"Swedbank" uz laiku apturējusi studiju un studējošo kredītu izsniegšanu, informē bankā.

Jaunu studiju un studējošo kredītu ar "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") garantiju līgumu slēgšana ir apturēta, jo lielās studentu intereses dēļ paredzētie valsts līdzekļi programmas īstenošanai šogad ir izsmelti, paskaidro "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Šis lēmums neskars studentus, kuri jau ir parakstījuši līgumu ar "Swedbank" par kredīta piešķiršanu.

Vienlaikus J.Krops norādīja, ka "Swedbank" ir gatava atsākt kredītu izsniegšanu līdzko būs pieejams nepieciešamais finansējums. Atbilstoši šī brīža aplēsēm, lai nodrošinātu atbalstu mācību maksas segšanai visiem studētgribētājiem šajā gadā, Izglītības un zinātnes ministrijai ir steidzami jārod aptuveni 600 000 - 700 000 eiro.

Pašreizējais studiju vietas izmaksu bāzes modelis neietver visas augstākās izglītības iestāžu faktiskās izmaksas studiju programmu nodrošināšanai, secināts AS "KPMG Baltic" veiktajā pētījumā par studiju programmu izmaksām.

Kā secina KPMG, Latvijā 67% no faktiskajām studiju programmu īstenošanai attiecināmajām izmaksām veido akadēmiskā personāla un pārējo darbinieku atalgojums, kas ir augstāks par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidējo rādītāju - 60%.

Pētījuma autori saskata nepieciešamību izveidot jaunu, pārskatāmu studiju vietas bāzes izmaksu modeli, kas būtu gan ar aktuālākajām izmaksām katrā izmaksu grupā, gan būtu vieglāk atjaunojams turpmāk.

Sekojoši pētījumā tiek piedāvāta studiju vietas bāzes izmaksu modeļa alternatīva. Jaunajā modelī KPMG piedāvā izmaksu sadalījumu, kas būtu salīdzināms ar OECD valstu augstskolu izmaksām darbinieku atalgojumam.

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Svinīgā pasākumā 20.oktobrī nosvinēti SIA "Latvijas Nacionālā sporta centra" (LNSC) jaunās sporta ēkas - Komandu sporta spēļu halles - kapsulas iemūrēšanas svētki.

Jaunās Komandu sporta spēļu halles atrašanās vietā - Kr. Barona ielā 99C, Rīgā, - tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Jaunā halle nodrošinās mūsdienīgu un kvalitatīvu infrastruktūru ar tehniskiem un funkcionāliem risinājumiem komandu sporta spēļu treniņiem un sacensībām nacionālā un starptautiskā mērogā.

Jau vēstīts, ka būvfirma "Arčers" gada sākumā noslēdza gandrīz 21 miljonu eiro vērtu līgumu ar "Latvijas Nacionālo sporta centru" par Komandu sporta spēļu halles būvniecību Krišjāņa Barona ielā, Rīgā. Parakstītais līgums paredz būvdarbu izpildi par 20 841 249,27 eiro. Tostarp 7 294 437,24 eiro būvuzņēmumam tiks izmaksāti avansā, bet kārtējie maksājumi tiks veikti katru mēnesi atbilstoši faktiski veikto būvdarbu apjomam.

Šogad pamatstudijām kādā no 12 Latvijas augstskolām kopumā pieteikušies 10 123 reflektanti, kas ir mazākais studētgribētāju skaits pēdējo trīs gadu laikā, liecina informācija vienotajā valsts un pašvaldību portālā "Latvija.lv" uz pirmdienas plkst.17.

Pieteikšanās studijām noslēgusies plkst.16.

Dati "Latvija.lv" liecina, ka 2020./2021.akadēmiskajam gadam bija saņemti 10 296 reflektantu pieteikumi, bet 2021./2022.akadēmiskajam gadam - 10 182 pieteikumi.

Jaunajam akadēmiskajam gadam studijām kādā no 12 Latvijas augstskolām uz plkst.17 apstiprināti 9289 studētgribētāji.

No tiem lielākais studētgribētāju skaits jeb 4362 cilvēki apstiprināti studijām kādā no Latvijas Universitātes (LU) pamatstudiju programmām. Savukārt populārāko Latvijas augstskolu reitinga otrajā pozīcijā ierindojas Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), kurā studijām apstiprināti 2455 cilvēki.

