Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Faktiski visas augļu un dārzeņu piegādes restorāniem, bāriem, skolām, bērnudārziem un uzņēmumiem šobrīd ir apstājušās. Kopējais kritums augļu un dārzeņu tirdzniecības nozarē jau sasniedzis 70-90%, informē Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Jaunzems.

U. Jaunzems skaidro: "Mēs uzskatām, ka augļu un dārzeņu tirgotāji ir jāiekļauj atbalstāmo nozaru kategorijā līdzās restorāniem, viesnīcām un aviopārvadātājiem. Mūsu nozares uzņēmumi ik dienu saņem vēstules no klientiem par rēķinu apmaksas kavēšanu vai atlikšanu, tādējādi tiek iesaldēti ievērojami tirgotāju līdzekļi. Lai arī lielveikalos pieprasījums pēc augļiem un dārzeņiem saglabājas, tirgotāji cieš zaudējumus pieprasījuma krituma dēļ HORECA sektorā. Klienti, kas preci ir pasūtījuši, šobrīd no tās atsakās."

Būtiski palielinājušās problēmas arī ar produkcijas piegādēm.

"Pēc mūsu piegādātās produkcijas pieprasījums mazumtirdzniecībā joprojām ir. Taču arī tas samazinās, ņemot vērā kopējo pircēju skaita īpatsvara samazināšanos veikalos. Vienlaikus pieaug transporta pakalpojumu cenas tiem piegādātājiem, kas līdz šim nodrošina produktus no Nīderlandes, Spānijas un Itālijas. Autopārvadātāju kompānijām trūkst šoferu, jo cilvēki atsakās doties reisos, baidoties saslimt.

Pasaulei bez pandēmijas nācies dzīvot arī piegāžu krīzes apstākļos. Ir grūtības dažādas lietas no to ražošanas centriem pamatā Āzijā nosacīti lēti un ātri pārvietot līdz to patēriņa vietām.

Šāda situācija arī bijusi viena no visā pasaulē inflācijas pieaugumu balstošajām kolonnām. Politikas noteicēji, šķiet, lielas cerības likuši uz to, ka piegāžu saspīlējums pasaulē risināsies.

Tādējādi arī, piemēram, patēriņa cenu tālākam skrējienam bieži tiek piedēvēts pārejošs raksturs. Tiesa gan, šādā uzstādījumā parādās arvien lielāki robi. Piegāžu krīze jau tagad turpinājusies krietni ilgāk nekā tika lēsts pirms tam, un turklāt tā var potenciāli ievilkties arī visu nākamo gadu. Līdz ar to – šajā ziņā uz kādu cenu atslābu cerēt var būt veltīgi. Tam var būt jūtamāka negatīva ietekme arī uz ekonomisko aktivitāti.

Sastrēgumi pieaug

Šonedēļ, piemēram, kuģniecības nozares milža A.P. Moeller-Maersk vadība, ziņojot par savu iepriekšējā ceturkšņa finanšu sniegumu, klāstīja, ka vēl neredz beigas pasaules piegāžu krīzei. Moeller-Maersk Finacial Times norādīja, ka konteineru kuģu sastrēgums, piemēram, Losandželosas un citās ostās kļūst pat tikai lielāks.

Vai esi aizdomājies, kur tiek ražotas tavas Ray-Ban brilles, Converse kedas, Nike sporta apģērbs, Calvin Klein apakšveļa un Iphone, no kura tu, pavisam iespējams, šo lasi? Šie ir tikai daži no produktiem, kas tiek ražoti Ķīnā, un esam pārliecināti, ka lielākā daļa pasaules iedzīvotāju ir turējuši rokā preci, uz kuras drukātiem burtiem ir rakstīts “MADE IN CHINA”. Tas pierāda to, ka Ķīna ir viena no lielākajām ražotājvalstīm pasaulē, ņemot vērā importa un eksporta apjomus, un saistībā ar Latviju, Ķīna ierindojas 6. vietā pēc importēto kravu apjoma. 2020. gadā Ķīna bija trešais lielākais eksporta partneris Eiropas Savienībā (10,5%) un vislielākais importa partneris, veidojot 22,4% no visām precēm.

