Rīgas centrālajās ielās turpinās apjomīgi remontdarbi, kas saistīti gan ar apakšzemes komunikāciju nomaiņu, gan brauktuvju un ietvju remontu. Nozīmīgākie remontdarbi tiks pabeigti līdz jaunā mācību gada sākumam – 1. septembrim, atsaucoties uz būvnieku solījumiem, šodien izplatītā paziņojumā norāda Rīgas dome. Tomēr atsevišķos ielu posmos apakšzemes komunikāciju renovācijas dēļ remontdarbu termiņš esot pagarināts vai tie tiks pabeigti nākamajā gadā.

Seguma atjaunošanas darbi tiks pabeigti:

Brīvības iela posmā no Lāčplēša ielas līdz Bruņinieku ielai: ietves līdz 15. Septembrim, brauktuve līdz 10. septembrim.

Brīvības iela posmā no Bruņinieku ielas līdz VEF tiltam: strādā Rīgas siltums, asfaltēšanas pēdējo kārtu veiks nākamajā gadā.

K. Valdemāra ielas posmā no Kronvalda bulvāra līdz Zirņu ielai: ietves līdz 20. septembrim, brauktuve – 8. septembrim.

Duntes iela: ietves līdz 10. septembrim, brauktuve – 1. septembrim.

Elizabetes iela posmā no Eksporta ielas līdz E.Birznieka-Upīša ielai: ietves līdz 15. septembrim, brauktuve – 1. septembrim.

Dzirnavu iela posmā no Marijas ielas līdz Gogoļa ielai: ietves līdz 15. septembrim, brauktuve – 1. septembrim.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs šodien ticies ar to būvkompāniju vadītājiem, kuras veic remontdarbus Rīgas galvenajās ielās. Tie ir uzņēmumi Ceļu būvniecības savienība IGATE, A.C.B., Roadeks, Binders, Ceļu pārvalde.

Sarunā ar būvniekiem esot saskaņoti remontdarbu beigu termiņi.

Brīvības ielas atjaunošanas grafiks ir šāds:

no Raiņa bulvāra līdz Dzirnavu ielai gan brauktuve, gan ietves līdz 31.augustam.

No Dzirnavu ielas līdz Lāčplēša ielai brauktuve un ietves - līdz 5.septembrim.

No VEF tilta līdz Teikai braucamā daļa būs izremontēta līdz 31.augustam, bet ietves līdz 10.septembrim.

No Teikas līdz Juglas ielai braucamā daļa būs izremontēta līdz 31.augustam, ietves – līdz 8.septembrim.

Lāčplēša ielā no Salu tilta līdz Avotu ielai brauktuves remontdarbu beigu termiņš ir 3.septembris, ietvju – 31.augusts.

Eksperimentālā kārtā Marijas un Aleksandra Čaka ielā tiks ieviestas pagaidu velojoslas, tā 2.novembrī, nolemts Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē.

Plānots, ka eksperiments ar pagaidu velojoslām tiks sākts decembrī un ilgs līdz aprīlim. Patlaban līdz decembrim Satiksmes departamentam kopā ar Pilsētas attīstības departamentu, "Rīgas satiksmi", CSDD un citām atbildīgajām iestādēm jāizvērtē un jāievieš labākais un no satiksmes viedokļa drošākais pagaidu risinājums.

"Čaka ielā ir tikko pabeigti remontdarbi, un regulāri tiek saņemti dažādi priekšlikumi, kā šai ielai būtu jāizskatās. Iedzīvotāju interesēs ir, lai iela ir ne tikai labā stāvoklī, bet arī ērta un patīkama, tāpēc mēs aicinājām Satiksmes departamentu ieklausīties arī deputātu skatījumā par šīs ielas nākotni, lai atrastu labāko un piemērotāko variantu. Ielā tiks veikti gan satiksmes intensitātes, gan cita veida mērījumi, lai jau pavasarī mēs varētu veikt eksperimenta analīzi un lemt par tālāko attīstības gaitu," sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Eiropas Komisija iesniegusi priekšlikumu par 2012. gada zvejas iespējām Baltijas jūrā.

Pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem, Komisija ierosina palielināt KPN (kopējā pieļaujamā nozveja) abiem Baltijas jūras mencas krājumiem, kā arī diviem reņģes krājumiem, proti, rietumu un Botnijas līča krājumam.

Komisija ierosina palielināt Baltijas jūras mencas nozveju par 15 % austrumu krājumam (līdz 67 850 tonnu apjomam) un par 13 % rietumu krājumam (līdz 21 300 tonnu apjomam). Šāds palielinājums ir iespējams tāpēc, ka mencas krājumu ilgtermiņa pārvaldības plāns, kuru īsteno kopš 2008. gada, ir palīdzējis samazināt zvejas radīto noslodzi līdz ilgtspējīgam līmenim un devis krājumiem laiku atjaunoties. Komisija ierosina palielināt reņģes rietumu krājuma KPN gandrīz par trešdaļu (līdz 20 900 tonnu apjomam) un nedaudz — par 2 % — palielināt Botnijas līča reņģes KPN (līdz 106 000 tonnu apjomam). Toties centrālais un Rīgas jūras līča reņģes krājums vēl nav pietiekami atguvies, tāpēc Komisija ierosina KPN šiem diviem krājumiem samazināt attiecīgi par 33 % un 21 %.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti apstiprinājuši Satiksmes departamenta programmas "Mērķdotācija pašvaldības autoceļiem un ielām" līdzekļu izlietojumu, kur 11,5 miljoni eiro paredzēti Rīgas ielu pārbūvei, informē Rīgas dome.

"Šodien pēc garām diskusijām esam vienojušies par vairāku būtiski svarīgu satiksmes projektu īstenošanu, kas ļaus uzlabot gan iedzīvotāju mobilitāti, gan pilsētas infrastruktūru kopumā. Viena no būtiskākajām lietām ir sabiedriskā transporta un veloinfrastruktūras uzlabojumi, kas paredz novirzīt 500 tūkstošus eiro pagaidu velojoslu izveidei "Covid-19" laikā. Šīs velojoslas veicinās drošu un ērtu pārvietošanos pandēmijas laikā, tāpat arī radīs savienojumus jau ar esošajiem veloceļiem. Pagaidu joslas plānotas Dzirciema, Pulkveža Brieža, Duntes ielā, arī Raņka dambī un citur," sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Ar veco ietvju demontāžu un no jauna būvējamo ietvju trases atzīmēšanu dabā ir uzsākta šogad plānotā ietvju, gājēju–velosipēdistu ceļu infrastruktūras atjaunošana un izveide Valmierā, informē Valmieras pilsētas pašvaldības pārstāve Kristīne Melece.

Pēc savu laiku nokalpojušo betona plākšņu demontāžas, Dīvaliņa ielas posmā no krustojuma ar Palejas ielu līdz Atpūtas parkam Dīvaliņa pļavu pusē tiek veidots gājēju–velosipēdistu ceļš 400 metru garumā no bruģa, ar sarkanas krāsas bruģakmeņiem nodalot velosipēdistiem paredzēto ietves joslu. Darbus atbilstoši iepirkuma rezultātiem par 30 892.55 eiro veic SIA SiMC. Darbu izpildi plānots pabeigt pusotra mēneša laikā.

Tuvāko divu mēnešu laikā asfaltēto gājēju ietvju atjaunošana ar bruģa segumu plānota arī Linarda Laicena ielā posmā no SIA Valmieras Mēbeles līdz Rūpniecības ielai ražošanas teritoriju pusē, kā arī Rūpniecības ielā posmā no Cēsu ielas līdz Linarda Laicena ielai renovētā nama Rūpniecības ielā 38 pusē. Darbus par 33 323.70 eiro atbilstoši iepirkumam veiks SIA SiMC.

