pievērst pastiprinātu uzmanību skolnieku drošībai uz ceļa braucamās daļas skolu tuvumā.

A. Pumpura Rīgas 11. pamatskola tika atklāta pēc divu gadu ilgas rekonstrukcijas un tās remontā ieguldīti vairāk nekā 3 miljoni latu. Šogad mācības Pumpura pamatskolā uzsāk vairāk nekā 300 skolēnu.

Almers Ludviks: "Prieks, ka projekts, kas ir labs Rīgas domes un skolas vadības sadarbības piemērs, ir veiksmīgi noslēdzies. Skola būs ieguvums ne vien bērniem, mācībspēkiem un vecākiem, bet arī visai Maskavas priekšpilsētai, veicinās bērnu vispusīgu attīstību un veidos ap sevi tīru un sakoptu vidi."

Kamēr Rīgas domi plosa kaislības par sabrukušo koalīciju un jaunas veidošanu, vicemērs Almers Ludviks (LPP/LC) asi kritizējis domes Vides departamentu par laikā neuzstādītām tualetēm.

A.Ludviks uzsver, ka jau kopš šī gada sākuma, viņš kā par tūrisma jautājumiem atbildīgais vicemērs ir vairākkārt aicinājis atbildīgo Rīgas domes struktūrvienību laikus uzstādīt sabiedriskās tualetes, taču izpildes termiņi nesaprotamu iemeslu dēļ vairākkārt mainīti. Pēdējais termiņš bija 1. jūnijs, tomēr arī tas netika ievērots. A.Ludviks uzskata, ka šāda veida rīcības trūkums no Vides departamenta puses ir nopietns signāls, ka «konkrētais departaments nav spējis vai gribējis risināt tualešu jautājumu un tam ir nopietnas problēmas».

A.Ludviks izteicies, ka «situācija joprojām ir zem jebkādas kritikas. Cilvēkiem apmeklējot pilsētas centru, ir ļoti ierobežotas iespējas civilizēti nokārtot savas dabiskās vajadzības.»

Šodien, 21. novembrī, Rīgas domes oficiālās delegācijas ietvaros darba vizītē uz Maskavu devies Rīgas vicemērs A. Ludviks (LPP/LC). A. Ludviks plāno piedalīties Rīgas un Maskavas sadarbības koordinācijas grupas sēdē, lai pārrunātu un saskaņotu 2008. – 2009. gada sadarbības programmu, informēja Rīgas dome.

Abu pilsētu sadarbība nākamo divu gadu laikā paredzēta piecās jomās - tirdzniecības un ekonomikas, zinātnes un tehnikas, vidējās un mazās uzņēmējdarbības, humanitārajā un kultūras, kā arī administratīvajā jomā. Vicemērs uz kaimiņvalsts galvaspilsētu devies pēc Maskavas valdības uzaicinājuma un saskaņā ar Rīgas domes un Maskavas valdības 2001. gadā noslēgto vienošanos par sadarbību.

Konkrētas aktivitātes sadarbības plāna ietvaros abās pilsētās pašreiz ir izstrādes procesā un no Rīgas puses to veic Rīgas un Maskavas sadarbības koordinācijas grupa. Darba grupas sastāvā ir pārstāvji no Rīgas domes Ārlietu pārvaldes, Satiksmes departamenta, Kultūras departamenta, Attīstības departamenta, Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas, Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centra u.c. A.Ludviks ir Rīgas un Maskavas sadarbības koordinācijas darba grupas priekšsēdētājs.

Pat ja tiks atbalstīts opozīcijā esošā Jaunā laika piedāvājums samazināt to Rīgas pašvaldības uzņēmumu skaitu, kuriem būs padomes, neskartas paliks vairākas kompānijas, kuru padomēs šobrīd darbojas domes vadība un tai tuvu stāvošie, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tiesa, viņu maciņos nākamgad vajadzētu ieripot mazākas summas, jo, lai gan Rīgas dome lēmusi par 15 % samazināt atalgojumu tikai pilsētas vadībai un deputātiem, nevis tās uzņēmumu vadībai, nākamgad stājas spēkā vairāki likumi un likumu grozījumi, kuru mērķis ir «samazināt finansējuma apjoma atlīdzības izmaksai 15 % no kopējā institūcijai», kas attieksies uz visām valsts un pašvaldības iestādēm, aģentūrām, uzņēmumiem. Tas gan automātiski nenozīmē algu samazināšanu, jo atlīdzību veido arī prēmijas, naudas balvas, piemaksas, pabalsti, dodoties atvaļinājumā utt. Vairāki neoficiāli avoti Db gan ir izteikuši aizdomas - nav izslēgts, ka nauda, kas tiks ietaupīta, samazinot atlīdzību, darbiniekiem varētu tikt kompensēta savādāk, piemēram, ar jaunu dienesta auto. Īpaši tas varētu attiekties uz iestādēm un uzņēmumiem, kas netiek tieši finansētas no valsts vai pašvaldības budžeta.

Rīgas vicemērs A. Ludviks: „Līdzībās runājot, mūsu pilsēta ir kā līgava, par kuru precinieki dzirdējuši sliktas tenkas. Nevarētu teikt, ka tā ir gluži tikumīga mātes meita, bet pieredzējusi, skaista un gudra gan."

Rīgai ir lieliski resursi, labs potenciāls tūrisma attīstībai un ārvalstu viesu piesaistei – tāds ir viens no ārvalstu tūrisma ekspertu atzinumiem, ar ko iepazinās Rīgas vicemērs A. Ludviks (LPP/LC). Tieši bagātais kultūras mantojums, radoša pieeja uzņēmējdarbībai, pilsētas tuvums lidostai, tīrība un drošība esot Rīgas tūrisma stiprās puses.

Ar Rīgas domes finansiālo atbalstu uz Rīgu no 23. – 30. septembrim tika uzaicināti 160 ārvalstu tūrisma eksperti no 26 valstīm - tūrisma izglītības iestāžu pasniedzēji, pētnieki, pašvaldību pārstāvji, lai izvērtētu pilsētas tūrisma produktu piedāvājuma un servisu kvalitāti mūsu pilsētā un tuvākajos reģionos. Vērtējums ataino Rīgas stiprās puses, trūkumus, kā arī iespējas.

Lai risinātu situāciju, kad vecāki saņem atšķirīgu finansējumu par pirmsskolas vecuma bērnu, Rīgas vicemērs Almers Ludviks (LPP/LC) uzdevis Izglītības, jaunatnes un sporta departamentam izstrādāt priekšlikumu par ikmēneša pabalsta palielināšanu līdz 100 latiem visiem tiem vecākiem, kuru bērns netiek nodrošināts ar vietu Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē.

Priekšlikums Rīgas domes noteiktajā kārtībā tiks virzīts 2009. gada budžeta projektam, Db.lv informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

„Kompensācijai par bērna nenodrošināšanu ar vietu pirmsskolas izglītības iestādē visiem nodokļu maksātājiem Rīgā jābūt vienādai. Situācija pašlaik ir netaisnīga – pašvaldība par dažiem bērniem maksā 123 latus, par citiem 50 latus vai 30 latus. No vecāku viedokļa, tajā nav loģikas. Situācija ir jālabo. Rīgai bērni ir vajadzīgi, un pašvaldībai jānodrošina līdzvērtīgs finansiālais atbalsts visiem Rīgas pašvaldībā dzīvojošiem bērniem,” deklarē A. Ludviks.

“Attiecībā uz finansēm jābūt stingam vienlīdzības principam. Tas nozīmē, ka jau sākot ar 2009. gada 1. janvāri vecākiem, kuru bērniem nav nodrošināta vieta pašvaldības izglītības iestādēs, būtu iespēja saņemt pabalstu 100 latu apmērā. Turklāt arī tiem vecākiem, kuru bērni apmeklē privātos bērnudārzus. Šī iecere jāveic komplektā ar grozījumiem attiecīgajos Rīgas domes saistošajos noteikumos,” uzsver vicemērs.

Trīsdesmit četri Rīgas domes deputāti uzskata, ka gan sabiedrības, gan piketētāju drošība ir apdraudēta atļautā geju praida dēļ, tāpēc pieprasa sasaukt atkārtotu Sapulču, gājienu un piketu rīkošanai iesniegto pieteikumu izskatīšanas komisijas sēdi.

„Uzsveru, vēstulē pieprasīts atkārtoti sasaukt komisiju un atcelt komisijas pieņemto saskaņojumu 16.05.09 pieteiktajam gājienam Rīgas ielās un pulcēšanos Vērmanes dārzā, pamatojoties uz reālu sabiedrības drošības un tikumības apdraudējumu pilsētā”, vēstulē komisijas vadītājam un domes izpilddirektoram Andrim Grīnbergam norāda Rīgas vicemērs Almers Ludviks (LPP/LC).

Vēstulē atgādināts, ka likumā Par pašvaldībām teikts, ka pašvaldībai ir pienākums „piedalīties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, apkarot žūpību un netiklību”. Savukārt Satversmes 110. pantā minēts, ka „Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.” Komisijā pieņemtais lēmums ir pretrunā ne tikai ar iepriekšminētajiem normatīvajiem aktiem, bet arī ar rīdzinieku interesēm, kuras tie pauduši iesūtītajās vēstulēs pret praida gājienu un sapulces rīkošanu Rīgā, izteicies A.Ludviks.

Rīgas domes un valsts institūciju tikšanās laikā lemts par iespējām apkarot tūristu apkrāpšanas gadījumus Vecrīgā. Apspriestais rīcības plāns paredz izstrādāt "uzņēmējdarbību ierobežojošu mehānismu" tām izklaides vietām, par kurām Valsts policija regulāri saņem iesniegumus par negodīgu rīcību attiecībā pret ārvalstniekiem.

Tāpat atbalstīta ideja izstrādāt vienotu informatīvu materiālu par apkrāpšanas riskiem, kas tiktu izplatīts caur visiem attiecīgajiem valsts un pašvaldības rīcībā esošajiem komunikāciju kanāliem. Ekonomikas ministrijas Ārējo ekonomisko attiecību un tirdzniecības politikas departamenta direktora vietniece Marina Paņkova norādīja, ka pašlaik ministrija izvērtē, kādas izmaiņas būtu nepieciešamas normatīvajā bāzē, lai noteiktu stingrākus ierobežojumus uzņēmējiem, par kuriem Valsts policija saņem sūdzības.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Almers Ludviks solījis, ka pašvaldība turpmāk pievērsīs vēl lielāku uzmanību tūristu informēšanai par drošības jautājumiem. Jau šobrīd Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centrs sadarbībā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūru izstrādā materiālu, lai ievietotu visās attiecīgajās mājas lapās, izplatītu viesnīcās un caur citiem attiecīgiem informācijas kanāliem. A.Ludviks arī noraidījis pārmetumus par domes bezdarbību krāpšanas gadījumu izskaušanā. "Izskanējušie apgalvojumi, ka Rīgas dome it kā neko nedarot krāpšanas jautājumu risināšanā nav pamatots, drīzāk - absurds. Ja mēs vēlamies vienkāršot problēmu un atrast kādu neizdarīgo, tad apkrāpšanas problēmu risināšana, vai tie būtu vietējie iedzīvotāji, vai tūristi, ir primāri Valsts policijas kompetence, kas ir Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Jo, pirmkārt, pašvaldība nereglamentē krogu un kafejnīcu darbību! Otrkārt, Pašvaldības policija regulāri veic reidus Vecrīgā, seko līdzi kārtībai uz ielas un ziņo Valsts policijai. Tieši Valsts policija ir atbildīga par šādu incidentu risināšanu. Taču novelt problēmu uz Valsts policiju būtu tikpat bezatbildīgi un neloģiski kā uz Rīgas domi. Jo ir skaidrs, ka katra puse godprātīgi un maksimāli savu pilnvaru robežās veic visus pasākumus un rezultātu var panākt tikai sadarbojoties,” tā A. Ludviks.

Rīgas pilsētas vicemērs Almers Ludviks (LPP/LC) no darba vizītes Ķīnā atgriezies ar jauniem sadarbības kontaktiem izglītības jomā. Pekinas Normal Universitātes vadība, pēc A. Ludvika uzstāšanās, paudusi vēlmi sadarboties ar kādu no Latvijas augstskolām.

Pekinas Normal Universitāte Ķīnā ir viena no vecākajām un lielākajām mācību iestādēm. Universitātes vadība izteikusi priekšlikumu uzaicināt kādu no Latvijas mācībspēkiem informācijas tehnoloģiju jomā kā vieslektoru. Savukārt, Universitātes starptautiskais departaments būtu ieinteresēts noslēgt vienošanos ar kādu no augstskolām par studentu apmaiņas programmu. A. Ludviks jau tuvākajā laikā izsūtīs informāciju visām Latvijas augstskolām, kā arī informēs Izglītības ministriju.

25. septembrī A. Ludviks darba vizītes ietvaros viesojās Pekinas Normal Universitātē, kur augstskolas studentiem un universitātes vadībai sniedza prezentāciju par Rīgu.

Šonedēļ Līvu laukumā, Vecrīgā tiek uzstādīta jauna, konteinera tipa sabiedriskā tualete, ko plānots atvērt 15. februārī. Lai noskaidrotu situāciju ar pārējo tualešu būvniecību pilsētas centrā pirms tūrisma sezonas sākšanās, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Almers Ludviks (LPP/LC) tikās ar Rīgas domes Vides departamenta pārvaldes vadītāju Uldi Petrēvicu, liecina sniegtā informācija medijiem.

"Tualešu būvniecībai Rīgas centrā ir gara vēsture; tā kļuvusi gluži vai par teiksmainu mītu, kas sagādā pamatīgas neērtības ceļotājiem. Tādēļ apsveicami, ka Vecrīgas centrā būs jauna funkcionāla tualete; tas ir pirmais reālais solis un būs patīkams pārsteigums mūsu pilsētas viesiem,” atzīmējis A. Ludviks.

Vides departamenta atbildīgā persona līdzšinējo kavēšanos tualešu uzstādīšanā skaidroja ar tehniskiem iemesliem. U. Petrēvics solīja, ka līdz šā gada 1. jūnijam Vecrīgā tiks uzstādītas un darbosies vēl trīs sabiedriskās tualetes – 11. novembra krastmalā zaļajā zonā pie krustojuma ar Poļu gāti, Kungu ielā pie Svaru ielas un 11. novembra krastmalā zaļajā zonā pie krustojuma ar Bīskapa gāti. Šobrīd Vides departaments veic apsaimniekošanas pretendentu piedāvājuma izvērtēšanu uzstādāmo tualešu nomai un apkalpošanai.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Interjera un mēbeļu salona SBA Idejas mājai tīkla stratēģiskais uzdevums nākamajos trīs gados – kļūt par Latvijas tirgus līderi mājas komplekso risinājumu pārdošanas jomā, Db.lv informēja SBA Idejas mājai reģionālais vadītājs Algaudas Martinka.

Slēgtā akciju sabiedrība Klaipėdos baldų prekyba, kurai pieder SBA Idejas mājai dekoru un mēbeļu salonu tīkls, ietilpst lietuviešu koncernā SBA, kura īpašumā ir mēbeļu rūpnīcas Lietuvā - Kauno baldai, Karigė, Šilutės baldai, Akmena, Visagino linija, Germanika, Baldutura, kā arī fabrika Novo Mebel Krievijā. SBA Idejas mājai salonu tīklam pieder ekskluzīvas tiesības pārdot SBA mēbeļu grupas izstrādājumus, un tas arī importē interjera aksusuārus un mēbeles no Dānijas, Itālijas, Beļģijas, Francijas, Turcijas, Polijas, Malaizijas un citām valstīm.

Dabas draugiem, medniekiem, mežiniekiem un citiem tiks prezentētas Latvijā darinātas sniega kurpes.

Līdzīgi kā slēpes, sniega kurpes ir pārvietošanās līdzeklis sniegotos laukos un jo īpaši mežos. No bērza vai oša koka un auklām darinātās sniega kurpes izstādē Medības un makšķerēšana 2014 prezentēs amatnieks – keramiķis un sniegkurpnieks – Edgars Andersons Safronovs, kurš iedvesmu smēlies dabā, – dzīvojot meža ielokā Gulbenes pusē.

«Iespēja būt tik tuvu dabai un strādāt to, kas tīk, ir liela privilēģija. Tādēļ man ir liels prieks, ka varu dalīties ar savas iedvesmas augļiem. Šoreiz tie ir sniega kurpes formā,» viņš stāsta.

Ideju praktisko apavu izgatavošanai E. Andersons smēlies no Amerikas indiāņu sniega kurpēm.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Biznesa ideju konkursā "Ideju kauss 2019" šogad uzvarētāju vidū ir idejas ar potenciālu kļūt par pelnošiem un veiksmīgiem uzņēmumiem. Pirmās vietas ieguvējs - "Vertexo Sports" - jau ir eksportspējīgs uzņēmums, kura platformā reģistrējušies vairāk nekā 3200 sportistu no visas pasaules 5 sporta veidos.

Šogad konkursam pieteikumus iesniedza 227 dalībnieki. Idejas izvērtējot, konkursa žūrija atlasīja 114 veiksmīgākās idejas ar vislielāko izaugsmes potenciālu, kuras turpināja cīņu par atbalstu savas idejas attīstīšanai. Konkurss sniedza iespēju piedalīties profesionālās apmācībās - 6 vebināros par ideju validāciju, digitālo un satura mārketingu, budžeta un finanšu plānošanu, kā arī prezentāciju prasmēm. 12 finālisti, savukārt, saņēma iespēju apgūt padziļināti prezentāciju prasmes Dāvida Štēbeļa un Kristapa Pētersona vadītās darbnīcās.

Pirmās vietas ieguvējs "Vertexo Sports" saņēmis 7 000 eiro sava biznesa attīstīšanai. Tā ir platforma, kas domāta sporta spēlētāju reģistrācijai kā licencētiem spēlētājiem, kā arī izspēles sistēma turnīriem. Idejas autori ir koncentrējušies uz sporta veidiem, kas ir ātri augoši un jauni, piemēram, pludmales teniss.

Neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir apveltīts ar plašu iztēli un spēj radīt jaunas idejas kaut miegā, vai arī ir nepieciešams izmantot dažādas metodes, lai veicinātu radošās izpausmes cilvēka iztēlē, ir svarīgi izvērtēt ikvienu biznesa ideju un novērtēt tās ilgtspēju. Vai arī Tevi interesē, kādi ir labākie biznesa ideju un iespēju avoti, kur atrast šīs iespējas, lai uzsāktu savu biznesu, un kā attīstīt idejas, kuras radušās? Turpini lasīt Kimbi.lv sagatavoto rakstu un uzzini!

Gadu gaitā nemainīgs ir palicis fakts, ka nereti cilvēki vēlas uzsākt savu personīgo biznesu, un tas ir raksturīgi gan tiem, kuriem ir pieejams starta kapitāls, gan tiem, kuriem tas vēl ir jāiegūst. Idejas, kuras īstenot, ir dažādas, un tās iespējams atrast ik uz soļa. Galvenais, kas jāatceras - nepieciešams strādāt ar sevi, lai iemācītos šīs iespējas saskatīt un realizēt. Raksta turpinājumā minēti 5 avoti, kur atrast savu ilgi meklēto biznesa ideju kādam produktam vai pakalpojumam. Lasi un iepazīsties, kādi tie ir!

##Sāc ar sevi!

Visvieglākais veids, kā smelties idejas savam biznesam, ir, analizējot un izpētot savas stiprās puses, talantus un prasmes, tādējādi ielūkojoties sevī un izmantojot to, ko daba ir devusi. Lai neapstātos idejas realizēšanas pusceļā slinkuma vai garlaicības dēļ, ir vērts izvēlēties ideju no savu interešu loka, kas uzturēs Tevī adrenalīnu un vēlmi ideju realizēt.

Plāno sadarbību starp vairākām institūcijām, lai izstrādātu īpašu uzņēmējdarbības kontroles mehānismu tiem bāriem, klubiem un izklaides vietām Rīgā, par kuriem tiek saņemtas sūdzības par apkrāpšanas gadījumiem, informē Rīgas dome.

Par to institūciju pārstāvji vienojās otrdien rīkotajā sanāksmē, kurā piedalījās Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Almers Ludviks, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieks Ints Ķuzis, Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Uldis Vītoliņš, Ekonomikas ministrijas Ārējo ekonomisko attiecību un tirdzniecības politikas departamenta direktora vietniece Marina Paņkova un Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centra vadītājas vietnieks Dainis Bricis.

A. Ludviks uzver, ka Rīga ir ieinteresēta darīt visu, lai maksimāli izskaustu krāpšanas gadījumus. Taču ir skaidrs, ka tikai, kompleksi risinot problēmu sadarbībā ar attiecīgajām valsts institūcijām, var panākt rezultātus.

Šodien, 18. septembrī, Rīgas domes vicemērs Almers Ludviks (LP/LC) parakstīja protokolu par Rīgas iestāšanos "Gastronomijas pilsētu apvienībā". Tā ir prestiža apvienība, kurā šobrīd piedalās 20 pilsētas no visas pasaules, un tās mērķis ir sekmēt restorānu kvalitātes paaugstināšanu pilsētās. Līdztekus dalība "Gastronomijas pilsētu apvienībā" ļaus īstenot pilsētas mārketinga aktivitātes, kā pamatu izmantojot gastronomijas tēmu un piesaistīt lielāku tūristu interesi. Asociācijas galvenā mītne atrodas Lionā, kas tiek uzskatīta par Francijas gastronomijas galvaspilsētu.

Almers Ludviks: "Restorānu un pusdienošanas kultūra ir viennozīmīgs tūristu intereses objekts. Rīgā šī joma nav pietiekoši attīstīta un tai ir daudz izaugsmes iespēju. Mūsu mērķis ir celt apkalpošanas un ēdienu kvalitāti, sākot ar kafejnīcām un beidzot ar izsmalcinātiem restorāniem. Tāpat arī, iestājoties apvienībā, Rīgai ir unikāla iespēja izmantot asociācijas zīmolu un veicināt Rīgas starptautisko atpazīstamību."

Asociācijas ietvaros tiks īstenoti dažādi projekti: šefpavāru un restorānu skolu skolēnu apmaiņa, dažādu asociācijas pilsētu gastronomijas dienas, tiks veidota kopīga mājas lapa un ceļveži tūristiem. Minēto aktivitāšu īstenošanā Rīgas pašvaldība sadarbosies ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju, Latvijas Pavāru un konditoru apvienību, Latvijas Pavāru klubu un citām ieinteresētajām organizācijām.

29. oktobrī starptautiskā konkursā The International. City. People. Light. Award 2008 Rīga saņēma balvu par otro labāko pilsētas izgaismojumu. Dzelzceļa tilta izgaismojums pār Daugavu tika atzīts par vienu no labākajiem pilsētvides gaismas projektiem pasaulē, informē Rīgas dome.

Šo konkursu jau trešo gadu pēc kārtas organizē Starptautiskā pilsētu apgaismojuma asociācija (Lighting Urban Community International Association jeb LUCI) sadarbībā ar kompāniju Philips.

Rīgu svinīgās apbalvošanas ceremonijā San Lui Potosi pilsētā Meksikā pārstāvēja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Almers Ludviks (LPP/LC). Pirmo vietu šogad ieguva Dienvidkorejas galvaspilsēta Seula, savukārt trešo vietu – Šveices pilsēta St. Gallēna.

A. Ludviks atzīmē, ka "starptautiskā balva ir vēl viens nozīmīgs solis, ko esam spēruši Rīgas un Latvijas atpazīstamības veicināšanā starptautiskajā vidē. Tā ir arī lieliska dāvana mūsu valsts 90. jubilejā".