Pat ja tiks atbalstīts opozīcijā esošā Jaunā laika piedāvājums samazināt to Rīgas pašvaldības uzņēmumu skaitu, kuriem būs padomes, neskartas paliks vairākas kompānijas, kuru padomēs šobrīd darbojas domes vadība un tai tuvu stāvošie, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tiesa, viņu maciņos nākamgad vajadzētu ieripot mazākas summas, jo, lai gan Rīgas dome lēmusi par 15 % samazināt atalgojumu tikai pilsētas vadībai un deputātiem, nevis tās uzņēmumu vadībai, nākamgad stājas spēkā vairāki likumi un likumu grozījumi, kuru mērķis ir «samazināt finansējuma apjoma atlīdzības izmaksai 15 % no kopējā institūcijai», kas attieksies uz visām valsts un pašvaldības iestādēm, aģentūrām, uzņēmumiem. Tas gan automātiski nenozīmē algu samazināšanu, jo atlīdzību veido arī prēmijas, naudas balvas, piemaksas, pabalsti, dodoties atvaļinājumā utt. Vairāki neoficiāli avoti Db gan ir izteikuši aizdomas - nav izslēgts, ka nauda, kas tiks ietaupīta, samazinot atlīdzību, darbiniekiem varētu tikt kompensēta savādāk, piemēram, ar jaunu dienesta auto. Īpaši tas varētu attiekties uz iestādēm un uzņēmumiem, kas netiek tieši finansētas no valsts vai pašvaldības budžeta.

Jūrmalas pludmalēs jūlijā sāks darboties 13 jaunas konteinertipa tualetes, kas aizstās vecās, morāli un fiziski novecojušās sausās tualetes, kas bija izvietotas kāpu zonā, Db.lv informē domes pārstāvis Aldis Bērziņš.

Konteinertipa tualetes tiks uzstādītas izejās uz jūru maksimāli tuvu pludmalei P.Stradiņa ielā, Vienības prospektā, Ainažu ielā, Kļavu ielā, Līgatnes ielā, Salacas ielā, Dārzu ielā, Rožu ielā, Vēju ielā, Kaugurciema ielā, Brīzes ielā, Jaunķemeru ceļā pie restorāna „Neptūns” un pie Brīvdabas muzeja Lielupē. Tās domātas šīs sezonas vajadzībām, nepieciešamības gadījumā tiks risināts jautājums par tualešu darbību arī aukstajos gadalaikos.

Katrā konteinertipa sanitārajā mezglā būs vīriešu un sieviešu tualetes, ko vienlaikus varēs izmantot 6 līdz 8 cilvēki. Vairākās vietās, piemēram, Vēju ielā un Vienības prospektā būs tualetes, kas pielāgotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Paredzēts, ka būs arī vieta, kur var noskalot kājas, lai atbrīvotos no pludmales smiltīm pirms došanās prom no jūras malas. Tualetes varēs izmantot bez maksas.

Izmantojot savu ģeogrāfisko stāvokli starp Austrumiem un Rietumiem un ostas piedāvātās iespējas, Rīga kā biznesa centrs var pat pārspēt Frankfurti.

To Baltijas Infrastruktūras un jaunās enerģijas investīciju forumā teica Rīgas vicemērs Ainars Šlesers. Viņš atsaucās uz šī gada janvāra beigās panākto vienošanos ar Frankfurtes mesi, kas palīdzēs Rīgas piesaistīt pasākumus un notikumus ar starptautisku vērienu, bet pie Lidostas Rīga tiks izveidots izstāžu un konferenču centrs. Jāpiebilst, ka ideja par Rīgu kā finanšu un biznesa centru bija viena no A. Šlesera 2009. gada pašvaldību vēlēšanas kampaņas galvenajām tēzēm. Db.lv jau rakstīja, ka pirms neilga laika Rīgas vicemērs lepni prezentēja 2006. gada ideju, Tērbatas ielu pārveidot par gājēju ielu.

