2014. gadā Latvija eksportēja 18,2 tūkstošus Ziemassvētku eglīšu 248,2 tūkstošu eiro vērtībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinot ar 2013. gadu, eglīšu eksporta vērtība ir pieaugusi gandrīz septiņas reizes. 2015. gada desmit mēnešos Ziemassvētku eglītes vēl nav eksportētas, savukārt importētas 72 eglītes 297 eiro vērtībā. Pēdējos trijos gados Ziemassvētku eglīšu eksporta vērtība ievērojami apsteidz importa vērtību.

Ziemassvētku eglīšu eksporta rādītāji pēdējā desmitgadē ir bijuši ļoti mainīgi – līdz 2008. gadam eksports kāpa, eksporta vērtībai sasniedzot 110,8 tūkstošus eiro. No 2009. līdz 2011. gadam bija vērojams būtisks eglīšu eksporta kritums. Rādītāji būtiski pieauga 2012. gadā, eksporta vērtībai sasniedzot 154,3 tūkstošus eiro un apsteidzot pirmskrīzes līmeni 2008. gadā.

Šā gada īpatnība Ziemassvētku eglīšu tirdzniecībā ir Krievijas tirgum paredzētās importa eglītes, kas, nenonākušas galapunktā, tiek tirgotas laukumos pie lielveikaliem, krasi pazeminot vietējo eglīšu cenas un izjaucot ierasto tirgus līdzsvaru, aģentūrai LETA atzina Stādu audzētāju biedrības vadītājs SIA Dimzas īpašnieks Andrejs Vītoliņš.

«Pāris nedēļas pirms Ziemassvētkiem eglīšu cenas, salīdzinot ar attiecīgo laiku pērn, bija augstākas par 20%, taču tieši pirms svētkiem tās strauji kritās cenu dempinga dēļ. Lielveikalos tirdzniecībā pēkšņi nonāca izcili skaistas sudrabegles, kas bija domātas Krievijas tirgum. Tā kā vietējie kaimiņvalstī eglītes nepārdod, šis bija galvenokārt poļu un citu Eiropas valstu eglīšu reeksports, kas nenonāca galapunktā. Iznākumā vietējās un importa eglītes cena ir viens pret vienu. Tirgus faktiski tiek sagrauts,» sacīja Vītoliņš.

Vienlaikus viņš atzina, ka eglīšu audzēšanas bizness joprojām ir ienesīgs, lai gan šogad tirgū parādījušies vairāki jauni dalībnieki un nākamajā sezonā pārprodukcijas dēļ audzētājiem gaidāmas problēmas.

Kamēr Rīgas dome plāno tērēt miljonus reklāmas kampaņai, lai kļūtu par Ziemassvētku pilsētu, Lielbritānijas medijs The Times izveidojis topu, kurā iekļauti 20 Eiropas labākie šā gada Ziemassvētku tirgi. Tallina šajā sarakstā minēta kā pirmā, bet Rīga tajā pat nav iekļauta.

Timesonline šīs dēvē par labākajām vietām, kur iegādāties dāvanas un baudīt tradicionālo svētku tirgu gaismas.

Britu medijs iesaka kurp doties pēc Ziemassvētku sajūtas; Rīgu pat nepieminIGAUNIJA

VĀCIJA

Berlīne, 23. novembris - 31. decembris: Vācija ir klasisks Ziemassvētku tirgu galamērķis, ir simtiem, no kuriem izvēlēties. Galvaspilsētā vien ir ap 60 tirgiem.

Ķelne, 27. novembris - 23. decembris: Šeit ir seši Ziemassvētku tirgi, lielākais notiek Neumarkt.

Arī šogad vides pakalpojumu uzņēmums "Clean R" nodrošinās svētku eglīšu savākšanu pēc Ziemassvētku un Jaunā gada sagaidīšanas svinībām, pārstrādājot tās, piemēram, šķeldā.

"Vislielākais pieprasījums pēc eglīšu centralizētas savākšanas ir pilsētās, kur iedzīvotājiem nav iespēju eglītes nokurināt malkā vai kompostēt. "Clean R" centralizēti savāc eglītes gan Rīgā, gan arī citās Latvijas pilsētās, piemēram, Jūrmalā, Liepājā un citviet," komentēja "Clean R" izpilddirektors Valerijs Stankevičs.

