Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Pašvaldību investīcijas IT risinājumos paaugstina pašvaldību darba efektivitāti un samazina funkciju izpildei nepieciešamās finanses – strauji pieaugot darba spēka izmaksām, samazinoties pašvaldību finanšu rocībai un spējai piesaistīt nepieciešamos speciālistus, ir nepieciešams meklēt efektīvus ceļus situācijas uzlabošanai.

Viens no iespējamiem risinājumiem ir pašvaldību procesu pārskatīšana un to digitalizācija, ļaujot efektīvāk izpildīt uzdevumus un samazināt funkciju izpildes izmaksas. Jau pašlaik ir sasniegti vērā ņemami rezultāti, tomēr arī turpmāk ir nepieciešams aktīvi virzīt izaugsmi. Uzskatāmi varam parādīt, kā daži no pašvaldību procesiem, kuros izmantojot integrētas IT sistēmas un elektronizējot un digitalizējot pašvaldību procesus pašvaldībās, tiek ieekonomēti simti tūkstoši eiro pašvaldību budžeta līdzekļi.

Raugoties uz visām pašvaldībām kopumā, redzam, ka pašvaldību investīcijas virza progresu. Un nākas atzīt, ka pašvaldību efektivitātes rādītāji ir tieši proporcionāli IT risinājumos ieguldītā finansējuma apjomam. Un būsim godīgi, Latvijas vidējie rādītāji šādu investīciju veikšanā joprojām būtiski atpaliek no Baltijas, nemaz nerunājot par Eiropas valstu pieredzi.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Pēdējos gados būtiski ir pieaudzis pašvaldību aizņēmumu pieprasījumu skaits un aizņēmumu apjomi, informē Finanšu ministrija.

Tas skaidrojams gan ar aktīvu Eiropas Savienības (ES) fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētu projektu īstenošanu, gan ar pašvaldību vēlmi aktīvāk īstenot pārējos investīciju projektus. Finanšu ministrijai (FM) jau 2018. gadā nācās secināt, ka būtiski pieaug pašvaldību pieprasījums pēc aizņēmumiem, kas pārsniedz aizņēmuma limita iespējas. Līdz ar to jau 2018. gada oktobrī Ministru kabinets (MK) lēma par pašvaldību aizņēmumu izsniegšanas ierobežošanu 2018. gada ceturtajā ceturksnī.

FM jau vairākkārt ir vērsusi pašvaldību uzmanību, ka pašvaldību aizņemšanās iespējas ir ierobežotas. Pašvaldību aizņēmumu pieprasījumi tiek nodrošināti tikai gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā pašvaldību aizņēmumu kopējā palielinājuma ietvaros, jo pašvaldību aizņēmumi ietekmē vispārējās valdības budžeta deficītu. Turklāt aizņēmuma limits un nosacījumi attiecas uz jebkuru pašvaldības aizņēmumu, neatkarīgi no izvēlētā aizdevēja (valsts budžets vai cits aizdevējs).

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Pašvaldību izdevumi 2023. gadā bija vairāk atbilstoši valdības prioritātēm, salīdzinot ar valdības tēriņiem.

Diskusijās par valsts pamatbudžeta sadalījumu ar retiem izņēmumiem tiek noklusēts, ka valsts pamatbudžets nav vienīgais valsts finanšu politikas instruments. Atgādināsim, ka kopējās valsts finanses veido valsts pamatbudžets, speciālais budžets un pašvaldību budžeti. Pašvaldību ienākumu svarīgākie posteņi ir ienākumi no nodokļiem (iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļa), transferti no valsts budžeta vai pašvaldību izlīdzināšanas fonda; mazāka nozīme ir ienākumiem no dabas resursu nodokļa vai saimnieciskās darbības u. c.

