No alkoholisko dzērienu mazumtirgotāja un vairāku vīna bāru īpašnieka SIA «Vīna studija» valdes atcelti līdzšinējie valdes locekļi Linda Aldiņa un Kārlis Andersons, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Abi valdes locekļi darbojās uzņēmuma valdē kopš 2017.gada janvāra.

Par SIA «Vīna studija» jauno un vienīgo valdes locekli iecelta Oksana Zandersone. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 7.janvārī.

SIA «Vīna studija» dibināta 2007.gadā, un tā apvieno sevī vīna veikala, vīna bāra un vīna skolas konceptu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 14 224 eiro, tā vienīgais īpašnieks ir SIA «Piazza Italiana» un patiesā labuma guvējs ir Krievijas pilsonis Evgeny Ivanovs.

SIA «Vīna studija» 2017.gadā strādāja ar apgrozījumu 2,899 miljonu eiro apjomā, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 107 tūkstoši eiro.

Biskvīta formas, kas «izceptas» no fajansa un ir populāras Eiropas mākslas studijās, ir atceļojušas uz Rīgu; uz tām radoši un krāsaini izpausties var gan lieli, gan mazi

Mākslas studiju Biskvīts Aristida Briāna ielā Rīgā pagājušā gada vasarā atvēra Elīna Suharenko. Viņa ir mācījusies biznesa vadību, septiņus gadus strādājusi Rietumu Bankā, kuras akcionāri ir arī viņas ģimene, un vadījusi departamentu, kas atbild par sadarbību ar finanšu institūcijām. Elīna joprojām darbojas Rietumu Bankas labdarības fonda padomē. «Aiziet no darba bankā nebija viegli, bet ļoti gribējās kaut ko pašai savu. Kopš man ir sava studija, vīrs atzīst, ka esmu kļuvusi mierīgāka un daudz biežāk smaidu,» saka Elīna. Viņa atzīst, ka mākslas studija nav tikai hobijs, bet arī iespēja nopelnīt.

Ideja par mākalas studijas izveidošanu Elīnai dzimusi pirms trim gadiem, kad viņa bijusi komandējumā Bostonā, ASV. «Man bija brīva diena, kuru pavadīju kopā ar saviem radiniekiem, kuri dzīvo šajā pilsētā. Brālis palūdza aizvest savu piecgadīgo meitiņu uz bērnu ballīti, kas notika mākslas studijā. Tajā bērni ar akrila krāsām krāsoja ģipša figūriņas. Kopā mēs ļoti labi pavadījām laiku,» atceras E. Suharenko.

Animācijas studija "Panic" dibināta ar globāla uzņēmuma domāšanas veidu un pārliecību, ka tā ir pasaules līmenī.

Jau pirmajā gadā tā izstrādāja mūzikas klipa animāciju Honkongas uzņēmumam un uzsāka pirmās sadarbības ar ārvalstu aģentūrām. Katru gadu sadarbība tika stiprināta un paplašināts kontaktu loks.

"Panic" galvenais eksporta tirgus ir ASV, pārklājot vairākus štatus un pilsētas: Ņujorku, Čikāgu, Portlandu, Sanfrancisko, Losandželosu, Vašingtonu un Hjūstonu.

"Mēs esam apzināti strādājuši, lai veicinātu sadarbību ārvalstīs. Daļa veiksmes ir jebkurā veiksmīgā biznesā, taču mums tas ir bijis arī smags darbs, neatlaidība sadarbības partneru meklējumos, nozīmīgi komandējumi un investēšana komunikācijā, veidojot spēcīgu un uz izaugsmi vērstu komandu. Pats galvenais - nevienā brīdī neļaujam klientam vilties un nožēlot izvēli. Esmu pārliecināta, ka tas ir pats svarīgākais ilgtermiņa panākumu veicināšanai," tā Rita Šteimane, animācijas studijas "Panic" vadītāja.

Restorānā "Pullman Riga Old Town " 23.novembrī pulcēsies Latvijas labākie vīndari, lai atklātu nu jau septīto pēc kārtas vadošo Latvijas vīndaru ražojumu degustāciju - "Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023 ".

“Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023 ” pasākumā būs iespēja tikties ar 14 vīndariem un nodegustēt vairāk nekā 100 augļu, vīnogu un citu ogu vīnu un sidru šķirnes. Skates laikā gaidāmas arī vairākas aktivitātes, tostarp aklā degustācija un balsošana par labāko skates vīnu.

“Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023” piedāvātie vīnogu, augļu un ogu vīni un sidri tapuši no Latvijā audzētiem augļiem un ogām, kā arī pagatavoti pēc profesionālām vīna darīšanas metodēm un paaudzēs nodotām zināšanām. Skates ilggadējie dalībnieki regulāri pilnveido savas vīndaru prasmes, ko pierāda arī prakse – vairākiem vīndariem ir atzīstamas godalgas un tituli arī Baltijas valstu mērogā. Vairums vīna skates dalībnieki ir arī apvienojušies Latvijas Vīnkopju un Vīndaru biedrības projektā “Latvijas vīna tūre” (www.latvijasvinature.lv), kas kalpo kā pārskatāms ceļvedis ikvienam interesentam, kurš vēlas doties tūrē pa Latvijas vīna darītavām.

Vīna un tapas bārā “Vīna Studija Splendid” 7.jūnijā tiks atvērta plaša terase Elizabetes ielā.

“Vīna studijas Splendid” ēdienkartē, ko izveidojis Viktors Ravdive un īsteno šefpavāre Margarita Daniščuka, ir augstākās klases dry-age gaļa, aukstās un karstās tapas uz jūras velšu bāzes, nori taco Vidusjūras un Āzijas fusion gurmet stilā. Ēdienkarte veidota, lai būtu saderīga ar jauno un vecās pasaules nišas vīniem un sezonālajiem kokteiļiem, ko izveidojuši viņu miksologi. Vīnu var izvēlēties no plašas dzērienkartes, kā arī no veikala vīna skapja, un par papildu 9 eiro to baudīt turpat restorānā.

Terases atklāšanas pasākumā ar saviem priekšnesumiem uzstāsies DJ VOMNE, DJ MILO, DJ JazzyMarky & Nick Ustinov. Viesiem arī būs iespēja pagaršot “Vīna Studija Splendid” ēdienkartes top pozīcijas: Nori Line, RAV Burger, Arančini u.c.

Filmu studija Mistrus Media dod iespēju ikvienam interneta lietotājam kā Latvijā, tā ārzemēs bez maksas noskatīties trīs studijā veidotas filmas: dokumentālo filmu par Alvi Hermani «Vairāk nekā dzīve», dokumentālu stāstu «Pasaules skaņa» par mūzikas rašanās noslēpumu Māra Sirmā un kora «Kamēr..» izpildījumā, kā arī izklaidējošu spēles īsfilmu visai ģimenei «Gūtenmorgens un trešā acs», kurā lomas atveido Jaunā Rīgas teātra aktieri Kaspars Znotiņš, Ģirts Krūmiņš, Andris Keišs un Elita Kļaviņa. Filmas skatāmas studijas Vimeo kontā līdz 2018. gada 8. janvārim.

Režisoru Dāvja Sīmaņa un Ginta Grūbes dokumentālā filma «Pasaules skaņa» (2010) vēsta par mūzikas rašanās noslēpumu, ko iedvesmojis viens no pasaules labākajiem koriem «Kamēr..» un diriģents Māris Sirmais. Filmā poētiski dokumentēta unikālā sadarbības projekta «Pasaules Saules dziesmas» veidošana, Mārim Sirmajam uz kopīgu radošu darbu Latvijā aicinot 17 komponistus – Giju Kančeli no Gruzijas, Džonu Taveneru no Lielbritānijas, Džonu Luteru Adamsu no ASV, Ko Matsušitu no Japānas, Leonīdu Desjatņikovu no Krievijas, Dobrinku Tabakovu no Bulgārijas un citus.

Savukārt Ginta Grūbes filma «Vairāk nekā dzīve» (2014) ir dokumentāla liecība par teātra režisora Alvja Hermaņa darba metodi, izsekojot izrādes «Vectēvs» tapšanai Jaunajā Rīgas teātrī, «Senču asiņu balss» Minhenes Kamerteātrī un «Ķelnes afēra» Ķelnes teātrī. Filma ļauj ielūkoties Hermaņa darba stilā, kura pamatā ir režisora un viņa aktieru kolektīvais uzdevums meklēt atbildi uz jautājumu, vai īstā dzīve ir interesantāka par tās transformāciju teātrī, un uzzināt, kāpēc režisors nolemj atteikties no paša radītās teātra metodes.

