Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dinevičs uzskata par nekorektiem partijas Jaunais laiks pārmetumus, ka viņš kā atbildīgais vicemērs pieļāvis krasu apsaimniekošanas maksas pieaugumu Rīgas pašvaldības namu pārvalžu apsaimniekotajās ēkās.

2008. gada 30. decembrī partija Jaunais laiks (JL) izplatīja paziņojumu presei, kurā Rīgas domes deputāts Modris Jaunups pauda sašutumu par Rīgas pašvaldības namu pārvalžu pieņemtajiem lēmumiem būtiski palielināt apsaimniekošanas maksu iedzīvotājiem. M.Jaunups pieprasīja atbildīgā Rīgas vicemēra Jāņa Dinēviča nekavējošu rīcību, pārskatot un izvērtējot šo lēmumu pamatotību, lietderību un samērīgumu attiecībā pret iedzīvotāju maksātspēju, ņemot vērā grūto ekonomisko situāciju.« Tā vietā, lai samazinātu administratīvos izdevumus, piemēram, likvidētu vispār politiskās padomes namu pārvaldēs, pašvaldības namu pārvaldes nolēmušas ciniski palielināt savus ieņēmumus uz iedzīvotāju rēķina, bet Rīgas vicemērs Jānis Dinēvičs neko nedara! Dinēvičam ir jāizvērtē, kāpēc tika iets šis vienkāršākais ceļš, būtiski palielinot apsaimniekošanas maksu iedzīvotājiem,» norādīja M.Jaunups.

Lai atrisinātu satiksmes problēmas Rīgā, pilsētas vicemērs Jānis Dinevičs pieļauj iespēju ieviest iebraukšanas maksu par iebraukšanu pilsētā, kā arī attīstīt park & ride sistēmu un izbūvēt vairākas jaunas tramvaja līnijas.

Jānis Dinevičs Uzstājoties LSDSP rīkotā forumā Nākotnes Rīga — satiksme, J.Dinevicš pauda uzskatu, ka rīdziniekiem jādod iespēja izmantot priekšrocības, jo viņi ir nodokļu maksātāji, tāpēc viņiem varētu piešķirt rīdzinieku čipkartes, savukārt visiem pārējiem par iebraukšanu Rīgā būtu jāmaksā. J.Dinevičs aicināja arī izbūvēt «nopietnu un plaši attīstītu satiksmes infrastruktūru», slavējot Dienvidu tiltu kā «izteiksmīgu un skaistu akcentu». Nepieciešams ierobežot satiksmes plūsmu pilsētas centrā, attīstot park & ride sistēmu, taču to vicemērs ieteica attīstīt vienīgi tramvaja līniju tuvumā, jo trolejbusi un autobusi tāpat nonākot sastrēgumos un situāciju neuzlabojot. J.Dinevičs aizstāvēja ideju par 6. līnija tramvaja modernizāciju, pagarinot to līdz Berģiem un jaunas ātrgaitas tramvaja līnijas izveidi uz lidostu, par ko gan jāvienojas ar Mārupes pagastu.

Partijas Jaunais laiks (JL) Rīgas domes (RD) frakcijas deputāti šodien, 7. jūlijā, iesnieguši demisijas pieprasījumu Rīgas mēram Jānim Birkam.

Saskaņā ar likumu Par pašvaldībām par esošā domes priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata jālemj tuvākajā kārtējā RD sēdē, kas ir paredzēta rīt, 8. jūlijā. JL, TB/LNNK un LPP/LC noslēgtā vienošanās paredz uzticēt TB/LNNK mēra amatam virzīt jaunu kandidātu, Db.lv informē Olafs Pulks, JL Rīgas domes frakcijas vadītājs.

„Pildot partiju noslēgtās vienošanās nosacījumus un uzstādījumu, ka esošā koalīcija ir beigusi pastāvēt un jauno koalīciju vadīs jauns mērs, mēs iesniedzam 22 deputātu parakstīto pieprasījumu par esošā mēra atbrīvošanu no amata. Rītdienas domes sēde ir pēdējā, kad šo pieprasījumu pirms vasaras brīvdienām iespējams izskatīt,” tā O. Pulks.

