Piemērojot 85% tirgus vērtību kadastrālo vērtību bāzes izstrādē, nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājums augs strauji daudzviet Latvijā. Tāpēc Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina izvērtēt NĪN nodokļa piemērošanu kopsakarībā ar valsts un pašvaldību attīstības mērķiem un ieviest tādu NĪN sistēmu, kas nerada riskus mājsaimniecību finansiālās situācijas pasliktināšanai, izveidojot visiem saprotamu, samaksājamu un prognozējamu NĪN.
Kā zināms, atbilstoši grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (spēkā no 2014.g. 30.oktobra) nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību bāzi, apstiprina reizi divos gados visām nekustamo īpašumu grupām (lauku, dzīvojamās, rūpniecības, komercdarbības un sabiedriskā apbūve), un tai ir jāatbilst tirgus cenām 85% apmērā 1,5 gadus pirms bāzes piemērošanas. Pēc asi paustajiem viedokļiem par krasu NĪN maksājuma pieaugumu, pagaidām valdība kadastrālo vērtību un ar to saistāmā NĪN maksas izmaiņas ir «nolikusi uz bremzēm», paredzot, ka kadastrālo vērtību bāze 2017. gadā paliks tāda pati kā šogad.
Jānis Biernis, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA biedrs, Latio vērtētāji & konsultanti Vidzemē valdes priekšsēdētājs, kurš ir arī LANĪDA pārstāvis Valsts Zemes dienesta (VZD) konsultatīvajā padomē, kurā tiek diskutēts par īpašumu nodokļu politiku, uzskaita četrus priekšlikumus, kas būtu uzlabojams kadastrālo vērtību bāzēs, kā arī īpašuma nodokļa nomaksā.
1) Nekustamā īpašuma nodoklim ir jābūt nevis matemātiskai formulai, bet ikvienam iedzīvotājam saprotamam un samaksājamam nodoklim.
Analizējot ierosinājumu tuvināt kadastrālās vērtības 85% tirgus vērtībai, ko izmantos NĪN aprēķināšanā, redzams, ka nodoklis būs vairumam cilvēku nesamaksājams. Tāpēc jāpārskata ideja par 85%, jo šī latiņa ir par augstu. Ja netiek mainīta esošā aprēķina sistēma, tad visoptimālāk būtu piemērot 55-65% tirgus vērtību.
2) Pāriet uz vienu likmi gan zemei, gan īpašumiem.
Kā zināms, Latvijā tiek piemērots nekustamā īpašuma nodoklis gan par zemi, gan par dzīvojamām telpām: zemei: 1.5 % NĪN likme no kadastrālās vērtības un 0.2 – 0.6% par dzīvojamām mājām un dzīvokļiem. Pašvaldībām ir tiesības noteikt atvieglojumus un noteikt NĪN likmi, ievērojot likumā noteikto «koridora» ietvaru (0,2-3%).
Piemēram, Igaunijā nodokļu likmes zemei nepārsniedz 0,2% un mājoklis (dzīvojamā platība) netiek aplikts ar nodokli. Salīdzinot ar blakus esošām valstīm - Lietuvu un Igauniju, Latvijā ir šobrīd visaugstāk piemērojamās NĪN likmes.
Jo valsts ātrāk pāries uz vienotu NĪN likmi pa īpašumu grupām, jo tas cilvēkiem būs saprotamāk, prognozējamāk, bet pašvaldībām – vieglāk administrējama kārtība.
3) Izveidot atbalsta sistēmu pirmajam/vienīgajam mājoklim, ieviešot neapliekamo minimumu mājokļu īpašumam.
Tas ir diskusijas jautājums, cik lielu minimālo m² skaitu noteikt vienam ģimenes loceklim vai mājsaimniecībai (vai tie būtu 50 m² vai cits skaitlis), bet par to būtu jādiskutē. Tāpat, analizējot citās ES dalībvalstīs esošo sistēmu dažādās NĪN piemērošanas stratēģijās*, arī Latvija var pārņemt veiksmīgāko praksi.
Piemēram, Igaunijā un Slovēnijā zemes, uz kuras atrodas personas dzīvesvieta, ir pilnīgi atbrīvotas no nodokļiem, ar «griestiem» uz dzīvesvietas platību. Pamata dzīvesvietai ir 50% atlaide Bulgārijā un 25% - Beļģijā, bet augstāka nodokļa likme otrajai dzīvesvietai ir Somijā, Francijā un Rumānijā. Portugālē, piemēram, ir samazinājums 200 EUR apmērā pamata dzīvesvietai.
Vairākās ES valstīs noteikti ar NĪN nodokli neapliekamie sliekšņi. Piemēram, dzīvojamā īpašuma nodoklis tiek piemērots tikai īpašumiem, kuru vērtība pārsniedz 290 000 EUR Lietuvā, 200 000 EUR Grieķijā, bet Bulgārijā ar nodokli neapliekamais slieksnis ir 859 EUR. Kiprā īpašumu kopējā vērtība zem 12 500 EUR ir atbrīvota no nodokļiem, bet Francijā pamata dzīvesvieta tiek aplikta ar nodokli, ja nosacītā īres maksa pārsniedz 4573 EUR. Tāpat ES valstīs ir izstrādāti dažādi atvieglojumi trūcīgām un gados vecām personām. Piemēram, Zviedrijā, pensionētām personām īpašuma nodoklis par pamata dzīvesvietu ir ierobežots līdz 4% no viņu gada ienākumiem.
