Alkoholisko dzērienu mazumtirgotāja un vairāku vīna bāru īpašnieks SIA «Vīna studija» 2017.gadā strādāja ar apgrozījumu 2,899 miljonu eiro apjomā, kas bija par 5,4% mazāk nekā 2016.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Arī uzņēmuma peļņa samazinājās - tā pēc nodokļu nomaksas bija 107 tūkstoši eiro, kas bija par 8,7% mazāk nekā gadu iepriekš.

Pagājušajā gadā uzņēmumam bija piecas vīna tirdzniecības vietas, no kurām četras bija Rīgā un viena - Liepājā.

SIA «Vīna studija» 2017.gada pārskatā norāda, ka tai izdevies strādāt ar peļņu vairāk kā 100 tūkstošu eiro apmērā, jo uzņēmums pārzina tirgus situāciju, tam ir efektīva mārketinga stratēģija un klientu lojalitātes programmas, kā arī tas piesaistījis jaunus sadarbības partnerus un optimizējis izmaksas.

Pagājušajā gadā SIA «Vīna studija» turpināja iesākto un īstenoja dažādus mākslas projektus, kā arī organizēja ekskluzīvas meistarklases gan darbiniekiem, gan klientiem, kurās viesojās vīndari no dažādām pazīstamām vīna darītavām.

No alkoholisko dzērienu mazumtirgotāja un vairāku vīna bāru īpašnieka SIA «Vīna studija» valdes atcelti līdzšinējie valdes locekļi Linda Aldiņa un Kārlis Andersons, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Abi valdes locekļi darbojās uzņēmuma valdē kopš 2017.gada janvāra.

Par SIA «Vīna studija» jauno un vienīgo valdes locekli iecelta Oksana Zandersone. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 7.janvārī.

SIA «Vīna studija» dibināta 2007.gadā, un tā apvieno sevī vīna veikala, vīna bāra un vīna skolas konceptu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 14 224 eiro, tā vienīgais īpašnieks ir SIA «Piazza Italiana» un patiesā labuma guvējs ir Krievijas pilsonis Evgeny Ivanovs.

SIA «Vīna studija» 2017.gadā strādāja ar apgrozījumu 2,899 miljonu eiro apjomā, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 107 tūkstoši eiro.

Pagājušajā gadā SIA Vīna studija apgrozījums palielinājies par 54,26%, sasniedzot 1,82 miljonus latu, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājusies līdz 21,71 tūkstotim latu, kas ir par 30% mazāk nekā 2011.gadā, liecina Lursoft dati.

Pērn SIA Vīna studija organizējusi vīnu tirdzniecību sešās tirdzniecības vietās Rīgā un Liepājā. Tirdzniecības tīkls aizvadītajā gadā paplašināts, atverot divas jaunas struktūrvienības Rīgā un Liepājā.

Šogad SIA Vīna studija paredzējusi turpināt līdzšinējo darbību, palielinot tirdzniecības apjomus un nostiprinot savu vietu tirgū.

SIA Vīna studija reģistrēta 2007.gadā un pieder AS UPB. Kā liecina Lursoft izziņā sniegtā informācija, UPB ir ne tikai Vīna studijas kapitāldaļu turētājs, bet arī vairāku citu uzņēmumu īpašnieks, tostarp SIA UPB Projekti, SIA RK Metāls, SIA Enna u.c..

Biskvīta formas, kas «izceptas» no fajansa un ir populāras Eiropas mākslas studijās, ir atceļojušas uz Rīgu; uz tām radoši un krāsaini izpausties var gan lieli, gan mazi

Mākslas studiju Biskvīts Aristida Briāna ielā Rīgā pagājušā gada vasarā atvēra Elīna Suharenko. Viņa ir mācījusies biznesa vadību, septiņus gadus strādājusi Rietumu Bankā, kuras akcionāri ir arī viņas ģimene, un vadījusi departamentu, kas atbild par sadarbību ar finanšu institūcijām. Elīna joprojām darbojas Rietumu Bankas labdarības fonda padomē. «Aiziet no darba bankā nebija viegli, bet ļoti gribējās kaut ko pašai savu. Kopš man ir sava studija, vīrs atzīst, ka esmu kļuvusi mierīgāka un daudz biežāk smaidu,» saka Elīna. Viņa atzīst, ka mākslas studija nav tikai hobijs, bet arī iespēja nopelnīt.

Ideja par mākalas studijas izveidošanu Elīnai dzimusi pirms trim gadiem, kad viņa bijusi komandējumā Bostonā, ASV. «Man bija brīva diena, kuru pavadīju kopā ar saviem radiniekiem, kuri dzīvo šajā pilsētā. Brālis palūdza aizvest savu piecgadīgo meitiņu uz bērnu ballīti, kas notika mākslas studijā. Tajā bērni ar akrila krāsām krāsoja ģipša figūriņas. Kopā mēs ļoti labi pavadījām laiku,» atceras E. Suharenko.