Rīgas vicemērs Jānis Dinevičs izmantojis starptautisku konferenci Tallinā, lai popularizētu Sociāldemokrātu priekšvēlēšanu ideju par pašvaldības bankas veidošanu.

„Lai pilsēta attīstītos, jāveido pašvaldības banka”, J.Dinevičs paziņojis vairāku Eiropas Savienības galvaspilsētu pārstāvju konferencē Tallinā. Konferences mērķis bija apmainīties ar pieredzi, kā dažādas ES galvaspilsētas pārvar problēmas krīzes situācijā, norādīja J.Dineviča preses sekretāre Laura Kļaviņa.

J.Dinevičs konferences dalībnieku uzmanību vērsis uz trim lietām. Pirmkārt, situācijā, kad valstij un pašvaldībai nav līdzekļu investīcijām, katrs privātais investors, kurš rada darba vietas, ir jānotur pilsētā, samazinot līdz minimumam birokrātijas šķēršļus viņa darbības uzsākšanai. Otrkārt, pilsētai ir nepieciešami ambiciozi plāni, kurus var īstenot tikai tad, ja pilsētā izdodas noturēt cilvēkus. Jāpanāk, lai cilvēku nodokļi paliktu Rīgā. Treškārt, J.Dinevičs uzskata, ka privātās komercbankas šobrīd nenodrošina kvalitatīvu sadarbību ar pašvaldībām. Tāpēc būtu dibināma jauna banka, municipalitātes banka, pilsētas banka ar 100 procentiem pašvaldības kapitālu. Ja šī banka apkalpos Rīgas budžetu un tās klienti būs pašvaldības uzņēmumi, tā būs pati ietekmīgākā komercbanka Latvijā un ļaus pilsētai attīstīties. J.Dinevičs arī norādījis, ka Centrālā banka neiebilst.

Atis Lejiņš nedomā izstāties no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) pēc tam, kad sestdienas kongresā vairums tā delegātu neatbalstīja viņa pozīciju par sarunu turpināšanu ar partiju apvienību Vienotība.

A. Lejiņš tomēr pieļauj iespēju startēt 10. Saeimas vēlēšanās no Vienotības saraksta, ja šāds oficiāls piedāvājums būs. “Es nopietni apsvērūs iespēju kandidēt no Vienotības, jo nepietiek tikai kliegt, ka esi sociāldemokrāts, bet neko nedari, lai realizētu sociāldemokrātu idejas. Jautājums tikai, vai LSDSP vadība ir gatava pieciest, ka es iefiltrējos Saeimā no cita saraksta un tur īstenoju šīs idejas,” Db teica A. Lejiņš. Starp šādām idejām viņš min progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanu un vēršanos pret uzņēmumu reģistrēšanu ofšoros. A. Lejiņš arī atgādināja, ka nesenajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kur startēja ar pirmo numuru no LSDSP saraksta, spēja piesaistīt 40 000 vēlētāju balsu.

Tiek veidots nodibinājums Iniciatīva Autovadītāji pret sastrēgumiem, kas cīnīšoties par visu autovadītāju interesēm, "pretstatā pašreizējai pašvaldības politikai, kas sastrēgumu problēmas risinājumu redz vienīgi sabiedriskā transporta attīstībā, ignorējot privātā transporta īpašnieku intereses", informēja nodibinājuma veidotāji.

"Mēs uzskatām, ka pašvaldības plānoto soļu realizēšana – nepārdomāta jaunu sabiedriskā transporta joslu ieviešana, kas traucē kopējai satiksmes plūsmai, aizliegums braukt pa tramvaja sliedēm un citi soļi - radīs katastrofālu sastrēguma situāciju Rīgā, kuras dēļ būs spiests stāvēt arī sabiedriskais transports.

Galvenajam principam cīņā ar sastrēgumiem jābūt maksimālai auto caurplūsmas spējas palielināšanai konkrētās vietās un pilsētā kopumā. Mēs redzam pretējo politiku," akcentē dibinātāji.