Ar restorāna vai kafejnīcas logo apdrukāti trauki palīdz nostiprināt kompānijas zīmolu, palikt apmeklētāju atmiņā un ir atpazīstami sociālo tīklu bildēs; tie var kalpot par reklāmu un aicināt atgriezties.

Trauku tirdzniecības uzņēmuma SIA Arkolat 2018. gada apgrozījums sasniedza 6,64 miljonus eiro. Latvijā kopumā ir deviņi Rito veikali, un pērn uzņēmums atvēra jaunu veikalu ārpus Latvijas – pirmo Tallinā, jaunajā tirdzniecības centrā T1. «Ilgi domājām par Rito pārrobežu paplašināšanu, un beidzot pagājušā gada nogalē veikals Tallinā tika atvērts. Decembris bija labs, janvāris, februāris – kā jau janvāris un februāris tirdzniecībā. Cerības ir labas, jo izskatās, ka igauņiem patīk mūsu piedāvājums.

Krāsu izvēlē gan Igaunijā vairāk dominē ziemeļnieciskie toņi un dizains,» stāsta Daina Pečate, SIA Arkolat līdzīpašniece. Rito jaunajā veikalā uzņēmums ir ieguldījis ap 80 tūkstošiem eiro, un ir ieviesta jauna veikala iekārtojuma koncepcija. Vaicāta, vai šogad ir plānota kāda jauna tirdzniecības vieta, viņa norāda, ka vispirms uzņēmumam nepieciešams nostiprināties kaimiņvalsts tirgū, taču šogad ir plānots investēt Rito veikala atjaunošanā tirdzniecības centrā Spice Home.

Trešdienas, 22. novembra vakarā, notikusi apbalvošanas ceremonija pasaulē nozīmīgākajā dokumentālo filmu festivālā IDFA Amsterdamā, un režisores Ievas Ozoliņas dokumentālā filma «Dotais lielums: mana māte», kas tapusi studijā «FA Filma» un atbalstīta Nacionālā Kino centra konkursos, saņēmusi žūrijas balvu.

Filmas producente Madara Melberga uzsver, ka IDFA Amsterdamā var uzskatīt par «olimpiskajām spēlēm» dokumentālajā kino, šogad festivāls notika 30. reizi un tam bija pieteiktas 3887 filmas, starptautiskajās konkursa skatēs kopā atlasītas 45 no tām. Sadaļā First Appearance, kas pievērš uzmanību daudzsološu režisoru pirmajām un otrajām filmām, Ievas Ozoliņas režisētā filma «Dotais lielums: mana māte» konkurēja ar 15 citu pasaules režisoru darbiem. Latvijas vēsturē šis ir otrais gadījums pēc Ivara Selecka leģendārās «Šķērsielas» (1989), kad latviešu režisora filma gūst šāda mēroga panākumus; žūrijas balva, ko saņēma Ievas Ozoliņas filma, nosaukta izcila kanādiešu dokumentālista, plaša profila radošās personības un dokumentālā kino misionāra Petera Vintonika (1953-2013) vārdā.

Rīgā un Daugavpilī notiks neaizmirstami “Smokie” leģendārās oriģinālbalss Krisa Normena koncerti viņa grupas pavadībā.

Dziedātājs izpildīs ne tikai “zelta” hitus, bet arī prezentēs Latvijas iedzīvotājiem dziesmas no sava jaunā albuma “Junction 55”, kas iznāks 2024. gada pavasarī.

Svētku noskaņu vairos pozitīvs lādiņš, ar kuru pirms leģendas uzstāšanās dalīsies 80. gadu diskotēku zvaigzne grupa “Ottawan”. Poproka leģenda Kriss Normens vienu koncertu sniegs 2024. gada 5. martā Rīgā (Arēnā “Rīga”) un Daugavpilī 2024. gada 9. martā (Daugavpils Olimpiskajā centrā). Biļešu izplatītājs - www.bilesuparadize.lv

Mūzikas fanus visā pasaulē nav īpaši nepieciešams daudz iepazīstināt ar Krisu Normenu. Viņa īpašās aizsmakušās balss dēļ grupa "Kidness", pēc grupas menedžeru ieteikuma, savulaik tika pārdēvēta par "Smokey" un vēlāk par "Smokie".