Animācijas studija "Panic" dibināta ar globāla uzņēmuma domāšanas veidu un pārliecību, ka tā ir pasaules līmenī.

Jau pirmajā gadā tā izstrādāja mūzikas klipa animāciju Honkongas uzņēmumam un uzsāka pirmās sadarbības ar ārvalstu aģentūrām. Katru gadu sadarbība tika stiprināta un paplašināts kontaktu loks.

"Panic" galvenais eksporta tirgus ir ASV, pārklājot vairākus štatus un pilsētas: Ņujorku, Čikāgu, Portlandu, Sanfrancisko, Losandželosu, Vašingtonu un Hjūstonu.

"Mēs esam apzināti strādājuši, lai veicinātu sadarbību ārvalstīs. Daļa veiksmes ir jebkurā veiksmīgā biznesā, taču mums tas ir bijis arī smags darbs, neatlaidība sadarbības partneru meklējumos, nozīmīgi komandējumi un investēšana komunikācijā, veidojot spēcīgu un uz izaugsmi vērstu komandu. Pats galvenais - nevienā brīdī neļaujam klientam vilties un nožēlot izvēli. Esmu pārliecināta, ka tas ir pats svarīgākais ilgtermiņa panākumu veicināšanai," tā Rita Šteimane, animācijas studijas "Panic" vadītāja.

Divi no Zolitūdes krimināllietā iesaistītajiem uzņēmumiem, pret kuriem vērsti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi, pērn izveidojuši jaunas firmas, vēsta LTV raidījums de facto.

Izpētītais raidījumam liek pieļaut, ka to pārstāvji savulaik, visticamāk, centušies pasargāt sevi no iespējamiem mantu arestiem un iespējamas naudas zaudēšanas.

Arhitekts Andris Kalinka bija Zolitūdē sagruvušā lielveikala projekta autors un ir viens no apsūdzētajiem, tā dēvētajā, Zolitūdes krimināllietā. Pie atbildības tiks saukts arī viņam daļēji piederošais uzņēmums Kubs.

Pēc veikala Maxima sabrukšanas Zolitūdē, saruka arī uzņēmuma apgrozījums. Pērn tas bija 322 308 eiro, savukārt 2013.gadā - 634 395 eiro. Tomēr raidījums vēsta, ka Kubs savu darbību pamazām pārceļ uz citu kompāniju.

Pagājušā gada sākumā tika reģistrēts jauns SIA BB studija. Uzņēmuma birojs atrodas tajā pašā vietā, kur Kubs. BB studija īpašniece ir Baiba Ubaviča. Viņa ir Andra Kalinkas māsas meita. Pārbaudot, kurš reģistrējis BB studija domēnu, atklājas Kalinkas e-pasta adrese. Tāpat Kalinka ikdienā pārvietojas ar BMW markas automašīnu, kas reģistrēta kā BB studijas īpašums. Pērn BB Studijas apgrozījums bijis 164 825 eiro. Iespējams, ka daļu no ienākumiem nodrošināja arī arhitektu firmas Kubs agrākais klients.

Restorānā "Pullman Riga Old Town " 23.novembrī pulcēsies Latvijas labākie vīndari, lai atklātu nu jau septīto pēc kārtas vadošo Latvijas vīndaru ražojumu degustāciju - "Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023 ".

“Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023 ” pasākumā būs iespēja tikties ar 14 vīndariem un nodegustēt vairāk nekā 100 augļu, vīnogu un citu ogu vīnu un sidru šķirnes. Skates laikā gaidāmas arī vairākas aktivitātes, tostarp aklā degustācija un balsošana par labāko skates vīnu.

“Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023” piedāvātie vīnogu, augļu un ogu vīni un sidri tapuši no Latvijā audzētiem augļiem un ogām, kā arī pagatavoti pēc profesionālām vīna darīšanas metodēm un paaudzēs nodotām zināšanām. Skates ilggadējie dalībnieki regulāri pilnveido savas vīndaru prasmes, ko pierāda arī prakse – vairākiem vīndariem ir atzīstamas godalgas un tituli arī Baltijas valstu mērogā. Vairums vīna skates dalībnieki ir arī apvienojušies Latvijas Vīnkopju un Vīndaru biedrības projektā “Latvijas vīna tūre” (www.latvijasvinature.lv), kas kalpo kā pārskatāms ceļvedis ikvienam interesentam, kurš vēlas doties tūrē pa Latvijas vīna darītavām.

Vīna un tapas bārā “Vīna Studija Splendid” 7.jūnijā tiks atvērta plaša terase Elizabetes ielā.