Ideju par lata devalvāciju kritizē žurnāla Kapitāls galvenais redaktors, žurnālists Māris Zanders, norādot, ka tas neko nedotu Latvijas eksportētājiem un ekonomikai.

Kā norāda M. Zanders savā slejā žurnāla marta numurā, «lata devalvācija – pat ja mēs ar sakostiem zobiem akceptējam devalvācijas izraisīto problēmu gūzmu – neko būtisku nedos mūsu eksportētājiem, jo noieta tirgi ir un būs „ciet" un mūsu eksporta palētināšanās nevar pārlauzt situāciju.

Kritizē lata devalvācijas ieceriŽurnālists arī jautā, vai tie, kuri runā par devalvāciju kā eksportam draudzīgu soli, ir sarēķinājuši, ko tā nozīmēs, ja paskatās no importēto izejvielu, komponentu un energoresursu viedokļa? Un kas tad būtu potenciālie ieguvēji – eksportētāji? Kokrūpniecība, pārtikas rūpniecība, par kuru strukturālajām un konkurētspējas problēmām gana daudz spriests? Vai nav pārāk dārga cena – ar devalvāciju uzturēt status quo nozarēs, kurās nepieciešamas reformas? M. Zanders arī atzīst, ka cerēt – ja ne tuvāko mēnešu laikā, tad nākamgad jau nu gan kreditēšana atjaunosies, ir pārāk optimistiski. «Paši Rietumu eksperti atzīst, ka „putra", kas ievārīta globālajā finanšu tirgū, būs jāstrebj vēl ilgi.

Rīgas domes vicemēriem šodien Rīgas mēram Jānim Birkam bija jāiesniedz konkrēti priekšlikumi izdevumu samazināšanai nākamajā gadā, tomēr izskanējušās idejas bija diametrāli atšķirīgas, līdz ar to nekas konkrēts pagaidām nav zināms.

Sākotnēji J. Birks bija uzdevis sagatavot priekšlikumus par to, kā varētu samazināt izdevumus nozaru departamentos. Vicemērs Jānis Dinevičs ierosināja apvienot Vides un Komunālo departamentu, tādējādi atbrīvojot apmēram 30 darbiniekus, varēšot ietaupīt apmēram pusmiljonu latu.

Savukārt Rīgas domes vicemērs Almers Ludviks Db pastāstīja, ka īsti neredz jēgu darbinieku samazināšanai departamentos, bet drīzāk būtu jāatbrīvo administratīvos domes darbiniekus, piemēram, juristus, grāmatvežus un finansistus, jo to skaits visā Rīgas domē esot pārlieku liels. Viņš norādīja, ka, piemēram, Rīgas domes finansistu pienākumus varētu pildīt Finanšu departaments.

Vidēji mēnesī vārds Latvia (Latvija angļu valodā) interneta populārākajā meklēšanas portālā Google tiek ievadīts 450 tūkst. reižu, Latvia tourism (Latvija tūrisms) - 135 tūkst. reižu.

Salīdzinot nedēļas, kad informācija par Rīgu meklēta visaktīvāk, un ziņas, kas šajā laikā parādījās ārvalstu interneta vietnēs un medijos, skaidrs, ka līknes augstākie punkti saistīti ar citviet plaši izskanējušiem notikumiem - ASV prezidenta Džordža Buša vizīti Rīgā, Pasaules čempionātu hokejā, NATO sanāk­smi, slavenā hokejista Sergeja Žoltoka bērēm, skandāliem apvītajiem geju un lesbiešu gājieniem. Tāpat intereses augstākie punkti bijuši novērojami uzreiz pēc tam, kad lēto biļešu aviolīnija Ryanair paziņoja, ka uzsāks lidojumus uz Rīgu, kā arī tad, kad Latvija pievienojās Šengenas līgumam. Tomēr visaugstākais punkts līknē tika sasniegts nedēļā, kad plašu atspoguļojumu izraisīja kārtējā Brīvības pieminekļa apgānītāja aizturēšana un tam sekojušie tā brīža iekšlietu ministra Mareka Segliņa neglaimojošie izteikumi par Lielbritānijas iedzīvotājiem.