Aptuveni 90% visu pasaules preču tiek pārvadāti ar konteineriem, veicot starptautiskās kravu piegādes no viena kontinenta uz otru. Lielākā daļa preču no Ķīnas tiek transportētas, izmantojot tieši jūras kravu pārvadājumus ar konteineru kuģiem, taču, kā zināms, pasaulē joprojām valda konteineru krīze, kas izpaužas kā konteineru deficīts, augstas kravu pārvadājumu izmaksas un sastrēgumi ostās.

Esošā situācija liek aizdomāties – vai konteineru krīze ietekmēs preču plūsmu no Ķīnas Ziemassvētku laikā? Ja esi ieplānojis pasūtīt kravu no Ķīnas, un tas var būt jebkas – telefona vāciņi, makšķerēšanas piederumi, matu gumijas, portatīvie datori – tad lasi tālāk, jo, iespējams, tev nāksies izskatīt citas alternatīvas.

Igaunijas Satiksmes departaments lūdzis Latvijas kolēģiem sniegt vairāk informācijas par "Via Baltica" maršrutā esošā Salacas tilta Salacgrīvā tehnisko stāvokli, ņemot vērā, ka pie tilta veidojas sastrēgumi.

"Satiksmes departaments lūdzis Latvijas kolēģus sniegt plašāku informāciju," sacīja Igaunijas Klimata ministrijas autoceļu dienesta vadītāja Jūlija Bergšteina.

Tilts pār Salacas upi Salacgrīvā jau gadiem ilgi nav renovēts, un kopš šā gada sākuma transportlīdzekļi to var šķērsot tikai vienā virzienā vienlaikus, lai izvairītos no novecojušās konstrukcijas pārslodzes.

Latvijas plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka lieli sastrēgumi var veidoties svētku dienās un jo īpaši vasarā, kad papildu intensīvai kravas automašīnu satiksmei strauji pieaug arī personīgo transportlīdzekļu skaits.

Sešus kilometrus gara automašīnu rinda, kas gaidīja, lai šķērsotu Salacgrīvas tiltu, izveidojās pagājušās nedēļas nogalē, kad tūkstošiem cilvēku no Latvijas un Lietuvas devās uz dziedātāja "The Weeknd" koncertu Tallinā.

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Inženierbūve pārbūve" pieteiktie objekti.

Notvert nakts skaistumu nekad nav bijis vienkārši, taču ar pareizo tehnoloģiju atbalstu un nelielu treniņu viss ir iespējams. To pierāda arī fotogrāfs Jānis Zilvers, kuram ierobežota apgaismojuma apstākļos, izmantojot jauno Huawei P60 Pro viedtālruņa kameru, izdevās iemūžināt Gaujas Nacionālā parka krāšņās ainavas. Atskatoties uz pieredzēto, Jānis Zilvers dalās vērtīgos padomos kvalitatīvu attēlu uzņemšanai, aicinot arī citus izmēģināt savus spēkus foto mākslā un nebaidīties no tumsas, jo tā vairs nav šķērslis nedz profesionāliem fotogrāfiem, nedz šīs jomas entuziastiem.

1. Sagatavojies un esi pacietīgs

Kaut gan sākotnēji var šķist, ka foto uzņemšana naktī galvenokārt atkarīga no veiksmes, tā nebūt nav – kvalitatīvu attēlu notveršanai svarīgs ir neatlaidīgs treniņš vairāku vakaru garumā, testējot kameras piedāvātās funkcijas un pielāgojot tās reālajai situācijai. Tāpat svarīga loma ir sagatavošanās darbiem pirms došanās foto medībās, piemēram, maršruta izveidei un fotografējamo objektu izvēlei, kā arī tālruņa statīva iegādei, ja ir sajūta, ka rokas būs grūti noturēt miera stāvoklī.

2. Liec lietā kameras funkcijas

Pirmkārt, dodoties nakts melnumā ar tālruņa kameru, fotogrāfs iesaka likt lietā Huawei P60 Pro kameras pro režīmu, jo tas palīdzēs iegūt attēlus, kas teju vai nebūs atšķirami no profesionālas kameras uzņemtajiem. Pēc fotogrāfa pieredzes var spriest, ka vislabāk izgaismotās fotogrāfijas sanāks, nepietuvinot kameru un neizmantojot platleņķa iespējas.

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Teritorijas labiekārtojums" pieteiktie objekti.

SIA Kurbads un Ko ir transporta un loģistikas uzņēmums, kas nodarbojas ar automašīnu transportēšanu jau 25 gadus. Aptuveni pirms gada, pašā Covid krīzes karstumā, kad transporta nozarē bija pamatīgs kritums, uzņēmums izšķīrās par meitasuzņēmuma atvēršanu Vācijā, un šogad ir saņemta pārvadājumu licence šajā valstī.

