Atpūta

Piektdienas intervija ar Lattelecom grupas uzņēmuma Citrus Solutions valdes priekšsēdētāju Miku Stūrīti

Lelde Petrāne,19.09.2014

Jaunākais izdevums

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Citrus Solutions valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis. Citrus Solutions ir Lattelecom grupas uzņēmums. Uzņēmumā strādā aptuveni 300 darbinieki. Citrus Solutions specialitāte ir dažāda veida inženiersistēmu projektēšana un būvniecība – sākot no telekomunikāciju tīkliem, ēku automatizāciju un beidzot ar vēdināšanas un kondicionēšanas sistēmām.

Miks Stūrītis biznesa portālā db.lv arī regulāri publicē savus blogus.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk, ja ir iespēja attīstīt kaut ko jaunu un darbs nav vienveidīgs. Citrus Solutions ir lieliska vieta, kur īstenot jaunas un ambiciozas idejas, turklāt nav divu vienādu projektu.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Apbēdina tas, ka no Latvijas aizbrauc cilvēki un tirgus paliek arvien mazāks – mazāk uzņēmīgu un zinošu darbinieku, attiecīgi vēl mazāk degvielas mūsu mazlitrāžas ekonomikai. Ražošanā vai pakalpojumos tas bieži nozīmē arī lielākas barjeras iekļūšanai eksporta tirgos, jo ir mazāk iespēju dabiski audzēt apjomus tepat Latvijā, lai pēc tam pārorientētos uz lielapjoma tirgiem ārpus mūsu valsts.

Latvijā neesam mazs uzņēmums un spējam īstenot lielus projektus, savukārt, piemēram, Tuvo Austrumu reģionā datu centru būvniecībā esam trešā līmeņa apakšuzņēmējs.

Priecē, ka Latvijā rodas jaunas idejas un ir uzņēmīgi cilvēki, kuri tās spēj realizēt jomās, kurās manis minētās barjeras neeksistē. Kā veiksmīgus piemērus var minēt Ask.fm, infogr.am, AirDog. Ir cerības, ka beidzot briest arī kāds Latvijas Nokia stāsts.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Mani iepriecina, ka no šauri specializēta Lattelecom tīklu ekspluatācijas uzņēmuma ir izdevies izaugt līdz inženiersistēmu integratoram ar plašu pakalpojuma klāstu, tāpēc spējam piedāvāt interesantu darbu un izaugsmes iespējas Latvijas talantīgākajiem jaunajiem inženieriem.

- Vai Jūs un Jūsu pārstāvēto uzņēmumu var atrast interneta sociālajos tīklos un sociālajos portālos. Kāpēc – jā vai nē?

Mums ir profils Facebook. Lai gan mūsu tiešie klienti nav šīs komunikācijas tiešā auditorija, tomēr vēlamies uzrunāt, piemēram, mūsu esošos un potenciālos darbiniekus.

- Vai darbinieku trūkumu izjūtat?

Mūsu nozare ir sezonāla. Darbaspēka trūkumu īpaši var just sezonas karstumā – vasarā un rudenī. Izteikti trūkst kvalificētu darbinieku – ar augstāko tehnisko izglītību un patiesu interesi par izvēlēto jomu.

- Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?

Jāpatīk tam, ko darbinieks izvēlējies darīt. Ja darbs lielā un stabilā uzņēmumā izrādās tikai vienīgā motivācija, tad, visticamāk ilga kopdzīve nesanāks. Viena no mūsu uzņēmuma vērtībām ir uzņēmēja gars – tā sevī ietver gan azartu, gan orientāciju uz rezultātu, gan tieksmi pēc nemitīgiem uzlabojumiem.

- Kādi ir uzņēmuma tuvākie un tālākie mērķi?

No šā gada mēs klientiem piedāvājam arī ēku ventilācijas un kondicionēšanas risinājumus – gan projektēšanu, gan arī izbūvi. Mēs redzam, ka tas iet roku rokā ar to, ko jau piedāvājam – ēku automatizāciju, drošības sistēmām. Mēs esam pārliecinājušies paši, cik daudz naudas un laika pasūtītājs var ietaupīt, ja par šīm jomām ir viens atbildīgais.

Plānojam turpināt attīstīt datu centru projektēšanu un būvniecību. Sociālo tīklu attīstība ar neskaitāmajām lietotāju bildēm un video, kas ir jāuzglabā, tam ir labs priekšnoteikums.

- Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu un to, kāds bija Jūsu pirmais darbs?

Varu teikt, ka man Lattelecom grupā ir divas dzīves – pirmā 2000. gadu sākumā, kad strādāju kā projekta vadītājs jauno pakalpojumu attīstības nodaļā un otrā – tagad, Citrus Solutions. Daži no ieviestajiem pakalpojumiem darbojas un ienes naudu vēl šodien – par to prieks. Vēlāk bija iespēja atklātā konkursā startēt uz Latvijas Pasta komercdirektora amatu, ko arī izturēju. Latvijas Pasta tēla maiņa un uzņēmumu apkalpošanas un korporatīvās pārdošanas ieviešana bija svarīgākie uzdevumi. Tā bija arī pirmā nopietnā vadītāja pieredze vairāk nekā četru gadu garumā. Citrus Solutions sāku strādāt kā komercdirektors un nu jau rit ceturtais gads kā valdes priekšsēdētājam.

- Kā un kad radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums?

Citrusa koki ir zaļi visu gadu. Tie zied un dod augļus vienlaicīgi. Tāds ir arī efektīvs uzņēmums.

- Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Citrus Solutions darbojas Citrus Klubs, kas apvieno aktīvākos uzņēmuma darbiniekus, kuriem rūp gan uzņēmums, gan arī kopīga atpūta. Klubam ir vēlēts prezidents. Citrus Klubs organizē gan gada balli, gan kopīgus pasākumus ārpus darba, gan uzņēmuma dzimšanas dienas svinības.

- Kāds izmaiņas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?

Būvniecības likumā ir paredzēta būvkompāniju klasifikācija, kuru plānots ieviest no 2016. gada 1. janvāra. Tas vienkāršos iepirkumu procesa sadaļu, kas attiecas uz pretendentu un lielāko apakšuzņēmēju kvalificēšanu, jo tas ļautu ietaupīt kilogramiem papīra un darba laika, gatavojot vienus un tos pašus kvalifikācijas dokumentus katram konkursam.

- Vai ir kas tāds, kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?

Pirms dažiem mēnešiem mūsu ģimenei bija iespēja pie sevis mājās uzņemt augsta līmeņa tibetiešu budisma skolotāju Čoden Rinpoče ar skolniekiem. Mani pārsteidza viņu nesamākslotība, vienkāršība un sirsnīgā attieksme pret cilvēkiem un apkārtējo pasauli, neraugoties uz viņu zināšanām, tituliem un pieredzi. Manuprāt, tādiem ir jābūt arī augstākā kaluma līderiem – neatkarīgi no jomas. Vienkāršiem, viediem, sirsnīgiem, bet noteiktiem.

- Kurš ir Jūsu mīļākais ēdiens un dzēriens?

Bērnībā negaršoja zupas, toties tagad izbaudu uz ugunskura vārītu mencas vai paltusa zupu.

Katram dzērienam ir sava sezona un savs laiks - šobrīd, rudenī, zaļā tēja ar medu. Norvēģijā, makšķerējot laivā, kad ir daži grādi virs nulles - melnā tēja ar rumu.

- Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?

Cilvēks, kuru patiesi cienu un respektēju ir Dreitons Birds (Drayton Bird). Viņš ir mārketinga dzīvā leģenda un strādājis Deivida Ogilvi (David Ogilvy) komandā. Viņa grāmatu Commonsense Direct Marketing varu ieteikt ikvienam uzņēmējam, kurš vēlas apgūt praktisko mārketingu. Man ir laimējies viņu pazīt personīgi un pie viņa mācīties. Robina Šarmas (Robin Sharma) grāmatā Līderis bez titula atradu daudz ko noderīgu un iedvesmojošu. Daiļliteratūru sanāk vairāk lasīt ziemas sezonā – mēdzu lasīt vairākas grāmatas paralēli, atkarībā no tā, kādu noskaņu gribas. Nemāku izlasīt grāmatu, kas man šķiet garlaicīga.

- Kur un kā vislabāk atpūsties pēc darba un smelties enerģiju?

Dabā, jo īpaši pie vai uz ūdeņiem. Vismaz reizi gadā braucu uz kalniem un nav svarīgi - slēpot vai vienkārši doties pārgājienā. Pēdējā laikā pat vairāk izvēlos pēdējo, jo, manuprāt, liela cilvēku burzma kalnu kūrortos ne vienmēr uzlabo enerģētiku, kas valda kalnos.

- Izstāstiet, lūdzu, savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.

Laikā, kad strādājām pie Lattelecom datu centra izbūves, regulāri braucu uz objektu, lai pārliecinātos, kā norit darbi. Vienā šādā reizē, atrodoties pirmajā stāvā, skatos – mūsu puiši varen dūšīgi strādā. Nonākot ceturtajā stāvā, redzu, ka atkal tas pats puisis, ko redzēju strādājam lejā, ir jau te un strādā tikpat dūšīgi. Nevarēju saprast, kā gan tas iespējams? Kā viņš tik ātri varēja nokļūt te, augšā, turklāt jau tik dziļi iegrimt darbos?! Izrādās, ka nesen pie mums darba gaitas bija uzsākuši brāļi Aigars un Edgars Geides. Viņi ir dvīņi. Tas visu izskaidro.

- Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.

Nebaidieties būt vienkārši, sirsnīgi un nesamāksloti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Citrus Solutions vadības komandā darbu sākuši Eniks un Saušs

Db.lv,19.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu Citrus Solutions vadības komandā uzsāk Dāvis Eniks - SIA Citrus Solutions izpilddirektors un Jānis Saušs - meitas uzņēmuma Vācijā - Citrus Solutions GmbH direktors, informē uzņēmums.

Jauno vadītāju līdzšinējā pieredze un zināšanas sniegs atbalstu abu uzņēmumu biznesa attīstībā gan Latvijā, gan Vācijā.

"Novērtējam, ka Citrus Solutions uzņēmumi ir pievilcīgi darba tirgū, jo atlases procesā bija jāizvērtē tiešām spēcīgi kandidāti. Šobrīd uzņēmumi strādā ar virkni vērienīgiem projektiem, kuri uzlabo valsts infrastruktūru un dzīves kvalitāti gan Latvijā, gan Vācijā. Mums jau ir ļoti zinoša profesionāļu komanda, specifiskie sertifikāti, kas ļauj strādāt arī kritiskas infrastruktūras objektos - tā ir ļoti vērtīga biznesa niša. Citrus Solutions uzņēmumiem ir visi priekšnosacījumi, lai augtu un attīstītos, tādēļ atlases procesā īpašu uzmanību pievērsām kandidātu pieredzei un pieejai biznesa vadībai. Esmu gandarīts, ka ir atrasti divi spēcīgi vadītāji, kas ar svaigu skatu un enerģiju gatavi uzņemties Citrus uzņēmumu vadību," saka Uldis Tatarčuks, Tet valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No sešiem saņemtajiem piedāvājumiem ārējās robežas infrastruktūras augstas gatavības posmu izbūves projektā par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Citrus Solutions" piedāvājums par 31,4 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Izvēlētais būvkomersants veiks projektā paredzētos darbus visos deviņos augstas gatavības posmos. Līguma parakstīšana ar būvkomersantu notiks pēc finansējuma piešķiršanas, atklāj Griškevičs, piebilstot, ka tas varētu būt marta sākumā.