“Vīna studijas Splendid” ēdienkartē, ko izveidojis Viktors Ravdive un īsteno šefpavāre Margarita Daniščuka, ir augstākās klases dry-age gaļa, aukstās un karstās tapas uz jūras velšu bāzes, nori taco Vidusjūras un Āzijas fusion gurmet stilā. Ēdienkarte veidota, lai būtu saderīga ar jauno un vecās pasaules nišas vīniem un sezonālajiem kokteiļiem, ko izveidojuši viņu miksologi. Vīnu var izvēlēties no plašas dzērienkartes, kā arī no veikala vīna skapja, un par papildu 9 eiro to baudīt turpat restorānā.

Terases atklāšanas pasākumā ar saviem priekšnesumiem uzstāsies DJ VOMNE, DJ MILO, DJ JazzyMarky & Nick Ustinov. Viesiem arī būs iespēja pagaršot “Vīna Studija Splendid” ēdienkartes top pozīcijas: Nori Line, RAV Burger, Arančini u.c.

Visi var dziedāt – pierādījusi muzikālās studijas Omnes vadītāja Aija Kukule.

«Esam pārdzīvojuši visādus laikus un krīzes, bet šogad maijā Rīgas Latviešu biedrības namā svinēsim studijas darbības 15. gadadienu. Tātad – izdevies pierādīt studijas dzīvotspēju,» viņa saka.

Muzikas studijā Omnes strādā ar bērniem pēc īpaši izstrādātas metodikas. Šī nav vieta, kur nākt muzikāli izklaidēties, bet nopietni strādāt, uzsver studijas vadītāja. «Apmācību procesā varam garantēt, ka katrs bērns apgūs mūzikas izpratnes minimumu, spēs dziedāt korī. Ar noteikumu – ja sāk apmācību jaunākajā skolas vecumā. Jau pats studijas vārds Omnes tulkojumā no latīņu valodas nozīmē «visi»,» viņa skaidro. Studijā var attīstīt dzirdi un balsi, apgūt dziedāšanu bērni un jaunieši vecumā no 6,5 līdz 16 gadiem. Jaunākajā skolas vecumā bērni tiek uzņemti visi, jo tad katram viņa spēju robežās var attīstīt muzikālo dzirdi. Studija savulaik sāka strādāt ar 20 bērniem, pirmskrīzes laikos bijuši 90 audzēkņi, tagad to ir ap 50.

Filmu studija Mistrus Media dod iespēju ikvienam interneta lietotājam kā Latvijā, tā ārzemēs bez maksas noskatīties trīs studijā veidotas filmas: dokumentālo filmu par Alvi Hermani «Vairāk nekā dzīve», dokumentālu stāstu «Pasaules skaņa» par mūzikas rašanās noslēpumu Māra Sirmā un kora «Kamēr..» izpildījumā, kā arī izklaidējošu spēles īsfilmu visai ģimenei «Gūtenmorgens un trešā acs», kurā lomas atveido Jaunā Rīgas teātra aktieri Kaspars Znotiņš, Ģirts Krūmiņš, Andris Keišs un Elita Kļaviņa. Filmas skatāmas studijas Vimeo kontā līdz 2018. gada 8. janvārim.

Režisoru Dāvja Sīmaņa un Ginta Grūbes dokumentālā filma «Pasaules skaņa» (2010) vēsta par mūzikas rašanās noslēpumu, ko iedvesmojis viens no pasaules labākajiem koriem «Kamēr..» un diriģents Māris Sirmais. Filmā poētiski dokumentēta unikālā sadarbības projekta «Pasaules Saules dziesmas» veidošana, Mārim Sirmajam uz kopīgu radošu darbu Latvijā aicinot 17 komponistus – Giju Kančeli no Gruzijas, Džonu Taveneru no Lielbritānijas, Džonu Luteru Adamsu no ASV, Ko Matsušitu no Japānas, Leonīdu Desjatņikovu no Krievijas, Dobrinku Tabakovu no Bulgārijas un citus.

Savukārt Ginta Grūbes filma «Vairāk nekā dzīve» (2014) ir dokumentāla liecība par teātra režisora Alvja Hermaņa darba metodi, izsekojot izrādes «Vectēvs» tapšanai Jaunajā Rīgas teātrī, «Senču asiņu balss» Minhenes Kamerteātrī un «Ķelnes afēra» Ķelnes teātrī. Filma ļauj ielūkoties Hermaņa darba stilā, kura pamatā ir režisora un viņa aktieru kolektīvais uzdevums meklēt atbildi uz jautājumu, vai īstā dzīve ir interesantāka par tās transformāciju teātrī, un uzzināt, kāpēc režisors nolemj atteikties no paša radītās teātra metodes.

Liepājā izveidota tautas tērpu studija Latva, kas 6. maijā tiks atklāta Liepājas folkloras centrā Namīns. Studijā Latva top gan tautas tērpi, gan risinājumi, kā tautas tērpa etnogrāfiskās sastāvdaļas izmantot ikdienas apģērbā.

