Foto

Mana pieredze: Studijā Omnes visi var dziedāt

Inita Šteinberga, speciāli DB,01.04.2014

Jaunākais izdevums

Visi var dziedāt – pierādījusi muzikālās studijas Omnes vadītāja Aija Kukule.

«Esam pārdzīvojuši visādus laikus un krīzes, bet šogad maijā Rīgas Latviešu biedrības namā svinēsim studijas darbības 15. gadadienu. Tātad – izdevies pierādīt studijas dzīvotspēju,» viņa saka.

Muzikas studijā Omnes strādā ar bērniem pēc īpaši izstrādātas metodikas. Šī nav vieta, kur nākt muzikāli izklaidēties, bet nopietni strādāt, uzsver studijas vadītāja. «Apmācību procesā varam garantēt, ka katrs bērns apgūs mūzikas izpratnes minimumu, spēs dziedāt korī. Ar noteikumu – ja sāk apmācību jaunākajā skolas vecumā. Jau pats studijas vārds Omnes tulkojumā no latīņu valodas nozīmē «visi»,» viņa skaidro. Studijā var attīstīt dzirdi un balsi, apgūt dziedāšanu bērni un jaunieši vecumā no 6,5 līdz 16 gadiem. Jaunākajā skolas vecumā bērni tiek uzņemti visi, jo tad katram viņa spēju robežās var attīstīt muzikālo dzirdi. Studija savulaik sāka strādāt ar 20 bērniem, pirmskrīzes laikos bijuši 90 audzēkņi, tagad to ir ap 50.

Uz studiju kā uz darbu

Nodarbības notiek trīs reizes nedēļā. Jaunākie dalībnieki apgūst dziedāšanu un solfedžēšanas prasmi. Vidējā vecuma posmā ir iespēja dziedāt starptautiski atzītā un novērtētā kolektīvā – bērnu korī Omnes. «Katrs gads ir unikāls, bērni atšķiras. Taču svarīgi, lai ilgstoši saglabātos kora kodols,» skaidro Aija Kukule. Kora bērnu vecums – no 9 līdz 16 gadiem. Ir grūti panākt, lai rezultāts būtu nemainīgi labs.

Visi lēmumi par festivāliem un konkursiem tiek pieņemti pasniedzējai un audzēkņiem kopīgi. Pēc tam tiek aptaujāts vecāku viedoklis, jo viņiem nāksies segt bērnu ceļa izdevumus. Ja izlemts piedalīties, tad notiek apzināta un neatlaidīga darbība, gatavojoties tam. Vasarā apmēram desmit dienas tiek rīkotas kora nometnes. Tās katru gadu notiek citā Latvijas vietā. Taču arī tā nav izklaide un atpūta, bet gatavošanās kādam konkrētam mērķim, konkursam. Ja konkurss izvēlēts vasarā, tad jārēķinās, ka gatavošanās notiek visu vasaru. Tādēļ dalība konkursos parasti tiek plānota mācību gada laikā.

Svarīgākā prece

Uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt bērnus, kurus kādā brīdī nav bijis jāpiespiež turpināt iesākto mūzikas apguvi, secina studijas vadītāja. Tad lielāka nozīme ir vecāku atbalstam. Lietu kārtībai ir jābūt. Pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērni apjūk no pilnīgas brīvības. Dodot izvēles brīvību, vecāki liek bērnam uzņemties atbildību par saviem lēmumiem, bet bērni to vēl nevar. Audzināšanā jāuzsver, ka pienākumam jābūt. Tā arī ir viena no lietām, ko bērns apgūst, nākdams uz studiju, kori.

Studijas vadītāja teic, ka daudzi vecāki saprot – bērna muzikālā izglītība skolā dažādu iemeslu dēļ nereti nenotiek tik labi, kā vēlētos, taču maksāt par izglītību ārpus skolas šķietot nepieņemami, jo izaugusi paaudze, kas uzskata, ka viss pienākas par velti. «Mani satrauc tas, ka pēdējā laikā mazāk nāk jaunākā vecuma dalībnieku,» atzīst Aija Kukule. «Ja salīdzina ar pirmskrīzes laiku, tas jūtams jo īpaši,» viņa saka. Taču skolotāja kā galveno iemeslu nesaskata līdzekļu trūkumu, bet prioritāšu maiņu sabiedrībā: «Pašam galvenajam nauda atrodas. Taču žēl, ka īpaši jaunajām ģimenēm tās ir māja, mantas, nevis bērna izglītība.»

Panākumi iedvesmo

Koris ir izveidots 2002.gadā no mūzikas studijas Omnes vecāko grupu dalībniekiem. Kora repertuārs ir plašs – no renesanses līdz mūsdienu komponistu kora aktualitātēm un tautas mūzikai. Kolektīvs koncertējis Igaunijā, Beļģijā, Zviedrijā, Vācijā, Itālijā, Ungārijā,Krievijā, Maķedonijā,Polijā. Kolektīvs piedalījies deviņos starptautiskos koru konkursos. Pēdējos gados mājās vestas zelta godalgas un izcīnītas pirmās vietas. Izdoti četri kora CD. «Tas viss ir stimuls bērniem un jauniešiem nākt un turpināt mūzikas apguvi,» skaidro Aija Kukule. Patlaban koris Omnes gatavojas dalībai starptautiskajā koru konkursā Šveicē (Montreux), kurp dosies jau aprīlī. Aktīva koncertdzīve notiek arī Latvijā. Piemēram, aprīlī paredzēti divi labdarības koncerti.