Katrā no pašvaldībām ir atšķirīgi eglīšu savākšanas nosacījumi, tāpēc uzņēmums aicina iedzīvotājus interesēties par eglīšu savākšanu pie sava atkritumu apsaimniekotāja vai pašvaldībā.

Šobrīd uzņēmums jau savācis pirmās eglītes, taču, kā rāda pieredze, visaktīvāk iedzīvotāji no eglītēm atbrīvojas janvāra otrajā pusē, daudz eglīšu tiek novietotas pie konteineriem arī februārī.

Ziemassvētku vecītis uzskata, ka labākā dāvana ir laiks. Ziemassvētkos svarīgākais ir sirsnīga kopā būšana un materiālas dāvanas ir kā suvenīrs, lai mēs atcerētos šo brīdi.

Biznesa portāls db.lv viesojās Ziemassvētku vecīša birojā Pāvilostas novada Ziemupē. Jau vairākus gadus svētku laikā Rūķupē ikviens var satikt īstu Ziemassvētku vecīti.

Kā stāsta viena no Rūķupes aktīvistēm Daiga Kadeģe, šis stāsts ir gana sens. Ideju par Ziemupi kā Ziemassvētku vecīša mājvietu pasviedis kāds Austrālijas latvietis un tā vietējiem ļoti iepatikusies.

Ziemassvētku vecīša biroju biedrība Ziemupīte sāka veidot 2006.gadā. D.Kadeģe atzīst, ka sākumā bija raizes par to, kāda būs cilvēku atsaucība. «Sākām šo projektu ar bailēm, bet sapratām, ka interese ir pārsteidzoši liela. Visi pieaugušie pēkšņi šeit kļūst par bērniem. Pie mums brauc gan tādi, kuriem ir divi gadi, gan tādi, kam astoņdesmit,» lepojas D.Kadeģe.

Rūķupes Ziemassvētku vecītim, kas jau ilgus gadus darbojas Pāvilostas novada Ziemupē, uzradušies kolēģi, kas ciemiņus gaida Latgalē un Vidzemē. Lai arī aktivitātes tiek piedāvātas jau laicīgi, interese nav tik liela kā gribētos. To ietekmē lietainais un drūmais laiks.

Svētkiem velta muzeju

Ziemassvētku vecīša rezidencei Raunas novada Drustu pagasta Pļavnās šī būs tikai otrā darbības sezona. Pērn tā pēdējos sagatavošanās darbus pabeidza īsi pirms atklāšanas. Biedrības Ziemassvētku vecīša rezidence valdes priekšsēdētājs Igors Āboliņš stāsta, ka ideja izaugusi no personīgas aizraušanās, veidojot kolekciju par Ziemassvētku un Jaunā gada tēmu.

"Sākumā no miskastes paglābu ļoti daudzas atklātnītes, kas veltītas Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam. Sāku krāt," viņš atceras. Pēc tam radās interese, kādēļ Ziemassvētku vecīti dēvē tieši tā, kurā laikā tas aizsācies un kad šis svētku simbols pārtapis par Salatēvu. Pircis preses senus izdevumus, kas izdoti decembrī. Palēnām klāt nākuši rotājumi un viss pārējais.

Lietuvā 11 pilsētās otrdien sākas tradicionālā ziemas akcija, kurā tiek vāktas Ziemassvētku eglītes biodegvielas ražošanai, paziņoja Lietuvas Vides ministrija.

Ziemassvētku eglītes, kurām ir noņemti visi rotājumi, var atstāt speciālos konteineros ar kampaņas marķējumu, kas izvietoti pilsētās.

Kampaņas mērķis ir mudināt cilvēkus nodot Ziemassvētku eglītes pārstrādei, tādējādi padarot tās noderīgas arī pēc svētkiem. Savāktās eglītes tiks pārstrādātas un nodotas katlumājām, kas strādā ar biodegvielu. Tādā veidā iegūtā enerģija tiks izmantota māju apkurē.

Akcija Lietuvā notiek jau astoto gadu pēc kārtas.