Viens no vadošajiem pasaules investoriem Džordžs Soross asi kritizē ASV Finanšu ministrijas sagatavoto ārkārtas plānu Amerikas ekonomikas glābšanai. Dž. Soross to nosaucis par nepārdomātu.

Pēc Dž. Sorosa domām, plāns jāpārskata, lai paaugstinātu tā efektivitāti. Lai pārvarētu pašreizējo krīzi, viņš piedāvā izlaist īpašas valsts obligācijas un nedot bankām, to nostiprināšanai, naudu no valsts budžeta, raksta dpmoney.ru.

Vienlaicīgi Dž. Soross rekomendē ASV Federālās rezervju sistēmai veikt uzraudzību tām bankrotējušajām bankām kuru politika bijusi šaubīga, veicot darījumus hipotekāro kredītu tirgū un kuras tagad noliedz savas kļūdas.

Turpmāk no Rīgas domes puses maksimāli tiks atbalstīts ikviens investīciju projekts, jo tikai tā var izvest valsti no krīzes, ar šādu atziņu pēc tikšanās ar 40 Rīgas lielākajiem uzņēmumiem nāca klajā Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers.

«Strādāsim ar katru nozari atsevišķi, ar konkrētiem uzņēmējiem, lai veicinātu investīciju ienākšanu. Tikai tā var iziet no krīzes. Uzņēmēji nedrīkst vienkārši aizbraukt uz pāris gadiem atpūsties uz ārzemēm un tad pēc krīzes atgriezties. Viņiem šie divi gadi ir jāstrādā, lai izvestu valsti no problēmām,» tā A. Šlesers. Viņš pastāstīja forumā ar uzņēmējiem tika apspriestas konceptuālas idejas, tostarp birokrātijas mazināšanai.

SIA ITERA Latvija prezidents Juris Savickis gan pastāstīja, ka ne par ko konkrētu netika runāts, bet gan uzklausīti dažādi uzņēmēju viedokļi un vēlmes. «Mans ierosinājums ir tāds, ka vajag uztaisīt ļoti steidzīgi no lidostas līdz centram kārtīgu ceļu, jo, atlidojot no jebkura pasaules stūra, ir kauns braukt un skatīties uz to, kas ir,» tā J. Savickis.

Lai gan Rīgas domes vadošās partijas ekonomikas attīstību definējušās par vienu no prioritātēm, speciāli izveidotā padome uzņēmējdarbības veicināšanai pastāv uz papīra.

Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padomes nolikums paredz, ka «sēdes tiek sasauktas atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā reizi trijos mēnešos». Tomēr pēdējā sēde notikusi 2011. gada 31. martā – teju pirms trim gadiem, liecina pašvaldības informācija. Juridiski šī padome vēl pastāv, taču fiziski pēc tās vairs nekādas vajadzības neesot, DB atzīst Rīgas vicemērs un padomes vadītājs Andris Ameriks. Proti, padome tika izveidota iepriekšējā sasaukuma laikā, Saskaņas centram un partijai LPP/LC (daļa no tās biedriem pēc tam izveidoja partiju Gods kalpot Rīgai, kas kopā ar Saskaņas centru veiksmīgi startēja arī pašvaldību vēlēšanās 2013. gadā) pirmo reizi nākot pie varas galvaspilsētā, kad, kā saka A. Ameriks, jautājumu risināšanai bija nepieciešama koordinācija starpresoru līmenī. Šobrīd tas vairs neesot vajadzīgs, jo katrs departaments labi zinot, kas jādara. Arī uzņēmēji savas attiecības ar pašvaldību tagad risinot tieši ar atbildīgo struktūru, un, kā saka vicemērs, neesot dzirdēts, ka kādam uzņēmējam pret to būtu iebildumi.

Rīgā liels jaunu darba vietu skaita pieaugums paredzams nākamgad pēc vairāku projektu realizācijas vai to sākšanas, norāda Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC).

Kā ziņots, Šlesers pirms vēlēšanām solīja četru gadu laikā Rīgā radīt 50 000 jaunu darba vietu.