Kāds bijis uzņēmuma ceļš, pirmsākums 90. gados, komandas tapšana, kādēļ Kurbada vilcēju kabīnes rotā latvju spēka zīmes un tautas varoņu attēli, kā veicas paplašināšanās un kāds ir nacionālā kapitāla uzņēmuma nākotnes redzējums, Dienas Biznesam intervijā atklāja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andis Pikāns.

Fragments no intervijas

Jau konkrēti par Covid-19 krīzi – kāds bija pērnā gada marts? Kopumā transporta nozarē šajā laikā bija pamatīgas problēmas, daudz kas apstājās. Kur atradāt izeju, atbalstu?

Pandēmijas sākumā patiešām bija apokaliptiskas izjūtas. Mūsu parkā pavisam ir 50 autovedēji, un parasti tie visi mājās sabrauc tikai Ziemassvētkos. Pērn martā visi 50 autovedēji nostājās un stāvēja manā acu priekšā, tepat pie biroja. Visus tobrīd novietot nebija kur, jo mūsu stāvlaukums ikdienā kalpo arī kā atvesto automašīnu noliktava Latvijas autodīleriem. Tas ir viens no mūsu pakalpojumiem, un nebija jau paredzēts, ka martā pēkšņi viss apstāsies. Visdrīzāk jau esmu krīzes menedžeris. Man bija jāpārliecina cilvēki, ka panikai šobrīd nav vietas uzņēmumā.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” izveidojis apskatu, kurā var iepazīties ar vairākiem 5G izmantošanas piemēriem, kas nākotnē virkni nozaru un mūsu mijiedarbību ar pasauli mainīs līdz nepazīšanai.

Drošāka pārvietošanās ar autonomo transportu

Viena no jomām, kur 5G jau tuvākajā nākotnē atstās ievērojamu nospiedumu, ir transports. Segments, kas šajā ziņā gūs vislielākās priekšrocības, ir autonomie transportlīdzekļi, kas citviet pasaulē jau parādās satiksmē. Viena no funkcijām, ko 5G sniegs bezšofera auto, ir spēja dažādos veidos izveidot savstarpējos sakarus. Piemēram, autonomie transportlīdzekļi varēs savstarpēji sazināties un šādā veidā izvairīties no avārijām. Izmantojot jaunās paaudzes sakaru tehnoloģijas, šie auto spēs sazināties arī ar citiem objektiem, gājējiem, satiksmes vadības sistēmām tieši krustojumos. Tas ļaus ievērojami uzlabot drošību, jo automašīnas varēs sajust apdraudējumu daudz agrāk un izmantot automatizētas sistēmas, lai vajadzības gadījumā iedarbinātu bremzes, uzņemtu ātrumu vai stūrētu. Piemēram, automašīnas varēs sajust gājējus pēc viedtālruņu izstarotajiem signāliem. Vienu no piemēriem, kur šobrīd tiek izmantoti autonomie auto ar iespējotu 5G, iezīmē “Huawei” sadarbība ar Taizemes Srijaijas slimnīcu. Jaunās partnerības ietvaros 5G darbināti pašbraucošie transportlīdzekļi tiks izmantoti medicīnas preču piegādēm slimnīcai. Tas ne tikai samazina darba slodzi, bet arī COVID-19 izplatību, kas slimnīcu darbinieku vidū ir ļoti augsts.

Marta pirmajā sestdienā, 7.martā, satiksmei tiks slēgts Ģertrūdes ielas posms – no Brīvības ielas līdz Čaka ielai. Izvērtējot līdzšinējos eksperimenta rezultātus ar Tērbatas ielu un Blaumaņa ielu secināts, ka tie vērtējami pozitīvi, bet vēl nav iespējams izvēlēties vienu konkrētu pilsētas ielu, kur šo ieceri īstenot ilgtermiņā.