Katoļticībā, kam pieder lielākā daļa Lietuvas iedzīvotāju, tradicionāli Ziemassvētku eglītes tiek iznestas no mājas Zvaigznes dienā, kas ir 6.janvāris.

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Kārlis Danēvičs, SEB bankas valdes loceklis, finanšu direktors

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Ilze Siliņa, Statoil Fuel & Retail Latvia izpilddirektore

Ziemassvētku eglīšu un piegādes cenas šogad kāpušas par vidēji 10-20%, savukārt pieprasījums pēc tām, salīdzinot ar citiem gadiem, palicis nemainīgs, sacīja aptaujātie tirgotāji.

SIA "Egļu serviss" pārstāve Ingrīda Buliņa norādīja, ka pieprasījums ir tikpat augsts, cik pērn. Šogad uzņēmumā pieprasītākas ir mazākas eglītes, "Nordmann" šķirnes eglītes un egles podiņos.

Taujāta par inflācijas ietekmi uz eglīšu tirdzniecību, Buliņa sacīja, ka šogad uzņēmums bijis spiest eglīšu cenas celt par aptuveni 10%, savukārt pakalpojumu cenas, piemēram, piegādēm bijis jāceļ par aptuveni 20%.

Komentējot pircēju paradumus, uzņēmuma pārstāve atklāja, ka līdz ar pandēmijas sākumu novērots, ka cilvēki par svētku noskaņu sāk domāt laikus. Cita starpā "Egļu serviss" tirdzniecības sezona sākta jau oktobrī. Viņa pieļauj, ka vēlme par svētkiem domāt agrāk saistīta ar attālināto darbu un vēlmi svētku sajūtu uzturēt ilgāk.

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Kristaps Amsils, a/s Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Gunārs Ķirsons, a/s Lido īpašnieks

Līdz septiņu gadu vecumam ar ģimeni dzīvoju Sibīrijā, un no šī laika manas vienīgās Ziemassvētku atmiņas saistās ar pieklusinātiem svētkiem ģimenes lokā, kad māte iekāra kādu konfekti eglītē. Atminos arī, ka, ejot ārā, es apāvu vaļinkus, lai kājām būtu siltāk. Padomijas gados Ziemassvētku svinēšana tika oficiāli liegta, tādēļ Sibīrijā tos atzīmējām klusi un mierīgi.

Ziemassvētku eglītes savu misiju ir izpildījušas; DB pēta, kā eglītes mūžu pagarināt

Ik gadu pieaug to pircēju skaits, kas iegādājas podiņos stādītās eglītes. Kokaudzētava Īve īpašnieks Dainis Ozoliņš akcentē, ka eglītes uzglabāšanas process līdz pārstādīšanai var būt piņķerīgs. Īpašu piepūli tas prasa tiem, kas dzīvo dzīvokļos. «Istabas temperatūrā uzsildītai eglītei, kuras šūnās sācis cirkulēt ūdens un kāds pumpurs jau pārsprādzis, pārziemošanai jāievēro vairāki noteikumi. Tā jāuzglabā gaismā, no 0 līdz 10 grādu temperatūrā un aprīlī jāpārstāda,» viņš turpina. Reizēm cilvēki eglīti uzglabā iestiklotā lodžijā vai neapsildītā garāžā, bet šāds variants ir optimāls tikai tādā gadījumā, ja ziemā termometra stabiņš nenoslīd līdz mīnus divdesmit grādu atzīmei. Savukārt, ja eglīti podiņā līdz pavasarim uzglabā tumšā pagrabā, jāņem vērā, ka pavasarī kociņu pie saules stariem jāpieradina pakāpeniski. Pretējā gadījumā eglītei var rasties saules apdegums. Nedrīkst aizmirst eglīti vismaz reizi mēnesī apliet, lai līdz pavasarim augsne nepārvērstos par putekļiem.

Vēloties dzīvot pēc iespējas videi draudzīgāk, rodas jautājums, vai šogad Ziemassvētkos izvēlēties īstu vai mākslīgu svētku eglīti? Ir vairāki apsvērumi, kurus būtu vērts ņemt vērā.

