Arī šogad vides pakalpojumu uzņēmums "Clean R" nodrošinās svētku eglīšu savākšanu pēc Ziemassvētku un Jaunā gada sagaidīšanas svinībām, pārstrādājot tās, piemēram, šķeldā.

"Vislielākais pieprasījums pēc eglīšu centralizētas savākšanas ir pilsētās, kur iedzīvotājiem nav iespēju eglītes nokurināt malkā vai kompostēt. "Clean R" centralizēti savāc eglītes gan Rīgā, gan arī citās Latvijas pilsētās, piemēram, Jūrmalā, Liepājā un citviet," komentēja "Clean R" izpilddirektors Valerijs Stankevičs.

Katrā no pašvaldībām ir atšķirīgi eglīšu savākšanas nosacījumi, tāpēc uzņēmums aicina iedzīvotājus interesēties par eglīšu savākšanu pie sava atkritumu apsaimniekotāja vai pašvaldībā.

Šobrīd uzņēmums jau savācis pirmās eglītes, taču, kā rāda pieredze, visaktīvāk iedzīvotāji no eglītēm atbrīvojas janvāra otrajā pusē, daudz eglīšu tiek novietotas pie konteineriem arī februārī.

Ziemassvētku eglīšu un piegādes cenas šogad kāpušas par vidēji 10-20%, savukārt pieprasījums pēc tām, salīdzinot ar citiem gadiem, palicis nemainīgs, sacīja aptaujātie tirgotāji.

SIA "Egļu serviss" pārstāve Ingrīda Buliņa norādīja, ka pieprasījums ir tikpat augsts, cik pērn. Šogad uzņēmumā pieprasītākas ir mazākas eglītes, "Nordmann" šķirnes eglītes un egles podiņos.

Taujāta par inflācijas ietekmi uz eglīšu tirdzniecību, Buliņa sacīja, ka šogad uzņēmums bijis spiest eglīšu cenas celt par aptuveni 10%, savukārt pakalpojumu cenas, piemēram, piegādēm bijis jāceļ par aptuveni 20%.

Komentējot pircēju paradumus, uzņēmuma pārstāve atklāja, ka līdz ar pandēmijas sākumu novērots, ka cilvēki par svētku noskaņu sāk domāt laikus. Cita starpā "Egļu serviss" tirdzniecības sezona sākta jau oktobrī. Viņa pieļauj, ka vēlme par svētkiem domāt agrāk saistīta ar attālināto darbu un vēlmi svētku sajūtu uzturēt ilgāk.

Godātā redakcija, šai laikā, kad visas sabiedrības uzmanība safokusējusies uz valdības veidošanu, publikas nemanīta ir notikusi viena cilvēciska ķeza. Proti, notikumu virpulī kāds rūķis vai cits Ziemsvētku steigas pārmākts pārcilvēcīgs subjekts bija izkaisījis un pazaudējis Saeimas frakciju kolektīvās vēstules Ziemsvētku vecītim. Lai arī samirkušas un saburzītas, savācu tās gandrīz visas. Tiesa, tās bija sajauktas, no frakciju zeķēm izņemot, tādēļ saklasificēju tās pa dāvanu grupām – līdzīgi kā ģimenē. Proti, ko likt zem eglītes, ko pasniegt skaisti iepakotu, bet ko apsolīt uz vēlāku laiku.

Dabiskā kārtā vēstulītēs bija lūgtas dāvanas, ko vēlējās vairāki rakstītāji, tādēļ tabulā ir atrodams to skaits. Kā Ziemsvētku vecītis tiks galā ar situāciju, ja vairumā jāgādā ir ne tikai masveidā ražots telefons, es nezinu. Tā, piemēram, kāds oriģināls eglītes rotājums, ko iekārojušas pat četras frakcijas, iespējams, būs jāklonē. Bet es paļaujos uz ticību saulgriežu brīnumam.

Lai arī frakciju vēstulītes bija sajauktas, manā ieskatā nevajadzētu būt nekādām grūtībām dāvanas pareizi sadalīt, jo sarakstā nav nekā pārāk negaidīta vai grūti izskaitļojama. Un tās galu galā ir frakciju kolektīvās vēlmes, pieņemu, ka deputāti arī katrs atsevišķi sūta savus lūgumus, bet tie pašlaik manās rokās nav nonākuši.

Ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā 2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri, ir palielinājies par 3,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 3,0%, savukārt eksportētajai produkcijai - par 3,3 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,8 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 2,9 %.