"Pateicoties nevalstiskajām organizācijām, Blaumaņa iela izskatījās ļoti interesanta un radoša – daudz vairāk nekā Tērbatas iela, pat neskatoties uz sliktāku laiku. Tas nozīmē, ka mēs ejam uz priekšu un martā Ģertrūdes iela apmeklētājiem būs vēl interesantāka. Protams, joprojām ir lietas, kas ir jāuzlabo un mēs pie tā strādājam," komentē Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Arī Blaumaņa ielas eksperimenta laikā apvienība "Pilsēta cilvēkiem" veica aptaujas un satiksmes monitoringu. Arhitekts un antropologs Matīss Šteinerts norādīja, ka vērā ņemams ir fakts, ka vēl sliktākos laikapstākļos kā bija Tērbatas ielas eksperimenta laikā, cilvēki bija gatavi nākt uz Blaumaņa ielu un dienas sākumā cilvēku skaits bijis pat lielāks nekā Tērbatas ielā tajā pašā laikā.

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Inženierbūve - jaunbūve" pieteiktie objekti.

Ja vēlamies, lai Rīgā ielas būtu saremontētas un satiksmes infrastruktūra būtu konkurētspējīga ar citām pilsētām, iedzīvotājiem jārēķinās ar sastrēgumiem, šodien intervijā TV3 teica Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (JV).

Viņš uzsvēra, ka pašlaik Rīgas centrā tiek būvēts dzelzceļš "Rail Baltica", kas esot gadsimta būve, tiekot būvēta ar to saistīta infrastruktūra un pievadceļi, tādēļ satiksme centrā tiek traucēta. Pēdējos gadu laikā tiekot forsēti Austrumu maģistrāles būvdarbi, kas ļaušot atslogot centru no kravas auto.

"Tā ir objektīvā realitāte, ja gribam labāku infrastruktūru. Nav citas alternatīvas," teica Ķirsis, norādot, ka ielu remonti bez sastrēgumiem nav iespējami.

Lai tos mazinātu, tiekot pētītas transporta plūsmas, analizēti luksoforu signālu režīmi, lai tos mainītu un situāciju atvieglotu.

Ja iedzīvotāji vēlas Rīgu bez bedrēm, tad katru gadu būtu jāsaremontē vismaz 100 kilometri ielu, teica Ķirsis. Šajā būvniecības sezonā tiks saremontēti 50 kilometri.

Pārtikas preču pirkšanas trakums apvienojumā ar protekcionismu var novest pie augstākām cenām, kas pasaulē var radīt papildu izaicinājumus.

Pircēju bariem pasaulē pandēmijas panikas iespaidā dodoties uz veikaliem iepirkt makaronus un citus nepieciešamo pārtikas preču kalnus, biržā visai strauji augusi kviešu cena. Rezultātā tā kopš marta vidus ASV preču biržā palēkusies jau gandrīz par 17% līdz 5,8 ASV dolāru atzīmei par bušeli. Aptuveni par 10% - līdz 190 eiro par tonnu - kviešu cena pusotras nedēļas laikā palēkusies arī Euronext biržā Parīzē. Pēdējās nedēļas aug arī rīsu cena. "Bloomberg" raksta, ka no Taizemes nākošo rīsu cena kopš janvāra palēkusies par 14%.

Katrā ziņā visam pa virsu pārtikas krīze nebūtu joks – dažkārt tas pats nosacīti nesen piedzīvotais Arābu pavasaris tiek sasaistīts tieši ar pārtikas cenu palielināšanos.

No Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldes īstenotajiem projektiem ieguvums ir ne tikai uzņēmējiem, bet arī pārējiem pilsētas iedzīvotājiem, uzsver LSEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš. Kopumā līdz 2020. gadam plānots apgūt teju 45 milj. eiro, lielākā daļa tiek finansēta ar ES Kohēzijas fonda atbalstu.

Jaunās tēmas, uz ko plānots likt uzsvaru, ir jahtu centra attīstība un kruīza kuģu piesaiste.

No vidējas par Panamax ostu

Apjomīgākie līdzekļi – vairāk nekā 24 milj. eiro – tiek ieguldīti Liepājas ostas padziļināšanā. Paralēli tam tiek būvēta specializēta piestātne, kas nodrošinās lieltonnāžas kuģu piekraušanu iekšējā reidā.

«Liepājas osta vēsturiski ir veidojusies kā graudu pārkraušanas osta. Attīstoties uzņēmēju spējai piesaistīt papildu kravas un mainoties tirgus tendencēm, radās jautājums, vai Liepāja spēj apkalpot arī Panamax tipa kuģus, kuru garums ir 230 un vairāk metru,» stāsta J. Lapiņš. 12 m dziļums ostas iekšējā daļā un 12,5 m pie ieejas kanālā tehniski tos ļauj apstrādāt, taču nav iespējams uzņemt pilnu kravu – tam dziļums nav pietiekams. Tāpēc kuģi nepieciešams izvest ārējā reidā, kur, ņemot vērā laikapstākļus – straumes, viļņus, vēju, lietu –, tā uzkraušana ir sarežģīta un ilga.