Labdarības tirdziņš tirdzniecības centrā Domina Shopping tā dalībniekiem ir ļoti gaidīts pasākums. Tas sniedz prieku un arī iespēju uzlabot savu finansiālo situāciju.

Decembrī Domina Shopping norisinās Ziemassvētku tirdziņš, kurā līdz pat gada nogalei no teju 200 pašmāju amatniekiem un ražotājiem ir iespēja iegādāties dažādus darinājumus. Jau ceturto gadu tur piedalās arī Invalīdu un mazturīgo senioru atbalsta fonds (IMSA Fonds) ar savu Labdarības tirdziņu. Tajā pārstāvēti 47 tirgotāji.

Labdarības tirdziņā pārstāvēti dalībnieki no Apes, Jēkabpils, Talsiem, Smiltenes, Ādažiem, Ropažiem, Rīgas un citām Latvijas pilsētām. Visbiežāk viņi Rīgā uzturas pie draugiem un radiem, jo tirdziņa laikā izbraukāt lielus attālumus līdz mājām esot ļoti grūti. Tirdziņā ir jāpavada ilgas darba stundas - no 10:00 līdz 21:00.

#Pirms vairākiem gadiem Rīgā sāka dīgt pirmie attīstības asni vīna kultūrai, bet tagad pienākusi kārta šampanietim.

Pirms vairākiem gadiem Rīgā sāka dīgt pirmie attīstības asni vīna kultūrai, bet tagad pienākusi kārta šampanietim

«Šampanieša bāra koncepcijai nav nekādu ierobežojumu – viss atkarīgs no bāra auditorijas un īpašnieka vēlmēm. Piemēram, Londonas restorāns Bubble Dogs servē tikai hotdogus un šampanieti, savukārt no Bibliotēka No.1 restorāna pie apjomīgās šampaniešu listes varat pasūtīt jebko, ko sirds vēlas, arī no šefpavāra piedāvājuma,» stāsta Riga Wine & Champagne festivāla dibinātājs un organizators Aigars Nords. «Domāju, ka Rīgā vēl ir vieta jauniem šampanieša bāriem, jo gudriem un rosīgiem īpašniekiem vienmēr ir potenciāls – kāpēc gan lai Rīga nebūtu ideāls galamērķis šampanieša un vīna baudītājiem?» prāto A. Nords.

Apsīkstot tirdzniecībai uz ASV, pašmāju bērnu apģērba zīmols "mimiikids" iekaro vietējo pircēju sirdis.

Uzņēmuma "mimii" izveidotāju Artu Hāzi apģērbu pasaule aizrāvusi jau vairāk nekā desmit gadus. Šūšanas prasmes viņa apguva vidusskolas laikā, kad audumus neesot bijis viegli iegādāties, bet tā kā ģimenei tāda iespēja bijusi, tā izmantota. Dzimstot domai par savu uzņēmumu, viņa pievērsās apģērbu tirdzniecībai, vispirms - dārgāku, Dānijā šūtu, bet, sekojot 2008.gada krīzei - lietotu apģērbu. Arī lietoto apģērbu tirdzniecībai punktu pielika konkurence, Latvijā ienākot spēcīgākiem, lielākiem lietoto apģērbu veikalu tīkliem. Taču algotā darbā uzņēmēja nevēlējās atgriezties, tādēļ palēnām atkal pievērsās savam kādreizējam hobijam - šūšanai. Un, esot mājās ar bērniem, tika radīti apģērbi tieši viņiem.

Līdz ar sabiedrības izpratni par nepieciešamību dzīvot «zaļāk», aktualizējas stikla izmantošana.

Stikla zīmola Baiba Glass dizaineres Baibas Dzenītes pirmā stikla izstrādājumu kolekcija bija Calm, kurā ir masīva stikla vāzes un trauki. Tai sekoja svečturu kolekcija Celestial un stikla mākslas objekti, kas radīti kopdarbā ar studijas Experimental dizaineri Sabīni Mežkazi. «Visu laiku galvā ir idejas, pamazām, soli pa solim, papildinu savas kolekcijas, bet mūsu jaunākajiem darbiem ir pievienotā vērtība – tie ir kā mākslas objekti, ko var izmantot arī kā vāzes un gaismas ķermeņus. Galvenais objekts ir spogulis, kas integrēts stikla pussfērā,» stāsta Baiba.