Tālāk ar gandrīz trīs reizes mazāku reflektantu skaitu seko Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kurā studijām apstiprināts 901 cilvēks. Ceturtajā vietā ir Daugavpils Universitāte, kurā apstiprināti 511 reflektanti.

Turpmāko piecu gadu laikā Izglītības un zinātnes ministrija investēs Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu jaunu spēcīgu un starptautiski konkurētspējīgu studiju programmu izveidē Latvijas augstskolās, informē ministrija.

Tādējādi ikvienam studentam visos studiju līmeņos tiks nodrošināta kvalitatīva, ar zinātni un pētniecību sasaistīta izglītība, kas spēj dot zināšanas augstas pievienotās vērtības radīšanai, nodrošinot valsts ekonomikas izaugsmi un sabiedrības labklājību.

Kopumā šim mērķim projektā būs pieejami vairāk nekā 10 milj. eiro, no kuriem 8,6 milj. eiro ir ESF un 1,5 milj. eiro - valsts budžeta līdzfinansējums. Projektā varēs iesaistīties gan valsts, gan privātās augstākās izglītības iestādes, tajā skaitā arī koledžas. Projektus paredzēts uzsākt 2018.gada otrajā pusgadā. Programmas nosacījumi ietver prasību augstskolām pārskatīt esošo programmu saturu, slēgt novecojušās un dublējošās un uz to bāzes veidot jaunas izcilas studiju programmas.

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija, Latvijas Ledus Haļļu asociācija un Latvijas Tenisa savienība atklātā vēstulē Finanšu ministrijai (FM) aicina izskatīt iespējas sniegt finansiālu atbalstu sporta nozarei.

Sporta klubi aicina atzīt sporta pakalpojumus par attaisnotajiem izdevumiem, noteikt samazināto PVN likmi 5% apmērā sporta un fitnesa nozarei, kā arī piemērot nozares uzņēmumiem specializētu atbalstu komunālo pakalpojumu maksājumiem.

Sporta nozarei ir nepieciešams atbalsts, lai tā spētu turpināt savu svarīgo lomu, stiprinot un uzlabojot sabiedrības fizisko un mentālo veselību. Tomēr, ja valsts nespēs rast risinājumus, kā finansiāli palīdzēt nozarei, daudzi sporta un fitnesa uzņēmumi nonāks finanšu grūtībās un, iespējams, pat bankrotēs. Tas atstās negatīvas sekas uz sabiedrības fizisko un mentālo veselību, kas rezultātā prasīs gan papildu izmaksas veselības aprūpes budžetā, gan arī nelabvēlīgi ietekmēs Latvijas ekonomiku kopumā.

Latvijas Paralimpiskās komitejas rīkotajā Latvijas Paralimpiskā sporta centra arhitektoniskās vīzijas metu konkursā par labāko žūrija ir atzinusi piedāvājumu no Latvijas un Francijas arhitektu apvienības.

Apvienību veido SIA "RUUME arhitekti" no Latvijas, ""LOCAL" S.A.S. d'architecture" no Francijas, Ansis Šinke, Sandra Sinka, Marija Elida Moskera Martinesa (Maria Elida Mosquera Martinez), Žeroms Emanuels Pikards (Jerome Emmanuel Picard), SIA "K-Forma" un Liene Līce. Tas paredz Rīgā, Bišumuižā sporta centru izbūvēt kā ciematu - parku sportam un brīvai atpūtai, kas pieejams gan sportistiem, gan pilsētas iedzīvotājiem un ir pilnībā pielāgots cilvēkiem ar invaliditāti.

"Pirmās vietas ieguvēja piedāvājums bija vislabākais gan no drošības viedokļa, gan iekštelpas un ārtelpas vizuālās saiknes ziņā, gan arī potenciālo izmaksu un ieguvumu attiecību ziņā. Šajā risinājumā sporta centrs paredzēts kā vienstāva ēku komplekss, kas ar ēku apjomu un būvformu kārtojumu ir ļoti draudzīgs cilvēkiem ar invaliditāti, iekļaujas konkrētajā pilsētvidē un respektē tuvumā esošo Bišumuižas parku," ar bankas Citadele atbalstu notikušajā metu konkursa apbalvošanas pasākumā 27.decembrī teica konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētājs Juris Dambis.