* Avots: Biceps prezentācija 2015.g. Eurostat konferencē
4) Beigt pašvaldībām izmantot iedzīvotāju deklarēšanos kā mehānismu NĪN atlaižu piešķiršanai, izveidojot citu mehānismu atlaižu piešķiršanai
Tā ir muļķīga konkurence pašvaldību starpā. Kā zināms, pašvaldību budžeta ieņēmumus galvenokārt veido ieskaitījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa veidā. Sanāk apburtais loks: jo vairāk pašvaldībā deklarēto, jo vairāk aug ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un līdz ar to pašvaldības var atļauties «bārstīt» NĪN atlaides (un iedzīvotāji uz šīm atlaidēm «skrien kā mušas»). Sanāk, ka nauda tiek pārlikta no vienas kabatas otrā. Drīz būs tikai dažas pašvaldības: Rīga un tuvējā Pierīga, kur arī sāk izmantot līdzīgu taktiku, bet pārējā Latvija paliks tukša, kas tur maksās IIN un NĪN? Mums ir vajadzīga mūsu valsts situācijai atbilstoša īpašuma u.c. nodokļu politika, nevajag kopēt, pārņemt un līdzināties pārtikušajai Zviedrijai vai citām valstīm.
Ņemot vērā radušos situāciju, LANĪDA uzskata: piemērojot 85% tirgus vērtību kadastrālo vērtību bāzes izstrādē, pēc šā brīža aplēsēm, daudzviet Latvijā nodokļa maksājums strauji augs gan turīgajiem, gan iedzīvotājiem ar mazākiem ienākumiem. Būtiski, ka šādas krasas NĪN izmaiņas skars ne tikai iedzīvotājus (fiziskas personas), bet arī uzņēmējus. LANĪDA jau vairākkārt ir akcentējusi problēmu par nodokļiem (t.sk. NĪN), kas attur investorus no investīcijām komercsektorā. Uzņēmumiem, kuriem pieder īpašumi, piemērojot NĪN likmi, tā nereti veido pusi no iespējamā īpašuma atdeves. LANĪDA konferencē Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?, uzņēmēji vērsa uzmanību uz mums neglaimojošu statistiku, kas investoriem liek izvēlēties kaimiņvalstis: biroju sektorā nomas maksā lielu daļu veido NĪN. Piemēram, NĪN biroju ēkām Tallinā gadā ir 0.60 EUR/m², Viļņā 2.74 EUR/ m², bet Rīgā tas ir visaugstākais – 4.74 EUR/ m². Tāpēc, neradot nodokļiem draudzīgu politiku Latvijā, investoriem būs arvien grūtāk atrast motivāciju šeit investēt un nebūs interese attīstīt savus īpašumus un izvēlēties Latviju kā mītnes zemi, kas var novest pie tā, ka pašvaldības zaudēs NĪN ienākumus pārāk augsti noteiktu likmju dēļ.
Tāpēc LANĪDA aicina izvērtēt NĪN nodokļa piemērošanu kompleksi - kopsakarībā ar valsts attīstības mērķiem, kopējo nodokļu politiku, valsts un pašvaldību nodokļu sadali (t.sk. pašvaldības izlīdzināšanas fondam), un ieviest tādu NĪN, kas nerada riskus mājsaimniecību finansiālās situācijas pasliktināšanai, radot gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem saprotamu, samaksājamu un prognozējamu NĪN.
Jau ziņots, ka valdībā 19. aprīlī nolemts, ka kadastrālo vērtību bāze 2017. gadā paliks tāda pati kā šogad, jo tika atbalstīts tieslietu ministra Dzintara Rasnača (Nacionālā apvienība) priekšlikums par gadu atlikt jauno kadastra vērtību aprēķina kārtību. Tieslietu ministrija secinājusi: dzīvojamiem īpašumiem vērtība augusi tā, ka dažos valsts reģionos, īpaši Rīgā un tuvējā Pierīgā, balstoties uz pašreizējo likumu, NĪN slogs pat dubultotos. Finanšu ministrijas vadībā, sadarbojoties ar citām ieinteresētajām ministrijām un Latvijas Pašvaldību savienību, plānots sagatavot grozījumus likumā, kas atbilstoši pašreizējai tirgus situācijai piedāvātu tādu nodokļu politiku, kas atbilstu cilvēku spējai samaksāt NĪN.
Pagājšnedēļ vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) uzdeva sagatavot Nekustamā īpašuma nodokļa likuma grozījumus, kas paredzētu samazinātu NĪN likmi privātīpašumam, kas ir cilvēka vienīgā mājvieta. Savukārt šonedēļ Pierīgas pašvaldības plāno premjeram Mārim Kučinskim (ZZS) iesniegt priekšlikumus, kā būtu maināma NĪN aprēķināšanas politika. Kaut arī šis nodoklis pilnībā nonāk vietvaru rīcībā, pašvaldības asi kritizē nodokļa likmju noteikšanas kārtību un plānus kadastrālo vērtību pielīdzināt īpašuma tirgus vērtībai.
