Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai", kas nosaka tā dēvētā "Maskavas nama" pārņemšanu valsts īpašumā.

Iecerēts, ka vēlāk šis īpašums tiktu pārdots, lai gūtos ienākumus piešķirtu Ukrainai. Par pārdošanu gan atsevišķi vēl būs jālemj izpildvaras līmenī.

Pieņemtā likuma mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.

Pēc autoru - Nacionālās drošības komisijas (NDK) - vārdiem, likums nodrošinās, ka tiek pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā "Maskavas namā" notiekošās Latvijas nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes, tiek likvidēts "Maskavas nams" kā Krievijas tautiešu politikas "zīmols" un tiek novērsts apdraudējums Latvijas valstiskumam un nacionālajai drošībai.

Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK) iesniegusi likumprojektu, kas paredz, ka ēka "Maskavas nams" Rīgā, Marijas ielā 7, pāriet Latvijas valsts īpašumā.

Likuma mērķis esot garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.

Pēc autoru vārdiem, likumprojekts nodrošinās, ka tiek pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā "Maskavas namā" notiekošās Latvijas nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes, tiek likvidēts "Maskavas nams" kā Krievijas tautiešu politikas "zīmols" un tiek novērsts apdraudējums Latvijas valstiskumam un nacionālajai drošībai.

Pret Krieviju ieviestās starptautiskās sankcijas ir apgrūtinājušas "Maskavas nama" darbību, taču ne pilnībā to ierobežojušas vai izbeigušas. Valsts drošības dienests konstatējis, ka arī pēc 2022.gada 24.februāra "Maskavas nama" telpas tiek iznomātas personām, kuru darbībā saskatāmas pazīmes, kas liecina par atbalstu Krievijas īstenotajai agresīvajai ārpolitikai. Tā kā Maskavas namā ilglaicīgi izvērstas naidīgas un kaitnieciskas aktivitātes un šādu bīstamu politisko ideju koncentrēšanās apdraud Latvijas valsts drošību un demokrātisko valsts iekārtu, Latvijai ir pienākums aktīvi rīkoties, vēršoties pret šādu aktivitāšu atbalsta vietas pastāvēšanu, teikts likumprojekta anotācijā.

Jelgavā veikals Daba, kas jau desmit gadus tirgo ekoloģiskus produktus un Latvijā ražotās dizaina lietas, pirms diviem gadiem izveidojis sava dizaina līnijas – Dadzis un Daba

Nolūkā atdalīt «saimniecības», atsevišķi no veikala ir izveidota radošā darbnīca Daba, kurā ikdienā roku rokā strādā pieci cilvēki, kuri rada, izgudro un īsteno zīmolu Dadzis un Daba produktus. Uzņēmumu īpašniece ir SIA Kongs, kas jau kopš 1994. gada nodarbojas ar meža un dārza tehnikas, kā arī elektroinstrumentu tirdzniecību. Taujāta, kā dizains sadraudzējies ar dārza tehniku, Dace Stūre, kura ir gan veikala, gan radošās darbnīcas vadītāja un idejas autore, teic, ka pirms aptuveni desmit gadiem viņa bija šīs šķietami nesavienojamās biznesa idejas iniciatore. Tolaik viņa bija aizgājusi dekrēta atvaļinājumā un sajutusi vilkmi darīt kaut ko savu. «Biznesa ideja man bija, telpas arī biju atradusi un nodomāju, ka māls jāmīca, kamēr tas ir mīksts. Prezentēju savu biznesa ideju SIA Kongs pārstāvjiem, viņi bija atvērti un gatavi attīstīt jaunu struktūrvienību,» atminas D. Stūre.

