Noskaidroti Latvijas zīmolu topa 2024. gada finālisti, informē pasākuma organizatori.

Par vietām kādā no septiņām kategorijām šogad Latvijā sacentās kopumā 363 zīmoli, bet finālā ierindojušies 35. Savukārt visas Baltijas 2024. gada laureāti tiks noskaidroti jau 20. septembrī, mārketinga nozares pasākuma – Baltic Brand Forum – laikā.

Finālisti noskaidroti, pamatojoties uz Baltijas zīmolu un dzīvesstila pētījuma Brand Capital datiem, ko veica kompānija Norstat.

Šogad pētījumā piedalījušies vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotāju, atbildot uz teju 300 jautājumiem par dzīvesstilu un attieksmi, tādējādi ļaujot apkopot patērētāju viedokļus par aptuveni 600 zīmoliem Baltijā.

Norstat vadītāja Latvijā Linda Ezera: “Brand Capital pētījums ir unikāls rīks, jo tas sniedz iespēju vairāk nekā 600 zīmolu precīzi izprast savu pozīciju Baltijas tirgū. Šāda mēroga pētījums ļauj izvērtēt patērētāju gaidas un vajadzības, kā arī nodrošina zīmoliem iespēju pielāgot savu mārketinga stratēģiju un aktivitātes atbilstoši jaunākajām tirgus tendencēm. Vienlaikus, neslēpsim, tas ļauj arī izcelties citu zīmolu vidū savā nozarē, kas mūsdienās nav mazsvarīgi!”

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Par slavenām statujām un gleznām bagātnieki gatavi atdot desmitiem miljonu

Pasaules lielākajos akciju tirgos pēdējo dienu laikā vērojama pamatīgāka šūpošanās, un cenas atkāpušās no virsotnēm. Šajā pašā laikā uz branga viļņa «brauc» mākslas tirgus.

Šonedēļ Sotheby’s izsolē par 110,7 miljoniem ASV dolāru pārdota Kloda Monē glezna Siena gubas. Vēl kazino magnāta Stīva Vinna mākslas investīciju uzņēmums Wynn Fine Art par 55 miljoniem dolāru iegādājās Pablo Pikaso veikumu Sieviete ar suni, un kopumā Sotheby’s informē, ka 56 izsoles priekšmeti jau pašā nedēļas sākumā bija nosolīti par 350 miljoniem ASV dolāru. Turklāt šīs nav vienīgās gigantiskās summas, ko šajā pavasarī kāds atlicis mākslas darbu iegādei. Nupat Ņujorkā ar otra lielā izsoļu nama Christie’s starpniecību par 59,3 miljoniem ASV dolāru tika pārdots Pola Sezana darbs Bouilloire et Fruits un par 40 miljoniem dolāru – Vinsenta van Goga darbs Arbres dans le jardin de l’asile. Izskatās, ka šādas summas birst kā no pārpilnības raga, – šo trešdien ASV laikmetīgā mākslinieka Džefa Kūna statuja zaķis, ierēķinot visas saistītās izmaksas, tika pārdota par 91 miljonu ASV dolāru (solīšana sākusies pie 40 miljoniem ASV dolāru; un vēl bija vairāki citi multimiljonu darījumi).

Ātro aizdevēju piedāvājumi birst kā no pārpilnības raga, aicinot aizņemties rēķinu apmaksai, dārgāku preču iegādei vai vienkārši, lai spētu «aizvilkt» līdz algai.

Kaut arī lielākā daļa kompāniju pirmo aizdevumu piedāvā bez maksas, rūpīgi jāapdomā, vai tiešām tas ir nepieciešams, jo jāatceras, ka summa būs jāatdod noteiktajā termiņā, un, iespējams, to atdodot, pēc tam, lai spētu iztikt līdz nākamajai algai, atkal būs jāaizņemas – šoreiz jau maksājot ievērojamus procentus. Rezultātā ar laiku var sanākt tā, ka visa alga jāiztērē kredītu pagarināšanai.

Kad steidzami nepieciešama nauda, procentiem, kas jāmaksā par aizņēmumu, bieži vien tiek pievērsta mazāka uzmanība, taču, pienākot atmaksas termiņam, var sagaidīt nepatīkams pārsteigums. Izpētot ātro aizdevēju piedāvājumus, laikraksts Dienas bizness pārliecinājās, ka atmaksājamā summa dažādās kompānijās var ievērojami atšķirties – lielākajā daļā kompāniju, atkārtoti aizņemoties 100 latus uz 30 dienām, jāatmaksā 110-115 latus, tomēr ir kompānijas, kuros atdodamā summa par tādu pašu termiņu var sasniegt pat 130 latus.