«Tautas tērpam būtu jābūt katrā latviešu ģimenē. Tomēr tā izgatavošana prasa daudz laika un līdzekļu. Un, kad tas ir gatavs, tad tomēr saprotam, ka tā īsti nevaram ar to dižoties tik bieži kā gribētos. Tad man radās ideja kā ar visu Dienvidkurzemes tautas tērpa krāšņumu palepoties ikdienā,» stāsta idejas autore un tērpu darinātāja Velta Dilēviča.

Viņa apgalvo, ka Nīcas sievas jaka piestāv arī pie svārkiem un pat džinsiem, bet godos ir kā tautas tērpa sastāvdaļa. Jakas tamborētās joslas var izmantot kā apdares elementus arī citos apģērbos.

Studijai Latva savus darbus piedāvā arī daži citu studiju un individuālie meistari. Pagaidām darbu klāsts studijā vēl nav pilnīgs, tādēļ meistari tiek aicināti piedāvāt savus izstrādājumus, kurus varētu realizēt vai piedāvāt kā paraugus.

Atzīmējot 25 gadus kopš cepuru biznesa sākšanas, zīmolam Happy Hats Rīgas centrā atvērta studija; plānos ir paplašināties ekskluzīvajā segmentā

«Vēlos, lai ir kāda vieta, kur es mājīgā atmosfērā varētu pieņemt klientus, nodemonstrēt viņiem produkcijas piedāvājumu, arī vienkārši parunāties. Saviem pastāvīgajiem klientiem uzdevu jautājumu sociālajā vietnē Facebook – vai viņiem tāda studija ir nepieciešama, un saņēmu pozitīvu atbildi. Turklāt tas ir brīdī, kad zīmolam Happy Hats paliek 25 gadi,» stāsta zīmola īpašniece Larisa Lapšina. Viņa smejas, ka aizvadītajā vasarā no kādas jaunās māmiņas uzzinājusi, ka arī viņai reiz māte bērnībā nopirkusi Happy Hats zīmola cepuri, bet tagad rindā ir nākamā paaudze. Visas cepures viņa ada pati, pielietojot gan mašīnadīšanu, gan roku darbu, dažkārt abas metodes tiek kombinētas. Tikai tad, ja ir lielāks pasūtījums, viņa meklē palīgus. Tā bija arī tad, kad Happy Hats devās uz izstādi Maskavā, un pie Larisas vērsās kāda uzņēmuma direktors, kurš jautāja, vai var atbraukt uz Rīgu un paciemoties viņas ražotnē. «Kad sadarbojos ar Maskavas uzņēmējiem, sapratu, ka šāds modelis nav man īsti piemērots. Saruna sākās ar apjomiem, sākot no 300 līdz 1000 cepurēm, turklāt tām bija jābūt dažādu izmēru, lai spētu apgādāt visus tirdzniecības centrus. Man šķiet, ka Rīgā nav tik daudz darbinieku, lai spētu visai Maskavai piegādāt preci. Es negribētu adīt 500-600 cepures, nerūpēties par to kvalitāti un nerotāt tās ar dekoriem, kas veidoti ar rokām, bet piekārt lētos Ķīnas rotājumus un atdot cepures par vienu eiro gabalā,» viņa skaidro.

Pirmo reizi nu jau atpazīstamais saldējums ar polāro lāci uz iepakojuma Latvijā parādījās pirms 60 gadiem. Tā ražošanu uzsāka Rīgas piena kombināts (RPK). Taču savu pašreizējo nosaukums Pols saldējums ieguva 1971. gadā.

Šodien saldējuma Pols ražotājs RPK ietilpst Food Union grupā, kas saldējumu eksportē uz vairāk nekā desmit dažādām pasaules valstīm. Saldējuma Pols eksporta prioritātes ir Lietuva, Igaunija, Dānija, Norvēgija, Krievija, Lielbritānija, Rumānija un arī Ķīna, uz kuru Food Union eksportē produkciju kopš 2015. gada.

Kopumā uzņēmumā tiek saražots ap septiņiem tūkstošiem tonnu saldējuma ik gadu, no kurām 30% tiek novirzīti eksportam.

Raksta galerijā skaties, kā top saldējums!

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

FOTO: Kā top LED fasāžu produkti Salaspils uzņēmumā Palami

Attīstot tirdzniecības centrus, arvien lielāka loma tiek pievērsta ēdināšanas pakalpojumiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Ēdināšanas pakalpojumiem ir liela un pieaugoša nozīme kopējā tirdzniecības centru nomnieku klāstā. Linstow Center Management apsaimniekotajos iepirkšanās centros piecus līdz astoņus procentus no kopējās platības aizņem nomnieki, kuri sniedz ēdināšanas pakalpojumus.