Uzņēmēji Žans Mauris un Dagnija Lejiņa vēlas palīdzēt uzņēmumiem ieviest inovācijas, izmantojot organizāciju iekšējo potenciālu

Dagnija Lejiņa ir reputācijas menedžmenta aģentūras Lejiņa & Šleiers līdzīpašniece. Savukārt Žans Mauris iepriekš vadīja startup akseleratoru eegloo. Tā darbības laikā pie viņa vērsās vairākas kompānijas ar vēlmi uzzināt, kā sākt sadarbību ar jaunuzņēmumiem. Ir dažādi varianti – sponsorēt pasākumus, organizēt savu akseleratoru, bet bieži vien tas galu galā biznesam nesniedz pievienoto vērtību. «Pērn ar šo pašu jautājumu pie manis vērsās apdrošināšanas kompānija Ergo. Tā pozitīvi novērtēja publisko akseleratoru Ergo FinTech Academy, bet gribēja gūt kaut ko taustāmāku. Izstrādājām tai iekšējo inovāciju programmu, kas fokusēta uz to, lai gūtu investīciju atdevi, lai kādu ideju ieviestu un iegūtu taustāmu rezultātu. Tas bija interesants un veiksmīgs eksperiments. Šogad ar Dagniju sapratām, ka tas varētu būt labs produkts citām kompānijām. Programmu iepakojam kā produktu. Tā ir inovāciju programma uzņēmumiem, kas tikai tagad saprot, ka jāsāk ieviest inovācijas un darboties ar jaunuzņēmumiem, taču kuri nezina, no kura gala sākt,» viņš skaidro. Viņi šīs programmas ietvaros piedāvā sākt ar to, kas uzņēmumam pieejams uzreiz – darbiniekiem. Žans uzskata, ka tā ir liela vērtība, jo darbiniekiem ir idejas un viņi redz problēmas.

Personālvadības programmatūras izstrādātājs CakeHR iet jaunuzņēmumiem netipisku ceļu un izmanto tiešo pārdošanu; tikko kompānija izveidojusi pārstāvniecību Igaunijā

CakeHR ir daudz klientu no ārzemēm – viņi atrod šo risinājumu internetā, izveido savu kontu, pievieno maksājumu karti un lieto. Lai paātrinātu klientu skaita pieaugumu, uzņēmums izmēģināja interneta reklāmas, bet, lai arī pasaulē šis paņēmiens strādā, Latvijā ir grūti pastāstīt par tā produktu, izmantojot reklāmas baneri internetā. Tāpēc komanda nolēma izmēģināt tiešo pārdošanu Latvijā, kas uzrādīja labus rezultātus. Nesen uzņēmums atvēra biroju arī Igaunijā, mēģinot atkārtot Latvijas piemēru. «Kad svešā valstī, kuras valodā paši nerunājām, būsim pierādījuši, ka varam pārdot personālvadības programmatūru, virzīsimies uz citām valstīm,» saka Kaspars Upmanis, CakeHR (HR Bakery Ltd.) līdzīpašnieks. Pašlaik šā uzņēmuma piedāvātajam risinājumam ir vairāk nekā vienpadsmit tūkstoši lietotāju 90 valstīs. 40% klientu ir no Amerikas. CakeHR mērķis ir Austrumeiropa un Centrāleiropa, kur uzņēmumi ir ieinteresēti jaunos personālvadības tehnoloģiju risinājumos. «Mēs esam diezgan piezemēti savās ambīcijās, jo mums nav nekāda ārējā finansējuma. Visu attīstām par saviem līdzekļiem, tāpēc to darām piesardzīgi,» neslēpj Kaspars. Vaicāts, vai ir bijusi doma iestāties kādā jaunuzņēmumu akseleratorā vai piesaistīt investīcijas, Kaspars teic, ka CakeHR ir mēģinājis startēt akseleratoros, bet uzņēmums jau ir pārāk «vecs» to standartiem, jo produkts tirgū ir pieejams jau vairākus gadus. «Ar investoriem visu laiku taustāmies,» viņš atklāj.

No jūrniecības pie nekustamajiem īpašumiem

Latvijas nekustamā īpašuma jomai ir jāmainās, uzskata starptautiskās nekustamo īpašumu kompānijas RE/MAX reģionālais īpašnieks Rinalds Tērs. Viņaprāt, Latvijā ir vieta vēl vismaz 30 kompānijas birojiem.

Mainīja jomas

Pirmo RE/MAX biroju Latvijā R. Tērs atvēra pagājušā gada 1. janvārī, un šobrīd RE/MAX Latvijā darbojas jau vairāki biroji.