Pēdējā laikā gluži vai ikviena diskusija pasaulē ietver kādus viedokļus par pasaules ekonomikas zaļināšanas un sociālās atbildības jautājumiem. Arī pati sabiedrība, šķiet, pieprasa viedokli par šiem jautājumiem, kas attiecīgi nozīmē, ka tam tiek pakārtotas daudzu uzņēmumu stratēģijas. Tiesa gan, ne vienmēr šis process ir pietiekami caurredzams un dažkārt pat balansē uz maldināšanas robežas.

Būtībā manāmi visai sparīgi centieni jebkādu savu rīcību pieskaņot tiem vērtību standartiem, kas šobrīd ir modē, vai pat drīzāk – tam, ko šobrīd var pārdot un viegli iebarot gan patērētāju, gan vēlētāju pamatmasai. Attiecīgi daudz ir runu par to, ka pasaulē bez patiešām labiem nodomiem lielā mērā plaukst un zeļ tā saucamā zaļā maldināšana (greenwashing). Tā paredz, ka politiķi un kompānijas meklē veidus, kā pēc iespējas pasniegt sevi pozitīvākā – zaļākā gaismā, lai gan patiesībā rezultāts šim visam procesam galu galā tik zaļš un sociāli atbildīgs – sevišķi ilgtermiņā – var arī nebūt. Tomēr, neskatoties uz to, popularitātes mērķis ar šādām darbībām daudzos gadījumos tiek sasniegs, ko daļēji nosaka tas, ka patērētāji un balsotāju pūļi mūsdienās grib aktīvi demonstrēt savu moralitāti.

Ar klimata pārmaiņām, toksicitāti un atkritumiem saistītās bažas sākušas ietekmēt patērētāju rīcību visā pasaulē. Pieaug to patērētāju īpatsvars, kuri sagaida, ka zīmoli aizsargās vidi, bet tas uzņēmumiem, kas ražo visdažādākos produktus, liek pievērsties jaunai koncepcijai – ilgtspējīgai ražošanai un patēriņam. Elena Kročaka (Elena Krochak), AENO Business Development direktore, stāsta, kā un kāpēc zīmoli kļūst videi draudzīgi - eco-friendly.

Ekoloģiskums kā patērētāju stimuls

Zīmoli riskē samazināt savu tirgus daļu, ja nespēs pielāgoties apzināta patēriņa tendencēm. Izprotot cilvēku attieksmi pret vides problēmām, zīmoli varēs ieviest jaunu politiku, kas apmierinās patērētājus un saglabās planētas drošību.

“Zīmoli, kas izmanto holistiskāku pieeju ilgtspējīgai attīstībai, var palīdzēt vīzijas saskaņot ar realitāti un stiprināt savu reputāciju pastāvīgas attīstības jomā,” - saka AENO Business Development direktore Elena Kročaka.

Vienlaikus zīmoli mudina patērētājus, izvēloties produktu, lielāku uzmanību pievērst vides komponentei, izceļot gadījumus, kas atbalsta ilgtspējīgus ekoloģiskos risinājumus. Patērētājam ir skaidri jāsaprot, ka viņa darbība patiešām sniedz labumu. Piemēram, iepērkoties, pircējs var atteikties no plastmasas maisiņiem, tādējādi samazinot plastmasas patēriņu.

Baltijā veikts pētījums liecina, ka iecienītākais zīmols Latvijā ir Swedbank, Lietuvā - Facebook, bet Igaunijā - Kalev. Latvijā neviens no pašmāju zīmoliem nav iekļuvis TOP 10. Lielākoties reģionālie un globālie zīmoli ieņem vadošās topa pozīcijas arī Igaunijā un Lietuvā.

Pētījumu veicis uzņēmums Kantar Emor, kas ietilpst pētījumu uzņēmumu grupā Kantar.

Pēdējos četrus gadus pirmo vietu Latvijas topā ieņem Swedbank, bet Laima, kas ļoti ilgu laiku turējās otrajā vai trešajā vietā, šoreiz TOP 10 nav iekļuvusi. Atšķirībā no kaimiņvalstīm Latvijas topā ir vairāki tehnoloģiju zīmoli – piemēram, Samsung, Apple un Audi. Tāpat Latvijas iedzīvotāji augsti novērtējuši arī zīmolu Neste, kamēr citviet Baltijā neviens degvielas tirdzniecības uzņēmums zīmolu TOP10 nav iekļuvis.