Valdošā koalīcija ir vienojusies, ka līdz 2015. gadam referendumu iniciatoriem par saviem līdzekļiem parakstu vākšanas pirmajā posmā būs jāsavāc 50 tūkst. parakstu, bet pēc tam Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) sāks otro parakstu vākšanas posmu, sacīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V).

Šādu vienošanos atzina arī nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis. Viņš pirms koalīcijā panāktās vienošanās Saeimā iesniedza līdzīga veida priekšlikumu Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodotajiem grozījumiem likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu».

Deputāts rosinājis noteikt, ka līdz 2015. gadam pirmajā posmā būtu jāsavāc 30 tūkst. parakstu.

Gadījumā, ja Saeima atbalstīs koalīcijas panākto vienošanos, tas nozīmēs, ka pārejas periodā līdz 2015. gadam tautas nobalsošanas rosinātājiem būs jāsavāc 50 tūkst. parakstu, kuri būs jāiesniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Saskaņā ar jaunajiem ceļu satiksmes noteikumiem velosipēdisti nedrīkstēs braukt pa ietvi, to darīt varēs tikai izņēmumu gadījumos. Tomēr stingrāki sodi velosipēdistiem netiks paredzēti, aģentūrai LETA norādīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.

Viņš skaidroja, ka jau patlaban velosipēdistiem ir paredzēti sodi līdz 30 eiro apmērā, taču sodi neesot risinājumi. Vairāk esot jāorientējas uz aizrādījumu un brīdinājumu izteikšanu.

Šodien velokafejnīcā Miit, atverot īpašo pop-up velo eksaminēšanas punktu, kurā, nokārtojot eksāmenu, būs iespējams saņemt velosipēdista apliecību, Lukstiņš uzsvēra, ka ietve ir paredzēta tikai un vienīgi gājējiem, līdz ar to velosipēdistiem jāizvēlas velo infrastruktūra vai brauktuves.

Lukstiņš gan atzina, ka autovadītāji negribīgi satiksmē integrē velosipēdistus. Tomēr situācija esot jārisina, jo katru gadu velosipēdistu skaits pieaug par aptuveni 17%, un šogad trīs velosipēdisti jau gājuši bojā un 43 ievainoti. Situāciju sarežģījot fakts, ka 33% velosipēdistu braucot bez tiesībām un liela daļa no tiem nepārzinot satiksmes noteikumus. Veicot velo patruļu secināts, ka 15% neievēro luksofora signālus, bet 10% brauc agresīvi. Velokafejnīcā Miit trīs dienas CSDD bez maksas piedāvās nolikt eksāmenu un iegūt velosipēda apliecību.

Jaunajā Ceļu satiksmes noteikumu projektā paredzētās izmaiņas nebūt nenozīmē piespiedu kārtā likt velobraucējiem pārvietoties pa ceļu ar intensīvu satiksmi, skaidro Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD).

Velobraucēji joprojām varēs pārvietoties pa ietvi, ja tuvumā nav pieejama atsevišķa velojosla vai arī braukšanas apstākļi uz līdzās esošā ceļa apdraud viņu drošību. Kā piemērus gadījumiem, kad būtu pieļaujama braukšana pa ietvi var minēt Kr.Valdemāra un Čaka ielas (intensīva satiksme, šaura brauktuve un veidojas bīstamība), Miera, Matīsa un Kr.Barona ielas (bruģēta brauktuve, būtiski apgrūtināta braukšana).

Rūpējoties par jaunāko satiksmes dalībnieku drošību, bērniem līdz 12 gadiem un velosipēdu vadītājiem, kas tos pavada, joprojām būs atļauts pārvietoties pa ietvi jebkurā situācijā.