Sponsori – vecāki

Tā kā Omnes nav pašvaldības iestāde, atbalstu darbībai saņemt izdodas reti. Aijai Kukulei visvairāk rūp tas, ka grūti garantēt kora dalību starptautiskos konkursos: «Nevaru aizvest tikai dažus, mums jābrauc visiem. Tādēļ viss maksāšanas smagums gulstas uz vecāku pleciem.» Studijai Omnes kā biedrībai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, bet arī tas nepalīdzot tikt pie ziedotājiem. Varbūt vajadzētu vairāk iet, meklēt prasīt, rakstīt dažādus projektus, atzīst studijas vadītāja, bet visam neatliekot laika, ir arī jāstrādā. Viņa novērojusi, ka arī mūzikas projektu jomā ir tā sauktie profesionālie projektu rakstītāji, kuru uzrakstītajiem projektiem tiek nauda vienmēr. Taču Omnes nepadodas un arī šogad izdos CD par savu naudu.

Aija Kukule atklāj, ka pēdējos piecus gadus iztikuši paši ar saviem līdzekļiem, bez palīdzības no malas: «Mēs jau arī mazliet skaitāmies uzņēmums, privāts bizness, bet mūsu gadījumā praktiski tas izklausās tā smieklīgi. Tādas studijas kā mēs bez valsts vai pašvaldības atbalsta nevar pastāvēt. Ja iepriekš visu sarēķina un apdomā, tad mēs nevienu projektu nebūtu realizējuši. Taču kaut kā, redz, viss notiek!»

Komentāri

Pievienot komentāru
Kas tev jāzina

Kas Tev jāzina 1. aprīlī (atjaunots plkst. 18:34)

Dienas Bizness,01.04.2014

Latvija.

Gatavojas izsolīt basketbolistam Kambalam piederošu māju, par kuru viņš neliekas zinis

Pašvaldībai nenomaksātu parādu dēļ maijā paredzēts izsolīt basketbolistam Kasparam Kambalam piederošu neapdzīvotu māju ar zemi Jelgavā.Lasīt tālāk...

Foto: Zemgales ziņas

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laimdota Straujuma konkurenci Latvijas elektrības tirgū sagaida 2016. gadā. Visi var dziedāt – pierādījusi muzikālās studijas Omnes vadītāja Aija Kukule. Leišu Narbutas Furniture Company pēc restarta piedzīvo strauju izaugsmi. A. F. Rasmusnes brīdina - mieru Eiropā nevar uztvert kā pašsaprotamu.

Tāpat 1. aprīlī, joku dienā, lasiet par to, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins iegādājies zemes gabalu Latvijas ciemā Putinka.

Šīs un citas šodien aktuālākās un svarīgākās ziņas skatiet galerijā augstāk!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Guntars Koris marta sākumā zaudējis maksātnespējas procesa administratora sertifikātu, liecina informācija Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Koris aģentūrai LETA sacīja, ka sertifikātu 1.martā zaudējis tādēļ, ka nav nokārtojis pārkvalifikācijas eksāmenu. «Līdz brīdim, kamēr Liepājas tiesa ieceļ jaunu maksātnespējas administratoru, turpinu pildīt savus pienākumus,» sacīja Koris.

Jautāts, kas notiks ar iepriekš izsludinātajām izsolēm, Koris norādīja, ka neviena no izsolēm nav atcelta. Tiesa, viņš nevarēja prognozēt, ko varētu darīt jaunieceltais administrators.

Maksātnespējas likumā teikts, ka tad, ja administrators tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, likuma noteiktajā kārtībā tiek iecelts cits administrators.

Ja iepriekšējais administrators atkāpjas vai tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, tiesas noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt ilgāks par desmit dienām, iepriekšējais administrators sastāda dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu, ko paraksta iepriekšējais administrators un jaunais administrators. Dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktam pievienojams iepriekšējā administratora darbības pārskats.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» maksātnespējas administrators Guntars Koris pieņēmis lēmumu uzņēmumam piederošo mantu pārdot izsolēs.

Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» maksātnespējas administrators Guntars Koris pieņēmis lēmumu uzņēmumam piederošo mantu pārdot izsolēs, informēja administratora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis.

Šāds lēmums pieņemts, jo neviens no «KVV Liepājas metalurga» iegādes pretendentiem nav izpildījis nodrošināto kreditoru izvirzītos nosacījumus un sniedzis prasītās garantijas, kas apliecinātu spēju uzņēmumu iegādāties kā vienu veselumu un atjaunot tā darbību.

Atbilstoši Maksātnespējas likumā paredzētajai kārtībai, administrators veiks izmaiņas uzņēmuma mantas pārdošanas plānā.