Vienkāršotas procedūras studiju un studējošā kredīta noformēšanai un saņemšanai, kā arī iespēja saņemt kredītu bez otrā galvotāja – jaunie nosacījumi studiju un studējošā kredīta saņemšanai varētu stāties spēkā jau no 2020. gada 1. aprīļa, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Valdība šodien, 2019. gada 16. jūlijā, izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas kopā ar sadarbības partneriem izstrādāto informatīvo ziņojumu par plānotajām izmaiņām studiju un studējošo kreditēšanā, konceptuāli atbalstot jaunas sistēmas ieviešanu.

Pašreizējā sistēma nosaka, ka kredītus studijām izsniedz bankas par saviem līdzekļiem, savukārt valsts 90% apmērā nodrošina galvojumu. Lai saņemtu kredītu, studējošajam nepieciešams vēl viens galvotājs. Samazinoties kopējam studējošo skaitam, samazinās arī studijām ņemto kredītu apjoms, un kreditēšanas apjoms samazinās arī procentuāli.

Piemēram, 2014. gadā kredītu bija ņēmuši 14% maksas studējošo, bet 2018. gadā - tikai 10% no studējošiem par maksu. Pēc Latvijas Studentu apvienības apkopotās informācijas studējošiem ir problēmas atrast otro galvotāju, kas atbilstu prasībām par ienākumiem un citām saistībām. Tāpēc jaunieši finansējuma piesaistei cenšas izmantot citus risinājumus, piemēram, savienojot studijas ar darbu vai izmanto citus aizņēmumus. Studiju maksa augstākās izglītības iestādēs svārstās robežās no 1000 līdz 6000 eiro gadā, atkarībā no studiju programmas un studiju līmeņa.

Jau 26 gadu Latvijas vadošais sporta izdevums Sporta Avīze tradicionāli paziņos labākos sportā mūsu valstī. Sadarbībā ar Optibet un Dienas Bizness konferencēm, 2021.gada laureātu paziņošana pirmo reizi būs skatāma tiešraides pasākumā Youtube kanālā, trešdien, 5.janvārī, plkst 9.30.

Sporta Avīzes gada aptaujas noslēguma pasākums tiešraidē pulcēs aptaujas laureātus, sporta dzīves organizatorus un atbalstītājus, nozares profesionāļus un viedokļu līderus, lai atskatītos uz 2021. gada spilgtākajiem notikumiem Latvijas sportā. Sporta nozares profesionāļi diskutēs par pandēmijas ietekmi uz bērnu un jauniešu sportu Latvijā, paziņos 2021.gada labākos Sporta Avīzes vērtējumā un prognozēs Latvijas sportistu iespējas 2022.gada ziemas olimpiādē Pekinā.

Pasākuma vadītāja lomā iejutīsies pazīstamais sporta žurnālists Lauris Lizbovskis.

Par bērnu un jauniešu sportu Latvijā ierobežojumu apstākļos diskutēs Dr. Sandra Rozenštoka, sporta ārste, Sporta Laboratorijas vadītāja, Kristaps Slaidiņš, Futbola Parks Academy treneris un dibinātājs, kā arī Kristaps Janičenoks, Latvijas basketbola līgu direktors.

Ilgs valsts galvotā aizdevuma noformēšanas process, kas var aizņemt pat vairākus mēnešus, prasība pēc privāta galvotāja, aizdevuma piesaiste vienai studiju programmai, kā arī neelastīgs apmaksas termiņš – šīs ir tikai dažas no būtiskām nepilnībām valsts galvotā studiju un studējošo kreditēšanas sistēmā, kas ierobežo šī finanšu atbalsta veida pieejamību studentiem.

Lai padarītu studiju un studējošā kredītus pieejamākus, tā sniedzot iespēju studēt plašākam studētgribētāju lokam, sistēma ir jāmaina, padarot to maksimāli vienkāršu un studentiem pēc iespējas vieglāk pieejamu, uzskata Latvijas Studentu apvienība (LSA).

