Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) šodien Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegtajā 4000 zīmju priekšvēlēšanu programmā sola ieviest progresīvu un taisnīgu sistēmu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanā, pēc kuras bagātie maksās vairāk.

LSDSP sola panākt Latvijas pāreju uz valsts regulētu, sociāli atbildīgu tirgus ekonomiku, netērējot vairāk, nekā nopelnīts, kā arī neļaut valsts budžeta konsolidācijai un taupībai atstāt graujošu ietekmi uz ekonomiku, iedzīvotājiem, sociālo jomu, vēlēšanos dzīvot, strādāt un investēt šajā valstī.

Tāpat partija savā programmā sola nepieļaut valsts uzņēmumu privatizēšanu, un, tieši otrādi, veidot uzņēmumus ar valsts atbalstu, tā radot darba vietas.

LSDSP iecerējusi sakārtot valsts pārvaldi, lai trūkstošā nauda valsts budžetā nebūtu jāmeklē pie starptautiskajiem aizdevējiem vai mehāniskā nodokļu palielināšanā, kā arī veicināt videi draudzīgu atjaunojamo vietējo energoresursu attīstīšanu.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi Krišjāni Kariņu, šodien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.

Sarunā ar Valsts prezidentu neesot apspriests jautājums, kāpēc premjera kandidāta iespējamā nominēšana varētu notikt pirmdien, nevis šodien. Reizē politiķi norādīja, ka tas loģiski, ka pirms lēmuma pieņemšanas par nominēšanu Vējonim ir paredzēta saruna ar premjera kandidātu.

Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt par partijas «KPV LV» atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.

Piecu partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien prezidentam apliecināja, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu pauda «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Kariņa valdības apstiprināšanai redzams stabils vairākuma atbalsts Saeimā, reizē vēl ir veicams darbs pie deklarācijas un līdz galam jāatrisina arī daži citi jautājumi.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Vējonis pēc sarunas ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

Sociāldemokrātu kongress šodien balsojumā nolēma 10. Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar Agra Sūnas vadīto partiju Latvijas kustība Solidaritāte, kas izveidota uz policistu arodbiedrības pamatiem, un bijušā tēvzemieša Guntara Krasta apvienību Libertas.lv.

Tiks veidota sociāldemokrātiska partiju apvienība. Par šo Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) līdera Jāņas Dineviča priekšlikumu nobalsoja 121 kongresa delegāts, pret bija 24 starp kuriem arī Atis Lejiņš. Viens delegāts balsojumā atturējās.

Sestdienas kongresā bija asas debates un pretēji viedokļi par to, kādu ceļu tālāk iet sociāldemokrātiem. J. Dineviča vietnieks Atis Lejiņš, kurš bija LSDSP saraksta līderis Eiropas Parlamenta vēlēšanās, aicināja turpināt sadarbību ar partijas tradicionālajiem sabiedrotajiem arodbiedrībām, kā arī pieļāva sadarbību ar partiju apvienību Vienotība, sociāldemokrātiem tomēr paliekot pastāvīgiem. «Labāk startēt zem LSDSP karoga, nevis apvienojoties par katru cenu ar jebko tā pilnībā zaudējot sabiedrības uzticību, » uzskata A. Lejiņš.

Atis Lejiņš nedomā izstāties no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) pēc tam, kad sestdienas kongresā vairums tā delegātu neatbalstīja viņa pozīciju par sarunu turpināšanu ar partiju apvienību Vienotība.

A. Lejiņš tomēr pieļauj iespēju startēt 10. Saeimas vēlēšanās no Vienotības saraksta, ja šāds oficiāls piedāvājums būs. “Es nopietni apsvērūs iespēju kandidēt no Vienotības, jo nepietiek tikai kliegt, ka esi sociāldemokrāts, bet neko nedari, lai realizētu sociāldemokrātu idejas. Jautājums tikai, vai LSDSP vadība ir gatava pieciest, ka es iefiltrējos Saeimā no cita saraksta un tur īstenoju šīs idejas,” Db teica A. Lejiņš. Starp šādām idejām viņš min progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanu un vēršanos pret uzņēmumu reģistrēšanu ofšoros. A. Lejiņš arī atgādināja, ka nesenajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kur startēja ar pirmo numuru no LSDSP saraksta, spēja piesaistīt 40 000 vēlētāju balsu.

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) atzinīgi novērtējusi uzsākto Latvijas politisko partiju konsolidācijas procesu un ir gatava tajā iesaistīties.

Par to Db.lv informēja LSDSP preses sekretārs Gatis Vanags. Mēs apzināmies Latvijas sarežģīto ekonomisko un politisko situāciju, kas prasa nekavējoties meklēt risinājumus, kuru realizācija var prasīt lielu uzdrīkstēšanos, teikts partijas paziņojumā.

LSDSP uzskata, ka šādai politisko partiju apvienībai noteikti jāveidojas kā centriskam politiskam spēkam, kurš ir gatavs meklēt labākos risinājumus Latvijai. Tādēļ labējām partijām jāsaprot, ka, lai mazinātu sociālo noslāņošanos un spriedzi sabiedrībā, kā arī uzlabotu valsts budžeta ienākumus, kā ļoti būtisks instruments var kalpot progresīvā nodokļu sistēma, kuru atbalsta gan LSDSP, gan Sabiedrība citai politikai (SCP). Tāpat ir gadījumi, kad ekonomikā nepieciešams palielināt valsts regulējošo lomu, piemēram, attiecībā uz banku sektoru. LSDSP apzinās, ka šodien ir nepieciešams spert arī labējai politikai raksturīgus soļus — maksimāli atbalstīt uzņēmējdarbību, piemēram, samazinot nodokļu slogu ražojošajiem uzņēmumiem.

«KPV LV» valdes loceklis Artuss Kaimiņš apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā «KPV LV» pārstāvi Aldi Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

«Ierosinu Krišjānim Kariņam kā potenciālam šī brīža premjera amata kandidātam izsvītrot no iespējamā Ministru kabineta locekļu saraksta Aldi Gobzemu no partijas «KPV LV», bet no vecajām varas partijām - visas tās personas, kas ir jau bijuši ministri vai augstas valsts amatpersonas,» teikts Kaimiņa paziņojumā.

Saeimas deputāts tādējādi cerot «likvidēt veco, netīro politiku», lai tiktu galā ar obligātā iepirkuma komponentes radītajām problēmām, īstenotu administratīvi teritoriālo reformu, kā arī sakārtotu nodokļu sistēmu. «Šos darbus var īstenot tikai ar jaunu un tīru politiku, kā arī jaunu un godīgu Ministru kabineta locekļu sastāvu,» uzskata Kaimiņš.

Partijas «KPV LV» politiķiem Artusam Kaimiņam, Aldim Gobzemam un Atim Zakatistovam nav vienota viedokļa par valdības veidošanu, tāpēc nav skaidrs, ko «KPV LV» ir gatava piedāvāt, pauda partiju apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķis Arvils Ašeradens.

Kā ziņots, Kaimiņš JV politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

Ašeradens pastāstīja, ka Kaimiņš ar šo vēstījumu vēl nav vērsies pie partijām, tāpēc ir grūti to komentēt. «Turklāt nav skaidrs, ko «KPV LV» piedāvā pretī. No vienas puses ir tas, ko saka Kaimiņa kungs, no otras puses - Gobzema kungs. Un pavisam atšķirīga komunikācija mums ir ar frakcijas vadītāju, un Zakatistova kungam ir pavisam atšķirīgs viedoklis no abiem iepriekšminētajiem,» pauda Ašeradens.

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partijas (LSDSP) valde, izvērtējot līdzšinējo valsts enerģētikas politiku, secinājusi, ka valsts enerģētiskās problēmas un energoresursu iespējamo krīzi var atrisināt nevis ar grandiozām gāzes vai ogļu elektrostacijām, bet gan izmantojot vietējos atjaunojamos energoresursus, kā arī realizējot nopietnu siltumenerģijas taupības politiku.

"Runājot par energoresursiem un enerģētiku kopumā, mēs vienmēr izmantojam dažādus terminus un tikai nozarē strādājošiem saprotamus skaidrojumus, tāpēc ļoti viegli aiz šiem svešvārdu savirknējumiem no sabiedrības paslēpt galveno – nespēju vai negribēšanu domāt un strādāt pie patiešām Latvijas interesēm atbilstoša problēmu risinājuma," uzskata LSDSP ģenerālsekretārs Ansis Dobelis, "un šāda nespēja vai negribēšana var itin viegli novest Latviju pilnīgā energoatkarībā no Krievijas."

Tādēļ LSDSP uzskata, ka valsts enerģētikas politikai jābūt balstītai uz vietējo energoresursu izmantošanu, to daudzveidību, videi draudzīgas un efektīvas enerģijas izmantošanu. "Aiz šiem politiskajiem uzstādījumiem ir skaidri saprotami enerģijas avoti," skaidro Ansis Dobelis. "Šie avoti ir vietējā biomasa, vēja enerģija, atkritumu pārstrāde un zemes siltums." LSDSP ģenerālsekretārs uzsver, ka mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi jau šobrīd būvē biomasas koģenerācijas staciju pie Tallinas, bet Skandināvijas valstīs tiek veidots šādu staciju tīkls. "Nav saprotams," saka Ansis Dobelis, "kāpēc pie mums tik ļoti grūti ir panākt arī, piemēram, atkritumu pārstrādes un dedzināšanas rūpnīcas celtniecību, jo vairāk tāpēc, ka šādi mēs iegūsim ļoti nopietnu enerģijas avotu. Arī Eiropas Savienības politika pašreiz ir tieši tāda – pārstrādātajiem atkritumiem ir jādod siltumenerģija."

31.oktobra vakarā notika Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) Valdes sēde, kurā tika ievēlēts partijas ģenerālsekretārs, pārrunāta politiskā situācija valstī un sociāldemokrātu turpmākā rīcība, kā arī lemts par jaunu biedru uzņemšanu, informēja LSDSP preses sekretārs Gatis Vanags.

Partijas ģenerālsekretāra amatam tika izvirzīts līdzšinējais ģenerālsekretārs Ansis Dobelis. LSDSP Valdes locekļi A. Dobeļa kandidatūru vienbalsīgi atbalstīja. Pēc apstiprināšanas A. Dobelis norādīja, ka partijai konsekventi jāturpina piesaistīt jaunus un profesionālus cilvēkus, kuri būtu gatavi sabiedrībai piedāvāt mūsdienīgu sociāldemokrātiju, risināt ekonomiskas un sociālas problēmas. Kā tuvākos darāmos darbus A. Dobelis norādīja partijas organizatoriskā darba uzlabošanu, kā arī nopietnu gatavošanos Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām, kurās sociāldemokrātiem varētu pievienoties sabiedrībā zināmi un sociāldemokrātiski domājoši cilvēki.

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

Pēdējos pāris gados aktivitāte valsts sektorā vadošu darbinieku, jo īpaši padomes locekļu, atlases procesos ir ievērojama. Nav šaubu - atlases process valsts un privātā sektorā būtiski atšķiras.

Atlasot kandidātus valsts iestādēm, jārēķinās ar pastiprinātu interesi no medijiem un visām ieinteresētajām pusēm, ir jābūt gataviem diezgan lielam birokrātiskam slogam, lai pamatotu katru darbību un lēmumu, pēc iespējas mazinot emocionālo un subjektīvo pieeju visa procesa gaitā. Procesam jābūt ne vien labi pārdomātam, bet arī detalizēti aprakstītam un caurspīdīgam, lai katram būtu iespēja rast pamatojumu, kāpēc kandidātu vērtējums ir tāds un ne citādāks, kāpēc viens kandidāts tiek virzīts tālāk, bet cits - paliek aiz strīpas.

Katram ir tiesības uz šīm atbildēm. Bieži dzirdam, ka procesam ir jāatbilst "korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem". Ko tie sevī ietver? Gribētos izcelt trīs būtiskus aspektus - komunikāciju, konfidencialitāti un procesa caurspīdīgumu. Komunikācijai jābūt pārdomātai, ievērojot visstingrākos konfidencialitātes principus attiecībā uz kandidātiem, kas pieteikušies atlases konkursā.

Lai palielinātu valsts budžeta ieņēmumus, kā arī mazinātu sociālo spriedzi, progresīvais iedzīvotāju ienākumu nodoklis būtu jāievieš jau no 2010. gada 1. janvāra, uzver LSDSP.

Pēc partijas domām, tas ir pirmais solis, kura realizēšana Latvijai ir nepieciešama jau sen. Kā norāda Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) ģenerālsekretārs Ansis Dobelis: «Diemžēl vienreiz šī valdība centās sabojāt progresīvā ienākuma nodokļa ideju, kad no Finanšu ministrijas nāca ierosinājums nodokļu slogu palielināt jau tiem cilvēkiem, kuru ienākumi ir tikai 300 lati mēnesī. Tādējādi tiek grauta progresīvā nodokļa būtība – solidāri sadalīt nodokļu slogu starp sabiedrības bagātāko un maznodrošinātāko daļu, kā arī veidot plašu vidusslāni. Un lai tas notiktu, pirmais nodokļu palielinājums var skart cilvēkus, kuru ienākumi pārsniedz vismaz 1000 latu ik mēnesi.»

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatā 27.aprīlī apstiprināts Normunds Staņēvičs. Jaunajā amatā Normunds Staņēvičs darbu uzsāks šā gada 8.maijā.

Normunds Staņēvičs ieguvis maģistra grādu biznesa vadībā un administrēšanā Rīgas Ekonomikas augstskolā (Stockholm School of Economics in Riga). Iepriekš ieņēmis vadošus amatus uzņēmumos Food Union un A/S Diena. Šobrīd ir padomes loceklis uzņēmumā Hortex.

Iezīmējot turpmāko Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas attīstības vīziju Normunds Staņēvičs uzsver: "Esmu pārliecināts, ka kopā ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas profesionālo komandu, apvienojot pieredzi, spēsim kļūt par līderiem Latvijas medicīnas aprūpes sistēmā, tādējādi nodrošinot uz pierādījumiem un inovācijām balstītu izcilību pacientu ārstēšanā un aprūpē, kā arī pētniecības un mūžizglītības nodrošināšanā. Šajos nozarei izaicinošajos laikos mana prioritāte saskan ar slimnīcas misiju - augsta līmeņa veselības aprūpes pakalpojumi, kā arī esošā un topošā ārstniecības personāla izglītošanu."

"Pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera teiktā LNT raidījumā 900 sekundes 5.novembrī par to, ka Latvijā nav kreisi orientētu un sociāldemokrātu piedāvājuma politiskajā arēnā kā tas ir citās Eiropas Savienības valstīs, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) vēlas aicināt Valsts prezidentu uz diskusiju par iespējamiem ''piedāvājumiem'' Latvijas politiskajā spektrā, tostarp arī par kreisi orientētu partiju programmām," informēja partijas birojs.

Vēstuli ar uzaicinājumu Valsts prezidentam LSDSP nosūtījusi šodien. Vēstulē pausts gandarījums, ka valsts augstākā amatpersona pievērsusi uzmanību politiskās situācijas analīzei valstī, tostarp – ne tikai labējo, bet arī kreiso partiju piedāvātajām politiskajām platformām. ''Vispirms jau ir prieks, ka valsts politiskā elite atcerējusies, ka politiskajā arēnā eksistē ne tikai labējas partijas vien,'' uzsver LSDSP priekšsēdētājs un Rīgas vicemērs Jānis Dinevičs, ''un, esmu pārliecināts, mums ir ko piedāvāt gan vēlētājiem, gan valsts pārvaldei. Diemžēl labējās partijas ir pierādījušas, ka tā īsti ar valsts pārvaldi galā netiek, turklāt valdošā koalīcija jau vairs nenodarbojas ar valsts pārvaldi, bet risina tikai savas iekšējās problēmas.'' LSDSP priekšsēdis ir pārliecināts, ka Valsts prezidenta rūpes par kreisā politiskā spārna piedāvājumu ir saistītas tieši ar šo jautājumu: ''Tāpēc mēs vēlētos iepazīstināt Valsts prezidentu Valdi Zatleru ar sociāldemokrātu skatījumu uz notiekošo valstī, kā arī skaidrot savu politisko pozīciju.''