Hmieļevskis sacīja, ka uzņēmuma mantu plānots pārdot pa daļām vairākās izsolēs. «Tuvāko nedēļu laikā tiks izstrādāts mantas pārdošanas plāns un, iespējams, ka februārī jau varētu sākties izsoles. Pagaidām vēl nav zināms, kādas uzņēmuma daļas tiks piedāvātas katrā no izsolēm, līdz ar to nav zināma arī iespējamā izsoļu sākumcena,» skaidroja Hmieļevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes rajona tiesa Liepājā trešdien atcēla maksātnespējas procesa administratora sertifikātu zaudējušo Guntaru Kori no maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs administratora amata, aģentūru LETA informēja tiesas pārstāve Velga Lūka.

Tiesas lēmums nav pārsūdzams un ir stājies spēkā.

Lēmumu par Kora atcelšanu tiesa nosūtīs Maksātnespējas administrācijai, kurai būs jāiesaka jauns kandidāts administratora amatam. Cik ilgs laiks tam būs nepieciešams, atkarīgs no Maksātnespējas administrācijas, taču parasti tas notiek vienas vai divu dienu laikā pēc tam, kad tiesa ir nosūtījusi administrācijai lēmumu par administratora atcelšanu, iepriekš skaidroja Lūka.

Jau ziņots, ka Koris marta sākumā zaudēja maksātnespējas procesa administratora sertifikātu.

Koris aģentūrai LETA sacīja, ka sertifikātu 1.martā zaudējis tādēļ, ka nav nokārtojis pārkvalifikācijas eksāmenu. «Līdz brīdim, kamēr Liepājas tiesa ieceļ jaunu maksātnespējas administratoru, turpinu pildīt savus pienākumus,» sacīja Koris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Administrators: Uz KVV Liepājas metalurga velmētavas izsoli reģistrējušies vairāki pretendenti

LETA,19.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» velmētavas mantas izsoli, kas paredzēta otrdien, 20.martā, ir pieteikušies vairāki pretendenti, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma administrators Guntars Koris.

«Izsole rīt notiks un uz to ir pieteikušies vairāki pretendenti. Tāpat pretendenti ir reģistrējušies arī uz uzņēmuma nekustamo īpašumu un elektrotēraudkausēšanas krāsns elektroniskajām izsolēm,» sacīja Koris.

Velmētavas mantas izsole notiks 20.martā plkst.12, Liepājā, Brīvības ielā 93, un tās sākumcena ir noteikta 1,33 miljonu eiro apmērā.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka 26.februārī sākās elektroniskā izsole maksātnespējīgā «KVV Liepājas metalurgs» elektrotēraudkausēšanas ceham un tur esošajai kustamai mantai - cehā uzstādītajām tehnoloģiskajām iekārtām un mašīnām kā lietu kopībai, kā arī četriem uzņēmumam piederošajiem nekustamajiem īpašumiem.

Liepājā, Brīvības ielā 94, esošā elektrotēraudkausēšanas ceha un iekārtu kā lietu kopības pirmās izsoles sākumcena ir noteikta 5,35 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - KVV Liepājas metalurga velmētavas kustamo mantu iegādājies Smart Stahl

LETA,20.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» velmētavas kustamās mantas izsolē uzvarējis Austrijas uzņēmums «Smart Stahl GmbH», aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma administrators Guntars Koris.

Pievienota 5. rindkopa

Austrijas uzņēmums uzvarējis izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jeb 1,9 miljoni eiro ar PVN. Par pirkumu «Smart Stahl GmbH» ir jānorēķinās trešdien, 21.martā.

Koris aģentūrai LETA sacīja, ka šodien izsolē piedalījās trīs pretendenti - bez Austrijas uzņēmuma vēl arī Latvijas uzņēmumi SIA «Tolmets» un SIA «FeLM».

Velmētavas mantas izsoles sākumcena bija noteikta 1,33 miljonu eiro apmērā.

Sabiedrisko mediju portāls «lsm.lv», atsaucoties uz «TV Kurzeme», ziņo, ka Austrijas uzņēmums plāno atjaunot ražošanu velmētavā un pieņemt darbā daļu no bijušajiem «KVV Liepājas metalurga» darbiniekiem. «Smart Stahl Gmbh» menedžeris Peters Foltins «TV Kurzeme» gan nevarēja pateikt, cik cilvēkiem varētu tikt nodrošināts darbs. Velmētavas ēka gan patlaban ir ieķīlāta un tiks iznomāta vai pārdota atsevišķa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lāčplēša dienas piemiņas pasākumu ietvaros aizvadīts Ekumeniskais dievkalpojums un nolikti ziedi Brāļu kapos.

Ziedu nolikšanas ceremonijā piedalījās Valsts prezidents Andris Bērziņš, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Gundars Daudze. Tostarp ziedu nolikšanā piedalījās skolēni un citi Latvijas iedzīvotāji.

Dienas gaitā norisinās arī citi pasākumi, piemēram, Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību militāro parāde pie Brīvības pieminekļa, ziedu nolikšana pie O. Kalpaka pieminekļa, kā arī piemiņas brīdis Sudrabkalniņā.

