Jaunais Maksātnespējas likums ir vērsts uz to, lai aktīvi atsijātu dzīvotspējīgos uzņēmumus no pārējiem un neilgā laikā ļautu komerciālā apritē atgriezties grūtībās nokļuvušo uzņēmumu aktīviem. Arī tiesiskās aizsardzības process, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot saistības, ir pakļauts jaunā likuma normām, kas paredzētas maksātnespējas procesa efektivitātes uzlabošanai. No jaunā likuma ir izslēgta izlīguma un sanācijas iespēja, tāpēc tiesiskās aizsardzības process ir vienīgā alternatīva, taču tā ne tuvu nebūs pieejama katram, kurš gribēs atjaunot maksātspēju.
Lielākais izaicinājums tiesiskās aizsardzības procesā (TAP) kopš š.g. 1.novembra nav tā ierosināšana, bet gan plāna izstrāde un apstiprināšana. Ja kopumā tagad TAP ierosināšana ir atvieglota – parādniekam vairs nav jābūt trīs gadus reģistrētam Uzņēmumu reģistrā un reizē ar pieteikumu nav jāiesniedz detalizēti izstrādāts TAP plāns, tad pēc lietas ierosināšanas iesniedzamā plāna saturam ir daudz augstākas prasības. Tam jābūt ekonomiski daudz vairāk pamatotam – jānorāda plānotā parādnieka ieņēmumu un izdevumu kopsumma TAP laikā un šīs prognozes pamatojums, plānotās darbības izmaksu samazināšanai un pamatojums procesā piemērojamo metožu izvēlei un nepieciešamībai. Būtisks ir arī fakts, ka parādniekam tiks dota iespēja mēģināt uzsākt TAP tikai divas reizes, un, ja otrajā reizē tiesa procesu nepasludinās, tad automātiski tiks pasludināta maksātnespēja. Tādējādi par atslēgas jēdzienu kļūst arī TAP plāna saskaņošana ar kreditoriem.
Te neapšaubāmi svarīgākais jaunums ir tas, ka TAP plāna saskaņošanā tagad piedalīsies arī nodrošinātie kreditori, un tiesa pasludinās TAP procesu tikai tad, ja plānu uzņēmuma saistību nokārtošanai ar savu parakstu apliecinās gan 2/3 nodrošināto kreditoru, gan 50% +1 balss nenodrošināto kreditoru. Laiks, kas turpmāk būs dots TAP plāna saskaņošanai, ir 2 mēneši, bet ar kreditoru piekrišanu to varēs pagarināt vēl par mēnesi. Tas var kļūt aktuāli situācijās, kad parādnieks ir liels uzņēmums un ir jāveic nozīmīgas strukturālās reformas vai ir liels skaits ārvalstu kreditoru. Šī ir laba ziņa maksātnespējas procesam Latvijā kopumā, jo tieši nodrošināto kreditoru negatīvais atzinums bija iemesls lielajam noraidīto TAP plānu īpatsvaram. Vienlaikus no parādnieka tas prasīs efektīvu darbu ar saviem kreditoriem, kas daudziem arī nebūs pa spēkam.
Vēl jārēķinās ar to, ka atsevišķos gadījumos tiesiskais aizsardzības process var atstāt uzņēmumā ilgtermiņa pēdas. Pagaidām ir grūti paredzēt, cik bieži nenodrošinātie kreditori izmantos jaunā likuma dotās tiesības prasīt parādniekam samazināta vai dzēsta prasījuma apmēru aizstāt ar parādnieka kapitāla daļām vai akcijām, ja prasījumi tiek samazināti vairāk par 10 procentiem vai dzēsti pilnībā, tomēr izmaiņas dalībnieku vai akcionāru struktūrā ir reāli iespējamas. Līdzās pozitīvam aspektam, ka šī norma liks pret parādu dzēšanu attiekties atbildīgāk, saskatu risku regulējuma trūkumā gadījumiem, ja pēc kāda laika TAP tomēr tiks izbeigts – kas notiks ar šīm uzņēmuma daļām? Vai tās būs jāatdod atpakaļ? Šis jautājums būs jārisina, izstrādājot precīzu TAP plānu, bet jau šobrīd esmu drošs, ka var rasties sarežģījumi.
Ir svarīgi saprast, ka no 1.novembra mainījušās ne tikai atsevišķas likuma normas, bet pamata idejiskais uzstādījums – tiek atcelts t.s. bilances tests (maksātnespējas noteikšana, vērtējot aktīvu un saistību bilanci), un spēkā ir princips «samaksā parādu vai tiesa pasludina maksātnespēju». Ja ir skaidrs, ka uzņēmumam ir saimnieciski pamatotas izredzes nokārtot parādus un turpināt darbību, ir jārīkojas nekavējoties. TAP ir vienīgais instruments attiecību sakārtošanai starp parādnieku un kreditoriem, tāpēc der atcerēties, ka parādnieks varēs lūgt tiesu ierosināt TAP pat pēc maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas. Tomēr likuma mērķis ir un paliek – atsijāt dzīvotspējīgos uzņēmumus no «pārējiem», tāpēc ir iespējami laicīgi jāsaprot, kādas ir uzņēmuma perspektīvas, jo, nokļūstot pie «pārējiem», jaunā regulējuma ietvaros bankrota process būs ļoti ātrs un visa manta tiks pārdota jau 6 mēnešu laikā.