Latvija pašlaik ir teju vienīgā valsts pasaulē, kurā atļauts uz ietves pārvietoties ar velosipēdu, apzinoties velo infrastruktūras trūkumu. Attīstoties velo infrastruktūrai, paredzēts pārejas posms, nosakot, ka velobraucējiem primāri jābrauc pa ceļu vai velojoslām un uz ietves drīkstēs atrasties tikai izņēmuma gadījumos. Tostarp jaunie noteikumi arī paredz ērtus jaunievedumus velobraucējiem – tiem būs atļauts pārvietoties arī pa sabiedriskā transporta joslām, ja būs attiecīgas ceļa zīmes.

Jūrmalā janvāra pirmajā nedēļā ielu tīrīšanā kopumā tika nodarbinātas 23 transporta vienības, 104 cilvēki, maģistrālās un rajona ielas tīrītas 10 680 km garumā, tīrīti krustojumi gandrīz 900 000 kv.m platībā, ietves un zaļās zonas – 295 000 kv.m platībā, kā arī tīrītas 193 sabiedriskā transporta pieturvietas.

„Par ielu tīrīšanu gādā trīs uzņēmumi, ar kuriem Jūrmalas dome noslēgusi līgumus – SIA Jūrmalas ATU tīra un kaisa maģistrālo un rajona nozīmes ielu braucamās daļas, SIA JLD tīra un kaisa B un C kategorijas ielas un ielu krustojumus, SIA Nelsens – katru dienu tīra ietves un autobusu pieturvietas,” skaidro domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Baiba Gailīte.

Decembrī, kad nokrišņu bija mazāk, maģistrālās ielas un rajona nozīmes ielas visa mēneša laikā tika tīrītas nepilnu 15 000 km garumā, uzturot kārtībā arī ielu krustojumus, zaļās zonas, ietves un sabiedriskā transporta pieturvietas. Decembrī par ielu tīrīšanu Jūrmalā pašvaldība samaksājusi nedaudz vairāk par 106 000 latu.

Rīgā ēku īpašniekiem plāno noteikt pienākumu no fasādes notīrīt grafiti zīmējumus, informēja pašvaldības ārējās komunikācijas nodaļā.

Pašvaldība aicina rīdziniekus paust viedokli par jauniem teritoriju kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumiem galvaspilsētā.

Rīgas pašvaldība sagatavojusi un nodevusi sabiedriskajai apspriešanai jaunus noteikumus par teritoriju kopšanu un būvju uzturēšanu galvaspilsētā, kas paredz nodrošināt sakoptu pilsētvidi, vienlaikus neuzliekot pārmērīgu slogu iedzīvotājiem atsevišķu teritoriju kopšanas nodrošināšanai.

Ar noteikumu projektu var iepazīties un līdz 23.martam sniegt viedokli pašvaldības mājaslapā sadaļā "Saistošo noteikumu projekti". Pēc sabiedriskās apspriešanas un iedzīvotāju viedokļu apkopošanas noteikumus skatīs Mājokļu un vides komitejā un galīgo lēmumu pieņems domes sēdē.

Plānots atjaunot satiksmi Dzirnavu, Turgeņeva un Abrenes ielas krustojumā.

No 6.novembra tiks atcelti spēkā esošie satiksmes ierobežojumi pie Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada un ielas posms ar divām joslām tiks atvērts satiksmei. Gājēju pārvietošanās jaunā dzelzceļa pārvada izbūves laikā tiks organizēta drošās, norobežotās gājēju zonās.

Dzirnavu ielas zonā darbi turpināsies, un tuvākā mēneša laikā BERERIX pilnveidos gājēju ietvju zonas, tādejādi paplašinot ielas braucamo daļu un atvirzot gājējus uz nākotnē plānoto ietves zonu, taču arī vienkāršotā ietves versijā. Pilnīga Dzirnavu ielas profila pabeigšana plānota nākamajā būvniecības posmā, kad tiks izbūvēts ziemeļu puses dzelzceļa pārvads.