Iecienītāko zīmolu TOP 10 visās trijās Baltijas valstīs ierindojušies tādi globāli zīmoli kā YouTube, Google un Swedbank, kā arī veikalu tīkls Maxima. Vietējie zīmoli topā lielākoties nav iekļuvuši, izņēmums ir vienīgi Igaunija, kurā pirmo vietu ieņem saldumu ražotājs Kalev, tam seko globālais zīmols YouTube, bet jau nākamie ir sabiedriskā raidorganizācija ERR un vietējais mazumtirdzniecības tīkls Selver. Savukārt septītā vieta atvēlēta Farmi Piimatööstus.

Latvijas mode piedzīvo krīzi, mainoties patēriņa paradumiem; labus signālus uzrāda bērnu mode

Dažādi tirdziņi nereti ir pirmais solis, lai jaunais dizainers kļūtu par šīs nozares sistēmas komponentu. Daļa spēlētāju paliek šajā līmenī un savas nezināšanas dēļ var negatīvi ietekmēt visu nozari. Ja kāds no sistēmas dalībniekiem preci savā darbnīcā vai tirdziņā pārdod par krietni zemāku cenu nekā citur vai arī bez čeka, pēc kāda laika cietīs visa joma. Tā uzskata Dita Danosa, kurai pieder vietējās modes daudzzīmolu veikals Taste Latvia.

Ilgus gadus viņa ir Latvijas Modes palātas prezidente un tagad arī jaundibinātā Latvijas Dizaina centra vadītāja.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Zīmoli ne tikai pārdod preci, bet arī būtiski ietekmē sociālās pārvērtības sabiedrībā. Tiksim skaidrībā, kā komunikācijas un reklāmas ietekmē patērētāju.

Zīmols – tā ir daļa no kultūras koda

Jebkura zīmola galvenais mērķis ir piesaistīt patērētāja uzmanību. Ar augstas kvalitātes nodrošināšanu vai pārsteidzoša iepakojuma izveidi vairs nepietiek. Šī iemesla dēļ daudzi veiksmīgi pasaules zīmoli darbojas jēgu un vērtību teritorijā. Savā komunikācijā tie atbild uz mūžsenajiem jautājumiem - kas ir brīvība, kur ir cilvēka iespēju robežas, kas ir mīlestība un laime. Uzņēmumi aktualizē savu produktu, izmantojot šīs atbildes. Bet, pērkot preci, cilvēks manifestē savu dzīves pozīciju.

Zīmoli ir kļuvuši par kultūrvides sastāvdaļu. Izveidotie reklāmas attēli uzrunā emocijas, kolektīvo pieredzi. Jo precīzāk tie atbilst auditorijas izpratnei, jo spēcīgāka ir to ietekme. Tie ne tikai veido produkta patēriņa tēlu, bet arī veido priekšstatus par realitāti. Bet vairākkārtēja atkārtošanās nostiprina tēlu, ietekmējot vēlēšanās, preferences, uzvedību, priekšstatus – piemēram, priekšstatu par skaistumu vai brīvību.

Apģērbam ir jākalpo cilvēkam, nevis otrādi, tā uzskata apģērbu zīmola Baiba Ladiga dizainere Baiba Ladiga-Kobajaši.

Viņas skatījumā, ir vecmodīgi sekot modes tendencēm, un viņa nevēlas saviem pircējiem likt pirkt vēl un vēl, bet gan veicināt apzinātu patēriņu. Dizaineri uztrauc arī modes industrijas radīto atkritumu apjoms, tāpēc viņa izmanto drapēšanas tehniku un cenšas modelēt savu apģērbu tā, lai zudumu būtu pēc iespējas mazāk.

Vienlaikus B. Ladiga-Kobajaši atsakās no klasiskajām krādziņām un citiem elementiem, kas apģērbu valkāšanu padara sarežģītāku un prasa liekas pūles tā kopšanā. Dizainere ir pārliecināta, ka tieši mazie, neatkarīgie zīmoli var radīt pārmaiņas modes pasaulē un izglītot sabiedrību. Vairāk par savu ceļu modes pasaulē B. Ladiga-Kobajaši stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Izpētot 200 populārākos zīmolus Latvijā, secināts, ka ir astoņi zīmoli, kuru pazušana uztrauktu vairāk kā 70% Latvijas iedzīvotāju, liecina Idea Group pētījums par zīmolu nozīmi un ilgtspēju.