Starptautisko pakalpojumu piegādes kompānija “Venipak” izveidojusi vēl vienu paku piegādes termināli Pierīgā, lai tādējādi nodrošinātu ātrāku paku saņemšanu klientiem.

Pašreiz viens šāds terminālis darbojas Mārupē, kurā darbu no šā gada oktobra nodrošinās jauna šķirošanas līnija ar investīcijām 1,5 miljonu eiro apjomā, bet jaunais terminālis atrodas Rumbulā.

Līdz šim paku piegāde Rīgā tika organizēta no Mārupes, taču sastrēgumi galvaspilsētā, kas bieži veidojas uz tiltiem, būtiski apgrūtināja sūtījumu savlaicīgu piegādi. Lai to risinātu, tika pieņemts lēmums izveidot papildu paku piegādes termināli otrpus Daugavai, Rumbulā, tādējādi risinot problēmu.

“Konkurence šajā nozarē ir ļoti liela, tāpēc ir svarīgi lietot inovatīvas problēmu risināšanas metodes un mainīt standarta procesus, lai nodrošinātu klientiem augstākās kvalitātes servisu, kur piegādes laikā ātrums ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem,” saka “Venipak” izpilddirektors Darius Zailskas.

Ceļi ir tautsaimniecības asinsrite, par to šī gada ceļu nozares konferencē jau kuro reizi atgādināja ekonomikas eksperti un uzņēmēji.

Latvijā autosatiksme ir visai centralizēta – 70% no tās notiek pa apmēram 10% esošo valsts ceļu. Šos 10% veido valsts galvenie autoceļi, turklāt visintensīvākā satiksme notiek Pierīgā, kas apstiprina galvaspilsētas nozīmi Latvijas ekonomikā.

Mūsu intensīvākie ceļi ir projektēti vēl pagājušajā gadsimtā un bija domāti daudz mazākām slodzēm, nekā patlaban ir vērojamas. Rīgas apvedceļš (A4/A5) ir izsmēlis savu caurlaides spēju jau pirms vairākiem gadiem, arī Tallinas šosejas (A1) sākumposms no Rīgas līdz Saulkrastiem ir izbraucams ar grūtībām. Un, protams, Bauskas šoseja (A7) – valsts galvenais ceļš, uz kura sastrēgumi, šķiet, nu jau ir jebkurā diennakts laikā.

Katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs plāno tuvāko triju gadu laikā iegādāties elektroauto, turklāt interese par elektroauto ir vienlīdz liela gan sieviešu, gan vīriešu auditorijā, liecina "Skandi Motors" veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Vienlaikus gandrīz puse aptaujāto norāda uz valsts atbalsta nepieciešamību elektroauto iegādē.

Kopumā ar elektroauto piedāvājumu Latvijā ir iepazinušies 28% iedzīvotāju, kaut arī vairums vēl nav izdarījuši izvēli par labu konkrētam modelim. Salīdzinoši visvairāk autovadītāju, kuri jau izvēlējušies konkrētu elektroauto modeli, ir starp 18–29 gadus veciem iedzīvotājiem. Šajā vecuma grupā arī ir lielākais to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri plāno elektroauto iegādāties tuvāko trīs gadu laikā, un 56% respondentu atzīst, ka valsts atbalsts viņu izvēli veicinātu.

"Šāds aptaujas rezultāts nav pārsteidzošs – jauniešiem ir būtiski ilgtspējas un ekoloģiskā nospieduma mazināšanas jautājumi. Kaut arī elektroauto ražošana prasa noteiktus enerģijas resursus, visā auto dzīves ciklā elektroauto tomēr ir videi draudzīgāks nekā automašīna ar iekšdedzes dzinēju. Turklāt pilsētā, kur ir regulāri sastrēgumi un blīvāka satiksme, tas ir arī gaisa kvalitātes uzlabošanas jautājums. Tāpat likumsakarīgi, ka šajā vecuma grupā ir vislielākā interese par pieejamo valsts atbalstu jauna elektroauto iegādei, jo visbiežāk tie ir jaunie profesionāļi un jaunas ģimenes, kas vēl nav paguvuši uzkrāt pietiekami daudz līdzekļu jauna auto iegādei," komentē SIA "Skandi Motors" elektroauto eksperts Vilnis Debesnieks.