Noslēdzot dzelzceļa pārvada konstrukciju apstrādes darbus Lāčplēša ielas zonā, no 3.novembra naktīs Lāčplēša ielā BERERIX vairs neierobežos satiksmi.

Pēc pārbūves atklāts vēsturiskais tilts pār Gauju Strenčos uz reģionālā autoceļa Smiltene-Strenči (P25), informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Tilts uzbūvēts 1909.gadā un ir viens no vecākajiem daudzlaidumu dzelzsbetona tiltiem Baltijas valstīs. Tērauda siju laidumi ar koka klājumu, kas 1929.gadā bija piebūvēti papildus, tagad ir pārbūvēti par dzelzsbetona laidumiem. Uz tilta brauktuves visā garumā ieklāts vēsturiskais laukakmens bruģis, kas bija saglabājies zem ceļa seguma.

Tilta pārbūve sākās 2021.gada vasarā. Tika nojaukti abi tērauda siju laidumi un koka brauktuve, kā arī krasta balsts Strenču pusē un daļēji upes balsts tam līdzās. Tilta dzelzsbetona laidumiem demontēja laukakmens segumu, kā arī brauktuves un ietvju nesošās konstrukcijas.

Pārbūves laikā dzelzsbetona laiduma konstrukcija ir atjaunota vienotā veidolā. Strenču pusē izbūvēts jauns krasta balsts, kā arī daļēji pārbūvēti upes balsti, kuri iepriekš balstīja tērauda siju laidumus. Pārējiem balstiem veikti bojāto vietu remontdarbi un novērsts izskalojumi pie upes balsta Smiltenes pusē.

Lai novērstu sniega uzkrāšanos uz braucamās daļas, kas rada traucējumu transportlīdzekļu kustībai, un lai no ietves notīrītais sniegs netiktu mests uz braucamās daļas, tiek noteikts pienākums transportlīdzekļu īpašniekiem veikt apkārtnes teritorijas sakopšanas darbus, ja transportlīdzeklis novietots stāvēšanai ilgāk par trīs diennaktīm.

To paredz Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas šodien akceptētais grozījumus domes saistošajos noteikumos attiecībā uz pilsētas attīrīšanu no sniega un ledus.

Noteikumu projekts paredz, ka satiksmes drošības garantēšanai tiek noteikts, ka sniega valni neveido tuvāk par pieciem metriem no gājēju pārejām un ielu krustojumiem. Tāpat paredzēts, ka, lai netraucētu satiksmi, darba dienās sniega izvešanai paredzētais termiņš ir diennakts.

Paredzētajos grozījumos noteikts, ka pienākums tīrīt sniegu un ledu ir arī no saimnieciskai darbībai izmantojamo ēku jumtiem, un tas jādara trīs dienu laikā.

Mēbeļu ražotājam SIA DV SERVISS mēbeles ierosināts tiesiskās aizsardzības process (TAP), kas ir vienīgais tiesiskās aizsardzības process aprīlī, liecina Maksātnespējas reģistra statistikas informācija.

Pagājušajā mēnesī ierosināts arī tikai viens ārpustiesiskās aizsardzības process (ATAP) – a/s N & KO, kas nodarbojas ar dažāda veida uniformu šūšanu. Savukārt martā kopumā ierosināti četri ATAP un astoņi TAP.

Ierosināto maksātnespēju skaits joprojām saglabājas augsts, tomēr, salīdzinot datus, redzams, ka to skaits krītas. Ja martā tika ierosināti 118 maksātnespējas procesi, tad aprīlī to skaits sasniedza 94.

Salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, redzams, ka ierosināti 27 ATAP, četri TAP un 189 maksātnespējas procesi.

Katra grūtībās nonākusī sabiedrība atšķiras viena no otras, tādēļ nevar viennozīmīgi sniegt visaptverošu kopīgu atbildi par TAP un ATAP procesu skaita dinamiku. Taču zināmu iespaidu uz TAP un ATAP skaitu pēc 2010.gada novembra idevis jaunais Maksātnespējas process, kas ir grozījis prasības attiecībā uz TAP un ATAP plāna saskaņošanu, norāda ZAB LAWIN Kļaviņš & Slaidiņš zvērināts advokāts Valters Diure.