Patlaban, gandrīz gadu pēc ievēlēšanas, vicemērs norāda, ka vēl šogad liels jaunu darba vietu skaits neesot gaidāms, bet tās noteikti izveidošoties nākamgad. «Šogad tiek sagatavoti daudzi nozīmīgi projekti, kuri drīz dos darbu,» sacīja Šlesers.

Kā piemērus vicemērs minēja Ziemeļu transporta koridoru, kas varētu dot vairāk nekā 10 000 darba vietu, ieceri būvēt vērienīgo izstāžu centru pie lidostas, kā arī vairākus projektus ostā, kas pašlaik esot «dienas kārtībā» un tikšot realizēti nākamgad, veicinot gan nodarbinātības, gan kravu apgrozījuma pieauguma.

Bandītiskie grupējumi ir pārkāpuši «sarkanās līnijas», bet valdības politika, iespējams, ir pasūtījums, LTV 1 raidījumā Labrīt, Latvija! atzina Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers.

Ainārs Šlesers. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Rīgā 80 taksometru kompāniju ir par daudz, un Rīgas pašvaldība ieteiks likumdošanas izmaiņas, lai ierobežotu licenču skaitu. Daudzu gadu garumā situācija nav risināta, visi zināja, ka bandītiskie grupējumi kontrolē taksometru biznesu, tomēr pēdējie notikumi liecina, ka bandītiskie grupējumi ir pārkāpuši «sarkanās līnijas», tāpēc laiks rīkoties radikālāk, atzina A. Šlesers. Pēc policijas nakts reida, kad pārbaudīti ap 300 taksometru, sūdzības par būtiskiem pārkāpumiem vairs neesot saņemtas. Tomēr vicemērs atzina, ka problēma nav atrisināta un jāveic izmaiņas likumdošanā, lai ierobežotu licenču skaitu. Balto «toyotu» lietā notiekot izmeklēšana, ja konstatēšot faktu, ka tiešām šauts no šīs kompānijas automašīnām, tad lemšot par iespējām atņemt licenci, klāstīja A. Šlesers.

Lai atrisinātu satiksmes problēmas Rīgā, pilsētas vicemērs Jānis Dinevičs pieļauj iespēju ieviest iebraukšanas maksu par iebraukšanu pilsētā, kā arī attīstīt park & ride sistēmu un izbūvēt vairākas jaunas tramvaja līnijas.

Jānis Dinevičs Uzstājoties LSDSP rīkotā forumā Nākotnes Rīga — satiksme, J.Dinevicš pauda uzskatu, ka rīdziniekiem jādod iespēja izmantot priekšrocības, jo viņi ir nodokļu maksātāji, tāpēc viņiem varētu piešķirt rīdzinieku čipkartes, savukārt visiem pārējiem par iebraukšanu Rīgā būtu jāmaksā. J.Dinevičs aicināja arī izbūvēt «nopietnu un plaši attīstītu satiksmes infrastruktūru», slavējot Dienvidu tiltu kā «izteiksmīgu un skaistu akcentu». Nepieciešams ierobežot satiksmes plūsmu pilsētas centrā, attīstot park & ride sistēmu, taču to vicemērs ieteica attīstīt vienīgi tramvaja līniju tuvumā, jo trolejbusi un autobusi tāpat nonākot sastrēgumos un situāciju neuzlabojot. J.Dinevičs aizstāvēja ideju par 6. līnija tramvaja modernizāciju, pagarinot to līdz Berģiem un jaunas ātrgaitas tramvaja līnijas izveidi uz lidostu, par ko gan jāvienojas ar Mārupes pagastu.

Rīgas dome tuvākajā laikā plāno nosūtīt vēstuli premjeram Ivaram Godmanim, lai informētu par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) vilcināšanos izlemt jautājumu par iebraukšanas organizēšanu Vecrīgā.

