Patlaban minerālmēslu cenas ir vairāk nekā trīskāršojušās salīdzinājumā ar gadu iepriekš, atklāja Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" dibinātājs Edgars Ruža.
"Runājot par nākamo sezonu, kas patiesību sakot, jau ir sākusies, jo ziemāji ir jau iesēti - zemnieki saskārušies ar situāciju, ka ir grūtības pabarot iesētos augus, jo minerālmēslu cenas ir vairāk nekā trīskāršojušās, gandrīz četrkāršojušās - cenu kāpums ir vēl lielāks nekā pašiem graudiem," atzina pārstāvis, piebilstot, ka galvenokārt runa ir par minerālmēsliem no Krievijas.
Turklāt, kā prognozēja Ruža, minerālmēslu cenām īpašs kritums nav paredzams.
"Situācija stimulē minerālmēslu lietošanas samazināšanu, kas ir labi apkārtējai videi, taču rada sarežģījumus lauksaimnieciskajā ražošanā, kuru rezultātus pagaidām grūti prognozēt - varbūt būs mazāka raža, varbūt ražas apjoms būs labs, taču graudu kvalitāte zema," atzīmēja "Latraps" dibinātājs.
Viņš arī pieļāva, ka nav izslēgta situācija, ka Latvijai būs jāiepērk pārtikas graudi ārvalstīs, līdzīgi kā tas notiek patlaban Dānijā, kur noteikti stingri ierobežojumi minerālmēslu lietošanā. "Viņi paši sev pārtikas kviešus vairs nespēj izaudzēt un pērk tos Baltijā," piebilda Ruža.
Tikmēr, komentējot šī gada graudu un rapša cenas biržās, Ruža atzina, ka šī gada laikā rapša cena pieaugusi vismaz divkārt- ja pērn rapsis maksāja 350 - 380 eiro par tonnu, tad patlaban rapsis biržā tiek pārdots par vairāk nekā 700 eiro tonnā.
Vienlaikus pieaugusi arī kviešu cena. "Ja pērn varēja priecāties, ka izdevies kviešus pārdot par 180 - 190 eiro tonnā, tad šoruden cenas pārsniedza jau 300 eiro par tonnu," skaidroja "Latraps" pārstāvis.
Viņš arī norādīja, ka racionāla pamata pašreiz augstajām graudu cenām, kas turas jau četrus mēnešus, nav. Viņaprāt, galvenais iemesls ir biržas spekulācijas un dažādu ģeopolitisku un ekonomisko faktoru kopums.
"Te gan būtu jāņem vērā, ka runa ir par šī brīža cenām, taču neviens nevar iepriekš zināt kādā virzienā attīstīsies tirgi, un reti kurš zemnieks var atļauties ilgstoši gaidīt un spekulēt ar nepārdotu produkciju un tad pārdot visu ražu vienā reizē, tas ir pārlieku riskanti kā spēlēt kazino," komentēja Ruža. Viņš arī minēja, ka graudi parasti tiek pārdoti pakāpeniski, ilgā laika periodā, tādējādi nebūtu korekti teikt, ka zemniekiem izdevies dubultot peļņu, neskatoties uz sliktu ražu.
Vaicāts par nākotnes prognozēm, Ruža sacīja, ka graudu cenām ilgtermiņā vajadzētu kristies, taču diez vai tās nokritīs līdz iepriekšējam līmenim, kāds bija pirms 2021.gada.
"Nav nenoliedzams, ka valstis, kuras atkarīgas no graudu importa un parasti nav tās bagātākās, drīz vien varētu nespēt atļauties pirkt graudus par pašreizējo cenu, taču šo es teicu arī pirms pus gada un kopš tā laika cenas it tikai augušas," uzsvēra kooperatīva dibinātājs.
Jau ziņots, ka laika apstākļu ietekmē, tostarp lielā karstuma dēļ šogad Latvijā graudi ir sīki un nokults mazāks ražas apmērs, nekā cerēts. Vienlaikus šī gada laikā biržās ievērojami kāpusi rapša un graudu cena.
Tāpat ziņots, ka pagājušajā nedēļā līdzšinējais kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs un kooperatīva dibinātājs Edgars Ruža atstājis "Latraps" vadītāja amatu.
Padome kopā ar Ružu, balstoties uz kooperatīva vērtībām, jau izvēlējusies nākamo uzņēmuma vadītāju, kura vārds pašlaik netiek izpausts.
Ruža norāda, ka turpmāk strādās stratēģijas un attīstības projektu jomā.
Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Latraps" apgrozījums finanšu gadā, kas ilga no 2019.gada 1.jūlija līdz 2020.gada 30.jūnijam, bija 269,902 miljoni eiro, kas ir par 35,7% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā, taču kooperatīvā sabiedrība cieta zaudējumus 3,339 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai iepriekšējā finanšu gadā.
"Latraps" reģistrēta 2000.gadā. Pagājušā gada beigās kooperatīvam bija vairāk nekā 1110 biedru.