Šobrīd augstāko izglītību Latvijā iegūst aptuveni 80 tūkstoši studējošo, no tiem vairāk nekā pusei jeb 59 % studiju maksa jāsedz pašiem, liecina Centrālās statistikas biroja dati. Diemžēl tikai daļai jauniešu ģimenes budžets ļauj apmaksāt studiju maksu un segt ikdienas izdevumus studiju laikā, tādēļ vairumam ir jāmeklē alternatīvi finanšu avoti. Saskaņā ar LSA veikto aptauju, aptuveni 50 % studentu ir izskatījuši studiju vai studējošā kredītu kā iespējamo finansiālo risinājumu, lai segtu studiju maksu vai ikdienas tēriņus. Tiesa, gandrīz puse no viņiem šim tam dažādu iemeslu dēļ nav pieteikušies, visbiežāk – tādēļ, ka nespēj atrast galvotāju vai šaubās par iespēju atmaksāt kredītu.

Jelgavas novada pašvaldība šonedēļ izsludinājusi iepirkuma konkursu Elejas sporta halles un baseina celtniecībai, informē novada pašvaldībā.

Piedāvājuma iesniegšanas termiņš noteikts 28. augusts. Ja iepirkuma procedūra noritēs veiksmīgi, pašvaldība vērsīsies Finanšu ministrijas pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomē ar lūgumu piešķirt aizņēmumu sporta kompleksa būvniecībai, to paredzot realizēt 3 gadu periodā - lielākie būvniecības darbi notiktu 2019.gadā, savukārt 2020. gadā būvdarbi varētu noslēgties.

SIA «DG Baltic» izstrādātais būvprojekts paredz, ka Elejas sporta halles un baseina celtniecība notiks trīs kārtās. Projekta pirmajā kārtā paredzēta baseina un administrācijas korpusa būvniecība, katlu mājas novietošana, esošās garāžas ēkas pārbūve, dīzeļdegvielas ģeneratora nojumes izveidošana un pazemes ugunsdzēsības rezervuāru būvniecība. Tāpat plānots izbūvēt arī maģistrālos inženiertīklus - siltumtrasi, ūdensapgādi un kanalizāciju, ārējo elektroapgādi un lietus kanalizācijas sistēmu. Savukārt projekta otrajā kārtā plānots būvēt sporta halli, bet trešajā kārtā veikt iekšpagalma teritorijas labiekārtošanu, bruģa seguma ieklāšanu un atpūtas zonas izveidi.

Jau iepriekš sportā liela daļa komunikācijas ar faniem bija attālināta – tagad ir vēl lielāks fokuss uz attālināto komunikāciju.

"Šobrīd sporta vide dramatiski mainās. Taču vienā brīdī pēc trim vai sešiem mēnešiem stadioni būs vaļā un atkal notiks sacensības. Protams, ir liels jautājums, vai tikpat ātri stadioni piepildīsies ar skatītājiem. Turpmāk lielākais izaicinājums būs piesaistīt skatītājus," spriež Anrijs Brencāns, sporta un tehnoloģiju kompānijas SIA "Fan Apps" valdes loceklis.

"FanApps" turpina mārketinga kampaņas ar klientiem Eiropā. "Esam spiesti pielāgoties situācijai un meklēt klientus starptautiski, jo citās valstīs ir lielāki mārketinga budžeti un tur uz sportu skatās ilgākā termiņā," saka A. Brencāns. Viņa skatījumā šoks ir pārgājis ļoti ātri un šobrīd 30% klientu ir gatavi turpināt sadarbību. "Viņi zina, ka šodien ir grūti, bet viņi jau gatavojas tam, kas būs pēc mēneša. Cilvēki redz, ka dzīve turpinās. Protams, ja grib, var turpināt šokēties, bet tas šobrīd nekādi nepalīdz," norāda A. Brencāns.

Valdlaučos, Daugavas krastā, 65 000 m2 teritorijā top lielākais privātais daudzfunkcionālais sporta komplekss “LNK Sporta Parks”, informē projekta attīstītājs LNK Properties.

Kopējās investīcijas kompleksa attīstībā ir pieci miljoni eiro. Sporta kompleksa atklāšana plānota nākamā gada vasarā.

Līdz šim uzņēmums ir specializējies industriālo parku un dzīvojamo ēku būvniecībā, “LNK Sporta Parks” būs pirmā sporta būve, kuras celtniecību tas realizēs.

Kompleksā ietilps trīs mūsdienīgi pilna izmēra futbola laukumi, no tiem divi ar augstākās kvalitātes dabīgo zālāju, bet viens ar jaunākās paaudzes mākslīgo segumu; tiks izbūvēti arī pludmales volejbola, basketbola, 3x3 basketbola, strītbola, florbola, pludmales futbola un mazāka izmēra futbola laukumi.