R. Tērs ar nekustamā īpašuma nozari iepriekš nav bijis cieši saistīts, un liela pieredze viņam darījumu veikšanā ar nekustamajiem īpašumiem nav bijusi, ja neņem vērā dažus darījumus ar sev piederošiem īpašumiem, turklāt lielāko daļu karjeras viņš aizvadījis jūrniecības nozarē. Tomēr kādā brīdī dzīve mainījusies: «Kādu dienu braucu uz darbu ar vilcienu no Siguldas uz Rīgu un lasīju Džeka Kenfīlda grāmatu Panākumu principi, kurā aprakstīti dažādi pasaules veiksmes stāsti, sākot ar mūziku, sportu, politiku līdz pat uzņēmējdarbībai. Grāmatā tās lasītājam bija jāizpilda uzdevums, definējot, kāds ir dzīves mērķis, ko viņš vēlas sasniegt. Toreiz piefiksēju mērķi: radīt veiksmīgus, pelnošus uzņēmumus, kuros ikviens, kas iesaistās, attīsta sevi kā profesionāli un iedvesmo citus. Uz kādu laiku par šo mērķi aizmirsu, taču lasīju grāmatu tālāk un manā prātā palika vieta, kur bija nedaudz aprakstīts par RE/MAX dibinātāju Deivu Linegeru un to, kā viņš nonāca līdz savam veiksmes stāstam,» atminas R. Tērs. Tajā brīdī viņš nolēmis sazināties ar RE/MAX, ko arī izdarījis. Sekojušas vairākas sarunas, tikšanās, kuru rezultātā iegūts līgums un viņš kļuvis par kompānijas reģionālo īpašnieku.

Maskavas forštate vienmēr bijusi kā karsts kartupelis pilsētplānotāju, nekustamo īpašumu darboņu un pašvaldības rokās.

Neatrisinātais Rīgas tuvā centra jautājums. Vieta ar milzu attīstības potenciālu un tomēr pēdējo 30 gadu laikā faktiski bez jaunbūvēm. Pievilcīga, jo atrodas tuvu Rīgas centram, un labi nodrošināta ar sabiedrisko transportu, tomēr tik sarežģīta - vēsturisko notikumu aura, koka apbūves izaicinājumi un Maskačkas garša - iedzīvotāji, kas šajā teritorijā nodarbojas ar dažādiem rūpaliem. Tik krāsaina ir šī Rīgas daļa.

Pirmās ziņas par šo rajonu atrodamas ap 14. gadsimtu, kad to dēvēja par Lastādiju – apzīmējums, kas Hanzas Savienības pilsētās nozīmēja teritorijas saistību ar kuģiem un to kravām. Maskavas forštatē nav sastopamas koka ēkas, kas celtas agrāk par 19.gadsimtu, jo pēc Krievijas imperatora pavēles 1812. gada 24. jūlijā Daugavas labā krasta priekšpilsēta līdz ar citām Maskavas un Sanktpēterburgas piepilsētām tika nodedzināta.

Z/s Lēpes ievieš netradicionālus augus, pieradinot tos Latvijas apstākļiem

Stādu audzētavā Lēpes ir plaša dekoratīvo augu kolekcija, kurā jau vairākus gadus tiek veiksmīgi aklimatizēti un novēroti Latvijas apstākļiem arī netradicionāli augi – vēdekļlapu kļavas, magnolijas, Japānas ķirši jeb sakuras, veigelas, līčijas un godži ogas. Saimniecībā tiek veidota arī ziemojošu hortenziju kolekcija.