No plkst. 16.00 līdz vienpadsmitiem vakarā notiks jau par tradīciju kļuvušais pasākums «Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem», kurā paredzēts lāpu gājiens no Rīgas Brāļu kapiem līdz 11. novembra krastmalai, kā arī Svētbrīdis pie Brīvības pieminekļa, koru, solistu un folkloras kopu koncerts Latviešu strēlnieku laukumā un uguns plosta palaišana Daugavā. Pēc plosta palaišanas Strēlnieku laukumā muzicēs postfolkloras grupa «Iļģi».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» administratora amata pretendente ir zvērināta advokāte Vita Dika, liecina informācija Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Kurzemes rajona tiesā Liepājā pagaidām šī informācija nebija saņemta, attiecīgi tiesa nevarēja pateikt, kurā datumā varētu lemt par jaunā administratora apstiprināšanu amatā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Kurzemes rajona tiesa Liepājā trešdien, 21.martā, atcēla maksātnespējas procesa administratora sertifikātu zaudējušo Guntaru Kori no «KVV Liepājas metalurga» administratora amata. Tiesas lēmums nav pārsūdzams un ir stājies spēkā.

Lēmumu par Kora atcelšanu tiesa nosūtīja Maksātnespējas administrācijai, kurai bija jāiesaka jauns kandidāts administratora amatam.

Tāpat ziņots, ka Koris marta sākumā zaudēja maksātnespējas procesa administratora sertifikātu. Koris aģentūrai LETA sacīja, ka sertifikātu 1.martā zaudējis tādēļ, ka nav nokārtojis pārkvalifikācijas eksāmenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Grammy tiek arī Latvijas Radio korim un Sinfonietta Rīga

LETA--BBC,27.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējā Grammy mūzikas balvu pasniegšanas ceremonijā svētdien Losandželosā kategorijā "labākais kora sniegums" laurus plūcis kompānijas ECM izdotais albums ar igauņu komponista Arvo Perta opusu Adam's Lament, kura ierakstā piedalījies arī Latvijas Radio koris un Sinfonietta Rīga.

Kompaktdiska ieraksts veikts 2011.gada novembrī Nigulistes baznīcā Tallinā. Igauņu diriģenta Tenu Kaljustes vadībā to ieskaņojuši Latvijas Radio koris, Sinfonietta Rīga, Vox Clamantis, Igaunijas Filharmonijas kamerkoris un Tallinas kamerorķestris.

Jau ziņots, ka svētdien Losandželosā notika 56.ikgadējā Grammy balvu ceremonija, kurā triumfēja elektroniskās mūzikas duets Daft Punk un repa duets Macklemore un Raiens Luiss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» elektrotēraudkausēšanas ceha un tajā esošās kustamās mantas - elektrotēraudkausēšanas krāsns - elektroniskā izsole trešdien, 28.martā atzīta par nenotikušu, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma maksātnespējas administratore Vita Dika.

Uz šo izsoli nebija pieteicies neviens pretendents, norādīja Dika.

Šodien noslēgušās divu «KVV Liepājas metalurgs» nekustamo īpašumu izsoles. Īpašums Brīvības ielā 100B ir nosolīts par 82 000 eiro, bet īpašums Brīvības ielā 94A nosolīts par 116 000 eiro, informēja Dika. Viņa norādīja, ka izsoļu rezultāti vēl ir jāapstiprina tiesai. Jautāta, vai pastāv tāda iespēja, ka jaunieceltā administratore atceļ iepriekšējā administratora Guntara Kora izsludinātās, kā arī jau noslēgušās izsoles, Dika sacīja, ka pagaidām to nevar komentēt, jo Koris vēl nav nodevis jaunajai administratorei visu maksātnespējas lietas dokumentāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metalurgu paredzēts pārdot kā ražojošu objektu slēgtā pārdošanas procedūrā ar potenciālo pircēju atlasi, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tādu ainu rāda a/s KVV Liepājas metalurgs administratora Guntara Kora atbildes DB. Viņs norāda, ka a/s KVV Liepājas metalurgs sagatavotais mantas pārdošanas plāns paredz primāri realizēt mantu kā lietu kopību, t.i., pārdot rūpnīcu kā ražojošu objektu. «Šobrīd tiek darīts viss iespējamais, lai atrastu rūpnīcai pircēju un šis uzdevums ir uzticēts SIA Ernst & Young Baltic,» skaidro G. Koris.

Šobrīd paredzēta slēgta pārdošanas procedūra. «Ir paredzēta potenciālo pircēju atlase, vispārējie kritēriji ir noteikti mantas pārdošanas plānā, bet tie var tikt precizēti,» viņš turpina. Ja rūpnīca tiks pirkta kopumā, tad galvenais pircēju izvēles kritērijs būs rūpnīcas kā ražojoša objekta darbības nodrošināšana. «Tas atkarīgs no tā vai būs pircēji, kas vēlēsies iegādāties ražošanas objektu kopumā, ja tādi būs, tad maksātnespējas process varētu tikt pabeigts līdz jūnijam,» uz jautājumu cik ilgā laikā paredzēts īstenot a/s KVV Liepājas metalurgs mantas pārdošanu, atbild G. Koris. Jāatgādina, ka 2016. gada 16. septembrī Liepājas tiesa atzina KVV Liepājas metalurgu par maksātnespējīgu. Kopumā pieteikti kreditoru prasījumi par 116,58 milj. eiro. Kopējais nodrošināto kreditoru prasījumu apmērs ir 86,9 milj eiro, bet nenodrošināto kreditoru prasījumu kopējais apmērs ir 29, 65 milj. eiro, ziņo LETA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izsludinātas pirmās maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs mantas izsoles

Elīna Pankovska,23.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgā metālapstrādes uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas procesa administrators Guntars Koris ir izsludinājis pirmās sešas uzņēmuma mantas izsoles, DB informēja administratora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis.