Savukārt pašvaldību izdevumu daļa ir sadalāma līdzīgi kā valsts pamatbudžetā. Tos var sadalīt pēc izlietojuma veida: atalgojumam, par preču un pakalpojumu pirkumiem, kā arī kapitāla izdevumi (izdevumi investīcijām u. c.). Savukārt pašvaldību izdevumi atbilstoši nozarēm (funkcionālajām grupām) ievērojami atšķiras no valsts izdevumu sadalījuma nozarēm pamatbudžetā.

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Pašvaldību spējas īstenot attīstības ieceres attiecībā uz uzņēmējdarbību, kas rada jaunas darba vietas un dod impulsu pakalpojumu sfērai, atduras finansējuma, kā arī instrumentu trūkumā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs, ilggadējais Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis.

Viņaprāt, situāciju nav mainījusi arī pērn īstenotā administratīvi teritoriālā reforma, kā rezultātā reģionu pašvaldības kļuvušas lielākas gan pēc teritorijas, gan iedzīvotāju skaita, taču nebūt nav palielinājusies to finanšu rocība, kā rezultātā, piemēram, potenciālie industriālo parku izveides projekti var tapt tikai ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu.

Kā vērtējat īstenotās administratīvi teritoriālās reformas rezultātu?

Pirmkārt, administratīvi teritoriālā reforma skāra tikai daļu pašvaldību, jo trešā daļa pašvaldību un tajās dzīvojošo iedzīvotāju nekādu teritoriālo reformu nepieredzēja. Savukārt jauno, apvienoto pašvaldību objektīvu darba novērtējumu tikai pēc viena nepilna darba gada nav iespējams sniegt. Tas ir pārāk īss laiks. Realitātē izvērtējumu tieši par apvienoto pašvaldību darbību varēs sniegt pēc vairākiem, piemēram, vismaz diviem, bet vēl labāk pēc pieciem – septiņiem gadiem. Tad varētu objektīvi, nevis emocionāli – labi vai slikti – novērtēt pašvaldību apvienošanas rezultātu.

Ministru kabinets (MK) 12.novembrī noraidīja visus 425 Saeimas, pārsvarā opozīcijas, deputātu iesniegtos priekšlikumus nākamā gada valsts budžeta otrajam lasījumam.

Vienlaikus valdība otrajam lasījumam atbalstīja ap 90 ministriju iesniegtos priekšlikumus, lielākā daļa no tiem bija tehniski un redakcionāli priekšlikumi.

Tostarp budžetu pavadošajiem likumprojektiem tika iesniegti kopumā 210 priekšlikumi, no tiem Finanšu ministrija (FM) piedāvāja atbalstīt 48 priekšlikumus ar fiskāli neitrālu ietekmi.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) pēc valdības sēdes medijiem sacīja, ka budžets ieiet savā pēdējā fāzē. Viņš norādīja, ka valdība ir izskatījusi visus priekšlikumus.

Viņš uzsvēra, ka Saeimas, pārsvarā opozīcijas, deputātu iesniegtie priekšlikumi tika noraidīti, jo 123 priekšlikumos kā līdzekļa avots tika izmantots gadskārtējais valsts budžeta pārdalāmais finansējums - to samazinājums gandrīz par 1,28 miljardiem eiro, 36 priekšlikumos tika piedāvāts palielināt budžeta nodokļu ieņēmumus, 19 priekšlikumos tika piedāvāts samazināt finansējumu Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) par 200 miljoniem un bija arī citi priekšlikumi.