Medī jaunumus

Saimniece Irina Strautiņa stāsta, ka viņas dārzā ir ap 1400 dažādu šķirņu augu – skujkoki, lapu koki, ziemcietes un dažādi sugas īpatņi. Agrāk darbojusies ar aprikozēm un persikiem, bet tagad interese ir par daudziem augiem. «Mans hobijs ir magnolijas, sakuras un hortenziju kolekcija, arī rododendri. Mani interesē viss, kas ir jauns un nav pie mums audzis. Tās ir galvenokārt jaunās šķirnes,» atklāj saimniece. Jau 13 gadus viņa sadarbojas ar Šmita kokaudzētavu Polijā, kur arī tiek iegādāti interesanti sugas īpatņi. «No viņa var dabūt jaunumus. Ne vienmēr tos var iegūt, bet es cenšos tos «medīt». Jāgaida arī rindā,» stāsta dārzniece. Vispirms viņa izpēta auga ziemošanas zonas un cenšas neiegādāties Itālijas klimatam piemērotus, bet pērk tos, kas ziemo Polijas ziemeļdaļā. Līdz šim visus izdevies ieaudzēt Latvijas zemē, pat ziemā neviens no tiem netiek piesegts. I. Strautiņas dārzā aug divas magnoliju šķirnes, viena no tām viesošanās laikā saimniecībā jau bija uzziedējusi. Saimniece atceras, ka divas ziemas pēc kārtas bija -30 grādu liels sals un ziemeļu vējš, bet magnolijām nekādu skādi tas nav nodarījis.

Visi māk pārdot, vienkārši latvieši ir pieņēmuši, ka pārdošana ir uzbāšanās, saka konsultāciju uzņēmuma U-Sales īpašnieks Vigants Lesausks

Vigants pieļauj, ka šo domu «ievazājuši» ārzemju uzņēmumi, kuri pārdod preces, staigājot pa mājām un piedāvājot, piemēram, putekļu sūcējus. «Tas ir normāls darbs, bet tur pārdošanas process cilvēkiem ir nepatīkams, viņi mēdz nožēlot, ka ir nopirkuši konkrēto preci. No tā rodas sajūta, ka visi pārdevēji mēģina kaut ko «iesmērēt». Tā tas nav, jo ir preces, kas ir vajadzīgas. Piemēram, kad pērk dzīvokli, cilvēks ir priecīgs, ja ir speciālists, kurš saprot, kas viņam vajadzīgs, ko var atļauties, kādas ir nākotnes perspektīvas, un piedāvā divus līdz četrus variantus. Tā arī ir pārdošana, vienkārši mēs to tā neuztveram. Labākā pārdošana ir tā, kad klients vispār nejūt, ka viņam kaut ko pārdod. To var darīt ētiski, forši un tā, ka klientiem patīk,» viņš saka.

Īres maksa sērijveida dzīvokļiem Maskavas forštatē pēdējo četru gadu laikā ir palielinājusies par 15%, bet iegādes cena par kvadrātmetru – par 31%, liecina nekustamo īpašumu aģentu platformas "Big Bang Realty" un programmatūras un datu analīzes uzņēmuma "D.Vision" pētījums.

Maskavas forštate ir apkaime, ko norobežo Daugava, Aizkraukles virziena dzelzceļš un Dienvidu/Slāvu tilts. Tātad, piemēram, 467. sērijas ēku komplekss, kas atrodas uz rietumiem no Slāvu tilta (tā saucamais “Krasta masīvs”), ir pieskaitāms Maskavas forštatei, taču t/c “Akropole” ir pieskaitāma Ķengaragam. Maskavas forštates apkaime ir diezgan liela (759,4 ha) un nav viendabīgi apbūvēta. Sērijveida daudzdzīvokļu ēkas lielākoties koncentrējas tuvāk tās dienvidaustrumu robežai. Iespējams, tieši tāpēc populārajos sludinājumu portālos teritorijai mēdz piešķirt atsevišķu nosaukumu – “Krasta rajons”, tomēr - tāpat kā “Krasta masīvs” - šie nav oficiālie nosaukumi un Rīgas kartē īstenībā neeksistē.

SIA Focusd ražo šaušanas treniņu analīzes sistēmu Trace, kas ietver pie šautenes piestiprināmu ierīci un programmatūru, kas analizē rezultātus