Valdlaučos tiks izbūvēta arī konferenču zāle, ģērbtuves, dušas un citas tehniskās telpas sporta pasākumu nodrošināšanai. Kompleksā vienlaikus sportot varēs vairāk nekā 300 cilvēki.

Par sporta apģērbu zīmolu Joma stāsta Anastasija Kučinska, uzņēmuma vadītāja Latvijā.

Joma ir Spānijas sporta apģērbu un apavu zīmols ar 53 gadu vēsturi. Latvijā aktīvi darbojamies jau desmit gadus. Atceros, ka sākotnēji bijām divi pilnas slodzes cilvēki, īpaši neatšķirot futbola bučus no skriešanas apaviem. Tagad mūsu kompānijas vizītkarte ir ātrs un kvalitatīvs serviss ikvienam klientam – sporta spēļu komandām, sporta organizācijām un individuālajiem sportistiem. Manu komandu ikdienā motivē vēlme klientiem sniegt maksimumu. Papildus sporta formu, apavu, ekipējuma un inventāra nodrošināšanai nodarbojamies ar formu apdruku, tā rūpējoties par klienta 100% izskatu no sporta formu pasūtīšanas brīža līdz spēles vai sacensību sākumam.

Tā kā Sandras Brāles (attēlā) profesionālā ikdiena saistīta ar sabiedriskajām attiecībām, bet pamatizglītība komunikācijas zinātnē bija iegūta pirms laba laika, bijis tikai likumsakarīgi pilnveidoties un turpināt studijas augstākā līmenī, izvēloties Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) maģistra studiju programmu Stratēģiskā un sabiedrisko attiecību vadība.

Kāpēc nolēmāt studēt tieši šajā studiju programmā?

Viens no noteicošajiem izvēles kritērijiem bija daudzpusīgais un modernais RSU studiju programmas Stratēģiskā un sabiedrisko attiecību vadība piedāvājums, kas vērsts ne tikai uz sabiedriskajām attiecībām, bet arī līderības un vadības stratēģijām. Turklāt RSU docētāji ir pieredzes bagāti profesionāļi un eksperti.

Tāpat man bija būtiski, lai studiju programmas saturs ir mūsdienīgs un atbilstošs aktuālajām komunikācijas tendencēm un lai studiju laiks būtu pavadīts pēc iespējas kvalitatīvāk.

Ne mazāk svarīga bija iespēja apvienot studijas ar darbu, jo man nebūtu iespējas pakārtot savu profesionālo ikdienu lekcijām trīs vai četrus vakarus nedēļā, tāpēc lekciju plānojums piektdienu vakaros un sestdienās bija ļoti pieņemams.

“Maģistrantūras studijas paver plašāku skatu uz profesiju,” saka Anna Davidoviča, kas pašlaik ir sertificēta fizioterapeite traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikā Orto. Viņa ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) maģistra studiju programmas Rehabilitācija absolvente un tagad turpina studijas doktorantūrā RSU doktora studiju programmas Veselības aprūpe apakšprogrammā Medicīna.

Kāpēc pēc fizioterapijas pamatstudijām izlēmi apgūt rehabilitāciju?

Zināju, ka rehabilitācijas programma sagatavo augsti kvalificētus un konkurētspējīgus rehabilitācijas speciālistus, kuri spēj efektīvi īstenot uz zinātniskiem pierādījumiem balstītus rehabilitācijas pakalpojumus veselības aprūpē un dod plašāku ieskatu arī citu funkcionālo speciālistu, piemēram, ergoterapeitu un uztura speciālistu darbā. Jau bakalaura studijās ar tiem bija liela saskarsme, un gribēju turpināt šo sadarbību.

Maģistrantūras studiju saturs mani uzrunāja un apgūtais deva plašāku skatu uz profesiju. Liela nozīme bija arī tam, ka studijas notika piektdienās un sestdienās – to varēja apvienot ar klātienes pilna laika darbu, jo tajā laikā jau strādāju par fizioterapeiti. Mani vairāk interesēja tieši traumatoloģijas un ortopēdijas pacienti, tāpēc specializējos šajā jomā, arī klīnikā Orto palīdzēju pacientiem ar muskuloskeletālām problēmām, kā arī arī pēc operācijām.