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Kārtējā Nodarbinātības padomes sēdē 27.janvārī ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), labklājības ministre Evika Siliņa (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) kopā ar ministriju pārstāvjiem turpināja šā gada sākumā uzsākto diskusiju par cilvēkkapitāla attīstības jautājumiem un pārvaldības modeļa maiņu un lēma veidot Cilvēkkapitāla attīstības padomi, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Apstiprinot Cilvēkkapitāla attīstības padomes nolikuma projektu, ministri lēma mainīt padomes nosaukumu un precizēt padomes funkcijas atbilstoši šīs valdības deklarācijai un definētajiem mērķiem cilvēkkapitāla attīstībai nolūkā nodrošināt savstarpējo saskaņotību un starpresoru efektīvāku sadarbību nepieciešamo darba tirgus pārkārtojumu ieviešanai. Ministri vienojās, ka mēneša laikā Cilvēkkapitāla attīstības padomes nolikuma projekts tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Indriksone norāda, ka "jaunā ģeopolitiskā realitāte, digitālo tehnoloģiju attīstība, globalizācija, automatizācija, darbaspēka novecošanās - šīs pārmaiņas būtiski ietekmē darbavietas, rūpniecības un pakalpojumu nozares, uzņēmējdarbības modeļus, ekonomiku, sabiedrību un ik katru tās indivīdu. Ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei un transformācijai nepieciešams nodrošināt darbaspēku augošajām un produktīvām nozarēm, kas pieprasa aizvien jaunas prasmes un zināšanas".

Ziņu virsrakstos pēdējo nedēļu laikā figurē pašvaldību nedienas – Rēzeknes finanšu ķeza un nu jau bēdīgi slavenā SPA centra epopeja, korupcijas ēna Valmierā un šķietami izsaimniekotie Eiropas Savienības fondu līdzekļi, savukārt kāda Tukuma novada kapitālsabiedrības amatpersona uz savu kontu pārskaitījusi vietvaras naudu 22 tūkst. EUR apmērā.

Šie nesenie notikumi atkal liek jautāt, vai vietvaras tiesiski izmanto nodokļu maksātāju resursus, rīkojas iedzīvotāju interesēs un rada labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības attīstībai reģionos. Vai varam būt pārliecināti, ka pašvaldībās valda kārtība vai arī tās saimnieko katra pēc saviem ieskatiem? Ja ikviens komersants zina, ka nesaimnieciska rīcība agri vai vēlu novedīs pie nevēlamām sekām, pašvaldībās, acīmredzot, valda nesodāmības sajūta.

Šī gada vasarā publiskotajā revīzijas ziņojumā Valsts kontrole secinājusi, ka apskatītās novadu pašvaldības, izvērtējot līdzdalību kapitālsabiedrībās, vispusīgi nevērtē to saimnieciskās darbības efektivitāti, rada šķēršļus privāto komersantu darbības attīstībai un apgrūtina privāto komersantu iesaisti tirgus nepilnību novēršanā. Tāpat daudzām pašvaldību kapitālsabiedrībām nav stratēģijas vai tajā nav finanšu un nefinanšu mērķu, netiek veikta finanšu rādītāju analīze, visbeidzot – ieguldījumi veikti bez noteikta mērķa. Tātad tiek pārkāpti ne vien konkurences noteikumi un Eiropas Savienības darbības principi, bet arī nav iespējams runāt par efektīvu finanšu vadību. Lai radītu realitātes sajūtu un paskaidrotu, kādēļ šādi turpināties nedrīkst – Valsts kontrole konstatējusi, ka bez izsekojama mērķa ir izlietoti 5 milj. EUR jeb 43% no kapitālsabiedrību peļņas kopsummas. Jāatgādina, ka runa ir tikai par 8 pašvaldībām.

Lai arī pērn ekonomikas izaugsme bremzējās, eksporta nozares turpināja palielināt devumu Latvijas iedzīvotāju ienākumos, secināts šodien prezentētajā "Luminor" bankas reģionu eksporta pētījumā. Rīgas un pārējās Latvijas ekonomikas struktūra ir ļoti atšķirīga – kamēr Rīgā izteikti dominē IT un biznesa pakalpojumu nozare, tikmēr reģionos lielāko ekonomikas daļu veido meža nozare, kā arī mašīnbūve un elektronika.