Būtiskākā ietekme bija cenu pieaugumam koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, un pārtikas produktu ražošanā, kā arī atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā; materiālu pārstrādē. Lielākā pazeminošā ietekme bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā, kā arī elektroenerģijas ražošanā.

2017. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,2 %. Gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai, gan eksportētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,2 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis palika nemainīgs, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm palielinājās par 0,3%.

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 5,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 7,3 %, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,7 %. Gan eksportam uz eirozonas valstīm, gan eksportam uz ārpus eirozonas valstīm cenas augušas par 3,7 %.

Būtiskākā ietekme bija cenu pieaugumam koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, kā arī elektroenerģijas tirdzniecībai un ražošanai, tvaika piegādei un gaisa kondicionēšanai, gāzes realizācijai pa cauruļvadiem. Lielākā pazeminošā ietekme bija elektrisko iekārtu ražošanā.

2018. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,3 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,6 %, eksportētajai produkcijai cenu līmenis palika nemainīgs. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis samazinājās par 0,2 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm pieauga par 0,1 %.

Vēloties dzīvot pēc iespējas videi draudzīgāk, rodas jautājums, vai šogad Ziemassvētkos izvēlēties īstu vai mākslīgu svētku eglīti? Ir vairāki apsvērumi, kurus būtu vērts ņemt vērā.

Mākslīgo kociņu galvenais mīnuss ir tas, ka tie ir izgatavoti no plastmasas un tiek piegādāti no tālienes, parasti no Ķīnas, kur tie tiek masveidā ražoti. Lai saražotu mākslīgo eglīti, nepieciešams daudz lielāks energoresursu patēriņš nekā īsta koka gadījumā, turklāt to nevar pārstrādāt.

Turpretī īstus kokus var iegādāties uz vietas, kā arī pārstādīt vai pārstrādāt. Un, lai arī ideja par koku nozāģēšanu nešķiet videi draudzīga, Ziemassvētku eglītes kā jebkura cita lauksaimniecības kultūra pēc novākšanas tiek aizstātas ar jaunu ražu. "Nordmann", kas ir vispopulārākā Ziemassvētku eglīte, un citas šķirnes tāpat kā pārējie koki augot spēj pārveidot oglekļa dioksīdu skābeklī, tādējādi attīrot gaisu, un absorbē transportlīdzekļu radīto piesārņojumu.

2018. gada septembrī salīdzinājumā ar augustu ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 0,7 %, savukārt eksportētajai produkcijai – par 0,2 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis nemainījās, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm cenu līmenis samazinājās par 0,4 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu samazinājums tvaika piegādē un gaisa kondicionēšanā, elektroenerģijas tirdzniecībā un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas. Cenu paaugstinošā ietekme bija koksnes un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, un pārtikas produktu ražošanā.

2018. gada septembrī, salīdzinot ar 2017. gada septembri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 5,0 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 6,6 %, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,5 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 3,7 %.

Latvijā šogad varētu būt viens no straujākajiem patēriņa cenu kāpumiem Eiropas Savienībā.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, augustā patēriņa cenas Latvijā ir augušās par 3,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt salīdzinājumā ar jūliju patēriņa cenas Latvijā ir palielinājušās par 0,2%. Zīmīgi, ka šī ir pirmā reize kopš 2007. gada, kad salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi augustā Latvijā ir augušas patēriņa cenas.

Relatīvi augstais inflācijas līmenis Latvijā šobrīd gan pārsvarā skaidrojams ar ārējiem faktoriem, kā arī nodokļu un administratīvo cenu izmaiņām, savukārt iekšējo pakalpojumu cenu inflācija Latvijā saglabājas ļoti stabila. Pakalpojumu cenu inflācijas līmenis Latvijā nav mainījies jau vairāk nekā 3 gadus un augustā pakalpojumu cenas Latvijā palielinājās par 3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

2017. gada augustā salīdzinājumā ar jūliju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai, gan eksportētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,1%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis samazinājās par 0,2%, savukārt eksportam uz ārpus eirozonas valstīm palielinājās par 0,4%.

CSP atzīmē, ka ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas, kā arī iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā. Cenu pazeminošā ietekme bija koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, kā arī pārtikas produktu ražošanā.

2017. gada augustā, salīdzinot ar 2016. gada augustu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,3%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai, kā arī eksportētajai produkcijai cenas palielinājušās par 3,3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,8%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9%.