Industrijas tendences rāda, ka aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta ēdināšanas pakalpojumu attīstībai un piedāvājuma dažādošanai. Ēdināšanas pakalpojumiem jaunos projektos, sevišķi pilsētas centrā, ir paredzēts līdz pat 20% no kopējās nomas platības,» DB saka SIA Linstow Center Management (apsaimnieko un attīsta Galactico tirdzniecības centrus Alfa, Galerija Centrs, Mols, Dole, Origo) valdes loceklis un iznomāšanas un biznesa attīstības direktors Mārcis Budļevskis.

Ar restorāna vai kafejnīcas logo apdrukāti trauki palīdz nostiprināt kompānijas zīmolu, palikt apmeklētāju atmiņā un ir atpazīstami sociālo tīklu bildēs; tie var kalpot par reklāmu un aicināt atgriezties.

Trauku tirdzniecības uzņēmuma SIA Arkolat 2018. gada apgrozījums sasniedza 6,64 miljonus eiro. Latvijā kopumā ir deviņi Rito veikali, un pērn uzņēmums atvēra jaunu veikalu ārpus Latvijas – pirmo Tallinā, jaunajā tirdzniecības centrā T1. «Ilgi domājām par Rito pārrobežu paplašināšanu, un beidzot pagājušā gada nogalē veikals Tallinā tika atvērts. Decembris bija labs, janvāris, februāris – kā jau janvāris un februāris tirdzniecībā. Cerības ir labas, jo izskatās, ka igauņiem patīk mūsu piedāvājums.

Krāsu izvēlē gan Igaunijā vairāk dominē ziemeļnieciskie toņi un dizains,» stāsta Daina Pečate, SIA Arkolat līdzīpašniece. Rito jaunajā veikalā uzņēmums ir ieguldījis ap 80 tūkstošiem eiro, un ir ieviesta jauna veikala iekārtojuma koncepcija. Vaicāta, vai šogad ir plānota kāda jauna tirdzniecības vieta, viņa norāda, ka vispirms uzņēmumam nepieciešams nostiprināties kaimiņvalsts tirgū, taču šogad ir plānots investēt Rito veikala atjaunošanā tirdzniecības centrā Spice Home.

Biznesa portāls db.lv viesojās Salaspils uzņēmumā SIA Palami, kas darbojas ar zīmolu PALAMI LED Technologies un ražo inovatīvus risinājumus ēku fasādēm.

Brīdī, kad db.lv bija ražotnē, tajā tapa ēkas apgaismojums un fasādes ekrāns Ēģiptes Union National Bank. Tas būs redzams Kairā.

Fotogrāfijas no ražošanas procesa skatāmas raksta galerijā!

Ražotāja galvenā mērķauditorija ir vietējie un ārvalstu uzņēmumi arhitektūras, sporta, izklaides un reklāmas nozarēs.

«Mūsu produkti ir naudas ražošanas mašīnas,» teic SIA Palami pārstāvis Oskars Regža.

Par SIA Palami attīstības plāniem lasāms piektdienas, 30. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Kā top? Nordic Homes koka karkasa privātmājas

Atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, kādos ir strādājuši dizaineri Orians Anvari un Dāvis Vilcāns, savā grafikas dizaina studijā Wig viņiem ir iespēja ar klientiem darbosies nepastarpināti.

Grafikas dizaina studija Wig veido noformējumus produktiem, zīmola grāmatas, kā arī digitālu produktu dizainu, piemēram, mobilajām lietotnēm, mājaslapām. Wig cenšas būt nevis rokas, kas izpilda klienta pasūtījumu, bet gan partneris, kas uzklausa un iesaka atbilstošāko risinājumu, piemēram, klients vēlas mājaslapu, bet sarunu gaitā noskaidrojas, ka viņam noderīgāka būtu mobilā lietotne – uzņēmuma dizaineri pasūtītājam to arī pateiks. «Klients zina savu biznesu, mēs – savu. Saliekot to kopā, iegūstam optimālu rezultātu. Pēdējā laikā arvien biežāk cilvēki ieklausās un uztver mūs kā partnerus,» saka Dāvis Vilcāns, grafikas dizaina studijas Wig līdzīpašnieks.

Trešdienas, 22. novembra vakarā, notikusi apbalvošanas ceremonija pasaulē nozīmīgākajā dokumentālo filmu festivālā IDFA Amsterdamā, un režisores Ievas Ozoliņas dokumentālā filma «Dotais lielums: mana māte», kas tapusi studijā «FA Filma» un atbalstīta Nacionālā Kino centra konkursos, saņēmusi žūrijas balvu.