Izsoles izsludinātas Liepājā esošajiem nekustamajiem īpašumiem Brīvības ielā 92A, Brīvības ielā 94A, Brīvības ielā 100, Brīvības ielā 100B, kā arī velmēšanas cehā uzstādītajām tehnoloģiskajām iekārtām un mašīnām kā lietu kopībai, kas atrodas Brīvības ielā 95A, Liepājā. Velmētavas mantas izsole notiks šā gada 20. martā un sākumcena ir noteikta 1,33 milj. eiro apjomā. Pārējās izsludinātās izsoles noritēs elektronisko izsoļu vietnē.

Tāpat izsludināta arī izsole KVV Liepājas metalurgs piederošam nekustamam īpašumam Brīvības ielā 94, Liepājā un tur esošajai kustamai mantai, tai skaitā, elektrotēraudkausēšanas cehā uzstādītajām tehnoloģiskajām iekārtām un mašīnām kā lietu kopībai. Lietu kopības pirmās izsoles sākumcena ir 5,35 milj. eiro. Izsoles sāksies šā gada 26.februārī un tiks slēgtas šī gada 28.martā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Cēsu koncertzāle saņēmusi lielāko valsts finansējumu no visiem reģionālajiem kultūras centriem

Lāsma Vaivare,04.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras dzīvei reģionālajos daudzfunkcionālajos kultūras centros valsts sadalījusi 575 tūkst. eiro; lielākā summa tikusi Cēsu koncertzālei.

Lai nodrošinātu profesionālās mākslas pieejamību, daudzfunkcionālajā centrā Vidzemes koncertzāle Cēsīs tiks organizēti Latvijā rezidējošo profesionālās mākslas kolektīvu un viesmākslinieku koncerti un izrādes, no valsts par to saņemot nedaudz vairāk par 219 tūkst. eiro. Tas izriet no Kultūras ministrijas noslēgtā līdzdarbības līguma ar Cēsu pašvaldības SIA Vidzemes koncertzāle. Līdzīgi līgumi noslēgti arī ar pārējo reģionālo kultūras centru apsaimniekotājiem – Rēzeknes pašvaldības SIA Austrumlatvijas koncertzāle, Daugavpils pašvaldības iestādi Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs un Liepājas pašvaldības SIA Lielais dzintars. Tiesa, summas ir atšķirīgas – Latgales vēstniecībai Gors un Marka Rotko centram atvēlēti 142,3 tūkst. eiro katram, bet topošajam Lielajam dzintaram – vairāk nekā 71 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Loginovs: KVV Liepājas metalurga izsolēs atgūt visu valsts prasījuma summu neizdosies

LETA,13.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgā AS «KVV Liepājas metalurgs» mantas izsolēs atgūt visu valsts prasījuma summu, visticamāk, neizdosies, otrdien pēc valdības sēdes sacīja Privatizācijas aģentūras (PA) vadītājs Vladimirs Loginovs.

PA vadītājs informēja, ka valsts kopējā prasījuma summa pret «KVV Liepājas metalurgu» patlaban ir 62 miljoni eiro plus soda nauda.

«Patlaban izsludinātas sešas izsoles, kurās izsola mantu, kas ieķīlāta par labu PA meitasuzņēmumam SIA »FeLM«, un izsoļu kopējā sākumcena ir aptuveni septiņi miljoni eiro. Patlaban negribētu spekulēt, par to, kādu summu izsolēs izdosies atgūt, taču tā netuvosies 60 miljoniem,» sacīja Loginovs.

Viņš norādīja, ka izsoļu sākumcenas ir noteiktas atbilstoši mantas novērtējumam.

Loginovs norādīja, ka patlaban arī nevar prognozēt, cik daudzi interesenti reģistrēsies izsolēm un vai tādi vispār būs.

Loginovs piebilda, ka gadījumā, ja pirmās izsoles būs neveiksmīgas, pastāv divas iespējas - rīkot jaunas izsoles, vai arī PA meitasuzņēmuma «FeLM» personā pārņemt mantu un tālāk to mēģināt pašai pārdot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Līderu atgriešanās: Darbs Holivudā un Latvijā

Andra Briekmane, speciāli DB,29.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jānis Rutmanis ilgāk nekā dekādi strādā Holivudā kopā ar pasaulē atzītiem aktieriem un režisoriem; brīvajā laikā viņš dzied latviešu vīru korī.

Pēc vidusskolas beigšanas Jānis 90. gadu sākumā aizbrauca uz ASV. Viņam tobrīd bija tikai 18 gadu. ASV paguvis gan strādāt celtniecībā, «ceļot Čikāgu», gan mācīties psiholoģiju un tieslietas, kamēr nonācis līdz tam, kas pašu patiešām interesē – pasaules kino.

