Latvijas nodokļu politikā viena no karstākajām aktualitātēm ir darbaspēka nodokļu samazināšana. Kā vienmēr, klātesošs ir jautājums, kā valsts budžetā kompensēt iespējamo nodokļu samazināšanu. Daudzi ekonomikas eksperti uzskata, ka to iespējams izdarīt, palielinot nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), ceturtdien raksta laikraksts Diena.
Lai gan NĪN pilnībā ir pašvaldību administrēts nodoklis, tomēr tā ieņēmumi pašvaldību budžetā ir nelieli salīdzinājumā ar ieņēmumiem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), kas patlaban Latvijā veido lauvas tiesu ienākumu. Te arī veidojas pretruna starp Finanšu ministriju (FM) un pašvaldībām. FM uzskata, ka NĪN iekasēšanā vēl ir zināma rezerve, savukārt Dienas aptaujātie pašvaldību vadītāji atzīst, ka tādas neesot iedzīvotāju zemās maksātspējas dēļ.
Pašlaik NĪN pamatlikme zemei ir 1,5% no kadastrālās vērtības (to iespējams palielināt gadījumos, ja nekustamais īpašums netiek apsaimniekots), savukārt dzīvojamām ēkām un dzīvokļiem 0,2% no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 56 915 eiro, 0,4% no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 56 915 eiro, bet nepārsniedz 106 715 eiro, un 0,6% no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 106 715 eiro.
Kā norāda FM pārstāvis Aleksis Jarockis, «vērtējot NĪN ieņēmumu pieaugumu, valstī kopumā pēdējos gados ir vērojama tendence NĪN ieņēmumiem samazināties attiecībā pret iekšzemes kopproduktu. Tādējādi var secināt, ka pašvaldības NĪN neuzskata par primāro sava budžeta ieņēmumu komponenti, jo šajā gadījumā iespējami nepopulāri lēmumi būtu jāpieņem pašiem pašvaldību deputātiem. Piemēram, ne visas pašvaldības iepriekšējos gados izmantojušas iespējas palielināt NĪN likmes neapstrādātai lauksaimniecībā izmantojamai zemei vai graustiem. Tāpat daudzas pašvaldības iepriekšējos gados piemērojušas NĪN apmēra pieauguma ierobežojumus, lai gan tā bija izvēles norma. Tādējādi uzskatām, ka pašvaldībām attiecībā uz NĪN vēl pastāv neliela neizmantota fiskālā telpa».
Jāatgādina, ka arī bijušais finanšu ministrs Andris Vilks (V) pērn gan Saeimā, gan medijiem pauda, ka pašvaldības NĪN atlaides «dala kā no pārpilnības raga». A. Vilks intervijā aģentūrai BNS arī stāstīja, ka šādu atlaidi saistībā ar savu dzīvokli saņēmis pat bijušais premjerministrs Valdis Dombrovskis (V), kuram esot pienācis paziņojums, ka viņam kā rīdziniekam NĪN tiek samazināts no 1,5% līdz 1%. Politiķis toreiz vēl izteicis izbrīnu par šādu atlaidi.
Tajā pašā laikā FM atzīst, ka daudzos gadījumos pašvaldības atlaides piešķir sociālu iemeslu dēļ, jo lielai daļai iedzīvotāju ir zemi ienākumi. Kā liecina FM dati par 2014. gadu, kopējie ieņēmumi valstī no NĪN bija 190 898 269 eiro. Taču starp pašvaldībām vērojamas būtiskas atšķirības. Piemēram, Rīgā 2014. gadā NĪN ieņēmumi bija 94 227 582 eiro, Jūrmalā – 9 042 172 eiro, savukārt Ludzas novadā – 502 885 eiro.
Plašāk lasiet rakstā Īpašuma nodoklis – no atlaidēm līdz rezervēm ceturtdienas, 9.aprīļa laikrakstā Diena (8.,9.lpp.)!