Parādīt pasaulei

Baiba aktīvi piedalās starptautiskās izstādēs, jo ir svarīgi sevi parādīt plašākā mērogā. «Sēdēt uz vietas Latvijā vien ir pārāk mazs mērķis. Noteikti vajag sevi parādīt starptautiskā līmenī. Es esmu pārliecināta par to, cik unikāli ir mani darbi, tāpēc arī pasaulei tie ir jāredz, lai tos novērtētu profesionāļi. Kopā ar Sabīni septembrī prezentējām jaunāko kolekciju Cave In Time Venēcijas stikla festivālā The Venice Glass Week 2019. Tas ir svarīgākais notikums stikla jomā visā pasaulē, tāpēc priecājos, ka mūsu pieteikums izturēja konkursu,» saka Baiba. Daļa izstādes darbu jau nokļuvuši kolekcionāru privātkolekcijās Beļģijā, Nīderlandē un Krievijā.

Šis biznesā bijis izaicinājumiem bagātākais gads, sešu gadu jubilejas un jaunās kolekcijas prezentācijas priekšvakarā atzīst Soulstones zīmola radītāja Agnese Zeltiņa

Taču viņa nesūdzas, tā vietā meklējot aizvien jaunus risinājumus. Nākamo gadu plānots veltīt, lai uzlabotu savu darbu digitālajā platformā, kā arī piedāvātu jaunus produktus, neaprobežojoties tikai ar rotām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 31. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā populāra aktrise nonāca līdz idejai par savu rotu kolekciju?

Gluži tāpat, kā populāra aktrise 2011. gadā nonāca līdz lēmumam aizbraukt no Latvijas mācīties itāļu valodu. Ja runājam par visu pēc kārtas, jāsāk ar to, ka jau 2008., 2009. gadā kritiski izpaudās valsts krīzes laiks. Proti, iepriekš noslēgtie līgumi tika atcelti, jauni netika parakstīti. Darba kļuva arvien mazāk. Tikko biju atgriezusies no ASV pēc pasaules prezentācijas filmai Es gribu tavu meiču!.

Starptautiskās organizācijas "Reach for Change" Latvijas konkursā "Pārmaiņu līderis 2020" četri uzvarētāji iekļuvuši inkubatorā, lai viņu biznesa idejas palīdzētu uzlabot bērnu un jauniešu dzīves kvalitāti Latvijā un arī ārpus tās.

Uzvarētāju vidū ir Alīses Potašas ideju par attīstošajiem ziepju burbuļu veidošanas komplektiem runas prasmju pilnveidošanai pirmskolas vecuma bērniem, Ineses Grīnvaldes attīstošās nodarbības siltajās smiltīs, Sergeja Petrova lokalizētā mobilā lietotne sporta amatieriem un Egitas Matulēnas "Pēcpusdienas māja". Viņiem visiem būs iespēja piedalīties "Reach for Change" inkubācijas programmā, kas ilgst līdz trim gadiem.

"Reach for Change" ir starptautiska organizācija, taču konkursi norisinās vietējā mērogā. "Mēs ticam, ka vietējie iedzīvotāji vislabāk pārzina problēmas, kas eksistē viņu vidē un valstī," teic Kristīne Vērpēja, "Reach for Change" Programmas un partnerattiecību vadītāja Latvijā.

Šobrīd tiek vākti paraksti, lai nepieļautu Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolas piebūves būvniecību Alejas ielā 18/20, Liepājā.

Projekta pretinieki norāda uz negodīgu konkursa kārtību, nepietiekamiem finanšu resursiem un neētisku ēkas vizuālo izskatu.

Projektā paredzēts, ka jaunā ēka ietvers mācību klases un darbnīcas, pedagogu darba telpas, daudzfunkcionālu izstāžu zāli, sadzīves telpas un tehniskās telpas.

Sākotnēji būvniecības izmaksas plānotas 1 500 000 eiro, tomēr precīzas izmaksas varēs noteikt pēc būvniecības iepirkuma pretendentu piedāvājumu iesniegšanas šā gada 14.martā. Projekta aprakstos kā projektētājs norādīta SIA «Baltex Group», pasūtītāja - VAS «Valsts nekustamie īpašumi», bet pasūtītāja pilnvarotā persona - Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskola.