Sporta komplekss 333 no ģimenes biznesa izaudzis līdz uzņēmumam, kas piesaistījis arī starptautiskas nozīmes partnerus

Vladislavam Šlēgelmilham 2002. gadā radās utopiska ideja – izveidot kartinga trasi, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama. Tā sākās sporta kompleksa 333 attīstība. Vēlāk 2007. gadā tika uzbūvēts drošas braukšanas poligons, 2010. gadā atklāts veikparks, 2015. gadā kafejnīca un vēl viena kartinga trase, bet 2017. gadā tika uzbūvēts angārs, biroja ēka un tehniskā zona.

Šajā gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem – ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas. «Visas lietas šeit notiek dabiski – ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Komunicējam ar mūsu klientiem, mums ļoti interesē arī viņu domas – tā saucamais feedback, ko varētu labāk. Vienmēr uzklausām arī veselīgu kritiku, kā mēs varam attīstīties. Parādījās vēlme pēc nakšņošanas vietām, kafejnīcas, tad arī pludmales zona attīstījās diezgan dabiski,» stāsta V. Šlēgelmilha meita Sibilla Šlēgelmilha.

Ir sācies jaunais studiju gads un studentiem visā Latvijā, atšķirībā no iepriekšējā gada, ir iespēja apmeklēt lekcijas klātienē, lai gan vairāki eksperti prognozējuši, ka visticamāk šāda situācija neturpināsies ilgi un vīrusa izplatības ietekmē atkal būs jāmācās no mājām.

Attālinātajām studijām var būt vairākas priekšrocības un, ievērojot atbilstošus priekšnoteikumus, kvalitātes ziņā tās var būt līdzvērtīgas studijām klātienē. Turklāt, studijas tiešsaistē ir “jaunais normālais”, kas saglabāsies arī pēc pandēmijas, jo mūsdienu dzīves ritms paliek aizvien straujāks.

Attālinātās studijas ir šeit uz palikšanu, turklāt, visos līmeņos, pakāpeniski kliedējot dažādus mītus, kas pastāvējuši vairākus gadu desmitus. Lai gan pandēmija ir veicinājusi attālināto mācību ienākšanu mūsu ikdienā, tās saglabāsies arī nākotnē, jo cilvēki vēlēsies apvienot studijas, darbu, ģimenes dzīvi un citas lietas. Mūsdienu dzīves ritms nosaka, ka aizvien mazāk cilvēku būs gatavi doties uz studiju norises vietu, ja varēs “pieslēgties” studijām no mājām vai darbavietas.

Apvienojot Komplementārās medicīnas un Indijas studiju un kultūras centrus, Latvijas Universitātē izveidots Starptautiskais Indijas studiju institūts.

Tā mērķis ir vairot Latvijas sabiedrības zināšanas par mūsdienu Indijas kultūru, zinātni, uzņēmējdarbību un politiku, organizēt pētnieciskās un izglītības aktivitātes, izveidot un uzturēt datu bāzi par aktivitātēm Latvijā, kas saistītas ar Indijas zinātni un kultūru. Latvijas Universitātes (LU) paspārnē jau darbojas Ķīnas valdības atbalstītais Konfūcija institūts, Jūdaikas centrs, bet LU Humanitāro zinātņu fakultātē ir plaša un daudzveidīga Āzijas studiju nodaļa. Starptautiskais Indijas studiju institūts piedāvās Ājurvēdas profesionālās pilnveides programmu un vairākas tālākizglītības programmas – Austrumu kultūras vēsturē un filozofijā, dažāda līmeņa jogas apmācības, valodu studijas (bengāļu, hindi, sanskrita, persiešu), kā arī Indijas klasiskās mūzikas un dejas kursus. Mācības sāksies februārī.

Latvijas Nacionālais sporta centrs ir daudziem, pirmšķietami, neko neizsakošs nosaukums, kas pēc sava fonētiskā skanējuma jau pats pēc definīcijas piešķir zināmu pretenziju uz ko nacionāla līmeņa ievērības cienīgu.

Kas ir Latvijas Nacionālais sporta centrs? Tā ir 100% Izglītības un zinātnes ministrijai piederoša kapitālsabiedrība, kas savu darbību jaunajā veidolā uzsāka tikai 2022. gadā.

