Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.
Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.
RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.
Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?
No Krievijas uz Latviju eksportēto preču statistiskā vērtība 2019. gadā bija 7,200 miljardi USD, 2020. gadā – 4,300 miljardi USD. No Latvijas uz Krieviju importēto preču statistiskā vērtība 2019. gadā bija 4,240 miljardi USD, 2020. gadā - 4,120 miljardi USD. Eksporta apjomu samazināšanās no Krievijas uz Latviju saistīta ar ievērojamu minerālās degvielas, naftas un to destilācijas produktu piegāžu sarukumu. Tajā pašā laikā 2019. un 2020. gadā pieauga citu eksportēto un importēto preču apjomi. Palielinājās Latvijas mazumtirdzniecībā pārdoto lētāku pārtikas produktu un rūpniecības preču imports no Krievijas Federācijas uz Latviju. Šī gada martā Rīgā sāka darboties pirmais tirdzniecības tīkla MERE "discounter" (zemo cenu) preču veikals, kas pieder Krievijas lielveikalu mazumtirdzniecības ķēdei "Svetofor".Pašlaik tiek apsvērta iespēja atvērt līdzīgu tirdzniecības punktu Daugavpilī. „MERE” tīklā pārdotie produkti galvenokārt tiek ražoti Krievijā.
Vai Pleskava ir interesanta Latvijas uzņēmējiem?
Latvijas uzņēmumi Pleskavas apgabalā darbojas kravu pārvadājumu, tirdzniecības, tūrisma, servisa un pakalpojumu jomā. Pleskavā ir vairāki uzņēmumi ar dibinātājiem no Latvijas, taču to skaits katru gadu samazinās. Krievijas reģionu interese sadarbībai ar Latviju saglabājas. Pārsvarā Krievijas uzņēmumi cenšas atrast biznesa partnerus Latvijas teritorijā, nevis otrādi. Uzskatām, ka tas saistīts ar lielāku uzņēmēju aktivitāti Krievijā nekā Latvijā, sakarā ar mazāk stingriem ierobežojumiem Krievijā pandēmijas apstākļos. Latvijas uzņēmējus mazāk interesē iespēja atrast biznesa partnerus Krievijā, vismaz izmantojot Biznesa padomes piedāvātās iespējas.
Vai ir reālas Latvijas un Krievijas tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības perspektīvas, ņemot vērā situāciju reģionā un pasaulē?
Krievijas - Latvijas Biznesa padome un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera plāno kopīgi organizēt biznesa partneru meklēšanu Latvijā Krievijas un Latvijas uzņēmumiem. Turpmāk šajā darbā iespējams izmantot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecību Krievijas Federācijā. Joprojām aktuāls ir jautājums par Krievijas biznesa struktūru dalību reģionālajās izstādēs un biznesa forumos Latvijas teritorijā, kā arī biznesa tikšanos rīkošanu ar Latvijas uzņēmumiem, regulāru on-line sazināšanos ar reģionālo tirdzniecības un rūpniecības kameru pārstāvjiem un uzņēmumiem, kuri ir ieinteresēti kontaktu veidošanā ar Latvijas uzņēmējiem, tikšanās tiešsaistes biznesa forumos, konferencēs un izstādēs Krievijā, gan Latvijā.
***********
Latvijas un Krievijas uzņēmējiem ir reģionālās sadarbības pieredze, par ko Dienas Bizness iepriekš saņēma informāciju no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM). Uz jautājumiem atbild VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša.
Vai koronavīrusa izraisītā globālā ekonomiskā recesija varētu tuvākajā nākotnē mainīt Latvijas ekonomiskās attīstības stratēģijas prioritātes, pārliekot uzsvaru no iekļaušanās globālajā tirgū uz reģionālo attīstību un pārrobežu sadarbību?
Gan reģionālai attīstībai, gan Latvijas tautsaimniecībai kopumā vēl joprojām būs būtiski ārējie tirgi un konkurētspēja tajos. Tā kā kopējie sadarbības apjomi ir mazinājušies, tas nenoliedzami atstāj būtisku ietekmi uz reģionu izaugsmi. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt un veidot diversificētus atbalsta pasākumus pašvaldībām, kas veicinātu nodarbinātību un attīstītu uzņēmējdarbību to teritorijās, lai atjaunotu izaugsmes tempus reģionos.
Cik sekmīgi tiek īstenota Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programma 2014. - 2020. gadam, kuras definētie mērķi ir mazo un vidējo uzņēmumu attīstīšana programmā iekļautajos reģionos, vides aizsardzības un pārrobežu mobilitātes veicināšana?
Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. - 2020. gadam ieviešana norit sekmīgi un atbilstoši programmas plānotajam mērķim – sniegt atbalstu sadarbībai Latvijas un Krievijas pierobežu reģionu attīstības veicināšanai tādās nozarēs kā uzņēmējdarbība, vides aizsardzība un pārrobežu mobilitāte. Programmā pieejamais finansējums projektu īstenošanai ir 20 431 748 EUR (no tā 13 493 774 EUR Eiropas Savienības finansējums un 6 937 974 Krievijas finansējums). Viss pieejamais finansējums jau ir piešķirts projektu īstenotājiem – kopā programmas ietvaros tiek ieviests 21 projekts, no tiem 17 projekti tika atlasīti atklātu konkursu veidā, un četri ir tiešā piešķīruma projekti, kuri tika iestrādāti programmas dokumentā un kurus individuāli apstiprināja Eiropas Komisija. Plānots, ka projektu ieviešana tiks pabeigta 2022.gadā.