Latvijas iedzīvotāju satrauktu, ja no tirgus pazustu tādi zīmoli kā Google, Skype, Dziesmu un deju svētki, Laima, Microsoft, Raimonds Pauls, Kārums un Latvijas Universitāte (LU).

Google pazušana no tirgus satrauktu 89% Latvijas iedzīvotāju, bet LU pazušana – 71%.

Vismaz pusi Latvijas iedzīvotāju satrauktu ja no tirgus pazustu tādi zīmoli kā Rimi, TV3, Latvijas Gāze, Swedbank, LNT, Latvenergo, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Rūjienas saldējums, Draugiem.lv, Nokia, LTV1, Spilva, Lāču maize, Facebook, Selga, Rasa (piena produkti), Samsung, airBaltic, Valmieras piens, Maxima, Cido, Hanzas maiznīca, KNAB, Lido, Ekselence, Narvesen, Mangaļi, Alfa, Olainfarm, Gutta, LTV7, Ryanair, Philips, Statoil, Super neto.

Pasaulē vadošo zīmolu reitinga pirmajās vietās ierindojas ASV zīmoli, savukārt strauju izaugsmi piedzīvo Āzijas zīmoli, apliecinot, ka Eiropas uzņēmumiem jārēķinās ar nopietnu konkurenci. Šādu tendenci parāda nesen publiskotais ikgadējais pasaules vadošo zīmolu reitings BrandZ, ko veido pētījumu kompānija Millward Brown, otrdien raksta laikraksts Diena.

Šis reitings jeb faktiski prognoze par paredzamo zīmola ieguldījumu uzņēmumu gada peļņā tiek veidots jau desmito gadu pēc kārtas un tiek uzskatīts par autoritatīvāko pasaulē, jo īpaši tāpēc, ka ļauj sekot izmaiņām patērētāju izvēlē.

Saraksta pirmajā vietā atrodas korporācija Apple, kura pērn bija zaudējusi pirmo vietu konkurentam Google. Tomēr 2014. gadā zīmola Apple vērtība atbilstoši reitinga veidotāju aprēķiniem palielinājusies par 67% līdz 246,99 miljardiem dolāru ( 220,17 miljardi eiro), kamēr Google, kas noslīdējis uz otro vietu, kļuvis dārgāks tikai par 9% un novērtēts 173,65 miljardu dolāru apmērā. Trešajā vietā atrodas korporācija Microsoft, kuras zīmola vērtība pieaugusi par 28% – līdz 115,5 miljardiem dolāru.

Pētījumu aģentūras TNS Emor veiktajā Starptautiskajā iecienītāko zīmolu pētījumā secināts, ka Baltijas valstīs iecienītākie zīmoli ir Google, Swedbank un Maxima. Šie trīs zīmoli iekļuvuši iecienītāko zīmolu Top 10 visās trīs Baltijas valstīs.

Visās trīs valstīs 10 iecienītāko sarakstā ir iekļuvis vismaz viens finanšu, mazumtirdzniecības un telekomunikāciju, kā arī vairāki interneta zīmoli. Igaunijas iecienītāko zīmolu sarakstā lielāks īpatsvars ir interneta zīmoliem, Lietuvā – tehnoloģiju zīmoliem, savukārt Latvijā spēcīgākas pozīcijas ir pārtikas zīmoliem.

Latvijā iecienītāko zīmolu Top 10 ir šāds: Swedbank; Laima; Apple; Google; LMT; Lido; Maxima; Rimi; Kārums; Liepkalni.

Lietuvā Top 10 veido Google; Maxima; Samsung; Swedbank; Apple; Facebook; TV3; Tele2; Skype; Nike.

Savukārt Igaunijā iecienītāko zīmolu topu veido Kalev; Google; Swedbank; Elion; ETV; Maxima; Skype; Gmail; EMT; YouTube.