2022. gada septembrī pēc ilgas un sarežģītas procedūras tika reorganizētas četras valsts kapitālsabiedrības, proti, SIA Sporta centrs Mežaparks, SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda, SIA Tenisa centrs Lielupe, pievienojot šīs organizācijas VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions, izveidojot kapitālsabiedrību SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs.

Jauns pārvaldības modelis

Kapitālsabiedrības reorganizācijas ietvaros tika izveidots jauns uzņēmuma pārvaldības modelis, realizējot gan kopīgu iepirkumu organizēšanu, gan vienotu administratīvu funkciju nodrošināšanu, t. sk. izveidojot līdz šim faktiski neeksistējošu mārketinga un produktu pārdošanas funkciju. Būtiski, ka reorganizācijas rezultātā tika ieviesti labas korporatīvās pārvaldības principi, veicinot procesu atklātību, nodrošinot vienotas iekšējās dokumentu pārvaldības kontroles sistēmas esamību, vienota iepirkumu ierosināšanas un preču/pakalpojumu iegādes sistēmas ieviešanu u. c. uzņēmuma labas pārvaldības principiem atbilstošu procesu integrāciju uzņēmuma ikdienas darbībā.

Lai neiznīcinātu sporta un fitnesa nozari Latvijā un vienlaikus nesamazinātu sportiskās aktivitātes, kas ir būtiskas sabiedrības veselībai, Latvijas veselības un fitnesa asociācija aicina valdību pārskatīt lēmumu par sporta nodarbību aizliegšanu, diferencējot ierobežojumus gan pēc sporta veidiem, gan pēc sporta nodarbību veidiem.

Sporta klubi pilnībā atbalsta nepieciešamību Latvijā ieviest uz faktiem balstītus ierobežojumus, lai mazinātu Covid-19 infekcijas izplatību, uzsver Latvijas veselības un fitnesa asociācijas (LVFA) vadītājs Gints Kuzņecovs. Vienlaikus šobrīd noteiktie ierobežojumi ir nesamērīgi un pretrunīgi, kā arī nenovērš virkni reālo risku.

Tādēļ LVFA ir nosūtījusi vēstuli Ministru kabinetam, Veselības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai un Ekonomikas ministrijai, aicinot pārskatīt noteiktos ierobežojumus un atļaut grupu nodarbības sporta klubos un zālēs, ja sporta nodarbība notiek bezkontakta veidā un tiek ievērotas valstī noteiktās distancēšanās, pulcēšanās un dezinfekcijas prasības.

Banka Citadele piešķīrusi SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” (LNSC) aizdevumu 12,8 miljonu eiro apmērā LNSC kultūras un sporta centra “Daugavas stadions” rekonstrukcijai, kā arī sporta centra “Mežaparks” attīstībai.

Finansējums paredzēts sekmīgai LNSC sporta centru būvdarbu norisei Rīgā – daudzfunkcionālās Vieglatlētikas manēžas attīstībai, jaunā Vieglatlētikas laukuma un futbola rezerves laukuma rekonstrukcijai, kur plānots ierīkot piepūšamu futbola halli, un sporta centra “Mežaparks” infrastruktūras attīstībai, modernizējot tenisa kortus, kā arī izbūvējot piekļuves laivu piestātnei.

“LNSC infrastruktūras tālākā modernizācija ļaus sasniegt uzņēmuma stratēģisko mērķi – nodrošināt mūsdienīgu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu LNSC daudzfunkcionālo sporta bāzu pārvaldību un attīstību, radot piemērotus apstākļus dažādiem sporta notikumiem un kultūras pasākumiem nacionālā un starptautiskā mērogā. Ar jauno sporta infrastruktūru mēs, LNSC, turpinām attīstīt sporta vides pieejamību, nodrošinot iespēju ikvienam un visām profesionalitātes un sabiedrības interešu un vecuma grupām iesaistīties sporta aktivitātēs, veicinot veselīgu un aktīvu dzīvesveidu. Esam gandarīti, ka, piešķirot aizdevumu, arī banka Citadele saredz Latvijas Nacionālā sporta centra un sporta infrastruktūras Latvijā izaugsmes potenciālu – ieguldījumu gan amatieru, gan bērnu un jauniešu, gan augsta līmeņa sportistiem nepieciešamās infrastruktūras izveidē,” saka LNSC valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš.

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.