Pašreizējam Valsts Prezidentam Valdim Zatleram izredzes tikt ievēlētam uz otru pilnvaru termiņu esot lielākas nekā nulle, bet politisko procesu eksperts Jurģis Liepnieks LNT raidījumā 900 sekundes prognozēja, ka tas nenotiks.

Viņaprāt, V. Zatleram trūkstot, ko piedāvāt sabiedrībai, viņam neesot, ko teikt. Lielu izgāšanos viņa darbā neesot bijis, bet V. Zatlers neesot ideāls prezidents, uzskata Liepnieks.

Pašlaik Latvijas prezidentam kā amatpersonai esot pietiekami lielas pilnvaras, ja vien šajā amatā ir spēcīga personība, ko pierādījusi eksprezidente Vaira Vīķe - Freiberga. «Sabiedrībai vajag jaunu cerību,» sacīja J. Liepnieks. Viņš minēja arī vairākus sabiedrībā zināmus cilvēkus – Andri Guļānu, Māru Zālīti, Mārci Auziņu, kurus varētu izvirzīt augstajam amatam un kuri būtu tam piemēroti, bet daudzi no šiem cilvēkiem atsakoties kandidēt, jo sabiedrība un prese viņus uzreiz nomelnotu.

Partija KPV LV ir nolēmusi nemainīt savus izvirzītos ministru amata kandidātus un sagaida Jaunās Vienotības premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa skaidrojumu par Alda Gobzema (KPV LV) kandidatūras noraidīšanu iekšlietu ministra amatam, pēc KPV LV Saeimas frakcijas sēdes žurnālistiem sacīja tās priekšsēdētājs Atis Zakatistovs.

Līdz tam brīdim, kamēr Kariņa kunga attieksme pret Gobzema kungu nav skaidrota, mēs uzturam spēkā savu ministru nominācijas, sacīja Zakatistovs.

Kā izteicās Zakatistovs, KPV LV saprotot, ka izveidojusies saspīlēta situācija, bet līdz galam nesaprotot iemeslus. Viņš piebilda, ka Kariņš esot izteicis savu personīgo viedokli par Gobzema kandidatūru, to īsti nepamatojot.

Līdz ar to viena no situācijas interpretācijām varētu būt tāda, ka valdības veidošana ir nonākusi līdz absurdai situācijai, kur cilvēku patikšana vai nepatikšana ietekmē lēmumu pieņemšanu, uzskata Zakatistovs. Kariņam būtu jāskaidro savs viedoklis, lai to varētu saprast gan KPV LV, gan sabiedrība, piebilda politiķis.

Jaunās valdības izveidi sarežģī jautājums par atbildības sfēru sadalījumu un amatiem, tāpēc sarunas netiek prognozētas ātras un vieglas arī pēc tam, kad Valsts prezidents Raimonds Vējonis būs nosaucis Ministru prezidenta amata kandidātu.

Lai gan politiķi oficiālajos komentāros uzsver, ka runāt par atbildības jomu sadalījumu vēl ir pāragri, nopietnas diskusijas ir par vairākām no tā dēvētā saimnieciskā bloka ministrijām - Satiksmes ministriju (SM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Ekonomikas ministriju (EM). Savukārt par Zemkopības ministriju (ZM) būtisku strīdu nav, jo tās vadība tradicionāli varētu tikt uzticēta Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvjiem.

ZZS esot interese pārņemt SM vadību, kas Straujumas valdībā bija Vienotības pārraudzībā, liecina neoficiālā informācija. Tikmēr Vienotības interešu lokā varētu būt VARAM - pašlaik šī ir nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) atbildības joma. VL-TB/LNNK neplāno viegli atteikties no VARAM pārraudzības, lai arī tā vietā viņiem iecerēts piedāvāt EM vadību.

Partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) Valsts prezidenta amatam nolēmusi virzīt ilggadējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) kandidatūru, šodien preses konferencē paziņoja JV pārstāvji.

JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis informēja, ka JV šodien ir oficiāli pieteikusi Rinkēviča kandidatūru. Līdz ar JV iepriekš atbalstītā kandidāta, pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita lēmumu nekandidēt partiju apvienības Saeimas frakcija pārrunāja, vai paši ir gatavi izvirzīt savu kandidātu, un pieņēma lēmumu virzīt Rinkēviču.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izteica pateicību Valsts prezidentam Levitam par viņa darbību sabiedrības, Latvijas labā. Tā kā Levits trešdien paziņoja, ka nekandidēs uz Valsts prezidenta amatu, tad JV "ļoti īsā laikā un ļoti lielā vienprātībā" nonāca pie lēmuma par ārlietu ministra Rinkēviča izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam, sacīja valdības vadītājs.

Noslēdzies nominācijas komisijas darbs konkursā uz AS "Latvenergo" valdes locekļu amatiem, informē uzņēmumā.

Nominācijas komisija ir novērtējusi kandidātu stratēģisko redzējumu, plānošanas un organizēšanas prasmes, orientāciju uz rezultātu, lēmumu pieņemšanu, pozitīvu attiecību veidošanas kompetences, darbinieku attīstīšanas, komandas vadīšanas prasmes, pārmaiņu vadīšanas pieredzi, orientāciju uz attīstību, prezentēšanas prasmes, kā arī veikusi reputācijas risku novērtējumu.

Nominācijas komisija balsojumā 2021. gada 31. maijā uzņēmuma padomei apstiprināšanai amatā izvirzījusi kandidātus ar augstākajiem novērtējumiem katrā amata pozīcijā: trīs kandidātus uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatam, divus kandidātus valdes locekļa (atbildība par ražošanu) amatam un trīs kandidātus valdes locekļa ( atbildība par komercdarbību) amatam.

Ja «Jaunās Vienotības» (JV) politiķim Krišjānim Kariņam ar savu Ministru kabineta piedāvājumu neizdosies gūt Saeimas vairākuma atbalstu, tad Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amata kandidātu parlamentā vairs nemeklēs, izriet no Vējoņa šorīt paustā intervijā LNT raidījumam «900 sekundes».

Valsts prezidents pieļāva iespēju, ka jau šodien varētu tikties ar Kariņu un, iespējams, arī oficiāli nominēt viņu premjera amatam, ja tiks saņemti «signāli», ka Kariņa piedāvātais valdības koalīcijas modelis gūtu Saeimas vairākuma atbalstu.

Jautāts, vai prezidenta lēmumu par Kariņa nominēšanu premjera amatam ietekmēs arī viņa piedāvātās valdības sastāvs, proti, konkrētu ministru vārdi un uzvārdi, Vējonis atbildēja, ka pagaidām viņš uz personālijām neskatīsies. «Svarīgāk - ir vai nav vairākums. Attiecībā uz personālijām, tas, protams, būs nākamais solis valdības veidošanas procesā. Ja es Kariņa kungu nominēšu, pirmkārt, viņam pašam un JV būs jāvērtē, vai piedāvātās personālijas ir «okei» konkrētajiem ministru amatiem,» norādīja prezidents. Tajā pašā laikā viņš gan nenoliedza, ka personālijas var būt izšķirošas jautājumā par Saeimas vairākuma atbalstu konkrētai valdībai, tomēr šo kandidatūru vērtēšanu un izvēli prezidents pagaidām vairāk vēlas atstāt potenciālā premjera ziņā, prasot saskaņot tikai aizsardzības un ārlietu ministra kandidātus.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc šodienas tikšanās ar iespējamo Vienotības premjera amata kandidātu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Kārli Šadurski un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) nominēto premjera amata kandidātu Māri Kučinski ir nolēmis uzticēt premjera pienākumus Kučinskim.

Prezidents atteicās sniegt skaidrojumus, kāpēc atbildīgajam amatam nominējis tieši Kučinski.

Vējonis informēja, ka ir runājis ar daudziem iespējamajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem, kuri izskanējuši gan publiski, gan ne tik publiski" Visiem viņiem viņš izsakot paldies, bet īpaši - finanšu ministram Jānim Reiram (V), Valmieras mēram Jānim Baikam un Cēsu mēram Jānim Rozenbergam (V).