Linda Ratuta fotogrāfijas lauciņā darbojas jau 32 gadus, savu studiju Linda izveidojusi pirms 15 gadiem. Šogad aprit pieci gadi, kopš fotogrāfijas zinībās viņa skolo jauno paaudzi.

Fotostudija tapusi netīšām. Lindai ļoti paticis strādāt par fotogrāfi, taču pamazām pienācis laiks, kad nācies domāt par savu biznesu. «Lielākoties esam darba darītāji, savā būtībā – izpildītāji. Man nekad nav licies, ka esmu «komandējošais sastāvs». Tas arī nekad nebija pašmērķis – veidot savu studiju. Taču pienāca brīdis, kad visas zvaigznes sakārtojās tā, ka nācās vien to darīt. Draugi arī mūs uzkurināja, ka vajag kaut ko savu,» atklāj Linda.

Pirmais Lindas fotoaparāts bija leģendārais Smena, turklāt savu pirmo filmiņu viņa attīstījusi gaismā, jo nekur jau nebija rakstīts, ka tas jādara tumsā. «Tagad visiem šķiet, ka viss ir iespējams. Taču skolā palūdzu saviem audzēkņiem atnest senākas fotogrāfijas, lai viņi saprastu, cik fotogrāfija ir dokumentāla. Es runāju par hronoloģiju, hroniku, par vēsturi. Tas ir aptuveni tas pats, kas rakstīt dienasgrāmatu,» spriež fotogrāfe. Viņa atceras laiku, kad bildes vajadzējis taisīt komunālā dzīvokļa vannasistabā.

Pasaulslavenā latviešu grafiti mākslinieka Kiwie izveidotā studija Kiwie Studio ir radījusi unikālu sienas gleznojumu jeb murāli 432 kvadrātmetru plātībā Latvijas farmācijas uzņēmuma Olpha teritorijā.

24 metrus augstais un 18 metrus platais grafiti mākslas darbs, kas tapis uz vienas no vēsturiskajām rūpnīcas ēkas sienām, ir viens no lielākajiem murāļa krāsojumiem visā Baltijā. Darbs tapis uzņēmuma zīmola maiņas procesā, tādējādi atspoguļojot Olpha cilvēcisko pieeju, virzību uz nākotni un zinātnisko radošumu.

Kiwie radošie risinājumi vienmēr ir izcēlušies ar savu spēju apvienot mākslu ar industriālo vidi, tieši tāpēc sadarbībā ar viņu un viņa komandas biedru mākslinieku Ēriku Cauni ir tapis unikāls un Baltijā otrs lielākais murālis, kas izceļas ar to, ka ir tapis rūpnieciskajā teritorijā. Mākslinieku uzdevums bija izveidot darbu, kas ne tikai iepriecina un iedvesmo, bet arī atspoguļo uzņēmuma jaunā talismana Olfiņa tēla nozīmi kā sarežģītajam, bet aizraujošajam zāļu izstrādes un ražošanas procesam, kas ļauj uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti. Murālis veidots kā metaforisks būvlaukums, kur mazie, dažādu profesiju Olfiņi apvienojas un strādā komandā, lai radītu lielāku vērtību un kopīgu labumu. Šis mākslas darbs atspoguļo ne tikai Olpha attīstību tehnoloģisko progresu, bet arī uzņēmuma cilvēcīgo pieeju, komandas spēku un kopienas svarīgumu.

Jau otrajā salonā HairRiga administratora pienākumus pilda robots – numuriņu izsniedzējs, gluži kā bankā; nākotnē uzņēmums vēlētos būt vairākos tirdzniecības centros.

Friziersaloni HairRiga šobrīd ir raduši mājvietu divos Rīgas iepirkšanās centros - Olimpia un Rīga Plaza, tomēr uzņēmumu SIA HairRiga Sun un SIA HairRiga īpašniece Ilva Banka-Okorie atklāj, ka nākotnē viņa vēlētos atvērt HairRiga arī tirdzniecības parkā Alfa vai Spice.

Koncepts kā nevienam

Abos HairRiga friziersalonos administratora vietā strādā robots – numuriņu izsniedzējs. Pirmais robots tika ieviests 2017. gadā līdz ar jauno friziersalonu Rīga Plaza, bet kopš šā gada marta šī sistēma darbojas arī Olimpia.