Arī šogad pasaules finanšu tirgos tendences lielā mērā ietekmē ziņas no centrālo banku puses, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Gada pirmajos divos mēnešos ziņas no monetāro sargu puses birušas gluži kā no pārpilnības raga. Janvāra sākumā ar jaunu spēku sākās spekulācijas par Eiropas Centrālās bankas (ECB) drukāšanas darbiem, kas vēlāk arī apstiprinājās, bet mēneša vidū finanšu tirgiem šoku sagādāja Šveices banka, kas atteicās no mākslīgi lēta franka uzturēšanas iepriekšējā līmenī. Tāpat līdz ar eiro drukāšanas programmas izsludināšanu daudzas pasaules centrālās bankas ar jaunu jundu iesaistījās tā saucamajos valūtu karos – ja kāda centrālā banka samazināja savas noteiktās procentlikmes vai veica kādus citus pasākumus, kas mēdz likt sarukt vietējās valūtas vērtībai, tad tai pēc neilga laika centās sekot kāda cita centrālā banka (parasti blakusesoša), kura jūt apdraudējumu valsts ekonomikai no potenciālajiem sarežģījumiem tirdzniecībai. Savas likmes Eiropā samazināja gan Šveice, gan Dānija, gan Zviedrija (tā turklāt noteica negatīvu savu aizdevumu likmi, kas nozīmē, ka valsts komercbankām būs jāatdod mazāk, nekā tās aizņēmušās).

Viens no valsts pastāvēšanas stūrakmeņiem ir darba vietas. Strādājošie ne tikai pelna savai un ģimenes iztikai un maksā nodokļus, bet arī vienlaikus rada pieprasījumu pēc valsts pakalpojumiem – izglītības, veselības aprūpes, drošības, kā arī pēc infrastruktūras – ceļiem, tiltiem un sakariem.

SIA Lursoft pētījuma dati rāda satraucošu ainu – uzņēmumi 2021. gadā nodarbināja 709 595 strādājošos, kas ir par 64 179 strādājošo jeb 8,3% mazāk nekā 2014. gadā, salīdzinoši strauji nodarbināto skaits sarucis pēdējo gadu – Covid-19 pandēmijas – laikā.

Protams, pēdējo gadu laikā arī ir sarucis kopējais iedzīvotāju skaits valstī, taču strādājošo skaita kritumu nevar norakstīt vienīgi uz to, ka cilvēki kļūst veci un nomirst un dzimstība ir maza. Nederēs arī atruna, ka zinātniski tehniskais progress paplašina jomas, kurās cilvēka iesaiste ir arvien mazāk nepieciešama un tas ar vajadzīgo investīciju palīdzību ļauj būtiski paaugstināt darba ražīgumu, vienlaikus dodot iespēju maksāt darbiniekam ievērojami augstāku atalgojumu.

Nejūtot atbildības nastu, ir uzrakstīts tukšs dokuments, kurā virknējas teikumi, kas ir sasmērējuši papīru, bet nav kustinājuši migrācijas problēmu piemigušo pūķi

Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna darbības beigās esam attapušies, ka iztrūkst vēl vienas institūcijas, kam būtu vajadzējis bikstīt aizbraucējus. Plāns, kā tagad atzīst arī paši tā īstenotāji, nespēj nest atbildības smagumu, kas uz tā gulstas.

Tas varbūt izgaismo vienu no lielākajām valstiskajām problēmām, bet ne tuvu nesniedz jēgpilnus risinājumus. Secinājums pēc divu gadu darba, ka «vajadzēja tomēr darīt vairāk», drīzāk izklausās pēc šo gadu laikā notikušas valsts naudas izšķērdēšanas, būtībā – valsts izzagšanas. Nejūtot atbildības nastu, ir uzrakstīts tukšs dokuments, kurā virknējas teikumi, kuri sasmērējuši papīru, bet nav pamodinājuši samilzušo migrācijas problēmu piemi- gušo pūķi. Absurdi, ka nauda ir iztērēta, tomēr neviens nevar pateikt, cik cilvēku plāna ietvaros nepilnu trīs gadu laikā ir atgriezušies Latvijā. Jau plāna pirmajā rindkopā kā no pārpilnības raga lasītājam virsū krīt ministriju virknējums, uz kurām gulstas atbildība par tautiešu sasaukšanu atpakaļ.

Finanšu tirgiem ierēķinot patēriņa atjaunošanos, strauju ekonomikas lēcienu ārā no pandēmijas bedres, un valdībām un centrālajām bankām "stimulējot" kā no pārpilnības raga, šobrīd vērojams "gandrīz visa" cenu pieaugums.

Rezultātā strauji augstāk ceļo arī daudzu izejvielu cena, kur, piemēram, vara vērtība šīs nedēļas pirmajā pusē Londonas Metālu biržā gandrīz sasniegusi apaļo 10 tūkst. ASV dolāru atzīmi par tonnu. Varš tādējādi šobrīd ir dārgākais kopš 2011. gada. Jānorāda, ka vara tirgus bieži vien tiek uztverts kā globālās ekonomikas veselības barometrs. Tas tādēļ, ka šī metāla izmantošanas veidi ir ļoti daudz. Proti, ja ekonomiskā aktivitāte aug vai kaut vai pieņēmumi par ekonomiku kļūst optimistiskāki, tad ir cerības arī uz būtiski lielāku vara patēriņu.