Kā šodien žurnālistiem norādīja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs, pašvaldība jau jūnijā uzsāka saraksti ar RAPLM par Vecrīgas īpašā režīma zonas statusa pagarināšanu, kas ļauj ierobežot iebraukšanu tajā un pieprasīt nodevas maksu. Ministrija joprojām nav atbildējusi, vai jautājumu virzīs vai nevirzīs izskatīšanai Ministru kabinetā. Pašlaik spēkā esošais īpaša režīma zonas darbības termiņš Vecrīgas teritorijai beidzas šā gada 31.decembrī, un 2009.gada 1.janvārī Vecrīgas teritorija ministrijas nenoteiktās rīcības dēļ var palikt bez pietiekamas tiesiskās aizsardzības, uzskata A.Požarnovs.

Pasažieru vilcienu satiksmes starp Viļņu un Rīgu pagarināšana līdz Tallinai ir atkarīga no Latvijas un Igaunijas amatpersonu lēmumiem, trešdien paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Trešdienas rītā atklājot pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Rīgu, Skuodis žurnālistiem teica, ka Latvija un Igaunija pašlaik diskutē par dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Tartu, kuram varētu pielāgot arī līnijas starp Viļņu un Rīgu kursēšanas grafiku.

"Man ir ļoti grūti runāt par projektiem, kurus tieši nevaru ietekmēt, jo vispirms par to ir jāvienojas Igaunijas un Latvijas pusei," trešdien Viļņā žurnālistiem sacīja Skuodis, atbildot uz jautājumu, vai pašreizējā valdības sasaukuma laikā varētu sākt pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Tallinu.

"Jau notiek sarunas par savienojumu starp Rīgu un Tartu, un mums ir [dzelzceļa] savienojums no Tartu uz Tallinu. Ja tiks izveidots savienojums starp Rīgu un Tartu, es domāju, ka mēs varēsim pielāgot kustības grafikus [maršrutam Viļņa-Rīga]," klāstīja Lietuvas satiksmes ministrs.

Rīgas apgabaltiesa piektdien nolēma atzīt par vainīgiem 12 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Tikmēr piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības.

Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Kriminālprocesā uz apsūdzēto sola sēdās 19 personas - Jānis Loze, Harijs Krongorns, Andrejs Ēķis, Andrejs Zabeckis, Gints Bandēns, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Māris Pauders, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Valdis Purvinskis, Jānis Zips, Juris Ulmanis, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins, kā arī Ināra Rudaka, kas lietas iztiesāšanas laikā nomira.

Piektdien tiesa atzina par vainīgu bijušo Latvijas Neatkarīgās televīzijas dibinātāju valdes priekšsēdētāju Andreju Ēķi, sodot ar naudas sodu 120 minimālo mēnešalgu jeb 43 200 eiro apmērā. Tāpat no Ēķa valsts labā piedzīti vairāk nekā 184 000 eiro.

Drīzumā gaidāmas apsūdzības Covid-19 vakcīnu iepirkuma kriminālprocesā, intervijā laikrakstam "Diena" sacījis ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Kriminālprocesā tuvākajā laikā vajadzētu būt rezultātam, sacījis Stukāns, skaidrojot, ka vairākām amatpersonām tiks izvirzītas apsūdzības, visticamāk, pēc Krimināllikuma 319.panta par amatpersonu bezdarbību.

Lūgts skaidrots, vai apsūdzības gaidāmas arī politiķiem, piemēram, bijušajai veselības ministrei Ilzei Viņķelei, Stukāns atzinis, ka Viņķele procesā nopratināta, "attiecīgi ir saņemta informācija un izvērtēta". "Visi tika vērtēti. Es neprecizēšu, jo drīzumā, es domāju, janvārī, rezultātam vajadzētu būt, jo laiks bija pietiekošs. Lai nebūtu pēc tam atkal kaut kādu pārmetumu. Bet, apspriežoties ar procesa virzītāju, ar prokuroriem, viņi lietā saskata šo te bezdarbību," sacījis Stukāns.