2018. gada novembrī salīdzinājumā ar oktobri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,2%, eksportētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,1 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis palielinājās par 0,6%, savukārt eksportam uz ārpus eirozonas valstīm samazinājās par 0,4 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu kāpums gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Cenu pazeminošā ietekme bija tvaika piegādē un gaisa kondicionēšanā, elektroenerģijas sadalē un tirdzniecībā.

2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 5,4 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 6,9 %, eksportētajai produkcijai – par 3,9 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 4,0 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 3,9 %. Būtiskākā ietekme cenu pieaugumam bija koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, elektroenerģijas tirdzniecībai un ražošanai, tvaika piegādei un gaisa kondicionēšanai, gāzes realizācijai pa cauruļvadiem. Lielākā pazeminošā ietekme bija elektrisko iekārtu ražošanā.

2019. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 0,5 %, eksportētajai produkcijai – par 0,6 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis nemainījās, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm samazinājās par 1,1 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu samazinājums koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, kā arī siltumapgādē un gāzes apgādē. Cenu paaugstinošā ietekme bija elektroenerģijas ražošanā un tirdzniecībā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu ražošanā.

2019. gada maijā, salīdzinot ar 2018. gada maiju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,1 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 5,7 %, eksportētajai produkcijai – par 0,8 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 1,3 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,3 %.

2019. gada februārī, salīdzinot ar janvāri, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 1,2 %, savukārt eksportētajai produkcijai cenu līmenis nemainījās.

Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis samazinājās par 0,6 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm palielinājās par 0,6 %. Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu kāpums elektroenerģijas ražošanā un sadalē, kā arī koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles.

Cenu pazeminošā ietekme bija atsevišķu pārtikas produktu ražošanā, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas.

2019. gada februārī, salīdzinot ar 2018. gada februāri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 4,7 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 7%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 2,6%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 2,3 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9 %.

2018. gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 1,4 %, savukārt eksportētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,6 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis palielinājās par 0,5 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm par - 0,6 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums elektroenerģijai, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas pakalpojumiem, kā arī koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas. Cenu pazeminošā ietekme bija spirtoto dzērienu ražošanā.

2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada jūniju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 4,3 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4,8 %, savukārt eksportētajai produkcijai - par 3,7 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 4,1 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 3,4 %.

2018. gada maijā salīdzinājumā ar aprīli ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 0,2 %, savukārteksportētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,5 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis pieauga par 0,2 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,7 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Cenu pazeminošā ietekme bija pārtikas produktu ražošanā un elektroenerģijas tirdzniecībā un ražošanā.

2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017. gada maiju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,7 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4,0%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,4 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 4,0 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9 %.

2017. gada jūlijā salīdzinājumā ar jūniju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,5 %, savukārt eksportētajai produkcijai pieauga par 0,3 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis palielinājās par 0,5 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,1 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, kā arī pārtikas produktu ražošanā. Cenu pazeminošā ietekme bija gatavo metālizstrādājumu ražošanai, izņemot mašīnas un iekārtas, elektroenerģijas sadalei, kā arī tvaika piegādei un gaisa kondicionēšanai.

2017. gada jūlijā, salīdzinot ar 2016. gada jūliju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,6 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas palielinājušās par 3,9 %, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,4 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 4,4 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,7 %.

2016. gada decembrī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, vidējais ražotāju cenu līmenis samazinājās par 0,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas saruka par 1,1 % un eksportētajai produkcijai – par 0,6 %. Produkcijas cenas eksportam uz eirozonas valstīm palielinājās par 0,2 %, savukārt eksportam uz ārpus eirozonas valstīm cenas samazinājās par 1 %. Būtiskākā ietekme bija cenu kritumam elektroenerģijas ražošanā un tirdzniecībā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā, dzērienu ražošanā un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā. Savukārt cenu pieaugums bija novērojams pārtikas produktu ražošanā, atkritumu savākšanā un elektroenerģijas sadalē.

2016. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,4 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,7 %, bet eksportētajai produkcijai palika nemainīgs. Ražotāju cenu līmenis eksportam uz eirozonas valstīm palielinājās par 0,2 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm saglabājās iepriekšējā līmenī. Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums pārtikas produktu ražošanā, kā arī tvaika piegādē un gaisa kondicionēšanā un elektroenerģijas ražošanā.

2017. gada septembrī salīdzinājumā ar augustu ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai ražotāju cenu līmenis pieauga par 0,3 %, eksportētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,2 %.

Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis palielinājās par 0,7 %, savukārt eksportam uz ārpus eirozonas valstīm samazinājās par 0,2 %. Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, kā arī pārtikas produktu ražošanā. Cenu pazeminošā ietekme bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, ūdens tvaika un gaisa kondicionēšanas apgādes pakalpojumiem un elektroenerģijas ražošanā.

2017. gada septembrī, salīdzinot ar 2016. gada septembri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,3 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 3,5 %, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,1 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 4,0 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,4 %.

2017. gada novembrī, salīdzinot ar 2016. gada novembri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 3,5%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,1 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 4,0 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,5 %.

CSP atzīmē, ka būtiskākā ietekme bija cenu pieaugumam pārtikas produktu ražošanā, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, kā arī atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā; materiālu pārstrādē. Lielākā pazeminošā ietekme bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā.

Savukārt šī gada novembrī salīdzinājumā ar oktobri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,1 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis mēneša laikā nemainījās, savukārt eksportētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,2 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis palika nemainīgs, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm palielinājās par 0,3%.

2017. gada oktobrī salīdzinājumā ar septembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 0,5%, savukārt eksportētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,1 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis palielinājās par 0,2 %, savukārt eksportam uz ārpus eirozonas valstīm cenas būtiski nemainījās.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu samazinājums ūdens tvaika un gaisa kondicionēšanas apgādes pakalpojumiem, kā arī elektroenerģijas sadales pakalpojumiem, savukārt lielākā paaugstinošā ietekme bija cenu kāpumam koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanai, izņemot mēbeles.

2017. gada oktobrī, salīdzinot ar 2016. gada oktobri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 3,8%, savukārt eksportētajai produkcijai - 3,2 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 4,8 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,2 %.

2017. gada maijā salīdzinājumā ar aprīli ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,3 %, savukārt eksportētajai produkcijai pieauga par 0,5 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis palielinājās par 0,8 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,4 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, kā arī pārtikas produktu ražošanā. Cenu pazeminošā ietekme bija ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanai un dzērienu ražošanai.

2017. gada maijā, salīdzinot ar 2016. gada maiju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 2,9 %.Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas palielinājušās par 2,8 %, savukārt eksportētajai produkcijai – par 2,9 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,7 %.

2017. gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,7%, savukārt eksportētajai produkcijai pieauga par 0,2%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis palielinājās par 0,5%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,1%.

CSP norāda, ka ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums tvaika piegādei un gaisa kondicionēšanai, elektroenerģijas sadalei, kā arī pārtikas produktu ražošanai. Cenu pazeminošā ietekme bija ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanai un dzērienu ražošanai.

2017. gada jūnijā, salīdzinot ar 2016. gada jūniju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,1%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas palielinājušās par 3,4%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 2,8%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,5%.

2018. gada martā salīdzinājumā ar februāri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,1%, savukārt eksportētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,4%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis palielinājās par 0,1%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,6%.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, kā arī farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā. Cenu pazeminošā ietekme bija dzērienu ražošanā.

2018. gada martā, salīdzinot ar 2017. gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4,0%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,0 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 2,9 %.

Inflācija Latvijā turpina mazināties un šā gada novembrī patēriņa cenas Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu augušas vien par 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Salīdzinājumam šā gada pirmajā pusē inflācija Latvijā bija virs 3% un inflācijas tempu samazinājums pēdējos mēnešos pamatā saistīts ar naftas cenu stabilizēšanos pasaulē, labvēlīgākiem laika apstākļiem lauksaimniecībā un akcīzes likmes samazinājumu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Tādējādi gada kopējā inflācija Latvijā šogad būs 2,8%, savukārt nākamgad inflācija Latvijā, visticamāk, nepārsniegs 2,5% un līdz ar to būs zemākā kopš 2016. gada.

Patēriņa cenu svārstības Latvijā lielā mērā turpina noteikt ārējie faktori. Līdz ar naftas cenu stabilizēšanos pasaulē, patēriņa cenu inflācija pēdējos mēnešos mazinājusies gan Lietuvā un Igaunijā, gan ES kopumā. Novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu degvielas cenas Latvijā sarukušas par 5,2% un, lai arī naftas cenu svārstības ir ļoti grūti prognozēt, straujš energoresursu cenu kāpums tuvākajā laikā, visticamāk, nav gaidāms, jo pasaules ekonomikas izaugsme šogad ir lēnākā kopš 2009. gada.

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.