Valdība otrdien uzklausīja Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu par valsts ārējās robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves gaitu un paveiktajiem darbiem uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, savukārt VNĪ Ministru kabinetam prezentēja cenu aptaujas rezultātus, kurā par saimnieciski visdevīgāko atzīts "Citrus Solutions" piedāvājums.

Ar Ministru kabineta lēmumu otrdien atbalstīta arī papildu dzeloņstiepļu žoga izbūve 22,8 kilometru garumā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Dzeloņstiepļu iegādei, žoga izbūvei un tehniskās uzraudzības pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešams finansējums 2022.gadam ir ne vairāk kā 2 329 271 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Citrus Solutions neauditētie finanšu dati liecina, ka 2023. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 67,57 miljonus eiro (2022. gadā attiecīgi – 57,92 miljoni eiro). Tas ir 17 % pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un arī uzņēmuma vēsturiski lielākais apgrozījums.

“Skatoties uz priekšu, arī 2024. gadā prognozējam stabilu biznesa kāpumu, jo turpinās darbi pie Austrumu robežas (Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas) izbūves un Liepājas cietuma kompleksa būvniecība. Jau gada sākumā ir noslēgti jauni līgumi par noteiktu valsts aizsardzības militāro objektu būvniecību un vairāku objektu inženiersistēmu uzturēšanas darbiem. Uzņēmums turpina aktīvi strādāt pie savas konkurētspējas uzlabošanas, veicot procesu efektivizāciju, būvniecības tehnoloģiju pilnveidošanu un darbinieku kompetenču attīstību,” saka Dāvis Eniks, SIA Citrus Solutions izpilddirektors.

Uldis Tatarčuks, Tet valdes priekšsēdētājs, norāda, ka SIA Citrus Solutions ir svarīga loma Tet grupā: “Esmu gandarīts, ka Citrus Solutions veiksmīgi realizē uzņēmuma stratēģiju, kas saistīta ar projektu realizāciju pēc “projektē un būvē” principa. Uzņēmums realizē vairāku valsts nozīmes un kritiskās infrastruktūras objektu būvniecību un ir izveidojis atbildīga aizsardzības un drošības industrijas dalībnieka reputāciju. Citrus Solutions turpina veiksmīgi strādāt un būt viens no tirgus līderiem arī savas uzņēmējdarbības sākotnējā biznesa jomā – optiskā interneta tīklu projektēšanā, būvniecībā un uzturēšanā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inženiersistēmu projektēšanas un būvniecības uzņēmumu grupas Citrus Solutions, kurā ietilpst SIA Citrus Solutions un Citrus Solutions GmbH, neauditētie konsolidētie finanšu rezultāti liecina, ka 2021. gadā uzņēmuma finanšu darbības rādītāji auguši par 23%, sasniedzot vēsturiski lielāko apgrozījumu – 52,46 miljonus eiro.

2020. gadā apgrozījums bija 42,82 miljoni eiro.

2021. gadā Citrus Solutions piedalījies vairāku vērienīgu projektu īstenošanā, tostarp: projektējis inženiertīklus Orkla ražotnes jaunbūvei Ādažos; projektējis inženiertīklus Alojas Biroji “The Pine” projektam; nodrošinājis Dr. Mauriņa vēnu un lāzermedicīnas klīnikas jaunbūves celtniecību; veicis Rail Baltica Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas elektronisko sakaru tīklu būvniecību; piegādājis transporta līdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmas, kā arī veicis to modernizāciju un uzturēšanu Valsts Ieņēmumu dienestam; nodrošinājis Tet tīkla projektēšanu, būvniecību un uzturēšanu, kā arī izvērsis optiskā tīkla būvniecību Vācijā, tai skaitā Ēderanas, Angelnas, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas reģionos, kā arī īstenojis citus projektēšanas, būvniecības un uzturēšanas pakalpojumus privātajiem un valsts pasūtītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvfirmas Citrus Solutions izpilddirektore Zandersone atstās amatu

Db.lv,01.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirmas "Citrus Solutions" līdzšinējā izpilddirektore Jūlija Zandersone paziņojusi par lēmumu aiziet no amata, kas saistīts ar interesi attīstīt savu karjeru citā jomā, informē kompānijā.

Zandersone savus amata pienākumus pildīs līdz augusta beigām. Uz jaunā "Citrus Solutions" izpilddirektora amatu izsludināts konkurss. Līdz jauna izpilddirektora un valdes priekšsēdētāja iecelšanai no 1.septembra tā funkcijas pildīs uzņēmuma projektēšanas dienesta direktors Kārlis Kostjukovs.

Patlaban notiek konkurss uz izpilddirektora amatu. Pretendenti aicināti iesniegt pieteikumus elektroniski līdz 15.augustam. Jaunajam "Citrus Solutions" vadītājam būs jāīsteno uzņēmuma ambiciozā stratēģija, kuras mērķis ir nodrošināt gan ievērojamu izaugsmi, gan vadīt būvniecības nozari efektivitātes, digitalizācijas un ilgtspējas virzienā.