Jaunais Maksātnespējas likums ir vērsts uz to, lai aktīvi atsijātu dzīvotspējīgos uzņēmumus no pārējiem un neilgā laikā ļautu komerciālā apritē atgriezties grūtībās nokļuvušo uzņēmumu aktīviem. Arī tiesiskās aizsardzības process, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot saistības, ir pakļauts jaunā likuma normām, kas paredzētas maksātnespējas procesa efektivitātes uzlabošanai. No jaunā likuma ir izslēgta izlīguma un sanācijas iespēja, tāpēc tiesiskās aizsardzības process ir vienīgā alternatīva, taču tā ne tuvu nebūs pieejama katram, kurš gribēs atjaunot maksātspēju.

Lielākais izaicinājums tiesiskās aizsardzības procesā (TAP) kopš š.g. 1.novembra nav tā ierosināšana, bet gan plāna izstrāde un apstiprināšana. Ja kopumā tagad TAP ierosināšana ir atvieglota – parādniekam vairs nav jābūt trīs gadus reģistrētam Uzņēmumu reģistrā un reizē ar pieteikumu nav jāiesniedz detalizēti izstrādāts TAP plāns, tad pēc lietas ierosināšanas iesniedzamā plāna saturam ir daudz augstākas prasības. Tam jābūt ekonomiski daudz vairāk pamatotam – jānorāda plānotā parādnieka ieņēmumu un izdevumu kopsumma TAP laikā un šīs prognozes pamatojums, plānotās darbības izmaksu samazināšanai un pamatojums procesā piemērojamo metožu izvēlei un nepieciešamībai. Būtisks ir arī fakts, ka parādniekam tiks dota iespēja mēģināt uzsākt TAP tikai divas reizes, un, ja otrajā reizē tiesa procesu nepasludinās, tad automātiski tiks pasludināta maksātnespēja. Tādējādi par atslēgas jēdzienu kļūst arī TAP plāna saskaņošana ar kreditoriem.

No 2015. gada 1.janvāra ierosināt likumus vai Satversmes grozījumus varēs ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju.

Izmaiņas parakstu vākšanas kārtībā vēlētāju iniciatīvām nosaka grozījumi likumā Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, kurus galīgajā lasījumā atbalstīja 52 deputāti, bet 39 bija pret. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāte Iveta Grigule pēc balsojuma paziņoja, ka ZZS izmaiņas neatbalsta un lūgs Valsts prezidentu likuma grozījumus neizsludināt.

Likumā paredzēts,ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju būs tiesības iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Pašlaik Latvijā paraksti kādai vēlētāju iniciatīvai tiek vākti divos posmos – ne mazāk kā 10 tūkstošiem balsstiesīgo Latvijas pilsoņu ir tiesības iesniegt CVK likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, bet parakstu vākšanas otro posmu turpina CVK par valsts budžeta līdzekļiem. Lai grozījumu projektu iesniegtu izskatīšanai Saeimā, projektu jāparaksta ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlētāju skaita.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanas gaitā vēlētos "neskart nevienu no lielajiem nodokļiem".

Kariņš intervijā telekanālam "TV3" stāstīja, ka līdzšinējās diskusijas par nodokļiem bijušas diezgan ilgas un spraigas. Tagad darbs ir apkopots un to iecerēts nodot sabiedrībai apspriešanai.

Taujāts, vai līdz ar pārmaiņām būtu iespējama darbaspēka nodokļu samazināšana, Kariņš noteica, ka tā "būtu laba lieta", tomēr esot jautājums, kādi šādām izmaiņām varētu būt kompensējoši mehānismi, lai nemazinās valsts budžeta ieņēmumi. Konkrētu redzējumu, kādas varētu būt šīs kompensējošās izmaiņas, Kariņš nesniedza.

