2023. gadā atbilstoši Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center datiem (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), Latvija pēc eglīšu un citu lapotu koku un koku zaru eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju bija 7. vietā pasaulē.
Arī šogad daudzi Latvijas iedzīvotāji gatavojas svinēt Ziemas saulgriežus un Ziemassvētkus pie izpušķotas eglītes. Šo tradīciju ilgstoši atbalsta AS Latvijas Valsts meži, kas katru gadu decembrī Latvijas iedzīvotājiem atļauj uzņēmuma apsaimniekotajos mežos - meža ceļu trasēs, grāvjos, stigās un zem elektrolīnijām - nocirst vienu eglīti savām vajadzībām.
Tomēr jāatzīmē, ka latviešu tradīcijās izpušķotai eglītei kā Ziemassvētku svinību sastāvdaļai nav ļoti sena vēsture. Savulaik vairāki uzņēmumi savas Ziemassvētku laika reklāmas kampaņas balstīja uz saukli, ka Rīga ir Ziemassvētku eglītes dzimtene. Tika atrastas senāko hroniku liecības par to, ka vēl 15. gadsimta laikā šad un tad Rīgas zemākās kārtas ļaudis esot decembrī dejojuši ap izpušķotu eglīti. Rīga tika pozicionēta kā Eiropas Ziemassvētku galvaspilsēta, kā vieta, kur pirmoreiz pasaules vēsturē bija pušķota un dedzināta Ziemassvētku egle. Tomēr šādas vai līdzīgas ziemas laika karnevālu izdarības ar un ap dažādiem kociņiem var atrast teju vai visu senāku Eiropas pilsētu hronikās. Ziemassvētku svinēšana, ienesot telpās izpušķotu egli, nav ļoti sena latviešu tradīcija.
Viens no 20. gadsimta pazīstamākajiem latviešu folkloras pētniekiem, profesors Kārlis Straubergs (1890—1962) kā latviskās Ziemassvētku tradīcijas uzskaita bluķa vilkšanu un tā sadedzināšanu, ķekatās iešanu un veļu jeb garu piebarošanu ziemas tumšajā laikā (Straubergs, K. Latviešu gada svētki, grāmatā Latviešu tautas dziesmas, XI. Kopenhāgenā: Imanta,1956; 5.-29.lpp.).
Visu rakstu lasiet 17.decembra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