Mākslīgo kociņu galvenais mīnuss ir tas, ka tie ir izgatavoti no plastmasas un tiek piegādāti no tālienes, parasti no Ķīnas, kur tie tiek masveidā ražoti. Lai saražotu mākslīgo eglīti, nepieciešams daudz lielāks energoresursu patēriņš nekā īsta koka gadījumā, turklāt to nevar pārstrādāt.

Turpretī īstus kokus var iegādāties uz vietas, kā arī pārstādīt vai pārstrādāt. Un, lai arī ideja par koku nozāģēšanu nešķiet videi draudzīga, Ziemassvētku eglītes kā jebkura cita lauksaimniecības kultūra pēc novākšanas tiek aizstātas ar jaunu ražu. "Nordmann", kas ir vispopulārākā Ziemassvētku eglīte, un citas šķirnes tāpat kā pārējie koki augot spēj pārveidot oglekļa dioksīdu skābeklī, tādējādi attīrot gaisu, un absorbē transportlīdzekļu radīto piesārņojumu.

2023. gadā atbilstoši Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center datiem (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), Latvija pēc eglīšu un citu lapotu koku un koku zaru eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju bija 7. vietā pasaulē.

Arī šogad daudzi Latvijas iedzīvotāji gatavojas svinēt Ziemas saulgriežus un Ziemassvētkus pie izpušķotas eglītes. Šo tradīciju ilgstoši atbalsta AS Latvijas Valsts meži, kas katru gadu decembrī Latvijas iedzīvotājiem atļauj uzņēmuma apsaimniekotajos mežos - meža ceļu trasēs, grāvjos, stigās un zem elektrolīnijām - nocirst vienu eglīti savām vajadzībām.

Tomēr jāatzīmē, ka latviešu tradīcijās izpušķotai eglītei kā Ziemassvētku svinību sastāvdaļai nav ļoti sena vēsture. Savulaik vairāki uzņēmumi savas Ziemassvētku laika reklāmas kampaņas balstīja uz saukli, ka Rīga ir Ziemassvētku eglītes dzimtene. Tika atrastas senāko hroniku liecības par to, ka vēl 15. gadsimta laikā šad un tad Rīgas zemākās kārtas ļaudis esot decembrī dejojuši ap izpušķotu eglīti. Rīga tika pozicionēta kā Eiropas Ziemassvētku galvaspilsēta, kā vieta, kur pirmoreiz pasaules vēsturē bija pušķota un dedzināta Ziemassvētku egle. Tomēr šādas vai līdzīgas ziemas laika karnevālu izdarības ar un ap dažādiem kociņiem var atrast teju vai visu senāku Eiropas pilsētu hronikās. Ziemassvētku svinēšana, ienesot telpās izpušķotu egli, nav ļoti sena latviešu tradīcija.

Neskatoties uz to, ka ausīs dzeļ decembra spelgonis, degunu kņudina karstvīna un piparkūku smarža un roka tā vien sniedzas pēc maciņa, lai nopirktu kādu no noskatītajiem labumiem, ko palikt zem eglītes Ziemassvētku vakarā

Visu gada pēdējo mēnesi un vēl nākamā gada sākumā Vecrīga pārvēršas tirgotāju un šopoholiķu paradīzē – lielākajos laukumos ir iespēja nopirkt teju vai visu. Piparkūkas, ievārījums, medus un citi vēdera lutinātāji, kā arī dažādi ādas un māla izstrādājumi, rotas, šalles un siltas zeķes – tas viss un vēl daudz kas cits ir atrodas Ziemassvētku tirdziņos. Tiem, kam netīk saldēt kājas, staigājot no vienas mājiņas uz citu, var doties specializēto Ziemassvētku veikalu virzienā, kas, tāpat kā tirdziņi, strādā tikai šajā gada laikā.