Savukārt vaicāts, vai varētu tikt palielināts pievienotās vērtības nodoklis, Kariņš teica, ka viņa mērķis esot neskart nevienu no lielajiem nodokļiem.

Pastāv bažas par nepilnībām Rīgas domes lēmumu noformēšanā, kas var novest pie tiesvedībām. Tā intervijā Db pauž jaunieceltā Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Sarmīte Pīka.

Kādus redzat sava darba galvenos uzdevumus, prioritātes, strādājot šajā amatā?

Kaut ko izdomāt no jauna būs ļoti grūti. Faktiski man būs jāīsteno Tautas partijas programma — tāda, kāda tā bija, uzsakot darbuu šim domes sasaukumam. Iepriekšējais komitejas vadītājs Krastiņa kungs, manuprāt, ļoti veiksmīgi šo darbu ir uzsācis, un mans uzdevums ir atrast kaut kādas nepilnības, bet turpināt iesākto. Attīstības departamenta darbam nevajadzētu būt saistītam ar vēlēšanām un tamlīdzīgām lietām. Komitejai ir kontroles funkcija, bet departamenta darbs ir nepārtraukts.

Krievijas naftas uzņēmums Rosneft Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ierosinājis ieviest dažādus pretpasākumus valstīm, kas piemērojušas Krievijai sankcijas, vēsta Krievijas laikraksts Kommersant.

Šie ierosinājumi arī paredz Eiropas Savienības (ES) valstīm noteikt priekšapmaksu par Krievijas piegādāto gāzi.

Tāpat Rosneft ierosina iesaldēt Krievijai jau piegādātā naftas un gāzes nozares aprīkojumu izvešanu. Runa ir par aprīkojumu, kam Rietumi piemērojuši liegumu izmantot projektos Krievijā.

Laikraksta Kommersant aptaujātie eksperti pauž viedokli, ka šāds ierosinājums nozīmētu jau piegādātā aprīkojuma konfiscēšanu.

Rosneft arī ierosina noteikt ierobežojumus starptautiskajai sadarbībai Starptautiskās kosmosa stacijas Krievijas moduļu izmantošanai, kā arī noteikt aizliegumu ASV un ES kodolatkritumu glabāšanai Krievijā.

Eiropas Komisija (EK) piektdien pieņēma kapitāla tirgus atveseļošanas paketi, kas ir daļa no komisijas vispārējās stratēģijas atlabšanai pēc Covid-19 krīzes, informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Paketē ir ierosinātas mērķtiecīgas izmaiņas kapitāla tirgus noteikumos, kas veicinās lielākus ieguldījumus ekonomikā, ļaus ātri rekapitalizēt uzņēmumus un palielinās banku spēju finansēt atveseļošanos, norādīja Komisija.

EK 28.aprīlī jau bija ierosinājusi Banku nozares paketi, lai atvieglotu banku aizdevumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem visā Eiropas Savienībā (ES), savukārt, piektdien pieņemto pasākumu mērķis ir palīdzēt kapitāla tirgiem sniegt atbalstu Eiropas uzņēmumiem, lai tie atgūtos no krīzes.

Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis (JV) norādīja, ka EK turpina centienus palīdzēt ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem jaunā koronavīrusa krīzes un tai sekojošās atveseļošanās laikā. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir palīdzēt uzņēmumiem piesaistīt kapitālu publiskajos tirgos.

Lai nekavētu to spējas pildīt normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un sekmētu uzņēmējdarbības aktivitāti reģionos, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns aicina turpmākajā valsts budžeta plānošanas procesā rūpīgāk izvērtēt pašvaldību attīstības iespējas.

E. Zalāns nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam un finanšu ministram, vēršot uzmanību uz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) konstatētajām problēmām, izvērtējot pašvaldību iespējas nodrošināt likumā noteikto funkciju izpildi ar tām 2009. gadā paredzamo finansējumu.