Visiem apcerot pandēmijas beigas un centrālo banku naudas slūžām esot plaši atvērtām, šogad vara cena pieaugusi jau par ceturto daļu, bet kopš pagājušā gada sākuma tie ir jau visi 60%. Strauji cena pieaugusi ar pārējiem rūpniecībā plaši izmantotajiem metāliem.

Pēdējās nedēļās globālo ekonomisko un finanšu ziņu telpu arvien vairāk aizpilda inflācijas temats.

Ekonomikām lecot ārā no pandēmijas un pasaules ietekmīgākajām valdībām un centrālajām bankām stimulējot kā no pārpilnības raga, tiek spriests, ka arī patēriņa cenas palielināsies visai strauji – vismaz sākotnēji.

Valda arī zināmas bažas, ka, šādam cenu kāpumam esot potenciāli noturīgākam, centrālajām bankām var neatlikt nekas cits kā vien procentlikmju palielināšana. Kopumā raizes ir par to, ka pēc šīs krīzes ekonomiskās un cenu stabilitātes ziņā braukt ceļam kaut kur daudzmaz pa vidu var izrādīties pagrūti. Jeb – viena plata grāvja mala ir, ka ekonomika uz visu arvien tālāku monetāro un fiskālo eksperimentu fona pat pārkarst, kas nozīmē ļoti augstu inflāciju un kādu jau neprognozējamu scenāriju materializēšanos, savukārt otra – stimuli tiek mazināti, procentlikmes tomēr tiek paaugstinātas ātrāk un straujāk, ko pasaule pie milzīgajiem tās parādu apmēriem vienkārši nespēj sagremot, un šādā veidā tiek nokauts ekonomikas uzrāviens. Piemēram, Eiropā, ja tiek paaugstinātas procentlikmes, valdību parādi pie pēcpandēmijas deficītiem var izskatīties visai slikti – sevišķi, piemēram, tādai lielai tautsaimniecībai kā Itālija.

Jau kādu laiku pasaules topa tēma ir klimata pārmaiņas. Arī pasaules varenie šā mēneša sākumā klimata pārmaiņu samitā Skotijā tikušies, lai pārspriestu šos jautājumus un dotu solījumus vēl par izšķirīgāku cīņu pret planētas sakaršanu.

Skaļi paziņojumi biruši kā no pārpilnības raga, lai gan cits stāsts var būt ar to reālu īstenošanu – tas būs ļoti dārgi un nozīmēs apzinātu ekonomiku attīstības bremzēšanu. Sabiedrībām to izjūtot arvien izteiktāk, augs nepatika. Liels uzsvars samitā ir bijis uz ogļu, naftas un dabasgāzes iegūšanas attīstības bremzēšanu.

Šā samita laikā Global Carbon Project nāca klajā arī ar aplēsēm, ka šogad pasaules CO2 emisijas atkal ir sasniegušas to līmeni, kādas tās bija pirms pandēmijas. Jānorāda, ka pagājušajā gadā, Covid-19 vīrusam apstopējot pasaules ekonomiku, tika fiksēts šādu emisiju kritums. Tiek arī rēķināts, ka, lai piepildītu plaši apspriestos Parīzes klimata vienošanās mērķus, pasaules nācijām līdz 2050. gadam katru gadu jāspēj samazināt izmeši tādā apmērā, kādus kopā rada tādas milzīgas tautsaimniecības kā Vācija un Saūda Arābija, raksta Bloomberg.

Eiropas Komisija vilcinās ar ASV brīvās tirdzniecības līguma publiskošanu. Ja tas tiešām abām pusēm ir tik izdevīgs, kāpēc tāda slepenība?

Kad Eiropas Komisijas pārstāvjiem uzdod jautājumus par ilgi slīpēto un spodrināto transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu, kam jānodrošina brīva preču plūsma starp ASV, Kanādu un ES, slavinājumi plūst kā no pārpilnības raga. Tas nodrošināšot izaugsmi un labklājību, mazināšot birokrātiju un izdevumus, kā arī radīšot jaunas darba vietas – vismaz 700 tūkstošus Eiropas Savienībā un kādu miljonu ASV. Vairāku ES valstu pilsoņi gan ir skeptiski par šī līguma solītajām piena un medus upēm un turpina regulāri rīkot protesta akcijas, prasot līgumu pārskatīt vai vismaz atklāt tā saturu. Viņiem pievienojas arī atsevišķi politiskie spēki ES dalībvalstīs, kas var radīt nopietnus šķēršļus šī līguma darbībai.