“Viens no pētījuma ieguvumiem ir iespēja gūt niansētu priekšstatu par Latvijas ekonomikas ģeogrāfiju, kas nav pieejams citur. Dažos gadījumos no tā var izdarīt secinājumus, dažos nē, bet iegūtā kopaina ir interesanta – tā ļauj novērtēt to, kā norit cilvēku dzīve dažādās Latvijas vietās. Pērn visstraujākais pieaugums starp jaunajiem jeb “topošajiem” novadiem, kas izveidosies administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, bija vērojams Valkas novadā, kura eksporta ienākumi reālā izteiksmē pērn pieauguši par 15%.

Reģionu vidū, spītējot tranzīta svārstībām, visstraujāk eksporta nozares attīstījās Kurzemē. Savukārt Latgales nākotne ir ļoti lielā mērā atkarīga no rūpniecības attīstības Rēzeknē un Daugavpilī. Taču piecu gadu griezumā saskaņā ar pētījuma rezultātiem straujākais eksporta ienākumu pieaugums bija Ādažu novadam, strauji attīstījusies arī Kuldīga, Smiltene, Līvāni un Gulbene,” stāsta pētījuma autors, "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Trīs lielākās reģionālās partijas - Reģionu alianse, Latgales partija un Vidzemes partija ir konceptuāli vienojušās par reģionālo partiju apvienības Reģionu apvienība veidošanu. Jaunās apvienības mērķis ir veicināt reģionālo politisko spēku apvienošanos un kopīgu startēt 12.Saeimas vēlēšanās 2014.gadā. Jaunveidojamajai reģionālo partiju apvienībai aicina pievienoties arī citas reģionālās partijas, vēlētāju apvienības un reģionālos līderus.

Par ieceri veidot reģionālo partiju apvienību Reģionu apvienība ir vienojušies visu trīs partiju līderi, tai skaitā Andrejs Ence (Reģionu alianse), Aldis Adamovičs (Latgales partija) un Guntis Gladkins (Vidzemes partija), tiekoties Rīgā, 21.augustā.

Trīs partiju līderi uzskata, ka kopīgi veidojamās Reģionu apvienības svarīgākais uzdevums ir kļūt par galveno Latvijas reģionu interešu aizstāvi LR Saeimā un valdībā, izveidojot pragmatisku dialogu ar pārējiem politiskajiem spēkiem.

«Pašvaldību vēlēšanās reģionālās partijas ieguva ļoti daudz mandātus. Vēlēšanu rezultāti nepārprotami norāda, ka reģionālo partiju popularitāte un ietekme pieaug,»” jau komentējot Reģionu Alianse rezultātus aizvadītājās pašvaldību vēlēšanās, teica partijas Reģionu Alianse priekšsēdētājs un Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence. «Reģionālo partiju panākumi pašvaldību vēlēšanās ir pamudinājuši sasparoties arī citas partijas. Par reģionālajām partijām nu interesējas arī Saeimā pārstāvētās partijas, lai gan iepriekš tās pret reģionālajām partijām izturējās visnotaļ augstprātīgi. Šobrīd situācija ir mainījusies,» sacīja A. Ence.

Pašvaldību kopējie ieņēmumi no nodokļiem turpmāk nebūs mazāki par 19,6% no valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumiem, šodien vienojās Ministru kabinets un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).

Pievienota 5. rindkopa

Šodien notika paplašinātā Ministru kabineta komitejas sēde, kurā tika skatīts Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokols. Sēdē puses pauda savu viedokli par pašvaldību ieņēmumu apmēru no nodokļiem - pašvaldība uzstāja, ka tiem jābūt 19,6%, bet valdība vēlējās to noteikt 19,5% apmērā.

Puses atbalstīja prognozētos pašvaldību nodokļu, nenodokļu ieņēmumus un ieņēmumus no maksas pakalpojumiem, kas tiek ieskaitīti pašvaldību budžetos 2018.gadā, 386,98 miljonu eiro apmērā. Attiecīgā summa neietver IIN ieņēmumus.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) sacīja, ka valdība nāk pretī pašvaldībām un atbalsta to ieņēmumus nākamajos trijos gados noteikt 19,6% apmērā no valsts nodokļu ieņēmumiem, bet pašvaldībām netiks garantēta valsts budžeta likumā noteiktā IIN ieņēmumu prognoze 100% apmērā. Šāda garantija būtu paredzēta gadījumā, ja pašvaldību ieņēmumi no nodokļiem tiktu noteikti 19,5% apmērā.

Vērotājiem no malas noteikti šķiet pozitīvi Veselības ministrijas (VM) un ministra Hosama Abu Meri centieni meklēt veidus, kā Latvijas iedzīvotājiem nodrošināt augstāku zāļu pieejamību. Jo, patiesi, ņemot vērā sabiedrības zemo labklājības līmeni, ir daļa cilvēku, kuri nevar iegādāties visas ārsta izrakstītās zāles, jo viņu ienākumi to vienkārši neļauj.

Vēl tikko publicēti dati, ka mūsu valstī pērn vairāk nekā piektdaļa iedzīvotāju bijuši pakļauti nabadzības riskam un šim rādītājam nav tendence samazināties. Visaugstākais nabadzības risks (40,1%) ir tieši cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem. Tā ir arī vecuma grupa, kad saasinās dažādas veselības problēmas, kam nepieciešama ikdienas medikamentoza ārstēšana. Situācija, ka iedzīvotāji nevar atļauties sev nepieciešamās zāles, nav pieļaujama, un ir kopīgi jāmeklē risinājumi. Tajā pašā laikā, redzot VM un tās politiskās vadības aktivitātes, nākas secināt, ka situācija izveidojusies kā tajā vecajā teicienā “gribējām kā labāk, sanāca – kā vienmēr”. Sasteigti, haotiski un neizanalizēti risinājumi, apšaubāmas savstarpējās komunikācijas metodes no politiķu puses, slēpjoties aiz cēla mērķa par zāļu cenu samazināšanu. Nozare ir gatava iesaistīties un strādāt kopā, lai risinājumi būtu efektīvi un dotu efektu arī ilgtermiņā, bet ministrijai un ministram ir jāspēj veidot konstruktīvs un profesionāls dialogs arī situācijās, kad tiek norādīts uz objektīviem riskiem un procesa nepilnībām.

Jaunās valdības atbalstītie nodokļu politikas priekšlikumi 2024.-2026.gadam apdraud vairāku nozaru iespējas ne tikai konkurēt, bet arī eksistēt, teikts Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izplatītā paziņojumā.

Organizācija ir aicinājusi ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) trešdien, 4.oktobrī, piedalīties konfederācijas padomes sēdē, lai uzklausītu viņa skaidrojumu par publiskajā telpā izskanējušo informāciju par nodokļu pamatnostādnēm. LDDK biedru lokā esot vairāki uzņēmumi un nozares, kuriem "iepriekš nesaskaņotās un ar darba devējiem neapspriestās nodokļu izmaiņas" radot ne tikai ievērojamu finansiālo, bet arī birokrātisko slogu.

Kā norāda LDDK, kopš 2023.gada sākuma LDDK un citas iesaistītās puses, tajā skaitā Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji, piedalījās Finanšu ministrijas (FM) darba grupā, kur tika analizēti dažādi nodokļi Latvijā un potenciālā fiskālā ietekme šo nodokļu izmaiņu gadījumā. LDDK un partneri, tajā skaitā partijas skaidri iezīmēja mērķi - celt Latvijas konkurētspēju Baltijas valstu vidū, kā galveno virzītājspēku nosakot darba spēka nodokļu režīma pilnveidi.

Ekonomikas ministra Arvila Ašeradena apgalvojums, ka tuvāko triju gadu laikā varētu atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK), ir bezatbildīgs solījums, to intervijā DB norāda enerģētikas eksperts un OIK darba grupas loceklis Juris Ozoliņš.

Viņš atklāj, ka sākotnēji uz darba grupas locekļiem mēģināts izdarīt politisko spiedienu, taču kopumā gala ziņojumā iekļautie priekšlikumi varēja būt arī sliktāki. Eksperts uzsver, ka šobrīd ir grūti paredzēt, kāda būs darba grupas priekšlikumu tālākā virzība, taču, visticamāk, OIK likvidēts netiks.