Vēstulē norādīts, ka 2009. gadā ir paredzams būtisks pašvaldību budžeta ieņēmumu samazinājums. Vienlaikus, samazinot ministriju budžeta, tiek samazināts finansējums pašvaldību funkciju veikšanai. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijai pilnībā samazināta dotācija 23 miljonu latu apmērā pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanai.

Eiropas Komisija šodien ierosināja turpināt modernizēt, vienkāršot un racionalizēt Kopējo lauksaimniecības politiku un atcelt atlikušos ierobežojumus lauksaimniekiem, lai palīdzētu tiem reaģēt uz pieaugošo pieprasījumu pārtikas jomā.

Tā sauktā KLP veselības pārbaude vēl lielākā mērā nošķirs tiešos maksājumus un ražošanu, tādējādi maksimāli palielinot lauksaimnieku iespējas reaģēt uz situāciju tirgū, Db.lv informē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā.

Starp daudzajiem pasākumu priekšlikumiem ir ierosinājums atcelt lauksaimniecībā izmantojamās zemes atstāšanu atmatā un pakāpeniski palielināt piena kvotas pirms to atcelšanas 2015. gadā, kā arī samazināt tirgus intervenci. Minētās izmaiņas atbrīvos lauksaimniekus no nevajadzīgiem ierobežojumiem un ļaus tiem maksimāli palielināt savu ražošanas potenciālu.

Komisija arī ierosina palielināt modulāciju, ar ko lauksaimniekiem samazina tiešos maksājumus, un šādā veidā iegūto naudu pārskaita Lauku attīstības fondā. Tas ļaus labāk reaģēt uz jauniem izaicinājumiem un iespējām, ar ko saskaras Eiropas lauksaimniecība, sākot no klimata pārmaiņām un vajadzības pēc labākas ūdens resursu apsaimniekošanas un beidzot ar bioloģiskās daudzveidības aizsardzību.

Veselības ministrs parlamentārietis Guntis Belēvičs (ZZS) nonācis interešu konfliktā, lemjot par disciplinārlietu pret Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktori Ingunu Adoviču, secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vadītājs Vitālijs Orlovs (S), komisijā saņemts KNAB iesniegums ar lūgumu ļaut administratīvi sodīt Belēviču. Komisijas deputāti šo jautājumu izskatīs nākamnedēļ.

KNAB pārbaudīja Belēviča rīcības atbilstību likumam par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. Saskaņā ar likumu valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot savus pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti. Apkopojot pārbaudes rezultātus, KNAB secinājis, ka Belēvičs nav ievērojis šo aizliegumu.

Eiropas ekonomiskā un monetārā savienība (EMS) šodien ir daudz labākā stāvoklī nekā pirms finanšu krīzes, norāda Eiropas Komisija.

Tomēr, neraugoties uz progresu, jo īpaši attiecībā uz ekonomikas pārvaldības pastiprināšanu un banku savienības uzsākšanu, EMS izveide joprojām nav pabeigta.

Eirozonas valstu ekonomikas snieguma atšķirības ir būtiskas, norāda EK. Ņemot vērā gandrīz 18 miljonus bezdarbnieku un daudzus mūsu sabiedrībā, kam draud sociālā atstumtība, vēl ir daudz darāmā, lai eirozonu izveidotu par pilnībā robustu struktūru. Eiropas Komisija tagad īsteno konkrētus pasākumus, lai pārietu no nepieciešamās krīzes pārvaldības pēdējo gadu laikā uz spēcīgāku savienību, kuras izveide ir pabeigta; uz savienību, kuras pamatā ir ilgstošs, taisnīgs un demokrātiski leģitīms pamats nākotnei un kura palīdz radīt vairāk darba vietu, veicina izaugsmi un labklājību visiem iedzīvotājiem.