Pēdējā laikā gluži vai ikviena diskusija pasaulē ietver kādus viedokļus par pasaules ekonomikas zaļināšanas un sociālās atbildības jautājumiem. Arī pati sabiedrība, šķiet, pieprasa viedokli par šiem jautājumiem, kas attiecīgi nozīmē, ka tam tiek pakārtotas daudzu uzņēmumu stratēģijas. Tiesa gan, ne vienmēr šis process ir pietiekami caurredzams un dažkārt pat balansē uz maldināšanas robežas.
Būtībā manāmi visai sparīgi centieni jebkādu savu rīcību pieskaņot tiem vērtību standartiem, kas šobrīd ir modē, vai pat drīzāk – tam, ko šobrīd var pārdot un viegli iebarot gan patērētāju, gan vēlētāju pamatmasai. Attiecīgi daudz ir runu par to, ka pasaulē bez patiešām labiem nodomiem lielā mērā plaukst un zeļ tā saucamā zaļā maldināšana (greenwashing). Tā paredz, ka politiķi un kompānijas meklē veidus, kā pēc iespējas pasniegt sevi pozitīvākā – zaļākā gaismā, lai gan patiesībā rezultāts šim visam procesam galu galā tik zaļš un sociāli atbildīgs – sevišķi ilgtermiņā – var arī nebūt. Tomēr, neskatoties uz to, popularitātes mērķis ar šādām darbībām daudzos gadījumos tiek sasniegs, ko daļēji nosaka tas, ka patērētāji un balsotāju pūļi mūsdienās grib aktīvi demonstrēt savu moralitāti.
Faktiski organizācijas, uzņēmumi un arī politiķi par sevi ļoti aktīvi cenšas izveidot priekšstatu, ka to produkti, mērķi un politika pret, piemēram, dabu ir ļoti atbildīga. Realitāte gan var atšķirties no izveidotā imidža, lai gan pie kādas produktu, politikas un kaut vai fondu daļu pārdošanas bieži vien svarīgākais ir tieši izveidotais priekšstats, kas tāpat ļauj gūt sabiedrības masas uzticību un daļu no maciņā esošās naudas. Turklāt tas arī potenciāli ļauj uzmanību novērst no citām problēmām.
Faktiski zaļās smadzeņu skalošanas process paredz, ka sludinātais zaļums ir vairāk vai mazāk vien skaista izkārtne un daļa no sacensības par labāko mārketinga stratēģiju. Tas var ļaut smelt dividendes no tās efektiem, piemēram, ļaut kādus produktus pārdot vairāk un pat dārgāk. Savukārt sliktākajā gadījumā šis process sabiedrībām var likt uz neprecīzas, iespējams, pat klaji maldinošas informācijas bāzes pieņemt populāras, bet nejēdzīgas izvēles, kas dzīves kvalitāti tām var sagandēt ilgtermiņā.
Faktiski mūsdienu pasaulē paziņojumi par zaļumu un moralitāti birst kā no pārpilnības raga, kas visai piņķerīgu padara izvērtēšanu, kas patiesībā ir zaļš un morāls un kas tomēr nē.
Visu rakstu lasiet 29.jūnija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!