Programmā ir trīs tematiskie virzieni:
- Vides aizsardzība, klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās – uzdevums ir efektīvi apsaimniekot dabas objektus, lai paaugstinātu apmeklētāju skaitu atjaunotos vai jaunizveidotos dabas resursu objektos un nodrošinātu dabas objektu ilgtspējīgu izmantošanu; īstenotu kopīgas darbības vides pārvaldībā, attiecīgi paaugstinot institūciju un sabiedrības zināšanas un kapacitāti dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai.
- Robežas pārvaldības un drošības, mobilitātes un migrācijas pārvaldības veicināšana - uzdevums ir uzlabot robežas šķērsošanas efektivitāti un drošību.
- Uzņēmējdarbības un mazo un vidējo uzņēmumu attīstība (MVU) – šī virziena ietvaros netiek sniegts tiešs atbalsts uzņēmējiem, tā uzdevumi ir: izstrādāt atbalsta instrumentus jaunu uzņēmumu radīšanai, pārrobežu sadarbības veicināšanai un jaunu produktu attīstībai; jaunu produktu un pakalpojumu izstrāde un veicināšana, izmantojot vietējos resursus, lai paaugstinātu tūristu interesi par programmas reģionu.
Kopumā uzņēmējdarbības un MVU attīstības tematiskā virziena ietvaros atbalsts galvenokārt tiek sniegts tūrisma un ar to saistīto produktu un pasākumu attīstīšanai, tādējādi netieši atbalstot MVU.
Projektos atbalsta instrumentu izstrādei uzņēmējdarbības veicināšanai partneri ir izglītības iestādes, nevalstiskās organizācijas, valsts, pašvaldību vai reģionālās institūcijas, kuru darbības mērķis ietver atbalsta sniegšanu uzņēmējiem. Šajos projektos obligāta prasība ir iekļaut vismaz vienu no šīm aktivitātēm: uzņēmējdarbības atbalsta struktūru kapacitātes celšana, uzņēmējdarbības prasmju un gara veicināšana dažādās mērķa grupās, uzņēmējdarbības iespēju veicināšana.
*******
“Latvijas kā tranzīta koridora izdevīgais ekonomiski-ģeogrāfiskais stāvoklis. Austrumi – Rietumi neatceļ ne sankcijas, ne pandēmija.
Vēl viens rīks, kā palīdzēt uzņēmumiem sankciju apstākļos – “tautas diplomātija”. 2019. gadā “Dienas Bizness” Maskavā organizēja “Graudu apaļo galdu”. Tajā piedalījās Krievijas dzelzceļa un Latvijas dzelzceļa, ostu, zinātniskās pētniecības institūtu, graudu ražotāju un pārstrādātāju vadošie speciālisti. Sanāksmē bija iespējams ne tikai ieskicēt perspektīvos sadarbības virzienus, bet arī rast risinājumu jautājumiem, kas traucē sadarbību. Viens no “Graudu apaļā galda” dalībniekiem, “Liepaja Bulk Terminal” valdes loceklis Juris Matvejevs, “Dienas Biznesam” sacīja, ka Maskavas sanāksmes rezultāti pozitīvi ietekmēja termināla darbību.
“Esmu pārliecināts, ka Latvijai un Krievijai ir labas izredzes uz sadarbību graudu pārvadājumu jomā. Uzņēmums “Liepaja Bulk Terminal” jau iepriekš izstrādājis sadarbības programmas ar Krieviju, kuras mēs vēlamies īstenot. Ir skaidrs, ka Krievija koncentrēsies uz savu ostu modernizāciju, taču ģeogrāfiju "nepārtaisīt". “Liepaja Bulk Terminal” sevi pierādījis kā ļoti uzticamu partneri tarifu politikā, gan ērto atrašanās vietu. Mūsu biznesa partneri atrodas Krievijas centrālajā daļā. Viņiem graudu piegāde Eiropai caur Ustjlugu vai citām Krievijas ziemeļrietumu ostām - apzināts zaudējums, kas ir viena no loģistikas sastāvdaļām. Liepājas ostu, kur 1998. gadā sāka būvēt graudu pārkraušanas termināli, sāka dēvēt par "Latvijas graudu vārtiem". Šodien ostas dziļums ir 14,5 metri, kas ļauj apstrādāt gandrīz visu veidu graudu pārvadāšanas kuģus. Pieaugot lauksaimniecības kravu eksporta iespējām no Krievijas un tiešajiem dzelzceļa savienojumiem no Centrālās Krievijas, šo kravu daļa palielinās. Liepājas osta, kā tiešais ceļš uz Eiropas un pasaules tirgiem, varētu piedāvāt krieviem iespēju lielos kravas kuģu sūtījumos (60 000 tonnu) eksportēt saulespuķu miltus, cukurbiešu celulozi un sojas pupas. Lauksaimniecības kravu uzkrāšanās Liepājas ostā ir vairāk nekā 500 000 tonnu,” teica Juris Matvejevs.