I. Banka-Okorie nav dzirdējusi, ka kādam citam salonam būtu šāds koncepcija, skaidrojot, ka HairRiga princips ir līdzīgs kā bankā, jo ir dzīvā rinda ar numuriņu sistēmu. Iestāties rindā jeb iegūt savu kārtas numuru var arī mājaslapā – tiešsaistē, piesakoties uz konkrētu datumu un laiku. Numuriņu iekārtā investēti 3,5 tūkstoši eiro. I. Banka-Okorie ir pārliecināta, ka ilgtermiņā šis ieguldījums atmaksājas, jo būtiski palielinās friziersalona efektivitāte. Ierodoties friziersalonā, cilvēks paņem savu numuriņu. Gaidot savu kārtu, viņš var izstaigāt veikalus, paēst vai izdarīt kaut ko citu. Pienākot rindai, salona klients mobilajā tālrunī saņemt ziņu ar norādi, ka var ierasties HairRiga.

Meklējot pierādījumu tam, ka pandēmijā viss ir iespējams, turklāt sapņiem un ambīcijām nav vecuma ierobežojuma, ielūkosimies kādas jaunas uzņēmējas stāstā par to, kā mīlestība pret dabu un modi materializējās perspektīvā modes inovācijā.

Katrīna Resne ir 19 gadus veca jauniete, modes un dabas jautājumu entuziaste, kā arī dabai draudzīgā apģērba zīmola Rosafella radītāja: “Rosafella patiesībā tika izveidots jau tad, kad es gāju devītajā klasē. Man bija vēlme izpausties un šķita, ka bizness ir īstā vieta, kur to darīt. Protams, tobrīd man palīdzēja vecāki. Mans pirmais produkts bija plānotājs.”

Katrīna komentē, ka neesot gribējusi to, ko rāda filmās, – dizainerus, kuriem pieder sava studija un kuri nelielos daudzumos pārdod savus unikālos dizainus. Tieši tā radās pirmās idejas par dabai draudzīgu apģērbu. Rezultātā Katrīna savu bērnības interesi par dažādām dabas zinātnēm pārvērta lolotā sapņa piepildījumā, kurā mode draudzējas ar dabu.

Pēc kinoizplatītāju datiem, apmeklētākā filma Latvijā šonedēļ ir «Jelgava '94», kas tapusi pēc rakstnieka Jāņa Joņeva tāda paša nosaukuma grāmatas motīviem. Kopš 17. septembra, kad filma piedzīvoja pirmizrādi, to noskatījušies vairāk nekā 10 000 skatītāju. Īpašs ir filmas sasniegtais rekords Jelgavā.

Tur vien filmu noskatījušies vairāk nekā 3500 cilvēki, informēja filmas komunikācijas koordinatore Alise Podniece.

Viņa biznesa portālam db.lv pastāstīja, ka filmas budžets kopā ir 672 tūkstoši eiro. «Par skatītāju lielo interesi, saprotams, patiess prieks, taču par budžeta atpelnīšanu šobrīd ir pāragri spriest,» viņa sacīja.

Filmas stāsta centrā ir nupat četrpadsmit gadu dzimšanas dienu nosvinējušais Jānis, Jelgavas puika ar «zubra» līmeņa mācību sasniegumiem, kurš cenšas būt neviena nemanīts. Tomēr iemīlēšanās klasesbiedrenē Kristīnē un nejauši iegūtie draugi Nāve un Zombis neatgriežami aizsāk jaunu lapaspusi Jelgavas pusaudža dzīvē – ir jāspēlē mūzikas grupā, jāklausās metāls, vajadzīgas īstās drēbes un galu galā līdz asarām jānoved skolotāji un vecāki. Tas ir laiks, par kuru pieaugot, ļoti iespējams, būs kauns, bet tikpat iespējams, ka tas izrādīsies pats labākais dzīves periods.

Kafejnīca, neliels veikaliņš, radošā studija vai birojs – ir svarīgi, lai uzņēmuma telpas būtu iedvesmojošas un aicinošas, sevišķi, ja tajās notiek arī tikšanās ar klientiem. IKEA interjera dizainere, kas specializējas biznesa klientu telpu iekārtošanā, dalās padomos, kas noderēs labiekārtot vai atjaunot uzņēmuma telpas, kā arī palīdzēs saplānot pārvērtībām nepieciešamos finanšu resursus.