«Ziemassvētku tirdziņi ir ļoti laba vieta, kur pircējam satikties klātienē ar mājražotāju vai amatnieku, kas citkārt varbūt nav iespējams. No pircēju viedokļa tirdziņos var atrast kaut ko interesantu, oriģinālu, tādu, kas nav masu produkcija, savukārt pārdevējam pazīstamākie tirdziņi ir vieta, kur satikt savu pircēju, aprunāties, pastāstīt par savu produkciju un jaunumiem plašākai auditorijai,» saka Ilze Saltā, Zelta zaptes zīmola īpašniece. Viņa jau trešo gadu piedalās Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā un uzskata, ka pazīstamākie tirdziņi ir laba biznesa vieta, jo arī paši tirdziņu rīkotāji ir ieguldījuši resursus, lai popularizētu tirdziņu, un apmierināti būtu gan pircēji, gan pārdevēji.

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Guntis Āboltiņš-Āboliņš, a/s Latvijas balzams ģenerāldirektors

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Māris Gailis, SIA Veset valdes loceklis

Pagājušajā svētku sezonā realizētais saldumu fabrikas Laima Ziemassvētku sortimenta apgrozījums sasniedzis gandrīz 5,3 miljonus eiro, kas pārsniedz 2013. gada Ziemassvētku laika rādītājus. Latvijā apgrozījums pieaudzis par vairāk kā par 18%, savukārt eksporta tirgos kopumā Ziemassvētku produkcijas apjomu pieaugums ir par 27%, salīdzinot ar 2013. gada svētku laiku, informē uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultante Maija Dulle – Sūniņa.

Uzņēmuma aplēses liecina, ka Latvijas iedzīvotāji kopumā šajos svētkos apēduši vairāk nekā 793 tūkstošus kilogramu Laimas saražoto Ziemassvētku gardumu. Jau tradicionāli vispopulārākie bijuši sveramie piparkūku cepumi, kas kopumā svētku laikā apēsti gandrīz 550 tūkstoši kilogramu, populāras pircēju vidū ir arī Selgas piparkūkas. Trešajā vietā ierindojas Laimas šokolādes Ziemassvētku sveramās konfektes, kā arī Laimas Ābolu zefīrs ar kanēli.

Savukārt eksporta tirgos pircēji tradicionāli priekšroku devuši Laimas Ziemassvētku Asorti konfekšu izlasei ar pajūgu uz kārbas, kas ir izteikts Ziemassvētku produktu sērijas līderis eksporta tirgos un pārdots vairāk kā 54 tonnas. Kā otro un trešo populārāko Laimas Ziemassvētku sortimenta produktu pircēji ārvalstīs iecienījuši liķiera konfektes Prozit un Selgas piparkūkas.

84% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju plānot Ziemassvētku mielastam tērēt līdz 50 latiem, liecina Sabiedriskās domas un tirgus izpētes centra (SDTIC) veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Tostarp puse jeb 50% iedzīvotāju plāno Ziemassvētku cienastam tērēt 21 – 50 Ls, 34% - līdz 20 Ls.

Savukārt 11% aptaujāto norādījuši, ka prognozē Ziemassvētku cienasta izmaksas 51 – 80 Ls apmērā, bet 3% - 81 – 100 Ls apmērā. 2% Latvijas iedzīvotāju tam plāno tērēt simts un vairāk Ls.

Aptaujā noskaidrots, ka vairāk nekā puse jeb 60% Latvijas iedzīvotāju šogad Ziemassvētku dāvanām plāno tērēt līdz 50 latiem, tostarp 24% aptaujāto dāvanas paredzējuši iegādāties vērtībā līdz 20 latiem, bet 36% norādījuši, ka tam domā tērēt 21 līdz 50 latiem. Viena piektdaļa jeb 20% minējuši ka Ziemassvētku dāvanām paredzētā summa ir no 51 līdz 80 latiem, 9% aptaujāto norādījuši, ka gatavojas tērēt no 81 līdz 100 latiem, bet viena desmitā da'ja respondentu jeb 10% šogad Ziemassvētku dāvanām plāno izdot vairāk nekā 100 latu.

Latvijas leļļu teātrī 29.novembrī, 1.Adventa svētdienā, notiks «eglīšu kristības».