Filmas producente Madara Melberga uzsver, ka IDFA Amsterdamā var uzskatīt par «olimpiskajām spēlēm» dokumentālajā kino, šogad festivāls notika 30. reizi un tam bija pieteiktas 3887 filmas, starptautiskajās konkursa skatēs kopā atlasītas 45 no tām. Sadaļā First Appearance, kas pievērš uzmanību daudzsološu režisoru pirmajām un otrajām filmām, Ievas Ozoliņas režisētā filma «Dotais lielums: mana māte» konkurēja ar 15 citu pasaules režisoru darbiem. Latvijas vēsturē šis ir otrais gadījums pēc Ivara Selecka leģendārās «Šķērsielas» (1989), kad latviešu režisora filma gūst šāda mēroga panākumus; žūrijas balva, ko saņēma Ievas Ozoliņas filma, nosaukta izcila kanādiešu dokumentālista, plaša profila radošās personības un dokumentālā kino misionāra Petera Vintonika (1953-2013) vārdā.

4.maijā kinoteātrī Splendid Palace notiks režisores Ievas Ozoliņas dokumentālās filmas Mans tēvs baņķieris pirmizrāde. Filma ir autobiogrāfisks detektīvstāsts, kurā režisore seko līdzi sava tēva TOP Bankas prezidenta Borisa Osipova gaitām 90. gados, līdz brīdim, kad viņš 1994. gadā pazuda ar 6 miljoniem noguldītāju naudas. Visus šos gadus viņa liktenis un atrašanās vieta nebija zināma, līdz pirms trim gadiem Interpols paziņoja, ka Malaizijā pieteicies cilvēks ar tēva vārdu un personas kodu, informē filmu studija Mistrus Media.

Filmas darbība notiek mūsdienu Latvijā un Malaizijā, šķetinot 90. gadu vēstures notikumus, sākot no pirmajām kapitālisma iezīmēm līdz komercbanku uzplaukumam, apskatot TOP bankas gadījumu kā vienu no spilgtākajiem 90. gadu banku krīzes piemēriem.

Filma ir autores personīga nesenas Latvijas vēstures rekonstrukcija, aplūkojot tā laika notikumu nospiedumus cilvēku biogrāfijās un atceroties pagātnes notikumus, kuros tika ierauta viņas ģimene, kā arī autores personīgais ceļš pie tēva 20 gadus vēlāk. Tā ir režisores pirmā filma, kas drosmīgi vēsta par savu un savas ģimenes dzīvi jaunā kapitālisma apstākļos un likteņa pavērsieniem pēc tam.

Latvijas biznesā uzvaras gājienā iet specializētie mākslīgās saules saloni, tirgū nostabilizējas vairāki zīmoli un studijas, kuras tiek veidotas uz franšīzes pamata, bet tā dēvētie kaktu saloni izmirst, izriet no DB uzņēmēju aptaujas

SIA BG pirmo Blue Box salonu atvēra 2005. gadā un šobrīd Latvijā ir 19 šī zīmola solāriju studiju un šomēnes durvis vērs vēl viena. «Solāriju industrijā un mūsu attīstībā bijuši dažādi laiki, kāpumi un kritumi. Kopš pirmās studijas atvēršanas solāriju tīkls strauji izpletās, franšīzes studijas tika atvērtas viena pēc otras. Vairākas pieder vienam uzņēmumam, bet lielākā daļa Blue Box ir franšīzes partneri,» stāsta SIA BG solāriju nodaļas vadītāja Santa Belte.

Franšīzes praksi izmanto arī citas solāriju studijas, piemēram, solāriju ķēde Adrenaline Tan. Pirrmā studija atvērta 2007. gadā, un patlaban šajā ķēdē ir četri saloni. «Katra studija darbojas neatkarīgi, taču ievēro vienotus darbības principus. Franšīzes prakse šajā biznesa nozarē ir diezgan izplatīta,» atzīst Adrenaline Tan mārketinga vadītāja Kate Beresņeva.

Lai gan finansējums biznesa inkubatora darbībai pārejas periodā ir vien līdz oktobrim, Ventspilī darbojas vairāk nekā 20 uzņēmumi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Iepriekšējā biznesa inkubatoru programma beidzās pagājušā gada jūlijā un jauno līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru Ventspils biznesa inkubators parakstīja martā, informē Natālija Nudga, Ventspils biznesa inkubatora vadītāja.