Neatkarīgi no tā, vai telpas jāiekārto nu nulles vai jāpārplāno tās, IKEA interjera dizainere Linda Ribaka-Orlova iesaka noteikt projektam atvēlēto budžetu. Pirmkārt, jānolemj, cik daudz līdzekļu uzņēmums var atļauties tērēt interjeram. Prioritāšu noteikšana palīdzēs turēties pie plāna un vēlāk arī ietaupīt. Papildus jau plānotajam budžetam, vienmēr jāatvēl aptuveni 10 % neparedzētiem izdevumiem.

Otrkārt, jādefinē kādām funkcijām uzņēmuma telpas paredzētas. Tās ir būtiski zināt pirms sākt domāt par krāsu paleti vai mēbelēm.

Visbeidzot, izvēloties profesionāla interjera dizainera sniegtos pakalpojumus, iespējams ietaupīt gan laiku, gan naudu. “Profesionālis piedāvās vairākus funkcionālus risinājumus, kā arī atlasīs piemērotākās mēbeles konkrētajām telpām. Tāpat interjera dizainers, izstrādājot piedāvājumu, ņems vērā pieejamo budžetu,” saka L. Ribaka-Orlova. Viņa uzsver, ka interjera dizainers var palīdzēt izvairīties no impulsīviem pirkumiem, kas reizēm var būt ļoti dārga kļūda.

Nacionālais Kino centrs (NKC) apstiprinājis rezultātus konkursā, kas savā ziņā turpina Simtgades filmu programmas uzsākto ceļu, - vēsturisku un identitāti stiprinošu Latvijas filmu ražošanas konkursa ietvaros atbalstīta divu pilnmetrāžas spēlfilmu un vienas dokumentālās filmas ražošana.

Konkursā iesniegtos projektus vērtēja īpaši izveidota ekspertu komisija, kurā strādāja visu trīs NKC ekspertu komisiju pārstāvji un vēl divi pieaicināti eksperti, kam jau ir Simtgades projektu vērtēšanas pieredze, – režisors un pedagogs Pēteris Krilovs un dzejniece Māra Zālīte. Nacionālā Kino centra komisijas pārstāvēja režisors Andis Mizišs (spēlfilmu komisija), producente Līga Gaisa (dokumentālais kino) un NKC pārstāve Kristīne Matīsa (animācija).

NKC arī šajā konkursā turpina tradīciju ekspertu komisiju darbam piesaistīt sabiedrības pārstāvjus, kas ekspertiem sniedz rekomendējošus ieteikumus, atbalstot publiskā finansējuma piešķiršanu tādiem projektiem, kas ir aktuāli un nozīmīgi dažādām auditorijām Latvijā. Projektu izvērtēšanā līdzdarbojās Arta Ģiga (filmu un TV seriālu producente, izvirzīta no Latvijas Žurnālistu asociācijas) un Ieva Langenfelde (SIA Forum Cinemas pārstāve).

Latvijā pēdējos gados animācija reklāmas vajadzībām kļuvusi plašāk izmantota un attīstās tendence stāstīt vizuālos stāstus.

"Animācija ir plaši izmantots risinājums reklāmā ASV, Rietumeiropā un daudzās Āzijas valstīs. Plašajā informācijas gūzmā kustīgam attēlam ir arvien lielāka nozīme – reklāmām "jāpaķer" uzmanība ātri un efektīvi," saka Rita Šteimane, animācijas studijas "Panic" vadītāja.

Viņa novērojusi, ka Latvijā joprojām ir plaši izplatīts uzskats, ka animācija ir domāta bērniem un to asociē ar risinājumiem, kas ir tuvāki baneru animācijai, nekā reklāmas klipam. Taču R. Šteimane uzskata, ka animācijas iespējas ir ļoti plašas. Starptautiski uzņēmumi, piemēram, "American Express", "Nike", "Coca Cola", "Google", "Toyota", "Apple" un neskaitāmi citi plaši izmanto animācijas risinājumus. Neatņemama šo kompāniju reklāmas materiālu daļa ir gan ilustratīvi 2D video, gan komplicēti 3D risinājumi. Animāciju zīmoli izmanto ne tikai tradicionālajos medijos kā televīzija, bet arī sociālajos tīklos, mobilajās aplikācijās un interaktīvos risinājumos.