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

SIA Focusd vadītājs Valērijs Silins savulaik ir nodarbojies ar šaušanas sportu. Viņš zināja, ka ir treniņierīces, kas paredzētas, lai sportisti varētu trenēties un iegūt papildu datus, izmantojot datortehnoloģijas, tāpēc viņam radās doma paskatīties, kas notiek šajā tirgū. Veicot tirgus analīzi, komanda saprata, ka tirgus ir liels un interesants. Sešu mēnešu laikā uzņēmums izstrādāja pirmo prototipu, ko palaida tirgū, un secināja, ka tam ir pieprasījums. «Sākums bija diezgan interesants. Pagājušā gada 31. martā palaidām mājaslapu un nelielu informāciju internetā tematiskajos šaušanas forumos. Diennakts laikā bija pirmie astoņi apmaksātie pasūtījumi,» teic Valērijs. Šobrīd uzņēmumam jau ir 300 klientu un šogad sasniegts vairāk nekā 100 tūkst. eiro apgrozījums. Līdz gada beigām plānots apgrozīt 300 tūkst. eiro. «Šobrīd ir pagājis aktīvs gads, kad esam tirgū. Agrāk bija izteikts monopols, un cilvēki nezināja ne par vienu citu, bet tagad mūsu uzņēmums jau kļūst atpazīstams arī starptautiski,» saka Valērijs.

SIA Latvia Packing īpašnieks Kaspars Elarts vairākus gadus dzīvojis un strādājis Nīderlandē industriālā iepakojuma uzņēmumā, taču tagad viņš ir atgriezies Latvijā un iegūtās zināšanas iegulda savā biznesā

SIA Latvia Packing piedāvā industriālā iepakojuma risinājumus. Uzņēmums ražo koka paletes, kastes u.tml. «Vairāk koncentrējamies uz nestandarta risinājumiem. Šī niša Latvijā bija brīva, tajā es pats agrāk darbojos Nīderlandē. Mēģinu šo biznesa ideju no ārzemēm atvest uz Latviju un te iedzīvināt,» stāsta Kaspars. Nīderlandē viņš dzīvoja un strādāja astoņus gadus. Brīdī, kad Latvijā sākās ekonomiskā krīze, Kaspars bija tikko pabeidzis augstskolu un gribēja uz gadu kaut kur aizbraukt izvēdināt galvu. Vēlāk, domājot par karjeru Nīderlandē, viņš sāka strādāt kompānijā Meilink BV, kas ir 145 gadus vecs ģimenes uzņēmums, kas nodarbojas ar industriālo iepakošanu. «Sāku no pašas apakšas, kā parasts strādnieks. Laikam darba devējs saskatīja manī mērķtiecību un sūtīja mācīties. Tā es pakāpos pa karjeras kāpnēm līdz pārdošanas un iepirkšanas daļas vadītāja amatam, jau sāku vadīt sarunas ar vietējām kompānijām holandiešu valodā. Taču jutu, ka pēdējos gados savā veidā stagnēju. Pēc rakstura esmu tāds, kam vajag visu laiku augt un kaut ko jaunu,» teic Kaspars. Līdz ar to viņam radās doma par savu biznesu – Latvijā.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ ) paziņo par izsoli nekustamajam īpašumam Marijas ielā 7 - Maskavas kultūras un biznesa centram, kas pazīstams arī kā Maskavas nams. Izsoles sākuma cena 3,57 miljoni eiro, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

“Raugoties no potenciālo investoru skatu punkta, šis īpašums piedāvā plašas attīstības iespējas, jo atrodas vienā no Rīgas centrālajām un prestižākajām vietām, kur ir labi attīstīta sociālā un transporta infrastruktūra. Īpašums ir ar lielu potenciālu gan uzņēmējdarbībai, gan kultūras pasākumiem, un tā nākamajam īpašniekam būs iespēja radīt jaunu pievienoto vērtību šai vēsturiskajai vietai, vienlaikus ieguldot Rīgas attīstībā,” norāda A. Vārna. “Tomēr jāatzīst, ka šī izsole nav viegls uzdevums, ņemot vērā ēkas vēsturisko fonu un specifisko plānojumu, kas var prasīt papildu ieguldījumus un laiku, līdz tiks atrasts piemērots pircējs. Iegūtie līdzekļi no pārdošanas tiks novirzīti Ukrainas sabiedrības atbalstam, kas piešķir šim procesam īpašu nozīmi un morālu vērtību.”