Inženiersistēmu projektēšanas un būvniecības uzņēmuma SIA "Citrus Solutions" apgrozījums pagājušajā gadā bija 57,923 miljoni eiro, kas ir teju divas reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga 8,2 reizes un bija 8,318 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Par 126 miljoniem eiro topošā Liepājas cietuma būvdarbi apsteidz plānoto grafiku

Db.lv,07.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvlaukumā, Alsungas ielā 29 pašlaik tiek veikti visu sešu kompleksa ēku būvdarbi dažādās stadijās. Darbi notiek, apsteidzot iepriekš iepirkuma piedāvājumā plānoto laika grafiku un ievērojot projekta realizācijai paredzēto budžetu, informē būvnieks SIA Citrus Solutions.

SIA Citrus Solutions realizē jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvniecību “projektē un būvē” formātā, tas nozīmē, ka esam atbildīgi gan par projekta izstādi, gan par būvniecību un autoruzraudzību. Kā objekta ģenerāluzņēmējs rūpīgi izstrādājām projekta realizācijas plānu un ar īpašu uzmanību kontrolējam katru darbu, lai neveidotos termiņu nobīdes un novirzes no budžeta.

No 2022. gada novembra līdz 2023. gada decembrim - ļoti aktīvi strādāja projektētāju komanda, izstrādājot izmaiņas cietuma kompleksa sākotnējā būvprojektā. Izmaiņas tika veiktas atbilstoši pasūtītāja - SIA Tiesu namu aģentūra un lietotāja - Ieslodzījuma vietu pārvalde - definētajām vajadzībām un integrējot jaunākos inženiersistēmu risinājumus gan drošības, gan kompleksa vadības sistēmām. Ir veikta racionāla platību optimizēšana, saglabājot cietuma ieslodzīto vietu skaitu, funkcionalitāti, ieslodzīto un personāla drošību. Liepājas cietuma projektā ietilpst sešas ēkas ar kopējo platību – gandrīz 37 000 m².

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkuma komisija ir atzinusi SIA "Citrus Solutions" par uzvarētāju konkursa procedūrā ar sarunām par jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvniecību, informē Tieslietu ministrijā.

Pretendentu iesniegtie iepirkuma galīgie piedāvājumi liecina, ka "Citrus Solutions" iepirkumā ietvertos darbus piedāvā veikt par kopumā 128 845 529 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), savukārt AS "UPB" par 141 488 743,90 eiro bez PVN.

Izvērtējot abus saņemtos pretendentu piedāvājumus, iepirkuma komisija pārliecinājās, ka galīgie piedāvājumi atbilst iepirkuma dokumentācijā noteiktajām prasībām. Iepirkuma komisija ir pārbaudījusi un labojusi pretendentu piedāvājumos konstatētās aritmētiskās kļūdas, kā arī secinājusi, ka pretendentu piedāvājumi nav nepamatoti lēti, kas varētu apdraudēt vai apgrūtināt līgumsaistību izpildi.

Tāpēc iepirkuma komisija 26.septembrī ir pieņēmusi lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu "Citrus Solutions" ar līguma summu 125 812 571 eiro, neskaitot PVN, jaunā cietuma būvniecību veicot 34 mēnešu laikā pēc līguma parakstīšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inženiertehnisko sistēmu būvniecības uzņēmuma Citrus Solutions izpilddirektora amatu atstājis Miks Stūrītis un par jauno izpilddirektori iecelta Jūlija Grinberga, uzņēmuma līdzšinējā valdes locekle un ēku inženiersistēmu būvniecības dienesta direktore, informē Lattelecom sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zanda Šadre.

Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis komentējot izmaiņas Citrus Solutions vadībā norādā, ka M. Stūrītis, strādājot Lattelecom grupā, sasniedzis izcilus rezultātus. Savukārt J. Grinberga pierādījusi sevi kā spēcīga sarežģītu projektu vadītāja, kura nodrošinās pēctecību Citrus Solutions attīstībā.

J. Grinberga Citrus Solutions strādā septiņus gadus, no tiem sešus gadus kā valdes locekle, iegūstot pieredzi ēku inženiersistēmu biznesa līnijas vadībā, klientu portfeļu vadībā, kā arī sadarbībā ar klientiem un piegādātājiem. Iepriekš viņa strādājusi Latvijas Pastā kā mārketinga direktore un piegādes pakalpojumu departamenta direktore. Jūlija ieguvusi biznesa vadības maģistra grādu Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolemts samazināt topošā Liepājas cietuma divu ēku - atklātā cietuma ēkas un administrācijas ēkas - un teritorijas ap ēkām būvapjomu, precizējot un optimizējot tehniskos risinājumus ārējiem inženiertīkliem, informēja Tieslietu ministrijā (TM).

Pēc ministrijas paustā, izmaiņas būvprojektā paredz "samazināt cietuma kompleksa būvdarbu un nākotnes apsaimniekošanas izmaksas, saglabājot ēkas drošības prasības". Pašlaik jaunā Liepājas cietuma būvniecība notiekot pēc plānotā grafika.

Apstiprinātais būvprojekts paredz administrācijas ēkā samazināt koplietošanas platību un samazināt darbinieku kabinetu skaitu. Sākotnējā ēkas būvprojekta platība bija 2906 kvadrātmetru (m²), bet tagad - 1803 m².