Fragments no intervijas

Aizvadītajā nedēļā Ekonomikas ministrija (EM) nāca klajā ar darba grupas priekšlikumiem par OIK maksājuma atcelšanu. Kā vērtējat šos priekšlikumus?

Tie varēja būt arī sliktāki, jo darba grupa iesākās katastrofāli. Sākumā darba grupas locekļi tika iepazīstināti ar SKDS pētījumu, kurā atklāts, ka visa Latvijas sabiedrība ir pret OIK. Tas nozīmē, ka jau pašā sākumā uz darba grupas locekļiem tika mēģināts izdarīt politisko spiedienu. Uz vienu no sēdēm tika uzaicināts arī prokurors, kurš stāstīja par prokuratūras iesniegumu Satversmes tiesā, kas atkal radīja spiedienu. Dažam varbūt tas bija interesanti, bet es uzskatu, ka nopietnam darbam tas traucēja. Izskanēja arī dažādi revolucionāri priekšlikumi, piemēram, ka labāk maksāsim Eiropas Komisijai soda naudas, nekā izpildīsim atjaunojamo energoresursu (AER) mērķi. Tas radīja ļoti nomācošu iespaidu. Ja pēc būtības tiktu izskatīti visi darba grupas locekļu rakstiskie priekšlikumi, rezultāts varēja būt labāks, taču būsim reālisti – labi, ka vēl tā.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 31.kongresā atkārtoti par LPS vadītāju uz četriem gadiem ievēlēja līdzšinējo vadītāju Gintu Kaminski.

Kaminskis bija vienīgas kandidāts uz šo amatu.

Par Kaminska kandidatūru bija nodotas 86 balsis, bet pret - četras balsis.

Pēc ievēlēšanas Kaminskis pauda, ka tikai kopā var paveikt būtiskas lietas. "Ja būs atbalsts no visiem, tad LPS viedokli varēs aizstāvēt sarunās ar Ministru prezidentu un ministrijām," teica Kaminskis.

Kaminskis uzsvēra, ka pašvaldības un to vadītāji ir tie, kas darīs visu lai pašvaldības būtu stabilas.

LPS valdē turpmāk darbosies Kaminskis, viņa vietnieki Jelgavas mērs Andris Rāviņš (LZS) un Valkas mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija), kā arī Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš (Liepājas partija), Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa (Kuldīgas novadam), Bauskas mērs Aivars Okmanis (NA), Balvu mērs Sergejs Maksimovs (Latgales partija), Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP).

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Pašvaldībām vispusīgāk un kritiskāk jāvērtē līdzdalība kapitālsabiedrībās, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kurā vērtēts, vai un kā pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) jaunizveidotās novadu pašvaldības ir izvērtējušas līdzdalību kapitālsabiedrībās.

Revīzijā konstatēts, ka kopumā izvērtējums nav veikts atbilstoši labajai praksei un likumam. Pirmkārt, nepilnīgi izvērtēta kapitālsabiedrību darbības atbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Otrkārt, nav noteikti ar līdzdalību sasniedzamie mērķi, tādēļ daudzos gadījumos nav pārliecības, vai pašvaldībām vajag turpināt iesaistīties komercdarbībā.

Treškārt, pārvērtējot līdzdalību, pašvaldības nav vispusīgi analizējušas kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un snieguma rādītājus, lai pārliecinātos, ka tās patiesi var nodrošināt iedzīvotājiem pakalpojumus ilgtermiņā.

VK padomes loceklis Edgars Korčagins norāda, ka, ja līdzdalības izvērtēšana netiek veikta atbilstoši likumam un labajai praksei, tad netiek izmantota iespēja analizēt kapitālsabiedrību sniegumu un pilnveidot to darbu iedzīvotājiem būtisku pakalpojumu nodrošināšanai.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.