Ceļš līdz Holivudai

«Draugs, kas kā skaņu inženieris bija beidzis Kolumbijas TV un kino skolu, ieteica tajā iestāties arī man. Sazinājos ar šo skolu, kur tieši tobrīd bija atvērto durvju diena. Tālākais ceļš bija likumsakarīgs – pirmās studentu filmas ar draugu piedalīšanos, sanāca interesanti,» pirmā skolotāja atziņas atceras Jānis. Savukārt pirmais profesionālais darbs, pie kā strādājis, bijusi filma Rocky and Bullwinkle ar Roberta de Niro piedalīšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portāls db.lv publicē informāciju par pasākumiem, uz kuriem nākamās nedēļas laikā doties pašiem, kopā ar saviem kolēģiem vai biznesa partneriem. Informāciju apkopojis Andrejs Šavrejs.

2. aprīlī plkst.19 Dzintaru koncertzāles mazajā zālē, festivāla Jūrmala Jazz ietvaros uzstāsies Aaron Goldberg Trio no ASV. Vai nekad vēl siltā pavasara vakarā neesat apmeklējuši Dzintaru mazo zāli? Šī ir lieliska iespēja pēc pastaigas gar jūras malu pavadīt sestdienas vakaru labā atmosfērā džeza ritmos. Trio sastāvs ir – Ārons Goldbergs (klavieres), Džo Sanders (bass) un Leons Pārkers (sitaminstrumenti). Ārons Goldbergs dzimis Bostonā, tādēļ koncerta laikā būs iespēja iejusties Ņujorkas atmosfērā. Mūziķa kontā ir 60 albumi un uzstāšanās ASV Prezidentam Barakam Obamam. Trio dibināts 1998.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sarunas ar potenciālajiem KVV Liepājas metalurga pircējiem noslēgsies šomēnes

LETA,15.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarunas ar potenciālajiem maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs pircējiem noslēgsies augusta beigās, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma maksātnespējas administratora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis.

Maksātnespējas reģistra informācija liecina, ka ir iesniegts precizēts KVV Liepājas metalurga mantas pārdošanas plāns. Kompānijas maksātnespējas procesa administrators Guntars Koris ir pagarinājis mantas pārdošanas termiņu, lai mēneša laikā saskaņotu ar nodrošinātajiem kreditoriem sagatavotos pirkuma līgumus un pieņemtu lēmumu par investora (pircēja) galīgo izvēli. Termiņa pagarinājums nepieciešams arī investora pārstāvju, kuriem tiek kārtotas vīzas Latvijas apmeklējumam augusta beigās, vizītes nodrošināšanai.

Parādnieka ieķīlātās mantas pārdošanas termiņš pagarināts līdz 2017.gada 29.septembrim.

Hmieļevskis norādīja, ka patlaban sarunas ar potenciālajiem pircējiem ir noslēguma fāzē un ļoti aktīvas, tāpēc pagaidām papildu informācija netiks atklāta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korporatīvo pasākumu un svinību viesiem bieži vien ir maldīgs priekšstats, ka viss norit bez aizķeršanās, bet tas ir mīts.

Lai cik profesionāli pasākums būtu izplānots, vienmēr var notikt neiespējamais – sākot no skudru populācijas un beidzot ar situāciju, kad pasākuma galvenā organizatore pašā atbildīgākajā brīdī iesprūst labierīcībās.

Vairāki pasākumu organizatori dalījās ar saviem pieredzes stāstiem par likstām, misēkļiem un katastrofām, kas notikušas vai veiksmīgā kārtā tika novērstas pasākumu laikā.

Inese Lukaševska, aģentūras Luka dibinātāja:

Pasākumu organizatoram ir jāsaprot, ka, lai cik augstas klases profesionālis viņš būtu, vienmēr pastāv tā saucamie force majeure jeb ārkārtas neparedzamie apstākļi, kas var pilnībā apdraudēt pasākumu gaitu. Piemēram, mums ir bijis, ka zālājā, kurā paredzēts ekskluzīvs pasākums, pēdējā naktī uzrodas skudru populācija. Būtiski ņemt vērā, ka pasūtītājiem vienmēr var rasties vēlme pēdējā brīdī ko mainīt, piemēram, mums ir bijis gadījums, kad pēdējā naktī paprasa nobetonēt 50 metru celiņu no telts līdz jūras krastam, kā iemeslu minot nevēlēšanos sasmērēt ar smiltīm kurpes. Mums ir bijušas prasības pat izpūst lietus mākoņus. Pasākuma organizatoru uzdevums ir izvērtēt vēlmju adekvātumu un spēju to nodrošināt, lai tas nekaitētu pašam pasūtītājam, attiecīgi piedāvājot labāko alternatīvo risinājumu.Mums ir jāspēj prognozēt neprognozējamo – laika apstākļus, spējot nodrošināties pret tiem neatkarīgi no sezonalitātes. Jāsaprot, ka situācijās, kad pasākums notiek ārā, laika apstākļi ne tikai ietekmē tehnisko nodrošinājumu, vizuālo noformējumu, bet arī viesu vēlmi apmeklēt vai neapmeklēt kādu pasākumu. Jāspēj paredzēt cilvēku noskaņojumu un no tā izrietošo darbību vai bezdarbību, proti, būt pārāk pārdrošiem vai gluži pretēji – kūtriem, neiesaistoties nekādās darbībās. Tomēr nav iespējams paredzēt jautājumus, kas ietilpst force majeure kategorijā. Ne vienmēr var paredzēt cilvēku rīcību, un pat pēc 20 darba gadiem šajā lauciņā pārsteigumu netrūkts. Tāpat ir grūti paredzēt uzvedību, piemēram, zvēru vai putnu, ja tādus ir paredzēts iesaistīt pasākumos. Piemēram, mums ir bijis pasākums, kurā līgavas tērpu kolekcijas laikā bija paredzēts, ka virs podiuma lidos balti baloži, kuri skates beigās skaisti nosēžas modelēm uz rokām. Mums par prieku baloži visu izdarīja mēģinājuma laikā, taču varēja būt arī citādi. Toreiz gan dizainere uzstāja, ka baložiem skatē ir jābūt un sliktākajā gadījumā katram viesim tiktu uzšūts jauns uzvalks vai tērps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvē ir jādara nevis tas, ko var darīt, bet tas, ko nevar nedarīt.