Atklātā cietuma ēkā paredzēts atteikties no šautuves būves, tādējādi samazinot ēku par vienu stāvu, kā arī no atsevišķām darbinieku telpām. Sākotnējā atklātā cietuma ēkas būvprojekta platība bija 1715 m², tagad - 752 m². Kopējais ieslodzīto skaits, kuru varēs izvietot šajā ēkā, palikšot nemainīgs un būs 50 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūve cenu kāpuma dēļ izmaksās 53 573 008 eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), sadārdzinoties par 15 476 766 eiro, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) dokumenti, kas iesniegti saskaņošanai.

Valdības protokollēmuma projekts paredz atļaut VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzņemties finansiālās saistības par prioritāri ierīkojamo posmu 83,9 kilometru garumā uz valsts sauszemes robežas gar Latvijas-Baltkrievijas valsts robežu par kopējo summu 53 573 008 eiro ar PVN, tostarp būvniecības ieceres izstrādes izmaksas paredzētas 2 002 618 eiro apmērā, būvdarbu - 51 394 214 eiro apmērā, bet autoruzraudzības izmaksas - 176 176 eiro apmērā.

Lai nodrošinātu IeM papildu nepieciešamo finansējumu 2022.gadā, valdība plāno atbalstīt IeM priekšlikumu par apropriācijas pārdali 2022.gadā no budžeta programmas "Valsts robežas infrastruktūras izveide" uz IeM budžeta apakšprogrammu "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" 1 946 753 eiro apmērā, kā arī finansējuma piešķiršanu IeM (Nodrošinājuma valsts aģentūrai) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 1 321 993 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūvi par 53,57 miljoniem eiro veiks Citrus Solutions

Db.lv,17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) atkārtoti izsludinātajā cenu aptaujā no sešiem pretendentiem saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu atkārtoti ir iesniegusi SIA "Citrus Solutions", kuras iesniegtais piedāvājums atkārtoti bija ar kopumā visīsāko projekta īstenošanas termiņu un zemākajām izmaksām, kas ir īpaši svarīgi valsts drošības nodrošināšanai, informē VNĪ.

Iesniegtais piedāvājums - 53,57 miljoni eiro (ar PVN) - ir lielāks par SIA "Citrus Solutions" februāra beigās iesniegto piedāvājumu (38,09 miljoni eiro). Projekta jaunais īstenošanas termiņš žoga izbūvei trīs posmos ir līdz 2022.gada nogalei, trīs posmos līdz 2023.gada janvāra beigām un trīs posmos līdz 2023.gada februāra beigām. Izvērtējot divus iespējamos scenārijus - cenu aptauju ar un bez indeksācijas iespējām -, par saimnieciski izdevīgāko atzīts scenārijs bez cenu indeksācijas, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

2022.gada 8.martā izsludinātajā jaunajā, slēgtajā cenu aptaujā par deviņu Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas robežas augstas gatavības posmu infrastruktūras izbūvi piedalījās 6 būvkomersanti, kuri bija iesnieguši savus piedāvājumus arī pirmajā cenu aptaujā. Būvkomersanti iesniedza piedāvājumus ar un bez indeksācijas iespējām. Pārējo pretendentu iesniegtie piedāvājumi bija ar kopumā garākiem projekta īstenošanas termiņiem un augstākām piedāvājumu summām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

precizēta - Piedāvā valstij zaudēt kontroli pār LMT un akcijas kotēt biržā

LETA; Db.lv,15.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tet" jāsadala un tā telekomunikāciju bizness jāpārdod mobilo sakaru kompānijai SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT), kas turpmāk vienādās daļās piederētu Latvijas valstij un Zviedrijas uzņēmumam "Telia Company" ("Telia"), kamēr valsts pilnībā paturētu "Tet" grupas būvkompāniju "Citrus Solutions" un elektroenerģijas tirdzniecības jomu. Nākamais solis būtu vismaz 20% LMT akciju publiskais piedāvājums (IPO) un kotēšana biržā.

Tas izriet no "Telia" sagatavotā piedāvājuma. Ņemot vērā dokumenta slepenību, netiek atklāts, cik plaši šis piedāvājums analizēts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par turpmākās attīstības scenārijiem un vēlamo Latvijas valsts līdzdalības apmēru LMT un "Tet" uzņēmumu grupā, un vai valsts to uzskata par pieņemamu.

Atbildīgie ierēdņi un politiķi, aizbildinoties ar konfidencialitāti, plašākus komentārus par ierobežotas pieejamības informatīvā ziņojuma saturu nesniedz, tomēr ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka šis darba dokuments balstās uz SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") pieaicināto konsultantu veikto tirgus izpēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējās starptautiskās politiskās situācijas ietekmē ir būtiski mainījušies Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas robežas infrastruktūras izbūves riski.

Tāpat pasaules valstu, t. sk. Eiropas Savienības (ES) un Latvijas, piemērotās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju dažu dienu laikā ir ievērojami mainījušas metālapstrādes tirgu un izejmateriālu piegādes iespējas, kā arī pieaugušas degvielas izmaksas. Tādēļ būvkomersants SIA “Citrus Solutions” bija spiests atsaukt savu slēgtās cenu aptaujas pieteikumu.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir izsludinājusi jaunu, slēgtu cenu aptauju – tajā atkārtoti uzaicināti piedalīties būvkomersanti, kuri iesniedza pieteikumus arī iepriekšējā cenu aptaujā,” informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ ir izsludinājusi jaunu, slēgtu cenu aptauju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Liepājas cietuma būvniecības darbi notiek saskaņā ar plānoto laika grafiku un budžetu, sacīja tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) pēc vizītes Liepājas cietuma būvniecības teritorijā.