Prezidents pateicās arī "Vienotības" premjera amata kandidātam Kārlim Šadurski par apņemšanos veidot valdību un aicināja viņu palikt aktīvam Budžeta komisijas vadītājam, sadarbojoties ar jauno valdību.

Saeimas Mandātu un ētikas komisijas sēdes laikā, kur tika skatīts jautājums par abu Valsts prezidenta amata kandidātu - pašreizējā prezidenta Valda Zatlera un Saeimas deputāta Andra Bērziņa (ZZS) - atbilstību Valsts prezidenta amata ieņemšanai, komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs (SC) atgādināja V. Zatleram par jautājumiem, kas viņam tika uzdoti komisijā pirms ievēlēšanas amatā.

Citi deputāti Zatleram nekādus jautājumus neuzdeva, turpretī V. Orlovs vaicāja, vai Valsts prezidents atceras sēdi pirms četriem gadiem un kas viņam tajā taujāts. V. Zatlers atbildēja, ka toreiz viņam jautājumu uzdevis deputāts Ainars Latkovskis (V). Gan pats A. Latkovskis, gan V. Orlovs DB atzina, ka jautājumi toreiz bijuši saistīti ar pacientu «pateicībām», ko V. Zatlers kā ārsts esot saņēmis.

Nekāda zemteksta jautājumam gan neesot bijis, DB atzina V. Orlovs. Viņš vienkārši gribējis noskaidrot, vai Valdim Zatleram ir palikusi atmiņā pirmā Mandātu un ētikas komisijas sēde. V. Orlovs norādīja, ka Saskaņas centra frakcija šodien turpinās spriest par abiem kandidātiem, taču deputātu vidū viedokļi par tiem dalās, tāpat kā sabiedrībā.

Vairākums partiju, kuras premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV) aicinājis valdībā, piekrīt viņa piedāvājumam, savukārt atbilde no «KPV LV» vēl tiek gaidīta.

Kariņš pēc «Jaunās Vienotības» sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka no «KPV LV» vēl gaida atbildi un partijas izvirzītos ministru amatu kandidātus. Tāpat arī Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) vēl jānosauc izglītības un zinātnes ministra amata kandidāts.

Iepriekš JKP līderis Jānis Bordāns pauda, ka uz satiksmes ministra amatu varētu pretendēt Tālis Linkaits (JKP), savukārt izglītības un zinātnes ministra amatam politiskajam spēkam esot četri iespējamie kandidāti - Dagmāra Beitnere-Le Galla, Anita Muižniece, Ilga Šuplinska un Gatis Eglītis. Pats Bordāns varētu būt tieslietu ministra amata kandidāts.

Pagaidām partijas neesot prasījušas veikt izmaiņas Kariņa piedāvātajā valdības modelī. Sagaidot visu partiju atbildes, būs arī skaidrs, vai Kariņa valdībai ir Saeimas vairākuma atbalsts. Ja visas partijas būs piekritušas Kariņa valdības modelim, Valsts prezidents Raimonds Vējonis tiks aicināts nominēt šo politiķi premjera amatam.

Ļoti gribētos cerēt, ka tuvāko divu trīs nedēļu laikā jaunā valdība varēs sākt darbu, un jaunās valdības vadītāja kandidāta izraudzīšanās ir viens no pirmajiem šogad darāmajiem darbiem, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja demisionējušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Esot pilnīgi skaidrs, ka premjera amata kandidāts tiks nominēts līdz Valsts prezidenta nosauktajam termiņam - 7.janvārim.

Dombrosvkis intervijā Latvijas Radio atteicās atklāt, kurš no līdz šim izskanējušajiem premjera amata kandidātiem viņam šķiet visreālākais. «Es pašreiz nesaukšu konkrētus uzvārdus. Tieši tāpēc mums ir jāpanāk šī vienošanās, jāsakoordinē arī ar Reformu partiju (RP). Kad šis jautājums būs faktiski izlemts, tad to arī publiski komentēsim.»

Premjers uzsvēra, ka kandidāts būs Vienotības un RP kopīgi izraudzīts. «Protams, mēs strādājam [arī] pie tā, lai mūsu virzītajam kandidātam būtu gan Saeimas vairākuma, gan arī Valsts prezidenta atbalsts,» sacīja Dombrovskis.