To intervijā DB norāda Dziesmu svētku noslēguma koncerta režisors Uģis Brikmanis. Viņš uzskata, ka pēc 100 gadiem Dziesmu svētkus svinēsim ārpus Rīgas – vietā, kur var pulcēties 200 vai pat 300 tūkstoši cilvēku, jo nav nekādu cerību, ka kādreiz Mežaparka estrādē vietas varētu pietikt visiem interesentiem. Režisors atklāj, ka šogad noslēguma koncertu paredzēts atklāt ar pūtēju orķestra prologu, bet estrādes centrā pirmo reizi būs Latvijas diriģentu koris, tādā veidā izceļot diriģentu skolas unikalitāti un nozīmīgumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Tiek uzskatīts, ka vasara ir pasākumiem bagātākais laiks. Vai esat novērojis, ka kultūras nozarei raksturīga izteikta sezonalitāte?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Staburadze" ir vadošais konditorejas zīmols Latvijā, kas 2020. gadā atzīmē 110 gadu jubileju. Zīmola meistari ikdienas izgatavo aptuveni 13 līdz 17 tūkstošus produktu, no kuriem daļa tiek eksportēta uz kādu no astoņām pasaules valstīm.

Kopš zīmola pirmsākumiem un arī šodien viss "Staburadzes" sortiments, kura klāstu veido vairāk nekā 80 tortes, kūkas, kūciņas, kēksi un citi saldie un sāļie konditorejas izstrādājumi, tiek radīts ar prasmīgu meistaru rokām. Zīmola nosaukums cēlies no Latvijas leģendas ar dziļām un senām saknēm – Staburadzes. Teiksma par dievību, kas dzīvojusi stāvā klintī Daugavas krastā, izskan mūsu nacionālajā eposā "Lāčplēsis". Arī zīmols "Staburadze" iedzīvina senas Latvijas tradīcijas, stāstu par mīlestību, pieredzi un meistarību.

Saimnieka dēla uzņēmums

Konditorejas zīmola pirmsākumi meklējami 19.gadsimta sākumā, ko iedibināja pazīstamais tautsaimnieks, rūpnieks un sabiedriskais darbinieks Vilhelms Ķuze (1875-1941). Vilhelms Ķuze dzimis 1875. gada 6.septembrī Zaubes pagastā Inģistēnos, četru bērnu ģimenē. Vilhelma tēvs Kārlis Ķuze nodarbojies ar tirdzniecību – pircis un pārdevis, no sākuma gan nopirkto preci pārstrādājot tālāk. Ap 1885. gadu Kārlis Ķuze izbūvēja otru dzīvojamo ēku un saimniecības ēkas, lai iegūtu papildus līdzekļus. Divus gadus šo ēku iznomāja maiznieks Strazdiņš. Pēc tam, kad viņš pārtrauca nomāt ēkas, Kārlis Ķuze algoja maiznieka zeļļus, kuru uzraudzībā strādāja visa ģimene (sadalot laiku ar lauksaimniecību). Ar laiku darbu pilnībā pārņēma Kārlis Ķuze. Lieli palīgi darbā ceptuvē bija arī abi Kārļa dēli – Jānis un Vilhelms, kas bija labi apguvuši maiznieka amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas modes mākslas apakšnozares studentu modes skate Plūdi vairāk nekā 400 interesentus pulcēja Rīgas kultūrvēsturiskajā centrā – Svētā Pētera baznīcā.

Modes skate sastāvējā ne tikai no secīgas jauno dizaineru tērpu parādes, bet arī no scenogāfijas studentu izstrādātas ievaddaļas, kuras laikā akadēmijas koris Senais Kalns un tā diriģents publiku priecēja, tērpušies visdažādāko dzīvnieku maskās, tādejādi simboliski atainojot Bībeles sižetu par Grēku plūdiem un no tiem izglābtajiem tēliem.

Gandrīz divas stundas ilgās modes skates laikā tika prezentētas 19 tērpu kolekcijas.

«Man ir patiess prieks par Rīgas domes Kultūras pārvaldes un Pēterbaznīcas muzeja administrācijas spēju mums uzticēties un sniegt studentiem iespēju paust savu radošo interpretāciju par modi tik vēsturiski nozīmīgā telpā kā šī,» komentē LMA Modes mākslas katedras vadītājs un profesors Aigars Bikše.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portāls db.lv publicē informāciju par pasākumiem, uz kuriem nākamās nedēļas laikā doties pašiem, kopā ar saviem kolēģiem vai biznesa partneriem. Informāciju apkopojis Andrejs Šavrejs.