Tieslietu ministrijā aģentūru LETA informē, ka ministre šodien devās reģionālajā vizītē uz Liepāju, kur apmeklēja jaunā cietuma būvniecības teritoriju, lai novērtētu šobrīd paveikto un iepazītos ar turpmāk plānoto darbu gaitu.

Lībiņa-Egnere norāda, ka ir gandarīta, ka Liepājas jaunā cietuma būvniecība norit atbilstoši grafikam un budžetam. Šobrīd cietuma būvniecība ir jau pusē, šāds raits temps nebūtu iespējams bez iesaistīto pušu aktīvas iesaistes un sadarbības, uzskata ministre.

Jaunā cietuma būvniecības teritoriju apmeklēja arī cietuma būvniecības projekta uzraudzības komitejas pārstāvji, lai klātienē iepazītos, kā tiek realizēts valsts mēroga tieslietu nozares projekts, kā arī viens no lielākajiem publiskā pasūtījuma būvniecības projektiem Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā par jauno cietuma būvniecību Liepājā ir pieteikušās SIA "Citrus Solutions" un AS "UPB", aģentūru LETA informēja Tieslietu ministrijā (TM).

Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma komisija ir saņēmusi sākotnējos piedāvājumus un turpina konkursa procedūru ar sarunām, lai izraudzītu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

Liepājas cietuma projekta realizācijā tiks izmantota "design&build" jeb "projektē un būvē" metode, apvienojot izmaiņu veikšanu būvprojektā, autoruzraudzību un būvdarbus vienā pakalpojumā. Lai nodrošinātu kvalitatīvu būvdarbu izpildi, no uzvarētāja tiks prasīts uzņemties pilnu atbildību par būvprojektu un būvdarbu īstenošanu.

Jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvniecību plānots pabeigt 34 mēnešu laikā pēc līguma parakstīšanas ar iepirkuma procedūrā uzvarējušo pretendentu. Atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 2.novembra lēmumam Tieslietu ministrija nepieciešamības gadījumā var pagarināt Liepājas cietuma projektēšanas, autoruzraudzības un būvdarbu pabeigšanas termiņu līdz 2025.gada 31.decembrim, ja Liepājas cietuma būvniecības konkursa procedūrā ar sarunām iespējams panākt pēc iespējas konkurētspējīgāko piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tet" grupas apgrozījums audzis par 7%, sasniedzot 226,3 miljonus eiro jeb rekorda rādītāju kopš 2008. gada, informē uzņēmumā.

Sasniegts arī augstākais eksporta apgrozījums uzņēmuma vēsturē - 13% no kopējā apgrozījuma, liecina Tet grupas konsolidētie neauditētie dati. Savukārt EBITDA (peļņa no pamatdarbības) saglabājusies iepriekšējā gada līmenī.

Koncerna peļņa 2018.gadā pieauga par 2,5% un bija 41,778 miljoni eiro.

2019. gadā Tet veicis 30 miljonu eiro investīcijas uzņēmuma attīstībā, valstij nodokļos nomaksāti 47,5 miljoni, kā arī 32,5 miljoni eiro izmaksāti 2018. gada dividendēs akcionāriem, tostarp Latvijas Republikai - 16,6 miljoni eiro.

Eksporta apgrozījums pieaudzis par trešdaļu, pērn sastādot 13% no kopējā apgrozījuma, kas ir par 3 procentpunktiem vairāk nekā 2018. gadā. Eksporta izaugsme balstīta datu centru pakalpojumu attīstībā, kā arī īstenojot optisko tīklu izbūvi Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz krīzi energoresursu jomā un karadarbību Ukrainā, būvniecība Latvijā nav apstājusies. Tomēr paredzams, ka jaunie apstākļi radīs korekcijas projektu īstenošanai plānotajā laikā un budžetā, norāda VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Pašlaik apjomīgi iekšējie resursi ir novirzīti, lai VNĪ spētu operatīvi risināt aktuālos jautājumus un sadarbībā ar lietotājiem un būvkomersantiem nodrošinātu būvdarbu nepārtrauktību valsts pasūtījumos.

VNĪ pārvalda un attīsta dažāda veida valsts nozīmes projektus, tajā skaitā būtiskus valsts drošības objektus. Šobrīd to īstenošanai iespējami īsākā laikā ir vitāla nozīme. Paredzams, ka jaunie apstākļi radīs korekcijas projektu īstenošanai plānotajā laikā un budžetā.

"Ievērojamu cenu kāpumu novērojām jau pirms karadarbības Ukrainā. Noteiktās kategorijās būvmateriālu cenu pieaugums aizvadītā gada laikā sasniedza līdz pat 80 un vairāk procentiem, it īpaši tas skāra kokmateriālu (vairāk nekā 130 %), metāla (80 %), betona un darbaspēka izmaksas. Pārējām izejvielām cenu pieaugums svārstījās no 5 % līdz 20 %. Esošā situācija ir jauna un nav salīdzināma ar 2021. gada būvmateriālu cenu kāpumu un darbaspēka trūkumu, kas jau aizvadītajā gadā atsevišķos projektos radīja objektīvu termiņa pagarinājumu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem pagājušā gada laikā būvniecības izmaksas pieauga līdz 13 %. Šogad to pieaugums varētu būt 20 % un vairāk," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par atsevišķiem lieliem būvniecības projektiem līgumi noslēgti, tomēr kopumā nozare joprojām ir nogaidošās pozīcijās, tiesa, šīs gaidas ir ievērojami optimistiskākas, nekā pērn, otrdien raksta Dienas Bizness.