Iniciatīva Autovadītāji pret sastrēgumiem vākšot parakstus, lai tiktu apturēti Rīgas satiksmes "organizatoru" destruktīvie soļi, ko esot nepareizi saukt par soļiem pret sastrēgumiem, bet gluži otrādi.

„Ja nebūtu pievilkts klāt Šķēles uzvārds, šo koncepciju varētu uzskatīt par vienu no labākajām Eiropā,” tā saistībā ar Rīgas pilsētas domes 2007.gada 3.jūlija saistošo noteikumu Nr.86 Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi apturēšanu izteicies Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dinevičs.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dinevičs (LSDSP) esot saņēmis Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas rīkojumu par Rīgas pilsētas domes 2007.gada 3.jūlija saistošo noteikumu Nr.86 Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi apturēšanu, informēja Rīgas dome.

Tuvākajā laikā par šī jautājuma risināšanu notikšot konsultācijas starp Rīgas domes koalīcijas partneriem. Rīgas domei šobrīd esot jākoriģē sava tālākā rīcība sadzīves atkritumu apsaimniekošanā. Šo darbu, izstrādājot konkrētu grafiku, esot jāveic jaunās koncepcijas autoram, Rīgas domes Vides departamenta direktoram Askoldam Kļaviņam, komentējis vicemērs.

„Mans viedoklis, ka jaunā koncepcija ir laba, nav mainījies,” uzsver J.Dinevičs: „Vienīgais traucēklis ir tas, ka vēl nav sakārtoti likumi, lai tā varētu tikt realizēta. Līdz ar to ir problemātiski noteikt termiņu, ar kuru tā varētu tikt ieviesta”.

Pēc vairāku Rīgas domes amatpersonu aizturēšanas saistībā ar aizdomām par kukuļņemšanu korupcijas ēna kritusi pār visu pašvaldību. Tāpēc, kā iespējamu variantu ieguldījumam cīņā pret korupciju, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dinevičs (LSDSP) piedāvā izveidot jaunu institūciju – Sabiedrisko padomi, liecina Rīgas domes sniegtā informācija medijiem.

Dinevičs aicina izmantot citu valstu pieredzi un izveidot Rīgas domē Sabiedrisko padomi, kuras sastāvā būtu sabiedrisko organizāciju un inteliģences pārstāvji, uzņēmēji, žurnālisti, pensionāru apvienību pārstāvji u.c. iedzīvotāji, kā arī tiesībsargājošo institūciju pārstāvji.

Padomi veidotu 30-35 cilvēki un sēdes varētu sasaukt reizi mēnesī Rīgas domes priekšsēdētāja vadībā. Sēdēs tiktu apspriesti jautājumi, kuru risināšana rīdziniekiem šķiet nevajadzīgi apgrūtināta un rada saskarsmi vai aizdomas par korupciju.

"Tiešs un atvērts dialogs Sabiedriskās padomes sēžu laikā dotu iespēju ne vien novērst korupcijas iespējamību, bet arī ļautu varas pārstāvjiem skaidrot savu pozīciju, savukārt sabiedrībai būtu iespēja tikt uzklausītai," uzsver Dinevičs.

Pat ja tiks atbalstīts opozīcijā esošā Jaunā laika piedāvājums samazināt to Rīgas pašvaldības uzņēmumu skaitu, kuriem būs padomes, neskartas paliks vairākas kompānijas, kuru padomēs šobrīd darbojas domes vadība un tai tuvu stāvošie, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tiesa, viņu maciņos nākamgad vajadzētu ieripot mazākas summas, jo, lai gan Rīgas dome lēmusi par 15 % samazināt atalgojumu tikai pilsētas vadībai un deputātiem, nevis tās uzņēmumu vadībai, nākamgad stājas spēkā vairāki likumi un likumu grozījumi, kuru mērķis ir «samazināt finansējuma apjoma atlīdzības izmaksai 15 % no kopējā institūcijai», kas attieksies uz visām valsts un pašvaldības iestādēm, aģentūrām, uzņēmumiem. Tas gan automātiski nenozīmē algu samazināšanu, jo atlīdzību veido arī prēmijas, naudas balvas, piemaksas, pabalsti, dodoties atvaļinājumā utt. Vairāki neoficiāli avoti Db gan ir izteikuši aizdomas - nav izslēgts, ka nauda, kas tiks ietaupīta, samazinot atlīdzību, darbiniekiem varētu tikt kompensēta savādāk, piemēram, ar jaunu dienesta auto. Īpaši tas varētu attiekties uz iestādēm un uzņēmumiem, kas netiek tieši finansētas no valsts vai pašvaldības budžeta.