Tiesām nosūtīta informācija par Baltkrievijas un Krievijas valsts struktūrām piederošām sanatorijām "Belorusija" un "Jantarnij bereg" Jūrmalā, lai iesaldētu viņu finanšu aktīvus, trešdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Tiesu administrācija lūgusi tiesai izvērtēt divu sanatoriju nekustamo īpašumu iesaldēšanu Jūrmalā. Sanatorija "Belorusija" pieder Baltkrievijai Prezidenta lietu pārvaldes personā un līdz ar to faktiskais kontrolētājs ir sankcionētais prezidents Aleksandrs Lukašenko.

Savukārt sanatorija "Jantarnij bereg" ir Krievijas Prezidenta lietu pārvaldes "Atveseļošanas kompleksa "BOR"" filiāle, tātad kontrolētājs ir prezidents Vladimirs Putins.

Abas sanatorijas iekļautas arī Uzņēmumu reģistra ar sankcijām saistīto juridisko personu sarakstā.

Jau vēstīts, ka Tieslietu ministrija (TM) ir nolēmusi iesaldēt arī "Maskavas nama" aktīvus, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijā sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K).

Tieslietu ministrija (TM) ir nolēmusi iesaldēt arī "Maskavas nama" aktīvus, 6.aprīlī Saeimas Pieprasījumu komisijā sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K).

"Maskavas nams", kas atrodas Rīgā, Marijas ielā 7, tiek pozicionēts kā kultūras un biznesa centrs. Iestādes izveidi un uzturēšanu finansējusi Maskavas mērija. Projekta ierosinātāji 2001.gadā bija tā laika Maskavas mērs Jurijs Lužkovs un toreizējais Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Udaļcovs. Nama svinīgā atklāšana notika 2004.gada maijā.

Šobrīd "Maskavas namā" pamatā tiek rīkotas izrādes, kinoseansi un citi kultūras pasākumi, kas pārsvarā orientēti uz krievu valodā runājošu publiku.

Pašlaik Latvijā sankciju dēļ iesaldēto, ar Krievijas personām saistīto nekustamo īpašumu vērtība pārsniedz 100 miljonus eiro, tomēr ir sagaidāms, ka iesaldēto īpašumu vērtība varētu pieaugt, otrdien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem pauda tieslietu ministrs.

Saistībā ar Salu tilta kompleksa 2. kārtas būvdarbu atsākšanu laikā no 14.aprīļa līdz 17.jūlijam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Maskavas ielā - nobrauktuve no Lāčplēša ielas uz Maskavas ielu virzienā no pilsētas centra, pie Lāčplēša ielas un Maskavas ielas krustojuma, kā arī tiks ierobežota satiksme Lāčplēša ielā, uz satiksmes pārvada pār Mazo Krasta ielu, kā arī tiks slēgts gājēju tunelis Maskavas ielā zem Lāčplēša ielas.

Minētajā laika posmā tiks ierobežota satiksme arī Maskavas ielā pretī ēkai Maskavas ielā 51 un 53, kā arī tiks ierobežota satiksme un slēgta gājēju kustība Mazajā Krasta ielā pie uzbrauktuves uz Maskavas ielu. Tāpat tiks slēgta gājēju kustība virzienā no pilsētas centra uz uzbrauktuves/nobrauktuves Daugavas krasta promenādes savienošanai ar Salu tilta pār Daugavu ietvēm.

Salu tilta kompleksa 2. kārtas būvdarbu ietvaros ir paredzēta satiksmes pārvada pār Mazo Krasta ielu pārbūve Lāčplēša ielā, gājēju tuneļa zem Lāčplēša ielas Maskavas ielā pārbūve, kā arī uzbrauktuves/nobrauktuves izbūve Daugavas krasta promenādes savienošanai ar Salu tilta pār Daugavu ietvēm.

Aiva Zīle Apē no morāli novecojušām drēbēm šuj jaunus apģērbus ar zīmolu Zīle, tādējādi rūpējoties arī par dabu un planētas labsajūtu

Fotogrāfijas skaties raksta galerijā!