Šobrīd Ventspils inkubatorā darbojas 22 uzņēmumi – par diviem vairāk, nekā bija paredzēts. «Tas nenozīmē, ka neuzņemam jaunus. Aktīvi atbalstām, labprāt gaidām citus interesentus. Finansējums, kas bija paredzēts gadam, ir astoņiem mēnešiem, tāpēc esam atvērti jaunām idejām, gaidām komersantus,» teic N. Nudga. Viņa neslēpj, ka bija gaidījusi lielāku uzņēmēju atsaucību. Aktivitātes līmenis lielā mērā varētu būt skaidrojams ar to, ka Rīgā uzņēmējdarbība ir rosīgāka, pieprasījums pēc atbalsta ir lielāks nekā reģionos. Sava loma ir arī vasarai, kad vairums cilvēku vēlas atpūsties. «Tāpēc darba ir daudz, lai piesaistītu uzņēmumus. Aktīvi strādājam pie mārketinga, lai popularizētu mūsu pakalpojumus. Mums palīdz pirmsinkubators jeb Ideju studija, kur informējam arī par biznesa inkubatoru. Laba sadarbība ir ar Ventspils pašvaldību un Ventspils brīvostas pārvaldi, kas nodrošina gan kopumā pilsētas, gan atsevišķi biznesa inkubatora mārketingu. Veidojas sinerģija,» norāda N. Nudga.

Investējis teju 400 tūkst. eiro, sava koncepta sporta studiju šodien atver savulaik svarcelšanā un boksā panākumus guvušais Arnis Ritenieks

Tagad A. Ritenieks ar lielo boksu vairs nenodarbojas un jau labu laiku palīdz cīnīties un uzvarēt citiem. Patlaban viņš uzņēmies trenēt Ķīnas hokejistus, taču sarunā ar DB uzsver: «Būšu uz vietas, cik varēšu, arī attālināti stāvēšu klāt. Studija ir manis veidots koncepts. Esmu idejas papiņš.»

Izvēlas turpināt

Tiesa, jaunais projekts nav bez uzraudzības, jo to nodrošina A. Ritenieka «labā roka» - projekta vadītājs Kristaps Zutis, arī viens no boksera audzēkņiem. «Projektu sākām pirms pusgada. Arņa līgums ar Pekinas «Kunlun Red Star» uz mirkli lika apstāties, izvērtēt, vai to turpināt,» teic K. Zutis. «A.R. Sporta studijai» netika atmests ar roku, jo A. Riteniekam ir daudz klientu, kā arī patlaban, pateicoties pasaules līmeņa zvaigznes Maira Brieža panākumiem, bokss Latvijā kļuvis ievērojami populārāks. «Viņa ieguldījums konkrētajā disciplīnā valstī ir neatsverams. Tas motivē. Mēs – latvieši – esam strādīgi. Ja apņemamies, tad izdarām daudz. Tāda mentalitāte – ja gribam, tad varam,» ir pārliecināts K. Zutis. Šādu apņemšanos demonstrē arī jaunās sporta studijas atklāšana. Un šajā biznesa nišā tās saimnieki, pēc viņu vārdiem, ienāk ar citu konceptu. K. Zutis uzskata, ka īpaši lielās sporta klubu ķēdes ir bezpersoniskas, ar mānīgi vilinošiem piedāvājumiem. «A.R. Sporta studija» izcelsies ar individuālu attieksmi un saprātīgām cenām. «Netirgosim visiem vienādas programmas un nebūsim pieejami tikai priviliģētiem cilvēkiem. Abonements būs nopērkams par 40 eiro mēnesī. Zāles durvis nekad nevienam trenēties gribētājam nebūs ciet. Tāpat nebūs situāciju, kad cilvēki bojā veselību ar nepareizi izpildītiem vingrinājumiem. Visi treneri, vienalga, cik viņi aizņemti vai noguruši, ja redzēs, ka apmeklētājs dara nepareizi, pieies klāt un pamācīs. Svarīgākais, lai katrs pēc treniņa mājup dodas laimīgs. Tāda allaž bijusi A. Ritenieka pieeja. Viņš ir mākslinieks boksera ķermenī,» saka K. Zutis.

Winiveria Vinoteca ir vinotēka, kurā tirgo vienīgi Gruzijas vīnu; šo vietu mēdz saukt arī par gruzīnu kultūras namu.

Latvijā rudenī ir aktuālas kartupeļu talkas, Gruzijā tā ir vīnogu ievākšana un vīna darīšana. Iespējams, tas, ka mentalitātes ziņā latvieši uzskatāmi par vēsiem, bet gruzīni par karstiem, ir iemesls draudzīgajām un siltajām attiecībām valstu starpā. Lai iegūtu draugus, jā, draugus nevis paziņas, uz Gruziju pietiekot aizbraukt vienu reizi. Winiveria Vinoteca līdzīpašniece Antra Leimane ar draugiem vairākkārt apciemoja Gruziju. Tā kā ikviens ceļojums agri vai vēlu ved uz vīna darītavu, Antrai radās ideja dalīties ar Gruziju arī Latvijā. Lai gan vīns Antrai nešķita vienkāršs produkts, ko tirgot Latvijā, viņa tomēr nolēma riskēt. Iedvesmoja arī jauniegūtais paziņa - erudīts un cienīts gruzīnu vīndaris, kuram pieder Winiveria Gruzijā. Lai vīnu izplatītu, pirmo pusgadu Antra ar domubiedriem meklēja vairumtirdzniecības partnerus, tomēr lielie alkohola tirgotāji nemaz nav bijuši tik pretimnākoši. «Ielauzties ir tik grūti, lielākoties viss notiek uz personīgu kontaktu pamata. Nebijām gatavi savu vīnu kaut kur «piespert» klāt, tas ir pārāk kvalitatīvs,» uzskata Antra. Patlaban Winiveria vīns tomēr ir baudāms viesnīcā Gutenbergs, Vīna studijā, kā arī pašu veidotajā gruzīnu vinotēkā Rīgas klusajā centrā.