«Šis gads solās būt veiksmīgāks par iepriekšējo, jo ir cerība, ka beidzot aizies ES projekti. Lai gan pagaidām darba tāpat trūkst un nekādi publiskie iepirkumi būvniecībā vēl nav bijuši. Es domāju, ka labākajā gadījumā iepirkumi varētu sākties tikai jūlijā. Ņemot vērā krasās būvniecības svārstības, mēs aizvien vairāk orientējamies uz ražošanu, jo tas ir daudz stabilāks un prognozējamāks bizness,» atzīst SIA Jēkabpils PMK valdes loceklis Arnis Putniņš. Uzņēmuma apgrozījums, salīdzinot ar 2015. gadu, pērn dramatiski samazinājās – no 14,2 milj. eiro tas nokrita līdz 5,7 milj. eiro. Nebija darba, jo Eiropas Savienības (ES) fondu projektu trūkuma dēļ nebija arī publiskā sektora pasūtījumu, viņš skaidro. «Vienīgais, kas mūs glābj šajā situācijā, ir tas, ka mums ir sava ražošana, kura dod ienākumus un tādējādi mēs varam noturēt arī savus darbiniekus,» turpina Jēkabpils PMK valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Tet" padome par kompānijas galveno izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju iecēlusi Uldi Tatarčuku, kurš no 2020.gada decembra bija "Tet" galvenā izpilddirektora pienākumu izpildītājs un valdes priekšsēdētājs, aģentūrai LETA pavēstīja uzņēmumā.

"Tet" galvenā izpilddirektora kandidātu atlasei tika piesaistīts starptautiskā augstākā līmeņa personāla atlases tīkla uzņēmuma "Amrop" Rīgas birojs. Atlase notika, izmantojot tiešās kandidātu piesaistes metodi Baltijā un Skandināvijā.

"Tet" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks atzina, ka pēc atlases procesa noslēguma "Tet" padome, kas pārstāv abu akcionāru intereses, vienbalsīgi pieņēma lēmumu par "Tet" galveno izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju iecelt Tatarčuku.

"Viņš sevi ir ne tikai pierādījis līdzšinējā darbībā uzņēmuma valdē un ieņemot pienākumu izpildītāja amatu, bet arī atlases laikā demonstrēja spēcīgu nākotnes attīstības vīziju un tās realizāciju Latvijas ekonomikai un attīstībai nozīmīgajā uzņēmumā," pauda Vasks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Latvijas būvnieku TOP 25

U. Andersons, L.Vaivare, V. Lēvalde, Z. Zablovska,07.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības tirgū pērn izvirzījies jauns līderis – ilggadējo līdzšinējo pirmās vijoles spēlētāju Skonto būvi no troņa pērn gāzis Re&Re. Tā apliecina 2013. gada būvuzņēmumu darbības rezultātu operatīvie dati.

Lai arī pērn pār būvniecības nozari krita vairākas tumšas ēnas, lielākoties skaitļi uzrāda pozitīvas tendences, tiesa, netrūkst arī zaudētāju. Vairāku kompāniju apgrozījums ir būtiski pieaudzis, sasniedzot pirmskrīzes rādītājus vai pat pārsniedzot visu iepriekšējo gadu līmeni. Zīmīgi, ka būvnieku peļņas rādītājos mīnusu pērn nav vispār – visi TOP 25 uzņēmumi ir strādājuši ar peļņu.

Kāpumi un kritumi

Izvērtējot pagājušā gada rezultātus, straujāko kāpumu apgrozījumā pārliecinoši uzrāda divi uzņēmumi – a/s LNK Industries (+183,8%), vienā piegājienā pakāpjoties topā no 20. uz 7. vietu, un SIA Re&Re (+107,2%), kas pacēlusies no 7. uz 1. vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tet grupas apgrozījums pirmajā pusgadā pieauga par 6%

LETA,17.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikācijas uzņēmuma «Tet» (iepriekš «Lattelecom») grupas apgrozījums šogad pirmajā pusgadā sasniedzis 105 miljonus eiro, pieaugot par 6%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2018. gadā, liecina neauditētie finanšu rezultāti.

«Tet» sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Lāsma Trofimova aģentūru LETA informēja, ka laikā, kad uzņēmums mainīja nosaukumu, ir stiprināts pamatbizness un jaunie darbības virzieni, kā arī par 6% audzis eksporta pakalpojumu apgrozījums. Valsts budžetā nodokļos iemaksāti 25,8 miljoni eiro, kā arī sadalīta 2018.gada peļņa, izmaksājot dividendes akcionāriem – 32,5 miljonus eiro, tostarp 16,6 miljonus valstij.

«Gada otrajā ceturksnī esam paveikuši daudz - 1.aprīlī mainījām zīmolu un nosaukumu, darbus pie pakalpojumu pilnveides un iekšējās digitālās transformācijas turpinot joprojām, lai klientiem sniegtu pēc iespējas ērtākus, mūsdienīgākus un vienkāršāk lietojamus pakalpojumus. Hokeja faniem nodrošinājām iespēju vērot visas pasaules čempionāta spēles HD kvalitātē, līdzdarbojāmies «Tet» Rīgas maratonā un urbānās kultūras un eSporta festivālā «HyperTown». Esam investējuši «Helio iTV» un «Shortcut» attīstībā, lai klientiem nodrošinātu labāko skatīšanās pieredzi un labāko, daudzveidīgāko saturu, kā arī kopā ar Ukrainas televīziju veidojam Latvijā pirmo kopražojuma seriālu – «Markuss»,» stāstīja «Tet» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēkšņā apstākļu pasliktināšanās prasa nestandarta un ļoti ātrus valstiskus risinājumus, ja negribam riskēt ar bankrotu vilni būvniecībā, bezdarba pieaugumu un nozīmīgu objektu apturēšanu, uzsver uzņēmēji.