Iespējamā preču kustība abos virzienos kļūst aizvien reālāka, norāda ne tikai valsts pārstāvji, bet arī komersanti

Eirāzijas sauszemes transporta koridora attīstības iespējas ir viens no Ķīnas galvenajiem intereses objektiem šobrīd, tā būs arī viena no galvenajām transporta prioritātēm Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē 2015. gada pirmajā pusē, DB norāda Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, kurš sepembra sākumā vadīja Latvijas transporta un loģistikas nozares pārstāvju delegāciju biznesa misijā uz Ķīnu.

Latvijas pārstāvji, kā ierasts, aicinājuši Ķīnu izmantot mūsu valsts transporta un loģistikas koridoru preču distribūcijai Baltijas jūras reģionā, kā arī veikt investīcijas transporta infrastruktūrā. Ministrija saglabāšot galveno koordinējošo lomu, lai nodrošinātu Latvijas valsts un privātā sektora pārstāvju sadarbību, veidojot integrētus piedāvājumus Ķīnas partneriem. Pagaidām Ķīna ir tikai 13. nozīmīgākais Latvijas ārējās tirdzniecības partneris.

Par Aivara Lemberga un viņa līdzgaitnieku darbībām un izstrādātājām nodokļu shēmām vairāku gadu garumā Ventspils uzņēmumos, prokuratūrai liecības sniedzis Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

«Ventspilī runājot - viens korumpēts Šveices advokāts, saukts vēl arī par Šveices Ostapu Benderu jeb Lielo mahinatoru, par taisnīgu atlīdzību 15 000 000 dolāru apmērā, ko sarūpējuši mani negodīgie partneri, dara visu iespējamo, lai izpildītu četru blēžu pasūtījumu un iespundētu mani cietumā. To var vērtēt kā izcilu Šveices advokātu ētikas un atbildības piemēru. Ceru, ka šī Šveices mahinatora slimība nepielips Latvijas advokātiem, mācītājiem, ginekologiem, ģimenes ārstiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuriem viņu amatu pēc tiek uzticēti personiskie un intīmie noslēpumi,» tā, piemēram, A. Lembergs uz jautājumu par R. Meroni izteicies rakstiskā intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē.

Saeimas deputāts Romāns Mežeckis ir vērsies ar iesniegumu KNAB, kurā lūdz pārbaudīt laikraksta «Dienas Bizness» 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu

Tāpat viņš ir lūdzis noskaidrot, vai valsts amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību nav rīkojušās tādu ekonomisku grupu interesēs, kas ir ieinteresētas ABLV Bank novešanā līdz maksātnespējai. Savukārt Saeimas Budžeta komisija skata likumprojektu, kas skar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes ievēlēšanu, kuru premjers raksturoja kā «bīstamu un aizdomīgu». 12. Saeimas deputāts Romāns Mežeckis skaidro, kāpēc nolēmis vērsties pie KNAB.

Romāns Mežeckis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Premjers Māris Kučinskis Rīta Panorāmā izteicās, ka «sliktākais, kas varētu būt, būtu ABLV Bank maksātnespējas ierosināšana citādā veidā». Premjers paziņoja, ka ir nolēmis vērsties pie koalīcijas partijām, prasot apturēt likuma izmaiņas, kas ļautu Saeimai lemt par visu FKTK padomes locekļu apstiprināšanu un atlaišanu, un piedāvātās izmaiņas viņam šķiet stipri «nesagatavotas un bīstamas». Iepriekš pirmdienas intervijā «Dienas Biznesam» bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds tieši tās raksturoja kā spiediena instrumentu uz FKTK. Kā jūs vērtējat šo premjera soli?

Mežaparka Lielās estrādes pārbūves darbi pat apsteidz plānoto darba grafiku, ceturtdien pārliecinājās Rīgas domes vadība, būvnieki, kā arī Dziesmu un deju svētku pārstāvji, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

«Šodien, klātienē novērojot paveikto, pārliecinājos, ka Dziesmu un deju svētku rīkotājiem un dalībniekiem nākamajā gadā būs iespēja sarīkot grandiozus svētkus mums visiem,» atzīst Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks piebilstot, ka pusotra mēneša laikā atsevišķās būvdarbu pozīcijās ir pat izdarīts daudz vairāk nekā sākotnēji plānots.

Šobrīd skatītāju zonā ir iedzīti 1300 pāļi. Kopumā šajā daļā ir paredzēts zemē iedzīt 2196 pāļus. Sākotnēji šos darbus bija plānots pabeigt augusta vidū, tomēr visu pāļu iedzīšanas darbus pabeigs līdz 15. jūlijam. «Neskatoties uz darba spēka problēmām, ar kādām šobrīd saskaras būvniecības nozare, šajā objektā ikdienu ir nodarbināti gandrīz 150 strādnieki,» informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Igaunijas valdība sēdē otrdien nolēma piešķirt divus miljonus eiro valstij piederošajam pasažieru vilcienu operatoram "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", vilcienu satiksmes starp Tartu un Rīgu sākšanai.

Tādējādi pasažieru pārvadājumus maršrutā Tartu-Rīga varētu būt iespējams sākt pavasarī.

"Rīgas līnija ir ļoti būtiska gan Tartu, gan Igaunijai, lai uzlabotu reģionālo pieejamību," sacīja Igaunijas reģionālo lietu un zemkopības ministre Pireta Hartmane, piebilstot, ka vilcienu satiksme starp Tartu un Rīgu uzlabos dzīves kvalitāti Dienvidigaunijā, kā arī uzlabos reģiona pievilcību gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem.

Ministre norādīja, ka dzelzceļa savienojums ar Rīgu pavērs Dienvidigaunijai iespējas ārpus Igaunijas robežām.

"Elron" pauda cerību, ka pasažieru pārvadājumus starp Tartu un Rīgu izdosies sākt nākamā gada pavasarī, ja projektam tiks piešķirts valsts finansējums.

Rīgas dome (RD) trīs jaunu tualešu komunikāciju izbūvei šogad tērēs gandrīz 90 tūkstošus latu, bet jau esošās tualetes Līvu laukumā strādā ar zaudējumiem. Līvu laukuma tualetes varētu kļūt rentablākas tūrisma sezonas laikā, kad tur darbosies piecas vasaras kafejnīcas.

Uzņēmēji, kam pieder tualetes pilsētas centrā, norāda, ka tās peļņu neienes.

Februārī atklātās tualetes Līvu laukumā apsaimnieko SIA L&T, kas konkursa kārtībā ieguva šīs tiesības uz pieciem gadiem. Apsaimniekošanas programmas kopējās izmaksas ir 486 632 Ls. SIA L&T katru mēnesi no pašvaldības saņem ap 8 tūkstošiem Ls, bet ieņēmumi no maksas par tualetēm nonāk RD budžetā, Db norādīja RD Vides departamenta projektu realizācijas nodaļas galvenā speciāliste Vija Priede.

Tiesa gan, pagaidām tie ir minimāli – no 18. līdz 29. februārim iekasēti 64 Ls, martā – 262 Ls. Tualetes apmeklējuma cena ir 20 santīmi, bet automāts pieņem arī 1 un 0,50 eiro monētas, neizdodot atlikumu. Vasarā situācija mainīsies, jo Līvu laukumā darbosies piecas kafejnīcas, un RD Saistošie noteikumi aizliedz tām uzstādīt pašām savas pārvietojamās tualetes.

Jau pirmajos darbības mēnešos strauji kāpina realizācijas apmēru.

Ģimenes uzņēmums Kitty Time sācis inovatīvu kaķu tualešu ražošanu. Produktu bija grūti izgudrot, ražot, jo tas ir daudzslāņu produkts, bet izmantot ir viegli, saka firmas īpašnieks Toms Gendriksons.

Pirmie eksperimenti lietošanā ērtu kaķu tualešu izveidē sākās pirms diviem gadiem. Smeļoties iedvesmu pašu pieredzē, Nikola un Toms Gendriksoni saredzēja jaunu biznesa nišu. «Mums pašiem bija divi kaķi un apnika visu laiku mazgāt viņu tualeti, smaka nebija patīkama, tāpēc sākām domāt, kā šo procesu padarīt ērtāku pašiem un citiem,» stāsta N. Gendriksone.