Eglītes dāvina AS Latvijas meži un tās tiks atvestas no Kalsnavas kokaudzētavas. Katrs Leļļu teātra aktieris kļūs par «krustvecāku» vienai eglītei, kas ziemas periodā rotās leļļu teātra balkonu un pagalmu, dodot katrai zaļoksnei kādu leļļu izrādes varoņa vārdu. Vārds tiks piestiprināts pie eglītes un izrāžu apmeklētāji zinās, kuram izrāžu tēlam par godu ir katrs kociņš. Pavasarī eglītes pārstādīs Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā. Aktieri savus «krustbērnus» aprūpēs gan pie teātra ziemas periodā, gan arī laiku pa laikam apmeklēs eglītes un iepriecinās mazos slimniekus Vienības Gatvē 45.

Vecumnieku novada Valles pagasta saimniecībā «Dzērves» audzētās Ziemassvētku eglītes gatavo eksportam, reģionālajam medijam «Bauskas Dzīve» pavēstījis īpašnieks Māris Kaminskis.

Eglītes Valles audzētāji savulaik sāka tirgot «Statoil» degvielas uzpildes staciju (DUS) tīklā, un šogad tās nopērkamas arī uzņēmuma «Virši A» DUS visā Latvijā.

«Lai nodrošinātu pieprasījumu, eglīšu audzēšanā kooperējamies ar dažiem citiem Latvijas audzētājiem,» stāsta M. Kaminskis, «esam sasnieguši tādu līmeni, ka orientējamies uz eksportu, veidojot zīmolu «Christmastrees.lv».

«Dzērvēs» audzē noteiktu šķirņu eglītes, tās tirgo podos ar atzīmēm, kā tās pavasarī izstādāmas zemē.

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Liene Apine, t/p Alfa vadītāja:

Ziemassvētki man nemainīgi ir bijuši mīļākie gada svētki. Bērnībā par Salaveci pārģērbās manas mammas krusttēvs, kas vienmēr gādāja par to, lai izskatītos pēc mums visiem zināmā omulīgā, sarkanā puskažociņā ietērptā vīra ar kuplo, balto bārdu.

Ziemassvētku laikā uzplaukst pop-up jeb īstermiņa veikalu bizness, kuri piedāvā svētku dāvanas, kas lielākoties ražotas tepat Latvijā.

Pop-up veikali parasti ir atvērti noteiktu laika posmu un par godu kādam notikumam. Šobrīd Rīgā tādi ir vismaz četri – Christmas Popup Store, Ziemassvētku veikals, ArtiChic Latvian Pop-Up Store un Paviljons. «Pēc pirmās reizes likās, ka otrajam nekad dzīvē neķeršos klāt, jo tas ir smags darbs. Nav nemaz tik vienkārši atvērt veikalu uz nedēļu, divām vai mēnesi,» stāsta Liena Kalna, Ziemassvētku veikala īpašniece. Taču šogad viņas veikals savas durvis ver jau piekto reizi. Iepriekšējos gados tas ir bijis iekārtots tirdzniecības centros, bet šogad – Barona ielā. L. Kalna atzīst, ka ar katru gadu kļūst arvien grūtāk realizēt šādu projektu, jo Ziemassvētku laikā parādoties daudz līdzinieku. Konkurence gan ir laba lieta, liek sapurināties, atrast jaunus ražotājus un izdomāt ko interesantu, lai piesaistītu apmeklētājus.

Latvijā šogad teju uz pusi pieaudzis pieprasījums pēc korporatīvajām Ziemassvētku ballītēm salīdzinājumā ar pagājušo gadu, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie pasākumu rīkotāju aģentūru pārstāvji.

Aģentūras Attach projektu vadītāja Elīna Krēvica aģentūrai BNS pastāstīja, ka šogad pieprasījums pēc ballīšu rīkošanas audzis par aptuveni 30-40%, salīdzinot ar pērno gadu.

«Mums ar nožēlu šogad pat ir nācies dažiem uzņēmumiem atteikt pasākuma organizēšanu, jo nav ne brīvu vietu, ne datumu, lai to spētu noorganizēt no mūsu puses» norādīja Krēvica, piebilstot, ka populārākie datumi šogad ir 12.un 13.decembris, kā arī 19.un 20.decembris.

Pēc Attach projektu vadītājas teiktā, šogad īpaši aktīvi pasākumus piesaka arī mazāki uzņēmumi, kas iepriekš Ziemassvētku pasākumus rīkojuši paši.