16.aprīlī plkst.15 Dailes teātra mazajā zālē teātris Ziloņa dziesma. Ziloņa dziesma ir kanādiešu dramaturga Nikolā Bijona (dz. 1978) pirmā luga, kas pirmizrādi piedzīvojusi 2004.gadā ASV. 2014.gadā kanādiešu režisors Šarls Binamē tai radījis filmas versiju. Ar izrādi Ziloņa dziesma Dailes teātrī kā režisors atgriežas kādreizējais Dailes teātra aktieris Andrejs Žagars.

No sava darba kabineta slimnīcā ir pazudis ievērojams psihiatrs. Pēdējais, kurš ārstu redzējis, ir viņa pacients Maikls. Mēģinot noskaidrot pazušanas iemeslus, slimnīcas vadītājs dakteris Grīnbergs iztaujā pacientu. Savukārt Maikls, manipulējot ar dakteri Grīnbergu, iesaistās smalkā psiholoģiskā spēlē, kas izvēršas grēksūdzē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgā KVV Liepājas metalurga potenciālie investori ir no trešajām valstīm, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma apstiprināja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Viņš arī norādīja, ka sarunas ar potenciālajiem uzņēmuma pircējiem varētu noslēgties tuvākajā laikā. «Līdz procesa beigām ir palicis pavisam neilgs laiks. Es ceru, ka mēs varēsim ziņot par labu iznākumu šīm sarunām,» sacīja ministrs.

Vienlaikus Ašeradens atzīmēja, ka KVV Liepājas metalurgs nav mazs uzņēmumus, kā arī tam šobrīd ir samērā lielās problēmas, tāpēc ieinteresētajām pusēm ir ļoti daudz jautājumu, kurus tās vēlas noskaidrot.

Savukārt jautāts, vai ir pārliecināts, ka KVV Liepājas metalurgs varētu atsākt darbu, ministrs atbildēja: «Ja nebūtu pārliecība, ka tas ir iespējams, mēs nebūtu iesaistījušies tik garās sarunās un nebūtu atbalstījuši arī maksātnespējas procesu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - KVV Liepājas metalurga potenciālajam investoram dotas divas nedēļas

LETA,04.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» potenciālajam investoram dotas divas nedēļas, lai izlemtu par metalurģijas uzņēmuma iegādi, ceturdien žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Viņš atzina, ka sarunas ar metalurģijas uzņēmuma potenciālo investoru nav pārtrauktas, tomēr investors sarunās vēlas panākt sev labvēlīgākus nosacījumus. Tajā pašā laikā valdība ir ieinteresēta atgūt maksimāli daudz uzņēmumā ieguldītos valsts līdzekļus, lai gan ir skaidrs, ka visu ieguldīto summu nebūs iespējams atgūt.

«Valdība visus līdzekļus neatgūs, bet konkrētu summu varēšu nosaukt tad, kad būs panāktas visas vienošanās,» pauda Ašeradens.

Pēc viņa teiktā, valdība potenciālā investora lēmumu par «KVV Liepājas metalurga» iegādi gaidīs vēl divas nedēļas. Šajā laikā potenciālajam investoram ir jāiesniedz valdībai garantijas un jāieskaita finansējums «KVV Liepājas metalurga» kreditoru kontos. Ja divu nedēļu laikā tas netiks izdarīts, valdība ir gatava lemt par metalurģijas uzņēmuma pārdošanu pa daļām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu tehnoloģijas un latviešu tautas dziedāšanas tradīcijas savdabīgā korī apvienojuši robotikas skolas «ROBO HUB» dalībnieki – bērni, kas brīvajā laikā apgūst programmēšanu.

«Dziesmu un Deju svētki latviešu tautai ir liels notikums. Tāpēc «ROBO HUB» robotikas skolā ir sagatavota «Dziesmusvētku robotikas programma». Tajā caur konstruēšanu un programmēšanu bērniem tiek mācīta latviešu tautas kultūra. Savukārt ideja par robotu kori radās mirklī, kad «ROBO HUB» bērnu nometnes laikā kāds no jaunajiem programmētājiem vaicāja, vai Robotu koris arī piedalīsies Dziesmusvētkos. Tad nu mēs, pieaugušie, nodomājām – kāpēc gan ne? Un kopā ar LMT Straumi izveidojām robotu kora priekšnesumu,» saka Felicita Zatlere-Kotāne, «ROBO HUB» dibinātāja.

Kā norāda iniciatīvas autore, bērni «ROBO HUB» nodarbībās saviem spēkiem uzbūvējuši robotu tautumeitas un tautudēlus, kuri pēc tam arī ieprogrammēti, lai izpildītu visiem zināmo latviešu tautasdziesmu «Rīga dimd». Robotu kora tapšanā iesaistījās 14 «ROBO HUB» vasaras nometnes bērni. Robotu tautumeitas un tautudēli ir būvēti no vairākiem desmitiem krāsainu detaļu, vadu, motoru un sensoru, kas ļāvis robotiem apvienot balsis kopīgā «korī».

Komentāri

Pievienot komentāru