Redzēt uz Latvijas ceļiem elektroauto vairs nav brīnums. Tie, kuri atklājuši šo automobiļu priekšrocības, jau šobrīd dzīvo nākotnē, tomēr daudzus joprojām uztrauc vairāki jautājumi: vai elektroauto ir izdevīgi, kādas būs uzlādes iespējas, iegādājoties auto, un kā tas izmainīs ierasto ikdienas ritmu. Kādi tad, galu galā, ir elektroauto ieguvumi un kādēļ vērts apsvērt to iegādi? Turpiniet lasīt rakstu un ieskatieties nākotnē, ko mums atnes šīs automašīnas.

Ne tikai videi, bet arī ģimenei draudzīgs

Piekritīsiet, ka lasīts un dzirdēts daudz un dikti par automobiļu ietekmi uz vidi. Tieši klimata pārmaiņas daudzus arī ir ieinteresējušas lūkoties daudz zaļākā un ilgtspējīgākā risinājumā – elektroauto. Ne velti jau no 2035. gada Eiropas Savienības tirgū varēs izlaist tikai bezemisiju automašīnas.

Taču mūsdienu cilvēkam svarīgi ir arī tas, kā viņš pats jūtas šajā auto. Te nu var droši apgalvot, ka elektroauto izvēles klāsts ir plašs. Sākot no dizaina līdz ietilpībai – tie ir auto, kur padomāts par modernākajām tehnoloģijām un ērtībām. Piemēram, ģimene, kura vēlas ilgtspējīgu un videi draudzīgu auto, ar kuru ik dienas pārvietoties, gan braucot uz darbu, gan transportējot bērnus uz skolu, šodienas tirgū atrastu vairākus sev apmierinošus variantus. Auto ražotāji arvien vairāk domā par to, kā sniegt labāko braukšanas pieredzi, vienlaikus nekaitējot arī videi, un Hyundai ir viens no tiem, kas pierādījis, ka to var veiksmīgi sasniegt. 2023. gada elektroauto modelis IONIQ 5 ir pilnīgs inovāciju skaistums – lielāka ietilpība, ātrāka uzlāde un nākotnes prasībām pielāgots dizains.

Latvijas un Igaunijas premjerministri Krišjānis Kariņš un Kaja Kallasa 25.augustā atklāja abu valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un "Elering" uzbūvēto 330 kV elektropārvaldes līniju "Igaunijas – Latvijas 3. starpsavienojums".

Jaunais starpsavienojums darbojas jau kopš šī gada sākuma un ir būtiski uzlabojis elektroapgādes drošumu abās valstīs, palielinājis starpvalstu elektroenerģijas tirdzniecībai atvēlēto jaudu un ir būtisks tīkla pastiprinājums, lai Baltijas valstis 2025. gadā varētu atvienoties no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem, uzsākot sinhronu darbu ar Eiropu.

Projekta ietvaros Latvijā izbūvēta 330 kV augstsprieguma elektropārvades līnija no Rīgas TEC-2 līdz Igaunijas robežai 176 kilometru garumā: jauna elektropārvades līnija aptuveni 28 kilometru garumā no Igaunijas robežas līdz esošajam elektropārvades līnijas koridoram posmā Rūjiena-Aloja, tālāk tā turpinās pa esošās 110 kV līnijas koridoru gar Aloju, Limbažiem un Skulti līdz Saulkrastiem.

Nākamvasar Rīgā daļā 11.novembra krastmalas varētu ierobežot satiksmi, "atdodot to vasaras kafejnīcām un cilvēkiem", intervijā teica Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Politiķis skaidroja, ka Rīgā redz divas perspektīvākās Daugavas krastmalas - ar lielāko potenciālu esot krastmalas posms starp Vanšu un Akmens tiltu Vecrīgas pusē, bet otra esot Mūkusalas ielas krastmala.

Mūkusalas ielas krastmalu šogad esot plānots sākt rekonstruēt, pārbūvēt un stiprināt krastus. Šo teritoriju plānots savienot ar tuvējo Latvijas Universitātes mācību centru. Līdz ar to pēc pāris gadiem šī krastmala jau būšot gana pievilcīga, lēsa Ķirsis.