Apvienojot Rīgas domes Vides departamentu ar Komunālo departamentu , iespējams samazināt darbinieku skaitu par 30, uz algu un telpu īres rēķina ietaupot ap pusmiljonu latu gadā, preses konferencē pavēstīja Rīgas mēra vietnieks Jānis Dinevičs.

Tiesa gan, atlaistajiem darbiniekiem kompensācijās jāizmaksā 85 tūkstoši latu, taču ilgtermiņā apvienošana atmaksāšoties. Turklāt iespējams samazināt darbinieku skaitu vēl — šobrīd štatu sarakstā ir 32 Kapsētu pārvaldes sētnieki, kuru vietā varētu pirkt pakalpojumu no kādas firmas. Ja nodibinātu atkritumu apsaimniekošanas aģentūru, Atkritumu saimniecības nodaļā plānoto 9 darbinieku vietā varētu strādāt divi, uzskata J. Dinevičs.

"Nevaru teikt, ka abi departamenti būtu strādājuši efektīvi, abiem ir ko pārmest," norādīja J. Dinevičs. Viņš atturējās prognozēt, kas varētu vadīt apvienoto departamentu, taču tam esot jābūt darbiniekam, kas pašlaik strādā vienā vai otrā departamentā, jo cilvēks no malas ar šo specifiku netikšot galā.

Karšu izdevniecība Jāņa sēta interneta lietotājiem piedāvā jaunu pakalpojumu – apskatīt sastrēgumu informāciju Rīgā.

Izveidota sastrēgumu analīzes sistēma, ir brīvi pieejama mājaslapās www.kartes.lv/sastregumi, www.zl.lv, www.1189.lv un www.celugids.lv

Sastrēgumu jeb satiksmes caurbraucamības kontrole notiek vietās, kur Rīgā ir visnoslogotākā satiksme un kas šķiet visinteresantākās lietotājiem. Sistēmas pamatā ir vairāku tūkstošu automašīnu kustības datu analīze noteiktos ceļa posmos. Informāciju par pārvietošanās ātrumu iegūst no transporta līdzekļiem, kas aprīkoti ar GPS sekošanas iekārtām.

Sastrēgumu informācija attēlota vizuāli uz kartes ar dažādu krāsu līnijām atkarībā no caurbraucamības pakāpes attiecīgajā ceļa posmā. Katra līnija uz kartes (tuvākajos karšu mērogos) norāda to, cik ilgā laikā var izbraukt konkrēto posmu. Informācija ir apkopota arī pāršķirstāmā tabulā ar meklēšanas iespēju, kur var redzēt visus kontrolējamos ceļa posmus un datus par to pašreizējo un vēsturisko caurbraucamību mēneša darbdienās. Informācija mainās reālā laikā un regulāri atjaunojas no sistēmā saņemtajiem datiem, tās atjaunošanas un pārrēķināšanas intervāls ir 5 minūtes, vizuāli atspoguļojot pieejamos datus par pēdējo stundu. Katrs interesents te var uzzināt to, cik ilgā laikā ir veicams noteikts ceļa posms.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dinevičs izteicis ideju izveidot Drošības padomi, kura būtu domes priekšsēdētāja vadībā un cieši sadarbotos ar Rīgas domes Drošības un kārtības jautājumu komiteju.

Apsardzes centra Jaguārs valdes locekle Regīna Ločmele – Luņova uzskata šo ideju par apsveicamu. "Pirmā sadarbība mums jau ir – pastāv vienošanās starp lielākajām apsardzes firmām un Pašvaldības policiju, ka apsardzes patruļas ziņo policijai, ja redz uz ielām iereibušus jauniešus, kas uzvedas agresīvi. Sadarbībai ir jābūt, bet nekādā gadījumā tā nevar būt balstīta uz naudu. Jāiesaista sabiedriskās organizācijas, un apsardzes firmām tādas ir divas – Latvijas Drošības biznesa asociācija un Latvijas Drošības dienestu federācija. Mēs esam abās šajās organizācijās, un es zinu, ka to vadība jau sen vēlas aktivizēt sadarbību ar Valsts un Pašvaldības policiju," uzsvēra R.Ločmele – Luņova.

Pašlaik ir visnepiemērotākais brīdis pašvaldības apsaimniekošanas SIA privatizācijai, jo valstī ir ekonomiskā lejupslīde, valdība iesaldē valsts sektorā strādājošajiem algas, joprojām ir augsta inflācija, ievērojami pieaug elektroenerģijas, gāzes un siltuma tarifi.

Rīdziniekiem priekšā ir ekonomiski bargs rudens un ziema, tāpēc šādos apstākļos veikt radikālas izmaiņas dzīvojamā fonda apsaimniekošanā ir bīstami. Tas var radīt sociālo katastrofu daudzu rīdzinieku vidū, kas ir nepieļaujami, uzskata Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dinevičs.

Dinevičs un LSDSP Rīgas domes frakcija uzskata, ka šobrīd nodot Rīgas pašvaldības apsaimniekošanas SIA privatizācijai ir par vēlu, to vajadzēja darīt daudz agrāk, nevis apzināti novilcināt līdz brīdim, kad sākas apkures sezona. Lēmumu vajadzēja pieņemt ne vēlāk kā 2008. gada pavasarī, kad to rosināja LSDSP. Pirms tiek veikta pašvaldības apsaimniekošanas SIA privatizācija, ir jāsakārto dzīvokļu apsaimniekošanas pakalpojumu ņēmēju un sniedzēju tiesiskais regulējums, lai nerastos situācijas, kurās iedzīvotājiem var pēkšņi atslēgt ūdeni, gāzi, apkuri, elektrību.

Lai risinātu krīzes radītās pilsētas attīstības problēmas un palīdzētu iedzīvotājiem apsaimniekošanas jautājumu risināšanā, Rīgas vicemērs Jānis Dinevičs ierosinājis izveidot Rīgas Pašvaldības banku.

Šādu priekšlikumu J.Dinevičs (LSDSP) izteica, piedaloties kārtējā Rīgas Apsaimniekotāju asociācijas sapulcē.

Šāda banka ļautu veiksmīgi ekonomēt pilsētas finansiālos resursus, tajā naudu glabātu visas pašvaldības iestādes, visas Rīgas domes kapitālsabiedrības, caur šo banku notiktu arī algu un nodokļu aprēķini. Varētu būt runa arī par otro pensiju līmeni, uzskata vicemērs. Par bāzi varētu ņemt kādreiz eksistējušo Rīgas domes Norēķinu centru, kurš funkcionēja kā pašvaldības banka. „Pašvaldības bankas galvenais uzdevums nav iegūt maksimālu peļņu, bet veicināt pilsētas attīstību un rast iespēju rīdziniekiem ar mazākiem zaudējumiem risināt savas problēmas (komunālie maksājumi, siltināšana, investīcijas attīstības projektos), taču bankai jāfunkcionē strikti atbilstoši banku darbības normatīvajai bāzei,” norādīja J.Dinevičs.

Eiropas Parlaments pieņēmis jaunus dokumentus, kas var būtiski mainīt atkritumu saimniecību, tostarp arī Rīgā, Db.lv informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

“Mēs jau šobrīd esam saņēmuši noteiktas atbildes uz jautājumiem, kas mums nebija īsti skaidri braucot uz Briseli,” saka J. Dinevičs. “Pirmkārt, tas attiecas uz Eiropas Savienības attieksmi pret atkritumu apsaimniekošanas jautājumu. Nupat – otrdien, Eiropas Parlaments ir pieņēmis jaunus dokumentus, kas var būtiski mainīt atkritumu saimniecību, tostarp arī Rīgā. Otrais svarīgais jautājumu bloks ir saistīts ar namu energoefektivitāti, pret kuru Eiropas Savienībai ir ļoti nopietna attieksme.”

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dinevičs (LSDSP) šobrīd atrodas vizītē Briselē, kur tiekas ar Eiropas Savienības reģionālās attīstības komisāri Danutu Hibneri, vides komisāra kabineta locekli Lorensu Grāfu un ES enerģētikas komisāru Andri Piebalgu, lai precizētu ES nostāju jautājumos par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un energoefektivitātes paaugstināšanu daudzdzīvokļu namos.

Bijušais Rīgas vicemērs Jānis Dinevičs iesaistījies atjaunojamo energoresursu biznesā.

Augusta sākumā J. Dinevičs kopā ar partneriem nodibinājis uzņēmumu SIA Atjaunojamo energoresursu un viedo tīklu tehnoloģiskais parks, kurā viņš ir valdes priekšsēdētājs. Kontrolpakete jeb 63 % daļu šajā kompānijā pieder ar J. Dineviču saistītajam SIA Gosupi nekustamie īpašumi, 17 % - SIA zinātniskā ražošanas firma EN-EL, bet pa 10 % - Valsts zinātniskajam institūtam Fizikālās enerģētikas institūts un Rīgas Tehniskajai universitātei. Jaunveidotā uzņēmuma valdē darbosies arī Pēteris Šipkovs un Sauļus Antans Sauhats.

Sarunā ar Db.lv J. Dinevičs atklāja, ka projekta mērķis ir ražot elektroenerģiju. Jaunveidotais uzņēmums sākotnēji galvenokārt nodarbosies ar pētnieciskiem darbiem. Līdz 19. septembrim kompānija plāno iesniegt visu nepieciešamo dokumentāciju, lai pieteiktos uz ES līdzfinansējumu programmas «Uzņēmējdarbība un inovācijas» aktivitātes «Zinātnes infrastruktūras attīstība» otrās atlases kārtas ietvaros. Saskaņā ar šo programmu viena projekta minimālais ERAF līdzfinansējuma apmērs ir 1,5 miljoni latu, bet maksimālais apmērs ir 8, 5 miljoni latu. Projekta rezultātā tehnoloģiskajā parkā Ogres novada Krapes pagastā varētu tapt trīs stacijas – koģenerācijas, vēja un saules, kur plānots ražot elektroenerģiju. Daļu no saražotā plānots realizēt a/s Latvenergo, bet daļu varēs izmantot arī ražošanā. Jāpiebilst, ka Krapes pagastā atrodas ar J. Dineviču saistītā piena produktu ražotne.

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) nosūtījusi Valsts prezidentam Valdim Zatleram vēstuli, kurā sociāldemokrāti ierosina valsts galvam par nākamā premjera kandidātu izraudzīt kādu ārpus partijām stāvošu cilvēku, informēja Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas birojs.

Vēstuli ar šo ierosinājumu partijas vadība nosūtījusi prezidentam šodien, tajā paužot viedokli, ka sabiedrības uzticība valsts varai un valdošajām politiskajām partijām šobrīd ir iedragāta, tāpēc Valsts prezidents, izmantojot savas tiesības izvēlēties premjera kandidatūru, varētu mainīt iedibināto kārtību un šajā krīzes brīdī kā kandidātu nosaukt bezpartejisku politiķi vai ekonomistu.

''Protams, mēs apzināmies, ka premjera kandidātam šādā gadījumā būs ļoti grūti saņemt parlamenta vairākuma atbalstu, taču atbildīgi politiķi tomēr varētu nonākt pie kopīga lēmuma,'' saka LSDSP priekšsēdētājs un Rīgas vicemērs Jānis Dinēvičs, uzsverot, ka šāds precedents Latvijā reiz jau bijis: ''Atceros, 7. Saeimas laikā, kad tika vēlēta iepriekšējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, situācija ar valsts augstākās amatpersonas vēlēšanām bija līdzīga, tikai toreiz valdošās koalīcijas amatpersonas nevarēja vienoties par prezidenta kandidatūru,'' atceras Jānis Dinēvičs. Toreiz tieši LSDSP izvirzīja pie partijām nepiederošo un plašākai publikai maz zināmo Vairu Vīķi – Freibergu.

Neskatoties uz dažādiem tehnoloģiskajiem risinājumiem, kas ļauj autovadītājiem plānot maršrutu, daudzās pilsētās sastrēgumi aizvien ir būtiska problēma, un liek braucējiem patērēt daudz lieka laika ceļā.

Kompānija "TomTom" publicējusi jaunāko "TomTom Traffic Index" pētījumu, kurā apskatīta situācija satiksmē 57 dažādu pasaules valstu 416 pilsētās. Pētījums liecina, ka kopējais sastrēgumu līmenis pasaulē ir pieaudzis, un tikai ceturtajā daļā pilsētu vērojams uzlabojums. Neskatoties uz to, ka sastrēgumi liecina par spēcīgu ekonomiku, tie ekonomikām maksā arī miljardus, norāda TomTom eksperti.

"TomTom" pārskatā teikts, ka pasaulē vēl tāls ceļš ejams, lai sastrēgumu līmeni pakļautu kontrolei, taču nākotnē, pieaugot autonomo automašīnu un koplietošanas transportlīdzekļu skaitam, sastrēgumu skaits varētu mazināties, taču tas nenozīmē, ka politikas veidotāji un satiksmes plānotāji var sēdēt bez darba. Viņiem jāizmanto visi pieejamie instrumenti, lai analīzētu satiksmes līmeni un ietekmi, un lai tādējādi varētu pieņemt nozīmīgus lēmumus, kas saistīti ar infrastruktūru. Tāpat savu artavu var dot arī autovadītāji, nedaudz mainot savus braukšanas paradumus.

Nevienam nepatīk stāvēt sastrēgumos, bet miljoniem autovadītāju visā pasaulē to nākas darīt ik dienas. Zinātnieki pētot šo mūsdienu problēmu, uzskaita zaudējumus un pārsteidz sabiedrību ar jauniem, šokējošiem faktiem.

Protams, sastrēgumiem par iemeslu ļoti bieži ir satiksmes negadījumi, bet pētījuma rezultāti liecina, ka biežāk transporta kustība kļūst lēna pati no sevis, bez acīm redzama iemesla. Matemātiķi no Eksteteras un Budapeštas universitātēm centās izpētīt un saprast šī noslēpumainā fenomena dabu.

Jāsaka uzreiz: viņiem tas izdevās. Sastādītais matemātiskai modelis skaidri noradīja uz to, ka cēlonis nav automašīnu daudzums uz ielām. Izrādās, ka pat ja automašīnu ir daudz, to vadītāji ir spējīgi pārvietoties ar pietiekami pieņemamu ātrumu.

Pētnieki norādīja, ka par blīvu, vai apgrūtinātu satiksmi, uzskatāma transporta kustība, ja kilometru garā ceļa posmā patstāvīgi atrodās 15 vai vairāk atomašīnas. Kā arī pētnieki atzina, ka lielāko tiesu sastrēgumu vaininieki ir paši autovadītāji.

Nepietiekamas pārvades jaudas kavē elektroenerģijas cenas samazinājumu Latvijā, norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Enerģētikas departamenta Elektroenerģijas nodaļas vadītājs Valters Kalme.

Analizējot elektroenerģijas vairumtirgus rādītājus šī gada janvārī, var izdarīt vairākus secinājumus, kas raksturo esošo situāciju elektroenerģijas jomā Latvijā, kā arī iezīmē zināmas tendences.

Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai un Elektroenerģijas tirgus likumam viens no Regulatora uzdevumiem ir elektroenerģijas vairumtirgus uzraudzība. Regulators analizē elektroenerģijas nākamās dienas biržas ik-stundas cenas un vidējās cenas. Latvijā 2016.gada janvāra mēnesī vidējā (aritmētiskā) cena bija 50,01 EUR/MWh, kas ir nedaudz zemāka kā Lietuvā – 50,32 EUR/MWh, bet ievērojami lielāka nekā Igaunijā – 37,63 EUR/MWh. Salīdzinot ar aizvadītā gada janvāri, elektroenerģijas cena Latvijā ir par 20,5% augstāka.

Ja kādreiz sastrēgumi no rīta septembrī ilga divas stundas, tad šogad - tikai vienu. Arī vakaros sastrēgumi beidzas par pusstundu agrāk nekā pirms gada. Tā Neatkarīgajai Rīta Avīzei norādījis Rīgas domes Satiksmes vadības centra (SVC) operators Jānis Vahers.

Rīgas domes Satiksmes departaments un SVC uzskata, ka šogad vasaras beigās ir mazāks automašīnu skaita pieaugums nekā pērn, tāpēc arī sastrēgumi esot ievērojami samazinājušies. Pretēju viedokli gan pauž SIA Rīgas satiksme (RS), apgalvojot, ka autobusi Rīgā sastrēgumu laikā kavējoties līdz pat 50 minūtēm.

Sastrēgumu mazināšanās Juglā tiek skaidrota ar tur pabeigtajiem remontdarbiem un palielināto ceļu caurlaides spēju, bet sastrēgumu mazināšanos uz tiltiem pār Daugavu un citās vietās, kur būtībā nekas nav mainījies, J. Vahers skaidro ar degvielas cenu celšanos un vēlmi taupīt.

Trešdien, 12. decembrī plkst. 11.00 notiks pieminekļa Rīgas atbrīvotājiem Kurzemes rajonā Bolderājā, Bumbu kalnā (Bumbu kalniņš) atklāšana, informēja Rīgas dome.

Pieminekli atklās Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dinevičs (LSDSP). „Bumbu kalniņš ir viena no 1919. gada Rīgas atbrīvošanas kauju piemiņas vietām, līdzās citiem mūsu vēstures lieciniekiem – Sudrabkalniņam un Autotanku pulka kritušo karavīru piemineklim,” uzsver J.Dinevičs. „To atjaunošana un saglabāšana nākamajām paaudzēm ir viena Rīgas pieminekļu aģentūras darbības prioritātēm, sagaidot mūsu valsts 90. dzimšanas dienu 2008. gadā”.

Šajā vietā atradās Latvijas armijas Latgales divīzijas komandpunkts, kur 1919. gada 1. novembrī pulkvedis Krišjānis Berķis (1884-1942) parakstīja pavēli par Pārdaugavas atbrīvošanas operācijas sākšanu.

Jogurta ražotājs SIA Jogurts Jogijs pērn piedzīvojis ievērojamu neto apgrozījuma kritumu, savukārt uzņēmuma zaudējumi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2011. gadā ir dubultojušies, liecina Lursoft dati.

Pērn SIA Jogurts Jogijs apgrozījums veidoja 459,895 tūkst. Ls, kas ir par 47% mazāk nekā 2010. gadā. Savukārt uzņēmuma zaudējumi ir palielinājušies līdz 6,409 tūkst. Ls iepretim 3,313 tūkst. Ls zaudējumiem 2010. gadā. Zaudējumi pērn radušies sakarā ar tirgus zemo pieprasījumu pēc uzņēmuma produkta, kas patlaban nav pirmās nepieciešamības prece, skaidro uzņēmuma vadība.

SIA Jogurts Jogijs reģistrēts 2010. gada janvārī, un tā pamatkapitāls ir divi tūkstoši Ls. Jogurta ražošanas uzņēmuma vienīgā īpašniece un reizē arī valdes locekle ir Ginta Pūdniece, liecina Lursoft dati.

DB jau šā gada marta sākumā rakstīja, ka jogurta Jogijs ražošana ir pārtraukta, un nav zināms, kad tā tiks atjaunota. Iepriekš ar ražotni saistītais Jānis Dinevičs stāstīja, ka jogurta ražošanas pārtraukšanai ir vairāki iemesli - taču galvenais – straujais energoresursu cenu kāpums, kas ietekmējis ražošanas izmaksas. Uzņēmējs arī sacīja, ka šobrīd nav iespējams ražot produktus, neceļot tiem cenu, taču lielveikali nevēlas iepirkt preci par augstāku cenu un tas arī bijis viens no iemesliem ražošanas pārtraukšanai.