Lai nopelnītu 611 eiro pēc nodokļu nomaksas, ko patlaban vidēji mēnesī saņem pilna laika nodarbinātais, 2002. gadā būtu jāstrādā 3,5 mēnešus. Tomēr pirktspēja liedz ticēt veiksmes stāstiem par labklājības pieaugumu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tā darba ņēmēju iezīmēto pieaugošās darba samaksas tendenci akcentē Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, kā arī bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs un LTRK eksprezidents Andris Lasmanis.

«Būtiskākais ir nevis tas, cik cilvēks saņem, bet gan tas, ko par saņemto algu var nopirkt. Šo aspektu kaut kādu iemeslu dēļ «aizmirst» ne tikai politiķi, bet arī citādi «straujās ekonomiskās augšupejas apdziedātāji», bazūnējot par vareniem panākumiem iedzīvotāju labklājības celšanā,» tā situāciju komentē A. Lasmanis. Viņš atgādina, ka var jau ar administratīvām metodēm palielināt minimālo algu, bet jautājums – vai tā rezultātā cilvēks var nopirkt vairāk kilogramu maizes, kartupeļu? «Varbūt, samaksājot komunālos rēķinus, var kaut vai reizi doties uz restorānu?» jautājumus kā no pārpilnības raga ber A. Lasmanis. Viņaprāt, lai adekvāti novērtētu ienākumu pieaugumu ir jāvērtē tieši pirktspēja. «Deviņdesmito gadu sākumā par vienu latu varēja iegādāties, šķiet, pat vairāk nekā piecus maizes kukuļus, bet cik par 1,42 eiro šodien var iegādāties tāda paša svara un kvalitātes kukuļu? Cik maksāja komunālie pakalpojumi, piemēram, par 50 m2 dzīvokli Rīgā toreiz un cik – tagad? Atbildi katrs var ieraudzīt savos rēķinos un vienlaikus arī atziņā, ka naudas vērtība Latvijā piedzīvo pamatīgu kritumu jeb inflāciju. Diemžēl lielākoties mazo algu saņēmēji vienmēr ir pretējā situācijā, kur izdzīvošanas minimuma izmaksu, piemēram, par pārtiku un komunālajiem maksājumiem, pieaugums ir straujāks par algas pieaugumu,» norāda A. Lasmanis. Viņš nebrīnītos, ja minimālās algas saņēmējs pērn spēja atļauties mazāk nekā, piemēram, 2002. gadā. «Jā, jā mobilo tālruņu un citas elektronikas un elektrotehnikas, kā arī citu Āzijā ražotu preču (piemēram, apģērba) cenas ir pamatīgi kritušās, taču tās ir ilgtermiņa lietošanas, nevis ikdienas patēriņa preces un pakalpojumi, kuru cenas ir sekojušas pretējai tendencei. Pameklējiet vecus čekus un paskatieties, cik maksāja viena litra 2% piena paka piemājas veikalā pērn un tajā pašā 2002. gadā,» aicina J. Lasmanis.

Lielveikalu nodokļa ieviešana, tādā veidā mēģinot pasmelt miljonus valsts budžetam, jau sākotnēji lemta fiasko, ņemot vērā līdzīgu ieceru nelabo galu citās zemēs

Mazumtirdzniecības nodokļa ieviešana sniegtu viegli aprēķināmu labumu valsts budžetam. Šīs nozares apgrozījums pērn Latvijā faktiskajās cenās bija 6,62 miljardi eiro. Šai summai piemērojot tikai 0,1% likmi, valsts iegūst 66,2 miljonus, bet ar nedaudz augstāku likmi miljoni sāk birt kā no pārpilnības raga. Jājautā, vai Latvija patiešām varētu slāt tā grābekļa virzienā, ar kuru pa pieri jau dabūjusi Ungārija? Šajā valstī nodoklis tika ieviests ne tikai valsts maka biezināšanai, bet arī ar it kā cēlu mērķi palielināt mazo tirgotāju konkurētspēju pret ārvalstu mazumtirdzniecības tīklu dominēšanu, līdz to atcēla pēc Eiropas Komisijas veiktās izmeklēšanas. Lielākās veikalu ķēdes pagrabināt varētu arī Latvija, jo mazie veikali ar saviem apjomiem tiem nav nopietni konkurenti, bet politiska radošuma vadīta konkurences salāgošana, kas no malas vairāk izskatās pēc diskriminācijas, visticamāk, tomēr arī mums beigtos ar EK pātadziņas danci pa valsts muguru. Ungārija krīzes laikā būtiski palielināja PVN līdz pat 27%, kā arī ieviesa transakciju nodokli. Varbūt vēlamies izmēģināt roku iebāzt arī kādā no šīm vilinošajām kabatām?

