Nataļjas Rodionovas veidotā Tok-Tok-Tea tēju kolekcija mērķē uz premium segmentu; pavisam drīz piparmētrām pievienosies arī kumelīšu un Ziemassvētku tēja.
Iepriekš Nataļja Rodionova, Tok-Tok-Tea (SIA Teya) īpašniece, strādāja telekomunikāciju uzņēmumā Bite. «Vieta bija pietiekami silta un jauka, bet manas iekšējā vajadzības līdz galam apmierinātas nebija, urdīja nemiers. Bija sajūta, ka esmu nobriedusi pamēģināt darīt kaut ko savu. Lēmums bija saistīts ar pārdomām – ko es gribu darīt, kas man dzīvē ir svarīgs. Varbūt no malas atteikšanās no stabilitātes izskatījās pēc stulba lēmuma,» viņa pieļauj. Nepilna gada laikā Nataļja ir izveidojusi tēju kolekciju – piparmētras kombinācijā ar dažādām ogām. «Latvijā augu tēju tirgus ir piesātināts, turklāt katram ir vecmāmiņa vai mamma ar dārzu, laukiem. Es naivi nedomāju, ka tas ir kaut kas pilnīgi jauns, bet gribu izveidot iedvesmojošu produktu, atšķirīgu no citiem, lai tas būtu inovatīvs šajā segmentā. Šis ir premium klases produkts, tā nav ikdienas tēja. Gribējās, lai būtu smuki, lai būtu pozitīvā pieredze – ne tikai veselīgi, bet arī patīkami. Domāju, ka šīm tējām ir potenciāls,» stāsta uzņēmēja.
Izmanto iespējas
Pagājušā gada jūnijā Nataļja aizgāja no darba un ķērās pie biznesa plāna izstādes. Domājot par to, kādas zināšanas viņai vēl pietrūkst, viņa izmantoja dažādas iespējas izglītoties – apmeklēja LIAA seminārus, tostarp Kļūsti par uzņēmēju piecās dienās, pieteicās un iekļuva Nordea Biznesa skolā, kā arī JIC biznesa inkubatorā. «Pieteicos visur, kur vien varēju. Vienīgais atbalsts, ko nedabūju, ir Atspēriens. Es pie sevis smejos – nedabūju atspērienu, dabūju spērienu. Arī tas nav slikti,» spriež Nataļja.
SIA Teya sadarbojas ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas nodaļu. «Speciālisti universitātē palīdzēja analizēt, kā mainās tēju vērtība, derīguma termiņš utt., savienojot ogas ar tēju. Viņi arī palīdzēja atrast labāko procentuālo sadalījumu starp tēju un ogām,» saka Nataļja.
Šajā februārī saražota pirmā tēju partija un uzņēmēja uzreiz arī ķērās pie tās realizācijas. Līdz šim viņai ir izdevies savu produkciju «iebīdīt» Stockmann, Elkor, Studija Pienene un Mamkafe plauktos. Eksperimenta nolūkos Nataļja ir arī piedalījusies Kalnciema ielas tirdziņā, jo pati vēlējās iemācīties tirgoties, turklāt komplektā tur nākot iespēja aprunāties ar klientiem, uzzināt viņu reakciju un domas.
Uz sava velosipēda
Salīdzinot algotu darbu ar savu biznesu, Nataļja teic, ka ir milzīga atšķirība – algotā darbā tu esi daudzmaz stabilā situācijā, zini, kurā datumā būs alga, kāds ir darba laiks, cikos ir tiesības iet mājās, apkārt ir komanda. To viņa salīdzina ar braucienu autobusā – tu iekāp konkrēta maršruta transporta līdzeklī, brauc un kādā no pieturām izkāp. «Savā biznesā es esmu kā riteņbraucējs – varu pārvietoties, kā man vajag, apstāties, kad gribu, braukt ātrāk vai lēnāk. Lielākā atšķirība ir brīvība, tajā pašā laikā – tā ir arī atbildība,» uzskata Nataļja.
Viņa spriež, ka jaunam uzņēmējam vislielākās grūtības sagādā naudas plūsma, jo iesākumā tā ir neparedzama. Tāpat ir grūti pagūt izdarīt šobrīd nepieciešamo, nepazaudējot ilgtermiņa fokusu. Nataļja arī uzskata, ka par savu ideju ir jārunā un nav jēgas to slēpt. «Jo ātrāk sāksi un vairāk runāsi par savu ieceri, jo produkta attīstība notiks optimālā virzienā. Es mēģinu daudz runāt, jautāt, man ir interese par cilvēku atsauksmēm un viedokļiem, kas reizēm nesakrīt ar manu. Taču, tā kā es uzņēmumā esmu viena, padoms ir īpaši svarīgs,» viņa saka.
Pašā sākumā
Tēju ražošanai uzņēmēja izmanto ārpakalpojumu. Lai apmierinātu vietējā tirgus pieprasījumu, SIA Teya nav nepieciešama sava ražošana, vismaz tuvākajā laikā ne. Taču pozitīva scenārija gadījumā – ja pieprasījums eksporta tirgos būs liels, sava ražotne varētu būt jautājums, ko apdomāt.
«Esmu pašā, pašā sākumā. Apjomi nav lieli, ražošanu nevaru paplašināt un produkta izmaksas ir diezgan augstas, bet, jo mazākas ir izmaksas, jo lielāka iespēja iegūt peļņu. Tāpēc vajadzētu piestrādāt pie apjomu palielināšanas. Šobrīd es vairāk ieguldu attīstībā, bet, sākot biznesu, es rēķinājos, ka pirmais gads man būs ļoti grūts un vajadzēs strādāt nākotnei,» atzīst uzņēmēja. Aizejot no darba, viņa bija uzkrājusi nelielu starta kapitālu, ko tikpat labi varēja iztērēt par apģērbu vai ceļojumiem. Taču Nataļja lēma par labu ieguldīšanai savā biznesā.
«Starta kapitāls nebija liels, tāpēc viena no domām bija ņemt kredītu. Taču parēķināju, ka vēl nedaudz jāpagaida, lai varētu to atļauties. Kaut gan, skatoties uz naudas plūsmu, redzu, ka tas būs nepieciešams,» viņa norāda.
Krievija un Anglija
SIA Teya attīstību saista arī ar eksporta tirgiem, un pagaidām Nataļjas iecerētie mērķi ir Lielbritānija un Krievija. Nesen uzņēmēja bija aizbraukusi uz Sanktpēterburgu satikties ar vairākiem turienes veikalu pārstāvjiem.
«Tas vairāk bija izpētes brauciens, lai saprastu, kādi ir noteikumi, interese utt. Viņu nostāja pret Latvijas produktiem ir pozitīva. Redzēju, ka bija interese par manu produktu. Vienīgā problēma ir loģistika un muita – ir jāatrod izplatītājs,» viņa stāsta. Nataļja mēģinājusi arī sākt sadarbību ar Lielbritānijas uzņēmumiem, nosūtot tēju vairumtirgotājiem un vaicājot viņu viedokli. Daži atbildēja un noskaidrojās, ka šajā tirgū liela loma ir zīmola popularitātei, kas nozīmē lielus ieguldījumus. Tāpēc šajā valstī iecerēts mainīt stratēģiju un strādāt tieši ar maziem veikaliem, kas, iespējams, ir atsaucīgāki.