Rezultātā tapis pavisam jauns produkts – vienreizlietojama kaķu tualete, ko nepieciešams nomainīt reizi mēnesī. Tagad vairs nav smakas, nav nepieciešama kastītes mazgāšana, līdz ar to ietaupās gan laiks, gan līdzekļi uz ūdens patēriņa rēķina. Vienīgais, kas jādara – regulāri jāizņem fekālijas.

Pārvietojamo tualešu un sanitāro konteineru pakalpojuma sniedzēja "TOI TOI Latvija" attīstībai "Luminor" banka izsniegusi finansējumu 0,51 miljona eiro apjomā.

"TOI TOI Latvija" par saņemto finansējumu paplašinājusi savu specializēto auto autoparku, kā arī atjaunojusi pamatlīdzekļu bāzi, lai sagatavotos jaunajai sezonai.

Tuvojoties aktīvajai sezonai, uzņēmumam "TOI TOI Latvija" bija būtiski atjaunot un papildināt savu pamatlīdzekļu bāzi, kurā ietilpst gan konteineri, gan tualetes un žogi, kā arī nepieciešams aizvietot amortizēto transporta parka daļu. Pamatlīdzekļu bāzes papildināšanai tika piešķirts ilgtermiņa kredīts, piesaistot "Altum" garantiju 80% apmērā, kopā 220 tūkstoši eiro. Savukārt līzinga limits 290 tūkstošu eiro apjomā tika piešķirts, lai uzņēmums varētu iegādāties specializētos transportlīdzekļus – asenizācijas auto.

Gan Ķīnas, gan Latvijas pārstāvji saredz iespēju veikt regulārus pāravadājumus maršrutā Jivu‒Rīga; preču saņēmējus vēl neatklāj.

Centrāleiropas un Austrumeiropas un Ķīnas sadarbības formāta 16+1 ietvaros Jivu pilsētas vicemērs Xiong Tao un Timex Industrial Investment Co vadītājs Feng Xubin pastāstīja par sadarbības iespējām ar Latviju, tostarp attiecībā uz konteinervilcienu satiksmes attīstību. Satiksmes ministrijas vēstījums ķīniešiem gan aprobežojās lielākoties ar Latvijas transporta, tostarp dzelzceļa un ostu infrastruktūras un to attīstības iespēju aprakstu.

Testa vilciena pārvadātās preces tālāk tiks nosūtītas gan uz Baltkrieviju, gan Ziemeļvalstīm, bet nākotnē tās varētu arī tikt nosūtītas uz Vāciju un citām Eiropas valstīm, sarunā ar Db.lv norādīja F. Xubin. Iepriekš gan Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš Dienas Biznesam norādīja, ka kravu nav domātas Skandināvijas valstīm, bet Latvijai tuvējām Eiropas valstīm, kā arī, iespējams, Krievijai. Vaicāts par to, vai kāda iesaistītā puse no testa vilciena pelna, F. Xubin atzīmēja: «Tā kā tas ir pilotvilciens, mēs šoreiz no tā nepelnām.» Pēc viņa teiktā, būs vajadzīgs laiks, lai sameklētu vairāk klientu. Atbildot uz jautājumu, cik ilgs laiks vajdzīgs, lai saprastu, vai vilcienam ir ekonomisks pamats, viņš uzsver, ka Jivu‒Rīga vilciens ir praktisks, par ko liecinājusi arī iepriekšēja tirgus izpēte, un būs nepieciešams pusgads, lai izveidotu to par regulāru vilcienu. Pēc viņa teikā, Jivu pārstāvji plāno atvērt biroju Rīgā. Uz Apvienotās Transporta‒Loģistikas kompānijas (ATLK) prezidenta Alekseja Groma jautājumu, kāpēc netika izmantots (taisnākais) maršruts caur Dostiku, proti, Kazahstānu, F. Xubin norādīja, ka maršruts izvēlēts atbilstoši klienta prasībām, taču Rīgas virzienā tas varētu iet arī caur Kazahstānu un pēc tam Krieviju.