Pilnībā vēl nebeidzoties Covi-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmei uz ekonomiku, tostarp būvniecību, nozari satricinājusi nākamā, ko izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā, kas būtiski saasinājusi gan būvniecības materiālu deficītu, gan veicinājusi cenu pieaugumu atsevišķiem materiāliem no 20 līdz pat 200%. Apzinoties, ka jau pandēmijas laikā piedzīvotie zaudējumi vairs neļaus pārdzīvot šo daudz lielāko krīzi, būvnieki aicina valsti nekavējoties iesaistīties un palīdzēt rast risinājumus, lai nepieļautu nozares sabrukumu.

Jārīkojas kopīgi

"Pēdējo dienu laikā esošās materiālu piegādes ķēdes ir pārtrauktas, kā arī iztrūkstot ievērojamam daudzumam būvniecībā izmantojamo materiālu – metāla, koksnes, polimēru, siltumizolācijas materiālu -, būtiski palielinājušās to cenas. Turklāt, vairāku būvmateriālu, piemēram, cementa izmaksas dēļ energoresursu cenu straujā kāpuma sankciju un karadarbības dēļ augušas par vairākiem desmitiem procentu," vēstulē ekonomikas un finanšu ministriem norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP), rosinot valdību krīzes situāciju risināt ar vairākiem instrumentiem, tostarp īstenojot cenu indeksāciju gan nākotnes, gan arī esošajos līgumos (sākot no 24. februāra), kā arī pagarināt līguma izpildes termiņus, nepiemērojot līgumsodus par kavējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd jaunā Liepājas cietuma būvniecības process ievirzījies noslēguma posmā, lai jau 2025.gada nogalē cietuma ēku koplekss tiktu nodots ekspluatācijā, informē Tieslietu ministrija.

Jaunais cietums Latvijas sodu izpildes sistēmā būs būtisks jaunums, lai nodrošinātu valsts iekšējo drošību.

Jaunajā Liepājas cietumā nodrošinās maksimāli efektīvu un sabiedrības drošībai atbilstošu sodu izpildi, jo īpaši plānotā, projektētā un piemērotā infrastruktūra ļauj ieslodzīto uzraudzības un apsardzes procesus veikt ar daudz mazākiem cilvēkresursiem, tāpēc cietuma personāls daudz lielākā mērā strādās ar resocializācijas un drošības pasākumiem. Jauno tehnoloģiju priekšrocības sniegs būtisku pienesumu uzraudzības, apsardzes un drošības jomā. Cietuma atklāšana ļaus slēgt vairākas ieslodzījuma vietas Latvijā, kas neatbilst mūsdienu prasībām, tostarp tagadējo Liepājas cietumu, kurš atrodas pašā pilsētas centrā. Vienlaikus jaunais cietums būs arī nozīmīga darba vieta liepājniekiem un reģionā dzīvojošajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinājusi otro Austrumu robežas izbūves slēgto cenu aptauju.

Otrās cenu aptaujas ietvaros noskaidros būvkomersantus, kas izbūvēs septiņus robežas posmus ar kopējo garumu 63,9 kilometri. Pirmo divu cenu aptauju būvdarbu rezultātā tiks izbūvēti kopumā 147,8 kilometri, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Papildus jau uzsāktajiem deviņu robežas posmu izveides darbiem 83,9 kilometru garumā jaunās cenu aptaujas rezultātā noslēgs līgumus par 64 kilometrus garas robežas joslas izbūvēšanu un sakārtošanu. Kopumā paredzēts izbūvēt un sakārtot Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas robežu 173 kilometru garumā.

Jaunajā cenu aptaujā piedalīties aicināti 16 būvkomersanti, kas tika izvēlēti atbilstoši 2021. gadā izstrādātajiem un apstiprinātajiem atlases kritērijiem, kuros ietilpst būvkomersantu reputācijas un 2020. gadā veiktā būvdarbu apjoma izvērtēšana. Būvuzņēmēji varēs iesūtīt savus cenu un laika grafika piedāvājumus, kas tiks izvērtēti līdz maija beigām, lai jau jūlija sākumā varētu parakstīt būvdarbu līgumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Robežas izbūves darbu laikā gājis bojā uzņēmuma Pamatceļš darbinieks

Db.lv,12.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, veicot Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūves darbus, ir gājis bojā SIA "Pamatceļš" ekskavatora vadītājs, informē robežas būvdarbu ģenerāluzņēmēja SIA "Citrus Solutions" pārstāvji.

Nelaimes gadījums noticis, ekskavatoram ieslīdot upē.

"Pamatceļš" ir projektēšanas un būvniecības uzņēmuma "Citrus Solutions" piesaistīts apakšuzņēmējs.

Ņemot vērā ātras reakcijas nepieciešamību, uzņēmumi šobrīd sadarbojas ar visām atbildīgajām iestādēm un Valsts policiju, kā arī tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai noskaidrotu notikušā apstākļus.

Tāpat informācija par notikušo nekavējoties tika nodota Valsts darba inspekcijai, un notikuma vietā strādā Valsts policija, kā arī informēts projekta pasūtītājs VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Robežas būvniecības projekta komanda izsaka visdziļāko līdzjūtību bojāgājušā tuviniekiem.

VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova informēja, ka negadījums noticis Krāslavas novadā, Porečje ciema tuvumā, 350 metrus no 43. robežzīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru