Šodien, 15.oktobrī, aprit 100 dienas kopš Valdis Zatlers Saeimā deva Valsts prezidenta zvērestu.

Līdz ar pirmo amatā stāšanās dienu, Valsts prezidents ir pildījis visus ar Satversmi uzliktos pienākumus, akcentē Prezidenta Preses dienests:

-reprezentējis valsti, pārstāvot Latviju starptautiskajās organizācijās, darba vizītēs apmeklējot tuvākās kaimiņvalstis, tiekoties ar ārvalstu amatpersonām, akreditējot ārvalstu vēstniekus, izsniedzot akreditācijas vēstules Latvijas vēstniekiem ārvalstīs;

-pildot Latvijas valsts bruņotā spēka augstākā vadoņa pienākumus, apmeklējis Latvijas armijas kareivjus viņu dienesta vietās Latvijā un Latvijas lielākajā starptautiskajā misijā Afganistānā;

Vācijas kancleres un fizikas zinātņu doktores Angelas Merkeles spēks ir izsvērti lēmumi un spēja rast kompromisu

Šajā nedēļas nogalē gaidāmās Eiropas ekonomiski spēcīgākās valsts parlamenta apakšpalātas Bundestāga vēlēšanas rada negaidīti mazu interesi un ažiotāžu. Jautājumu par to, kas būs nākamais Vācijas vadītājs, nav. Gandrīz pilnīgi skaidrs, ka šīs valsts kanclere arī turpmāk būs pēc daudzu domām pasaules ietekmīgākā sieviete Angela Merkele. Pretēji prognozēm un vērtējumiem, kas pavadīja viņas ievēlēšanu šajā amatā pirms četriem gadiem, pirmā Vācijas kanclere - sieviete savas pozīcijas kā spēcīga valsts vadītāja ir nostiprinājusi gan sevis vadītajā valstī, gan starptautiskajā politiskajā arēnā.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Ekonomisko krīzi Latvijā ir jārisina, dibinot jaunus valsts uzņēmumus un nacionalizējot bankrota priekšā nonākušus privātuzņēmumus, kurus valsts pēc tam pārstrukturizētu un apvienotu, tādējādi optimizējot to darbību.

Nacionalizēto uzņēmumu darbībai jābūt orientētai uz eksportu un importa produkcijas aizvietošanu Latvijā, norāda idejas autori – Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP).

LSDSP uzskata, ka valsts varētu attīstīt savu uzņēmējdarbību energoefektivitātes veicināšanā, alternatīvās (zaļās) enerģijas ražošanā, svaigas lauksaimniecības produkcijas tirdzniecībā (zaļie tirgi, lielveikali), infrastruktūras attīstībā un IT nozarē.

Zviedrijā svētdien notiek parlamenta vēlēšanas, un aptaujas liecina, ka tajās savas pozīcijas varētu nostiprināt galēji labējie Zviedrijas demokrāti (SD), vēlētājiem paužot neapmierinātību ar tradicionālo partiju imigrācijas politiku, kā arī ar situāciju imigrantu integrācijas jomā un veselības aprūpē.

Lai gan premjerministra Stēfana Levēna vadītie sociāldemokrāti, kas dominējuši Zviedrijas politikā kopš pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, domājams, saglabās vislielāko pārstāvniecību parlamentā, taču viņu atbalstītāju skaits saruks līdz rekordzemam līmenim, liecina aptaujas.

Tikmēr SD varētu iegūt otru lielāko frakciju parlamentā, apsteidzot konservatīvo Moderātu partiju.

Saskaņā ar sabiedriskās domas pētījumu uzņēmuma SKOP aptauju, kuras rezultāti tika publicēti svētdien, sociāldemokrāti var cerēt uz 23,8% balsu, lai gan vēl iepriekšējās parlamenta vēlēšanās 2014.gadā par viņiem balsoja 31% zviedru.

Tajā pašā laikā SD atbalstītāju skaits četru gadu laikā pieaudzis no 13 līdz 20%, bet par moderātiem gatavojas balsot tikai 17% aptaujāto, tas ir, par sešiem procentpunktiem mazāk nekā 2014.gadā.

Saeima vēlēs prezidentu. Lai arī kā, vienmēr ir bijuši divi jautājumi – kādu prezidentu gribam un kādu mums vajag? Tas, ko gribam, nav tas, ko vajag, un kas ir svarīgāk – tautas griba vai valsts intereses?

Par to, ko gribam. Sauc, kuru uzvārdu vēlies, puse Latvijas iedzīvotāju kandidātu noraida. Ja kandidāts ar kādu darbu sabiedrībā pazīstams, tad noteikti ir tā puse, kas saka, ka darbs nekam neder, bet, ja pilsonis neko ievērības cienīgu nav paveicis, tad vispār nav viedokļa, un arī tas ir slikti. Nereti spriedelējumi ļaudis noved pie atziņas, ka gribas tautas vēlētu prezidentu. Tad gan būs labi! Diemžēl izvēles veids nemaina tautas alkas pēc vienības.

Mēs paši nezinām, kādu prezidentu mums vajag, ja notiks mūsdienu karš.

Alkst latvieši vienības ideāla – vadoņa un visu priekšstāvja, tomēr diktatoru Kārli gribēt nedrīkst. Tādēļ tautas gribēts prezidents ir tāds Baltais tēvs, kurš, baltu bārdu vai gludu pazodi brucinādams, saka visiem, kā ir pareizi, bet pie varas tieši netiek laists. Atcerieties mūsu prezidentus un ievērosiet, ka labā tautas atmiņā ir tie, kuri zināja teikt, kā ir pareizi, bet tie, kuri nezināja, kas paši ir, izpelnījušies vien izsmieklu. Ar prezidentiem Latvijā dažkārt neveicas. Nav viedā vīra amatā, un gaida tauta nākamo, prezidenta krēslam piedodama grēkus.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) nosūtījusi Valsts prezidentam Valdim Zatleram vēstuli, kurā sociāldemokrāti ierosina valsts galvam par nākamā premjera kandidātu izraudzīt kādu ārpus partijām stāvošu cilvēku, informēja Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas birojs.

Vēstuli ar šo ierosinājumu partijas vadība nosūtījusi prezidentam šodien, tajā paužot viedokli, ka sabiedrības uzticība valsts varai un valdošajām politiskajām partijām šobrīd ir iedragāta, tāpēc Valsts prezidents, izmantojot savas tiesības izvēlēties premjera kandidatūru, varētu mainīt iedibināto kārtību un šajā krīzes brīdī kā kandidātu nosaukt bezpartejisku politiķi vai ekonomistu.

''Protams, mēs apzināmies, ka premjera kandidātam šādā gadījumā būs ļoti grūti saņemt parlamenta vairākuma atbalstu, taču atbildīgi politiķi tomēr varētu nonākt pie kopīga lēmuma,'' saka LSDSP priekšsēdētājs un Rīgas vicemērs Jānis Dinēvičs, uzsverot, ka šāds precedents Latvijā reiz jau bijis: ''Atceros, 7. Saeimas laikā, kad tika vēlēta iepriekšējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, situācija ar valsts augstākās amatpersonas vēlēšanām bija līdzīga, tikai toreiz valdošās koalīcijas amatpersonas nevarēja vienoties par prezidenta kandidatūru,'' atceras Jānis Dinēvičs. Toreiz tieši LSDSP izvirzīja pie partijām nepiederošo un plašākai publikai maz zināmo Vairu Vīķi – Freibergu.

Ilma Čepāne, partijas Pilsoniskā Savienība frakcijas pārstāve, pēc iepazīšanās ar dažādu valsts amatpersonu Valsts ieņēmumu dienestā pieejamām valsts amatpersonu ienākumu deklarācijām, secinājusi, ka atsevišķu ministriju valsts sekretāri, valsts sekretāru vietnieki, tāpat arī šo valsts sekretāru padomnieki, ministru padomnieki atalgojuma ziņā daudzkārt pārspēj ministrus un Ministru prezidentu.

Kā uzsver I. Čepāne, Aigara Kalvīša ienākumi pērn bijuši vairāk nekā 32 tūkstoši latu. Finansu ministra Ata Slaktera kabatā ieripojuši aptuveni 23 tūkstoši, bijušā Iekšlietu ministra Ivara Godmaņa ienākumi bijuši 25 tūkstoši, Mārtiņa Rozes ienākumi - apmēram 30 tūkstošu un Aināra Šlesera deklarācijā minēti tikai 23 764 lati.

I. Čepāne norāda, ka atsevišķu ministriju valsts sekretāri, valsts sekretāru vietnieki, tāpat arī šo valsts sekretāru padomnieki, ministru padomnieki atalgojuma ziņā daudzkārt pārspēj ministrus un Ministru prezidentu, un pat arī Valsts prezidentu.

Par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi šodien Aucē notikušajā LPS 24.kongresā atkārtoti tika ievēlēts Andris Jaunsleinis, kurš šo organizāciju vada jau 20 gadus.

Jaunsleinis bija vienīgais kandidāts uz LPS priekšsēža amatu.

Kongresa delegātiem tika izsniegti 170 vēlēšanu biļeteni, no kuriem balsošanas urnā tika iemesti 167 biļeteni, kuri visi tika atzīti par derīgiem. Par Jaunsleiņa kandidatūru nobalsoja 164 kongresa delegāti.

Uzrunājot kongresa delegātus, Jaunsleinis pateicās par milzīgo uzticību un apsolīja to godprātīgi izmantot LPS kopīgo problēmu risināšanā.

Četru bijušo Valsts prezidentu nodrošināšana ar dzīvokli, eksprezidenta pensiju, sekretāri, transportu un apsardzi, valstij 2018. gadā izmaksājusi vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina raidījuma «LNT TOP 10» aplēses.

Precīzu summu eksprezidentu nodrošināšanai gan nevar noteikt, ņemot vērā necaurspīdīgos izdevumus par eksprezidentu transportu un apsardzi, ko nodrošina Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošā Militārā policija. Jūlijā Raimonds Vējonis pievienosies Guntim Ulmanim, Vairai Vīķei-Freibergai, Valdim Zatleram un Andrim Bērziņam, kļūstot par Latvijas bijušo prezidentu. Eksprezidentiem Latvijas valsts sniedz sociālo nodrošinājumu un cita veida atbalstu. Tas ir visnotaļ dāsns – vairumam, bet ne visiem eksprezidentiem, valsts nodrošina dzīvokli.

Ja neskaita transporta izdevumus, par kuriem ir grūtāk pārliecināties, visvairāk Valsts prezidenta kancelejai izmaksā Vairas Vīķes-Freibergas nodrošināšana – 2018. gadā šim mērķim kanceleja iztērējusi 128 tūkstošus eiro. Zatlera uzturēšanai tērēti 75 tūkstoši eiro, Ulmaņa vajadzībām izlietoti 70 tūkstoši eiro, tikmēr vismazāk – 47 tūkstošus eiro – pērn izmaksājis Bērziņš, kurš ir atteicies no valsts garantētā dzīvokļa. Kopumā, bez transporta izmaksām, četru prezidentu uzturēšanai gada laikā tērēti 320 tūkstoši eiro. Vīķes-Freibergas nodrošināšanas paaugstinātās izmaksas veido augstā dzīvokļa nomas maksa, ko prezidenta kanceleja maksā Valsts nekustamajiem īpašumiem. Prezidenta kancelejā gan skaidro, ka Vīķes-Freibergas, Ulmaņa un Zatlera dzīvokļi ir līdzvērtīgi. Ikgadējo nomas maksas atšķirību veidojot katra dzīvokļa savulaik izvēlētais finansēšanas modelis, kā arī tirgus cenas konkrētā īpašuma iegādes brīdī.

Lielākā daļa jeb 78% no Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem atbalsta ideju, ka Valsts prezidentu varētu ievēlēt tauta, liecina pētījumu aģentūras un LNT raidījuma 900 sekundes veiktās aptaujas dati.

42% aptaujāto «noteikti atbalsta» šādu ideju, bet 36% - «drīzāk atbalsta» domu par tautas vēlētu prezidentu.

Salīdzinoši biežāk starp idejas par tautas vēlētu Valsts prezidentu atbalstītājiem ir sievietes, cittautieši, speciālisti un darbinieki, kā arī iedzīvotāji ar salīdzinoši zemiem ienākumiem, novēroja pētījuma veicēji.

Savukārt 15% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem neatbalsta ideju par tautas vēlētu Valsts prezidentu (10% - drīzāk nē; 5% - noteikti nē).

Salīdzinoši biežāk starp tiem, kuri neatbalsta ideju par tautas vēlētu Valsts prezidentu, ir vīrieši, kā arī iedzīvotāji ar salīdzinoši augstākiem ienākumiem.

Zviedrijas laikraksts Dagens Nyheter Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču ierindojuši vājāko centrālo banku prezidentu vidū, ceturtdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma.

Par vēl sliktāku zviedru laikraksts atzinis tikai vienas Eiropas valsts, proti, Īslandes centrālās bankas prezidentu.

Centrālo banku vadītāju tops gan esot subjektīvs, jo tapis, balstoties uz laikrakstu aptaujāto ekspertu vērtējumu, nevis valstu ekonomiskajiem rādītājiem, tomēr par sliktākajiem centrālo banku prezidentiem šie eksperti atzinuši tieši ekonomiskās krīzes vissmagāk skarto Eiropas valstu – Īslandes un Latvijas – centrālo banku vadītājus.

Kritiskajam I. Rimšēviča vērtējumam gan nepiekrīt The Economist analītiķis Eduards Lūkass, kurš telefonintervijā Panorāmai pauda pārliecību, ka I. Rimšēvičs izdarījis visu iespējamo, lai regulētu ekonomisko un monetāro politiku Latvijā. Pēc E. Lūkasa domām, ekonomiskajās nedienās drīzāk vainojami Latvijas politiķi, kuri neieklausās ekspertos un Latvijas Bankas viedoklī.

Ņemot vērā to, ka šodien no plkst. 5.00 Valsts policija ir slēgusi A. Deglava pārvadu, «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus atturēties no iebraukšanas pilsētas centrālajā daļā ar saviem transportlīdzekļiem un aktīvi izmantot sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus spēkratus autobusu, trolejbusu un tramvaju galapunktu tuvumā.

«Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus transportlīdzekļus lielveikalu autostāvvietās pie pilsētas robežām, kur šāda iespēja tiek piedāvāta un atbilst šo uzņēmumu politikai, t. i., netiek prasīta maksa par ilgstošāku stāvēšanu, ja no šīm vietām ir iespēja pārsēsties uz Rīgas sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» arī aicina izmantot AS «Pasažieru vilciens» piedāvātos pakalpojums, lai nokļūtu pilsētas centrā. Vienlaikus «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un atgādina, ka apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas gadījumā personai var piemērot administratīvo sodu, bet, pārkāpjot privāto autostāvvietu noteikumus, – to operatoru noteiktos līgumsodus.

2. septembrī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Biznesa augstskolu Turība un portālu Delfi aizsāk uzņēmēju un sešu vadošo politisko partiju deputātu kandidātu diskusiju ciklu «BIZNESS pēc vēlēšanām. KĀDS?».

«Kā būs pēc vēlēšanām – uzzināsim izvaicājot politiķus, kuru pārstāvētās partijas atbilstoši jaunāko sabiedriskās domas aptauju rezultātiem strādās 10.Saeimā un veidos valdību, izlemjot mūsu nākotni,» uzsver LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme – Grende.

«Diskusiju ciklu vēlamies aizsākt ar jomu, kas uzņēmējos raisa visvairāk jautājumu un kuru apvij milzum daudz neskaidrību – nodokļu un nodevu politiku,» norāda LTRK vadītāja. 2.septembra sarunā «NODOKĻI & FINANSES pēc vēlēšanām. KĀDAS?» deputātu kandidāti tiks izvaicāti arī par partiju redzējumu uzņēmumu likviditātes jeb finanšu pieejamības jautājumu risināšanu, publisko – privāto partnerību, ēnu ekonomikas apkarošanas iniciatīvām un priekšnosacījumiem investīciju piesaistei Latvijā.

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" (LEA) un Latvijas Finanšu nozares asociācija (LFNA) negatīvi vērtē 16.augusta piedāvāto nodokļu izmaiņu scenāriju, kas ne tikai neveicinās valdības izvirzīto tautsaimniecības izaugsmes mērķu sasniegšanu, bet turpinās Latvijas ekonomikas stagnāciju un atpalicību no kaimiņvalstīm.

Latvijas uzņēmēju organizācijas uzskata, ka piedāvātās nodokļu izmaiņas neveicinās eksporta un investīciju pieaugumu, un ir pretrunā ļoti gaidītajai Latvijas ekonomikas transformācijai, kas jābalsta uz augstākas pievienotās vērtības veidošanu.

Uzņēmēju organizācijas uzsver, ka esošais nodokļu piedāvājums nav pilnvērtīgs un nesasniedz svarīgākos diskusiju sākuma posmā izvirzītos mērķus - darbaspēka nodokļa mazināšana un vienkāršošana, konkurētspējas celšana salīdzinot ar mūsu kaimiņiem un nodarbināto skaita palielināšana.

Visi skaidri apzinās izaicinājumus, ar kuriem valdība saskaries gatavojot budžetu, kuru apgrūtina arī pamatotie augošie izdevumi aizsardzībai un drošībai. Tomēr, uzņēmējiem nav skaidrs, kādēļ šobrīd tiek klaji ignorēta sarunu uzsākšana par iespējamām izmaiņām pievienotās vērtības nodoklī (PVN). Visas organizācijas ir vienas prāt, ka bez pilnīgi visu nodokļu atvēršanas vismaz diskusiju līmenī, nevar tikt sagatavots pilnvērtīgs nodokļu izmaiņu scenārijs un valdība ir spiesta manevrēt ar dažādiem maziem un nodokļu sistēmu apgrūtinošiem pasākumiem, lai sasniegtu nebūtisku rezultātu. Latvijas uzņēmēju organizācijas sagaida arī, ka valdība skaidri definēs kādam nolūkam konkrētie budžeta ieņēmumi tiks izmantoti.

Latvijas Universitāte Inovāciju pēcpusdienu cikla “Bez robežām” ietvaros rīko diskusiju starp zinātnes un praktiķu pārstāvjiem par informatīvo karu un pretsparu dezinformācijai. Kā atpazīt dezinformāciju un analizēt informatīvā kara izpausmes? Kāda ir emociju loma dezinformācijas uztverē?

Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem skaidros dezinformācijas un informācijas uztveres zinātniskais pētnieks Mārtiņš Priedols un komunikācijas nozares praktiķe Kristīne Tjarve. Tiešsaistes diskusiju vadīs Signe Bāliņa, Latvijas Universitātes Inovāciju centra LUMIC vadītāja.

Turpinot Latvijas Universitātes diskusiju ciklu “Bez robežām”, uz tiešsaistes diskusiju aicināti dezinformācijas un informatīvā kara eksperti, lai Latvijas auditoriju iepazīstinātu ar vienu no mūsdienu aktuālākajiem izaicinājumiem. “Ko darīt, lai cilvēki dezinformāciju kritiski izprastu un uzklausītu padomus? Pašlaik vitāli svarīgi ne tikai indivīda līmenī, bet arī globālā kontekstā ir atpazīt nepatiesu informāciju un saprast, kā rīkoties, lai to mazinātu, nevis kāpinātu. Šobrīd situācijas ietekmē Inovāciju pēcpusdiena ir ieguvusi nedaudz citu fokusu, tādēļ mēs pievēršam uzmanību tehnoloģijām un inovācijām saistībā ar dezinformāciju, kas šobrīd ir ļoti aktuāla,” Inovāciju pēcpusdienas tēmu iezīmē profesore S.Bāliņa.

Latvijas Arhitektu savienība (LAS) Nacionālās akustiskās koncertzāles iespējamo novietņu Rīgā izvērtēšanas noslēguma posmā padziļināti analizēs sešas konkurētspējīgākās vietas.

Speciālisti vērtēs AB dambi, Andrejostas ielu 17 Andrejsalā, Elizabetes ielu 2 (kopā ar Kronvalda bulvāri 6), Uzvaras parka teritoriju starp Raņķa dambi, Slokas ielu un Aleksandra Grīna bulvāri, Rīgas Kongresu namu un rūpniecības preču tirgus teritoriju starp Gaiziņa ielu, Prāgas ielu un Turgeņeva ielu.

Šajā nedēļā notiek potenciālo novietņu salīdzinošās izpētes rezultātu un fokusgrupas diskusiju kopsavilkuma paziņošana LAS Padomei un pasūtītājam - Kultūras ministrijai. "Nacionālās koncertzāles būvniecības vietas izvēles process ir sasniedzis fināla posmu, kad pie atlikušajām alternatīvām ir jāturpina padziļināta analīze. Tas nepieciešams, lai izvēlētos visatbilstošāko un panāktu konsolidētu nozares kolēģu un sabiedrības viedokli," norāda LAS prezidents Juris Poga.

Islandes iestāšanās procesam Eiropas Savienībā (ES) pienācis gals, pavēstījis valsts eiroskeptiski noskaņotās Neatkarības partijas vadītājs Bjarni Benediktsons, kuram patlaban uzdota valdības izveidošana pēc vēlēšanām 27. aprīlī.

B. Benediktsona partija Islanes Altinga vēlēšanās ieguva 26,5% vēlētāju atbalstu, kas tai nodrošina 19 vietas parlamentā. Lielu atbalstu saņēmusi arī pret Islandes iestāšanos ES noskaņotā Progresīvā partija (19 vietas), bet valdošā Sociāldemokrātu partija ieguvusi deviņas vietas. B. Benediktsons uzsācis sarunas par jaunas valdības veidošanu ar Progresīvo partiju.

Islande par savu nodomu pievienoties ES pavēstīja 2009. gada jūlijā un kopš 2010. gada aizvada iestāšanās sarunas. Islandes iedzīvotāju vidū atbalsts ES samazinājies un to nevēlas aptuveni divas trešdaļas. Valsts iedzīvotāji pauž savu satraukumu par to, ka ES varētu ierobežot zvejniecības sektoru, kas ir viens no svarīgākajiem Islandes ienākumu avotiem. ES zivsaimniecības politika, kā uzskata Islandes iedzīvotāji, tādējādi varētu sagraut valsts ekonomiku.

Vācija šodien varētu pieņemt lēmumu par finansiālā atbalsta piešķiršanu 50 mljrd. eiro apmērā recesijā ieslīgušās ekonomikas stimulēšanai.

Tiek gaidīts, ka lielāko daļu šīs summas veidos investīcijas infrastruktūrā. Pēc vācu ierēdņu sacītā, rūpniecības veicināšanai iecerēts novirzīt 25 miljardus eiro, kas ir tikai viens procents no Vācijas IKP. Iepriekš tika minēta summa 40 miljardu eiro apmērā.

Divas konservatīvās partijas - Kristīgo demokrātu partija un Kristīgi sociālā savienība -, kuras Bundestāgā veido vienotu frakciju, uzstāj uz koncepciju, kas paredz nodokļu nastas samazināšanu. «Galvenais mūsu plāna punkts ir nodrošināt darba vietas un veicināt investīcijas, kā arī padomāt par to, ko atbildēt cilvēkiem uz jautājumiem nodokļu un noguldījumu sakarā, kam būs liela loma,» norādījusi Vācijas kanclere Angela Merkele. Pēc konservatīvo domām, nodokļu pazemināšana sekmēs pirktspējas palielināšanos, tādējādi atdzīvinot rūkošo iekšējo pieprasījumu. Savukārt sociāldemokrāti kā galveno pretkrīzes plāna punktu piedāvā 10 miljardu eiro vērta fonda izveidošanu 2009.gadā, no kura tiktu finansēti komunālie investīciju projekti, pirmām kārtām mācību iestāžu modernizācija, ceļu remonts. Jāpiebilst, ka sociāldemokrāti likmi liek uz valsts investīciju programmām, savukārt konservatīvo frakcija - uz privāto iniciatīvu. Merkele uzskata, ka ekonomikai, kas balstās uz darboties spējīgiem uzņēmumiem, pašai jāatbild uz pašreizējiem izaicinājumiem un jākļūst stiprākai. Tieši šī iemesla dēļ jaunajā valsts palīdzības paketē ekonomikai būs, pēc viņas teiktā, «nevis zivs, bet makšķeres».

Pēdējās pāris nedēļās iezīmējas igauņu aktīvā attieksme pret savu līdzdalību eirozonā. Pagājušajā nedēļā tie bija streiki pret salīdzinoši zemajām pedagogu algām, bet šonedēļ – tieslietu kanclera jeb tiesībsarga Indreka Tedera prasība Augstākajai tiesai par Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) jeb jaunā pastāvīgā eirozonas glābšanas fona noteikumu atbilstību Igaunijas Konstitūcijai.

Lai gan tiesībsarga iniciatīvai ir skaidri juridisks iemesls – vai ar valsts līdzekļiem pat visai eirozonai kritiskā situācijā ļaut rīkoties kādai pārnacionālai institūcijai gadījumā nav pret Konstitūciju, pēdējā laika aktivitātēs kaimiņvalstī jāņem vērā arī to politiskais fons. Jau kopš pērnā rudens, kad I. Tedera birojs iebilda pret lemšanas procedūru pašreizējā eirozonas glābšanas fondā – EFSF, viņa argumentāciju atbalsta Igaunijas sociāldemokrāti.

Neatkarības dienā 24. februārī premjers Andruss Ansips, kas amatā ir kopš 2005. gada, paziņoja, ka nākamreiz uz valdības vadītāja amatu nekandidēs, lai kad arī šis brīdis pienāktu – pēc 2015. gada vēlēšanām vai pirms. Politologs Veiko Spolītis komentē, ka attiecīgi Igaunijas politikā iezīmējas iespējamas pārmaiņas, un sociāldemokrāti ir naski pieteikt savu esamību, kas ir normāla opozīcijas reakcija uz notiekošo.

Korupcijas skandāls Rīgas domē pagājušajā nedēļā jau sāka kļūt smieklīgs, lai cik arī attiecīgajā kontekstā šis apzīmējums nešķistu nevietā.

Runa ir par KNAB vadītāja vietnieces J. Strīķes pausto, ka Rīgas domē valda korupcijas sistēmiskums.

Var uzskatīt, ka tūlīt pēc tam pieteicās visi tie, kuri, iespējams, sajutās visvairāk sabijušies. Pietiekami asi reaģēja sociāldemokrāti, kuru nu jau kādreizējais pārstāvis Gundars Bojārs savulaik 4 gadus sabija Rīgas mēra krēslā. Viņu pārstāvis norādījis, ka šāda veida paziņojumi diskreditējot Rīgas domi. Te nu šā viedokļa paudējam A. Vilkam (LSDSP) ir jāpiekrīt - Rīgas dome ir diskreditēta. Tikai tas nav noticis pēdējo pāris nedēļu laikā, bet pēdējos padsmit gadus, un to visnotaļ noteikti nav izdarījis KNAB.

Igaunijas valdība sagatavojusi likumprojektu, kas paredz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās atļaut balsot jau no 16 gadu vecuma, un tas ir par diviem gadiem mazāk nekā pašlaik.