Vecrīgas pusē galvenā problēma esot satiksmes plūsma pa krastmalu, kas esot kā ūdens - ja kaut kur plūsmu aptur, tad tā jānovirza citur, lai neveidojas sastrēgumi.

Tāpēc aktīvi tiekot strādāts pie Austrumu maģistrāles pabeigšanas. Austrumu maģistrāle būs Rīgas centra apvedcelš. Jau tagad izveidots Daudersalas pārvads, bet šī gada beigās pabeigs austrumu maģistrāles posmu pie "Dominas" un Deglava tilta. Ar to brīdi kravas auto, kas pašlaik brauc gar Rīgas pili uz ostu, tiks novirzīti uz jauno maģistrāli.

Lai uzlabotu satiksmes plūsmu un drošību, izbūvēts Mūkusalas un Dēļu ielu krustojums, aprīkojot to ar modernām satiksmes detekcijas un vadības iekārtām, informē SIA Mūkusalas Biznesa Centrs valdes priekšsēdētāja Iveta Bahmane.

Tādējādi tiks nodrošināta adaptīva transporta un gājēju plūsma, vadoties pēc satiksmes intensitātes dažādos diennakts laikos.

Krustojuma kapacitāti bija nepieciešams palielināt, jo ik dienu Dēļu ielā, kur atrodas Mūkusalas Biznesa Centrs, iegriežas vairāk nekā 1000 automašīnas, un līdzšinējais satiksmes organizācijas risinājums nebija piemērots tik lielai transporta līdzekļu plūsmai. Līdz ar jaunā krustojuma izbūvi palielināta uz un no Dēļu ielas izbraucošo transporta līdzekļu plūsma, nekavējot esošo satiksmi pa Mūkusalas ielu.

Krustojumā iebūvēts taktilais bruģis, lai informētu neredzīgos cilvēkus par gājēju pārejas sākumu un beigām. Izbūvēta jauna lietus un kanalizācijas sistēma.

ASV tehnoloģiju kompānija "Alphabet" savā navigācijas lietotnē "Google Maps" atslēgusi reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu Ukrainā, lai aizsargātu iedzīvotājus Krievijas īstenotā kara apstākļos.

Kompānija paziņoja, ka pirms lēmuma konsultējusies ar Ukrainas varasiestādēm un tā mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus.

"Google" apkopo datus ar viedtālruņu, kuriem ir "Android" operētājsistēma, atrašanās vietu un izmanto tos, lai noteiktu, piemēram, sastrēgumu vietas un citas satiksmes plūsmas problēmas.

Tomēr Ukrainā tas ļāva reāllaikā izsekot, vai pie ceļu bloķēšanas posteņiem neveidojas sastrēgumi, civiliedzīvotājiem bēgot no Krievijas karaspēka uzbrukumiem.

"Google" vietnē "Twitter" paziņoja, ka pagājušajā nedēļā ieviesusi vairākus pasākumus un turpina izvērtēt situāciju saistībā ar karu Ukrainā un nepārtraukti strādā, lai garantētu "mūsu darbinieku, lietotāju un klientu drošību".

Covid-19 laiks ir mainījis cilvēku paradumus e-komercijā, un pieaugošajam pieprasījumam un klientu prasībām pretī ir jāliek efektīvs piegādes ātrums un pēc iespējas plašāks preču sortiments.

Tāds ir kopīgais secinājums pēc radošās konferences “Loģistika e-komercijā”, kuru izdevniecība Dienas Bizness organizēja sadarbībā ar VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva, SIA Rimi Latvia, tirdzniecības centru internetā 220.lv un SIA SSI Schaefer.

Pasts e-komercijas laikmetā

Vēl aizvien Latvijas Pasta īpašumā ir pasta nodaļas, kuras izveidotas pirms 100 gadiem, kad valdīja zirgu transports un telegrāfs, tomēr šīs aizpagājušā gadsimta liecības uzņēmumā mudinājušas VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētāju Mārci Vilcānu domāt par nākotni.

Patlaban vairs tikai daži sūta vēstules papīra formātā, toties teju katrs ir iegādājies preci internetā, un nereti to piegādā Latvijas Pasts. Uzņēmums pēdējos gados ir atdzimis jaunā veidolā kā e-komercijas loģistikas realizētājs, un šī joma ik dienu piedāvā jaunus izaicinājumus.