«Man vienmēr ir bijis aktuāli kaut ko pāršūt. Jebkuram apģērba gabalam, ko atnesu no veikala, pirmā doma ir pārstrādāt. Man vienmēr labāk ir paticis šūt kaut ko no kaut kā jau uzšūta, nekā ņemt auduma baķi un šūt no jauna auduma,» viņa saka. Reiz Aivas māsīca atveda viņai kaudzīti ar vecām džinsu biksēm, kas bija morāli novecojušas. Džinsiem ir dažādas skaistas detaļas – kabatiņas, jostas. Tā viņa no šiem apģērba gabaliem uzšuva pirmos mēteļus. Tas sakrita ar laiku, kad tika atvērts dizaina stends labdarības veikalā Otrā elpa. Aivas meita Agnese tur strādāja un aiznesa mammas mēteļus – un visus tos uzreiz nopirka. Tas bija pirms trim četriem gadiem.

SIA Domātprieks vēlas trenēt bērnu prātus, popularizēt dambreti Latvijā, ar laiku izveidojot šādu prāta attīstības centru ķēdi

«Es pats kopš septiņu gadu vecuma trenējos dambreti, arī mana sieva ir dambretiste un idejas līdzautore. Abi jaunības gados bijām pasaules un Eiropas čempioni, arī starp pieaugušajiem godam cīnījāmies, aizstāvot katrs savu valsti, jo sieva ir no Baškīrijas. Pēc tam es pievērsos mediju industrijai, šobrīd vadu mediju aģentūru Initiative Latvia. Vienā brīdī sapratām, ka gribam darīt kaut ko vairāk prāta attīstības virzienā un konkrēti ar dambreti. Secinājām, ka jāsāk ar pamatiem un jāaudzina jaunā paaudze. Tā radās ideja izveidot šādu centru,» stāsta Roberts Misāns, SIA Domātprieks idejas autors. Šā gada janvārī abi atvēra bērnu prāta attīstības centru Domātprieks, kura fokuss ir dambrete. Centrs ir vērsts uz profesionāliem rezultātiem, šobrīd trenē 25 mazus bērnus, organizē turnīrus un augustā brauks uz pirmo pasaules čempionātu, kur no Domātprieks startēs trīs bērni.

Tieslietu ministrija (TM) turpina meklēt tiesiskus risinājumus Krievijai un Baltkrievijai piederošo sanatoriju "Jantarnij bereg" un "Belorusija" atsavināšanai, aģentūra LETA noskaidroja ministrijā.

Ministrijā norāda, ka rīcība ar Maskavas namu un sanatorijām prasa dažādus tiesiskos risinājumus.

Likumprojekts par Maskavas nama pārņemšanu tapa kā Nacionālās drošības komisijas iniciatīva sadarbībā ar TM un valsts drošības iestādēm, lai novērstu apdraudējumu Latvijas valstiskumam un tiktu pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā notiekošās nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes.

Savukārt Krievijai un Baltkrievijai piederošajās sanatorijās šobrīd nenorisinās nekāda saimnieciska darbība, nav arī identificēta pretvalstisku pasākumu norise kādu kultūras, sporta vai cita veida aktivitāšu aizsegā, kas pamatotu pašaizsargājošās demokrātijas instrumentu attiecināšanu uz šiem objektiem.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) tā dēvēto Maskavas namu Marijas ielā, Rīgā, atkārtotā izsolē piedāvās iegādāties ar 2,856 miljonu eiro sākumcenu, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Īpašumu veido zemesgabals 966 kvadrātmetru platībā un uz tā esoša būve. Izsoles sākumcena noteikta 2,856 miljoni eiro, bet izsoles solis - 10 000 eiro.

Izsole ar augšupejošu soli sāksies otrdien, 1.oktobrī, bet noslēgsies 2024.gada 31.oktobrī plkst.13.

Personām, kuras vēlas piedalīties izsolē, līdz 2024.gada 21.oktobrim ir jāiemaksā nodrošinājuma summa 10% apmērā no izsolāmā nekustamā īpašuma sākumcenas. Par objektu būs jānorēķinās divu nedēļu laikā.

Jau vēstīts, ka iepriekšējā izsolē, kas sākās 2024.gada 20.augustā un noslēdzās 19.septembrī, Maskavas namu piedāvāja iegādāties ar 3,57 miljonu eiro sākumcenu.

