SIA Kurbads un Ko ir transporta un loģistikas uzņēmums, kas nodarbojas ar automašīnu transportēšanu jau 25 gadus. Aptuveni pirms gada, pašā Covid krīzes karstumā, kad transporta nozarē bija pamatīgs kritums, uzņēmums izšķīrās par meitasuzņēmuma atvēršanu Vācijā, un šogad ir saņemta pārvadājumu licence šajā valstī.
Kāds bijis uzņēmuma ceļš, pirmsākums 90. gados, komandas tapšana, kādēļ Kurbada vilcēju kabīnes rotā latvju spēka zīmes un tautas varoņu attēli, kā veicas paplašināšanās un kāds ir nacionālā kapitāla uzņēmuma nākotnes redzējums, Dienas Biznesam intervijā atklāja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andis Pikāns.
Fragments no intervijas
Jau konkrēti par Covid-19 krīzi – kāds bija pērnā gada marts? Kopumā transporta nozarē šajā laikā bija pamatīgas problēmas, daudz kas apstājās. Kur atradāt izeju, atbalstu?
Pandēmijas sākumā patiešām bija apokaliptiskas izjūtas. Mūsu parkā pavisam ir 50 autovedēji, un parasti tie visi mājās sabrauc tikai Ziemassvētkos. Pērn martā visi 50 autovedēji nostājās un stāvēja manā acu priekšā, tepat pie biroja. Visus tobrīd novietot nebija kur, jo mūsu stāvlaukums ikdienā kalpo arī kā atvesto automašīnu noliktava Latvijas autodīleriem. Tas ir viens no mūsu pakalpojumiem, un nebija jau paredzēts, ka martā pēkšņi viss apstāsies. Visdrīzāk jau esmu krīzes menedžeris. Man bija jāpārliecina cilvēki, ka panikai šobrīd nav vietas uzņēmumā.
Šī nebija pirmā krīze, kuru esam pārdzīvojuši. Runāju pilnīgi ar visiem šoferiem, ar darbiniekiem. Bija jādod pārliecība, ka uzņēmums izdzīvos. Panika patiesībā bija faktors, kas varēja mūs nogremdēt, bet to izdevās novērst. Lepojos ar to, ka no darba tika atbrīvoti tikai daži nesen darbā pieņemtie darbinieki. Tad arī pirmo reizi uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē sajutām valdības atbalstu. Darbinieki varēja novērtēt uzņēmuma iepriekšējos gados maksātos nodokļus. Tajā brīdī, kad šoferi varēja saņemt šos 700 eiro mēnesī dīkstāves pabalstos, cilvēki zvanīja un pateicās par to, ka ir šāds atbalsts, un es varu vien šo paldies nodot tālāk. Autotransporta direkcijas vadītājs Kristiāns Godiņš iesaistījās brīdī, kad, sākoties pandēmijai, tika bloķētas robežas un veidojās rindas uz tām. Viņš zvanīja personīgi un izjautāja par situāciju. Rindas veidojās līdzīgi kā līdz brīdim, kad iestājāmies ES, daudziem jaunajiem šoferiem tas bija pārsteigums.
Tuvojoties 2020. gada vasarai, robežas pakāpeniski tika atvērtas komerctransportam. Sākāt strādāt uzreiz?
Sākumā darbu atsāka kādi 20% no flotes, un šoferi stāstīja, ka varēja izbaudīt tukšos ceļus Eiropā, braukt pa Eiropu, kur ir tukši ceļi. Brauca pa Itāliju, Vāciju un citām valstīm, kur parasti ir sastrēgumi, un nu bez aizķeršanās, automašīnu nav. Šobrīd ir parādījusies jauna iespēja biznesam.
Kāda?
Privātie klienti agrāk dažreiz mašīnas pirka internetā un tad paši devās tām pakaļ. Tas bija tāds kā tūrisma brauciens ar mērķi pārvest auto. Tagad braukāšana nav iespējama, un mēs apkalpojam privātos pasūtījumus, atvedam iegādātās mašīnas. Šobrīd, krīzes laikā, individuālie pasūtījumi ir krietni auguši un aizņem salīdzinoši lielu daļu no mūsu pārvadājumiem. Mēs ar prieku šo segmentu attīstīsim, vismaz kamēr būs pieprasījums. Auto būves nozarē parādās indikācijas, ka jaunajām mašīnām būs kritums ražošanā par kādiem 20%. Daļa no procesoru komponentiem luksusa klases automašīnām tiek ražota Taivānā un Japānā, un šobrīd tieši šajās zemēs ir tehniski sarežģījumi procesoru ražošanā. Ir pieaugusi nepieciešamība arī pēc datoriem un klēpjdatoriem, kas noved pie tā, ka pieprasījums krietni pārsniedz piedāvājumu. Mums tas nav labs signāls, un ir jāmeklē iespējas, ar ko aizstāt trūkstošos pārvadājumus.
Visu interviju lasiet 18.maija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