No 16 gadiem Igaunijā jau gandrīz desmit gadus var balsot pašvaldību vēlēšanās, bet parlamenta vēlēšanu balsstiesīgo vecuma sliekšņa samazināšana ir sarežģītāks process, tādēļ tam būs nepieciešams laiks.

Vienlaikus Igaunijas valdības koalīcija, ko veido liberālā Reformu partija, sociāldemokrāti un liberālā partija "Igaunija 200", uzsver, ka grozījumi nestāsies spēkā pirms jūnijā gaidāmajām EP vēlēšanām, jo izmaiņām ir jābūt spēkā vismaz pusgadu pirms vēlēšanām.

EP vēlētāju vecuma slieksni samazināt var ar grozījumiem atbilstošā likumā.

Lai Igaunijas parlamenta vēlēšanās atļautu balsot 16 un 17 gadus veciem jauniešiem, ir nepieciešami grozījumi valsts pamatlikumā, kas jāpieņem divos Rīgikogu sasaukumos pēc kārtas.

Zviedrijā svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās kreisais bloks, kurā galvenais spēks ir sociāldemokrāti, un centriski labējo partiju bloks saņēmuši teju vienādu balsu skaitu, tomēr nevienam no tiem neiegūstot absolūto vairākumu, liecina provizoriskie rezultāti.

Pozīcijas nostiprinājuši galēji labējie, kas solījuši valdības veidošanas procesā izmantot savu «zelta mandātu».

Premjerministrs Stēfans Levēns aicinājis centriski labējo partiju Aliansi uz sarunām par sadarbību, neraugoties uz bloku robežām. Levēna sociāldemokrāti joprojām ir lielākā partija parlamentā. Tā saņēmusi 28,4% balsu, kas ir tās sliktākais rezultāts 100 gadu laikā.

Vēlēšanu rezultāti iezīmējuši «bloku politikas nāvi» Zviedrijā, sacīja premjers.

Kreisais bloks izcīnījis 144 no 349 parlamenta vietām, bet Alianse - 143 vietas, liecina 99,8% iecirkņu saskaitītās balsis. Vairākuma nodrošināšanai ir nepieciešamas vismaz 175 vietas.

Bloku sniegumu šķir vien 30 000 balsu. 200 000 ārzemēs dzīvojošo zviedru balsis var ievest zināmas korekcijas rezultātā, bet šīs balsis tiks saskaitītas tikai trešdien.

Vācijas Bundestāga vēlēšanās uzvarējuši kancleres Angelas Merkeles vadītie konservatīvie, bet pret imigrāciju noskaņotā eiroskeptiķu partija Alternatīva Vācijai (AfD) ieguvusi trešo lielāko balsu skaitu, liecina pirmdienas rītā publiskotie provizoriskie galīgie vēlēšanu rezultāti.

Pēc visu balsu saskaitīšanas Merkeles vadītie kristīgie demokrāti (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartija - Kristīgi sociālā savienība (CSU) - ieguvuši 33% balsu, bet sociāldemokrāti (SPD) - 20,5%.

AfD tikmēr svētdien notikušajās vēlēšanās saņēmusi 12,6% balsu un pirmo reizi iekļūs Bundestāgā.

Bundestāgā atgriezīsies Brīvo demokrātu partija (FDP), kas saņēmusi 10,75 balsu. Tikmēr kreiso ekstrēmistu partiju Die Linke (Kreisie) atbalstījuši 9,2% vēlētāju, bet «zaļos» - 8,9% balsstiesīgo vāciešu.

Sociāldemokrāti, kas ir tradicionālie CDU/CSU sāncenši, bet pašreizējie koalīcijas partneri, jau paziņojuši, ka tagad pāries opozīcijā.

Ja SPD nemainīs savas domas, tas nozīmēs, ka Merkelei, kurai CDU/CSU uzvara nodrošinājusi ceturto pilnvaru termiņu valdības vadītāja krēslā, būs tikai viena izvēle jaunās valdības veidošanā - sadarbība ar FDP un «zaļajiem» jeb tā dēvētā Jamaikas koalīcija.