Tāpat LETA jau ziņoja, ka Saeima 2024.gada 11.janvārī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai", kas notica tā dēvētā Maskavas nama pārņemšanu valsts īpašumā. Likuma mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Solvita Kūna visu gadu Latvijas pļavās un mežos vāc ārstnieciskos augus, kas tiek kaltēti pirtiņā un tad malti milzīgos blenderos, kas izgatavoti, pārtaisot pļaujmašīnas

«Lasu un izmantoju tos augus, kuri mani uzrunā. Eju, vēroju un ļaujos sirds sajūtām, katrs augs ir īpašs un vērtīgs. Apstrādājot augus, domāju pozitīvas domas, ticu, ka no tiem iegūtās ēteriskās eļļas un destilāti būs ne tikai lieliski kosmētikas līdzekļi, bet arī uzlādēs ar enerģiju un piepildīs ar saules gaismu,» saka zīmola Cade Dabas pieskāriens radītāja, SIA Cade īpašniece Solvita Kūna. Viņa atzīst, ka cilvēki arvien vairāk pievēršas dabisko līdzekļu izmantošanai kosmētikā, taču joprojām ir daudzi, kuri, piemēram, pēc karsēšanās pirtī, sevi ieziež ar losjonu, kurš intensīvi smaržo pēc zemenēm vai ķiršiem, nedomājot par tā izcelsmi un ķīmisko sastāvu.

Vegan Fox ienāk tirgū ar kosmētiku, kas piemērota vegāniem – tā nesatur dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas; produkcija un sastāvdaļas netiek arī testētas uz dzīvniekiem

«Nosaukums vēsta, ka mūsu mērķauditorija ir vegāni. Es gribēju skaidri norādīt, ka tā ir viņiem piemērota,» saka Maija Millere, kosmētikas zīmola Vegan Fox (SIA Amber Cosmetics) īpašniece. Ideja radusies pēc sarunas ar paziņu Polijā, kura iedvesmoja domāt šajā virzienā. Viņa ir vegāne un ķīmiķe, un viņai draugi bieži vien prasa, vai konkrēto kosmētikas produktu drīkst pirkt, jo nepazīst ķīmiskos nosaukumus. Maijai šķita – šai problēmai ir iespējams risinājums un tam ir labs biznesa pamatojums.

Mana pieredze: Cukurvates ražošanu paceļ citā līmenī

SIA Bauņu sēta paplašinās piedāvājumu un virzīsies uz eksportu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Virzība uz eksportu varētu būt tuvāko gadu jautājums, un to paredzēts sākt uz abām kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu. Līdz šim saimniecībā un vīna darītavā ieguldīts vairāk nekā 150 tūkst. eiro.

Naukšēnu vīna darītavas saimnieks, SIA Bauņu sēta valdes loceklis, vīndaris Jānis Baunis atklāj, ka vairāk nekā pirms desmit gadiem kopā ar tēvu Ilmāru iedēstīts ābeļdārzs – 4–5 ha paradīzes ābelīšu. Tēvs nodarbojies ar lauksaimniecību, apsaimniekojot ap 400 ha zemes, bet savā laikā pats sācis gatavot vīnus mājas apstākļos. Pamazām notika attīstība, un pēc tēva aiziešanas mūžībā tagad šo biznesu turpina dēls Jānis.

Maksātnespējas administratora slepkavības uzkūdīšanā apsūdzētā Mihaila Uļmana pirmā intervija.

Vairāk nekā gada laikā, kopš uzņēmējs Mihails Uļmans tika aizturēts, apcietināts kopš pagājušā gada decembra, arī apsūdzēts maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības uzkūdīšanā un tagad stājies tiesas priekšā, publiskā retorika ir balstīta izmeklēšanas un prokuratūras sniegtajā informācijā, pretēji žurnālistiskās ētikas standartiem nemēģinot uzklausīt arī otru pusi. Dienas Bizness šodien publicē interviju ar M. Uļmanu, dodot iespēju viņam pirmoreiz publiski izklāstīt savu nostāju un argumentus.

Prokuratūra jums ir uzrādījusi apsūdzību par uzkūdīšanu uz maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību. Vai jūs tam piekrītat vai nē – un kādi ir jūsu argumenti?