Pasaulē materiālu otrreizēja izmantošana ir aktuāla tendence, šo principu izmanto arī apģērbu izgatavošanā.

«Es realizēju savas idejas tikai sevis dēļ un darīšu to tik ilgi, kamēr man tas šķitīs svarīgi, nevis tāpēc, ka tā vajag. Esmu sapratusi, ka negribu būt liela uzņēmuma vadītāja, jo tad man neatliks enerģijas un laika radošajam darbam. Periodiski nākas pelnīt naudu ar citām lietām, lai varētu sponsorēt šo savu nodarbošanos,» atklāj dizainere Ingrīda Zābere, SIA Recycled.lv īpašniece. Viņas princips ir izgatavot tērpus no reiz jau lietotiem apģērbiem, tādējādi dodot tiem otru elpu un neatbalstot pasaules piesārņošanu, ražojot arvien jaunas un jaunas preces.

Savulaik Ingrīda maketēja žurnālu Dizaina studija; tajā varēja redzēt daudzus laba dizaina paraugus, tostarp – no otrreiz pārstrādātiem materiāliem. Tur redzamie darbi vairāk pārstāvēja interjera priekšmetus, piemēram, mēbeles, lampas. Savukārt internetā atrodamie apģērbi no pārstrādātiem materiāliem lielākoties bija karnevāla tipa apģērbi – kleitas no plastmasas maisiņiem, prezervatīviem u.tml. Taču pamazām zaļā domāšana ienāca arī apģērba dizainā un paralēli lielajām modes skatēm tika rīkotas arī zaļās un ekoskates. «Man tas tik ļoti patika, sajūsmināja un iedvesmoja, ka nolēmu, ka arī es vēlos darīt kaut ko līdzīgu. Apģērbs bija tas, ko es pati varu realizēt, jo māku šūt, un man nav jāpiesaista citi speciālisti,» viņa stāsta. Sākotnēji Ingrīda strādāja kopā ar kursabiedreni Ināru Gauju, viņas bija apvienojušās dizaina grupā Zafte. Dizaineres vienojās radīt kolekcijas, tomēr darboties atsevišķi. Inārai tuvāks bija interjers, Ingrīdai – apģērbs. «Tagad ar Ināru esam «sadalījušās», jau pašā sākumā bijām izveidojušas divus domēnus un pērn tos sadalījām – viņai ir Zafte, man Recycled,» saka Ingrīda. Projekts Recycled.lv darbojas kopš 2008. gada, bet uzņēmums dibināts 2013. gada vasarā.

Nataļjas Rodionovas veidotā Tok-Tok-Tea tēju kolekcija mērķē uz premium segmentu; pavisam drīz piparmētrām pievienosies arī kumelīšu un Ziemassvētku tēja.

Iepriekš Nataļja Rodionova, Tok-Tok-Tea (SIA Teya) īpašniece, strādāja telekomunikāciju uzņēmumā Bite. «Vieta bija pietiekami silta un jauka, bet manas iekšējā vajadzības līdz galam apmierinātas nebija, urdīja nemiers. Bija sajūta, ka esmu nobriedusi pamēģināt darīt kaut ko savu. Lēmums bija saistīts ar pārdomām – ko es gribu darīt, kas man dzīvē ir svarīgs. Varbūt no malas atteikšanās no stabilitātes izskatījās pēc stulba lēmuma,» viņa pieļauj. Nepilna gada laikā Nataļja ir izveidojusi tēju kolekciju – piparmētras kombinācijā ar dažādām ogām. «Latvijā augu tēju tirgus ir piesātināts, turklāt katram ir vecmāmiņa vai mamma ar dārzu, laukiem. Es naivi nedomāju, ka tas ir kaut kas pilnīgi jauns, bet gribu izveidot iedvesmojošu produktu, atšķirīgu no citiem, lai tas būtu inovatīvs šajā segmentā. Šis ir premium klases produkts, tā nav ikdienas tēja. Gribējās, lai būtu smuki, lai būtu pozitīvā pieredze – ne tikai veselīgi, bet arī patīkami. Domāju, ka šīm tējām ir potenciāls,» stāsta uzņēmēja.