Ņemot vērā līdzšinējo problēmu mērķtiecīgu paslaucīšanu zem tepiķa, Latvijas politiķu paziņojumi izklausās pārāk labi, lai tiem ticētu.

Latvijas vadošos politiķus sasniegušas divas priecīgas ziņas no Briseles – Eiropas Komisija atzinusi, ka valsts atbalsta pasākumi (lasi: ieguldītie miljoni valsts naudas) bijušajai Parex bankai (tagad a/s Citadele un a/s Reverta), tāpat kā nacionālajai aviokompānijai airBaltic, bijuši likumīgi. Latvijas veiksmes stāsta veidotāji līdz ar to medijos lepni izgriež krūtis un saka, ka tagad tikai abiem «sāpju bērniem» žigli jāatrod privātie investori. Taču tā jau nu vairs galīgi neesot nekāda problēma, jo pēc airBaltic rindā stāvot jau vismaz 10 investoru, bet par Citadeles potenciālajiem pircējiem ar segvārdiem Baklažāns, Jūrnieks un Kapri pēc konfidenciālas valdības informācijas noplūdes tagad ir informēta pat tante Bauskā.

Ja jums patīk automašīnas un ātrums, kas var būt vēl labāks par traukšanos ar Porsche automašīnu Formula 1 trasē!? Bērnībā, skatoties televizorā Formula 1 sacensības, par šādu iespēju nevarēju pat sapņot. Šogad pēc Porsche uzaicinājuma šāda iespēja man radās.

Nepilnas divas dienas pavadot Porsche braukšanas centrā Turcijā, bija iespēja izbraukt ar visiem pieejamiem Porsche sērijveida modeļiem, sākot ar klasisko mazulīti 911 Carrera, beidzot ar apvidus braucamo Cayenne, pie tam izmēģinot dažādas šo automašīnu motora versijas – GTS un turbo modeļus, gan dīzeļa, gan benzīna formātos. Braucienos bija iespējams izvērtēt visdažādākās braukšanas prasmes, piemēram, uz laiku mēģināt izbraukt slalomu ar 718 Boxster modeli, 2,9 sekunžu laikā sasniegt ātrumu 100 kilometri stundā ar tiešām reaktīvo, vairāk nekā 500 zirgspēku jaudīgo Panamera, kā arī izmēģināt savas spējas savaldīt 911 Carrera uz speciāla trenažiera, kas simulē sānslīdes situāciju uz slapjas vai ledainas ceļa virsmas.

Latvijas nodokļu politikā viena no karstākajām aktualitātēm ir darbaspēka nodokļu samazināšana. Kā vienmēr, klātesošs ir jautājums, kā valsts budžetā kompensēt iespējamo nodokļu samazināšanu. Daudzi ekonomikas eksperti uzskata, ka to iespējams izdarīt, palielinot nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Lai gan NĪN pilnībā ir pašvaldību administrēts nodoklis, tomēr tā ieņēmumi pašvaldību budžetā ir nelieli salīdzinājumā ar ieņēmumiem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), kas patlaban Latvijā veido lauvas tiesu ienākumu. Te arī veidojas pretruna starp Finanšu ministriju (FM) un pašvaldībām. FM uzskata, ka NĪN iekasēšanā vēl ir zināma rezerve, savukārt Dienas aptaujātie pašvaldību vadītāji atzīst, ka tādas neesot iedzīvotāju zemās maksātspējas dēļ.

Pašlaik NĪN pamatlikme zemei ir 1,5% no kadastrālās vērtības (to iespējams palielināt gadījumos, ja nekustamais īpašums netiek apsaimniekots), savukārt dzīvojamām ēkām un dzīvokļiem 0,2% no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 56 915 eiro, 0,4% no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 56 915 eiro, bet nepārsniedz 106 715 eiro, un 0,6% no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 106 715 eiro.