Latvijas fintech uzņēmums DelfinGroup, turpinot aprites ekonomikas veikalu tīkla Banknote attīstību un stiprinot klātbūtni reģionos, Daugavpilī un Rēzeknē ir atvēris Banknote XL koncepta veikalus, paplašinot iepriekšējās tirdzniecības telpas un tur pieejamo preču klāstu.

DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš norāda, ka Daugavpilī un Rēzeknē ir stabili augsts pieprasījums pēc Banknote pakalpojumiem klātienē.

"Pēdējos gadus DelfinGroup aktīvi pilnveido un attīsta Banknote filiāļu tīklu, investējot veikalu pārveidē un piedāvājot jaunus aprites ekonomikas koncepta veikalus visā Latvijā. Šī iniciatīva ir būtiska mūsu biznesa stratēģijas sastāvdaļa, nodrošinot modernus tirdzniecības un finanšu pakalpojumu centrus. Tikmēr līdz ar augsto pieprasījumu redzam, ka atsevišķās vietās ir lietderīgi paplašināt tirdzniecības telpas, tā piemēram, atklājot Banknote XL veikalus, kur vienuviet pieejams būtiski plašāks preču klāsts. Šobrīd Latvijā ir trīs šāda koncepta veikali – Rīgā, Daugavpilī un Rēzeknē,” informē D. Ādmīdiņš.

AS "Pasažieru vilciens" (PV) šodien sāk pasažieru pārvadājumus ar trim jaunajiem elektrovilcieniem Tukuma, Aizkraukles un Skultes virzienā, savukārt braucienus Jelgavas virzienā plānots sākt sestdien, 16.decembrī, informē PV pārstāvji.

Tukuma virzienā šodien ar jaunajiem elektrovilcieniem plānots izpildīt astoņus reisus - divus reisus maršrutā Rīga-Dubulti un divus atpakaļ uz Rīgu, kā arī divus reisus maršrutā Rīga-Sloka un divus reisus atpakaļ.

Vienlaikus Aizkraukles virzienā šodien ar jaunajiem elektrovilcieniem plānots izpildīt vienu reisu maršrutā Rīga-Ogre un vienu atpakaļ, kā arī reisu maršrutā Rīga-Lielvārde, bet Skultes virzienā plānots izpildīt vienu reisu maršrutā Rīga-Saulkrasti un vienu atpakaļ.

Tāpat šodien plkst.10.20 Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, laukumā pie otrā perona, notiks elektrovilcienu pārvadājumu uzsākšanas svinīgais pasākums, kurā piedalīsies satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), PV valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV) un "Škoda Group" valdes loceklis Svata Zdeneks.

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

Galvaspilsētas mājokļu tirgus astoto gadu pēc kārtas stagnē un jau 59% darījumu notiek bez hipotekārā kredīta piesaistes. Tikmēr Latvijas rietumos tirgus aktivizējas, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Dzīvokļu cenas Liepājas jauno projektu otrreizējā tirgū kritušās par 12%, veicinot darījumu skaita pieaugumu. Interese par mājokļa iegādi vēju pilsēta ir liela; potenciālo pircēju vidū arī lietuvieši, kas dod priekšroku cenai, iegādājoties arī vecākus mājokļus, pat neskatoties uz apjomīgo jauno projektu piedāvājumu netālu esošajā piejūras pilsētā Klaipēdā. Vai Liepāja tiks līdzi augošajam pieprasījumam pēc labas kvalitātes mājokļiem un kā savus nekustamā īpašuma tirgus izaicinājumus risina tuvējie Dienvidu kaimiņi?

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par jūliju:

Daudzu sērijveida paneļu ēku normatīvais ekspluatācijas laiks ir vidēji 50 gadu – tas nozīmē, ka dzīvojamajām ēkām, kas celtas 1974. gadā vai agrāk, šis termiņš ir pienācis šogad – 2024. gadā, īsi un lakoniski konstatēts Latvijas Stratēģiju un ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) jaunākajā pētījumā Rīgas metropole 2040: pārvaldāma, dzīvojama, inovatīva, kas klajā nācis oktobrī.

Blokmājas Rīgā – cik to ir?

Lai saprastu un apzinātu problēmu, vispirms ir jānonāk pie rezultāta vismaz divos ceļos, un to arī darījām. Saprotams, ka padomju laikā būvētās mājas ir ne tikai Rīgā, tādēļ, lai nonāktu pie ticama rezultāta, izmantojām ne tikai LaSER pētījuma datus, bet nodrošinājāmies ar vispārīgiem Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par visas Latvijas mājokļiem. Lai atlasītu mājokļus, kas atbilst prasībai «padomju laikā celta daudzdzīvokļu māja», ņēmām visus reģistrētos mājokļus – gan dzīvokļus, gan privātmājas –, kas ir apdzīvoti un kuros ir centrālapkure. Šāda atlase satur nelielu kļūdu, jo arī lielajās pilsētās tiek celtas privātmājas ar centrālapkuri, tomēr kļūda pret kopskaitu ir neliela, turklāt netiek pētīti lauku apvidi, kur privātmājas ir pārsvarā. No šīs atlases redzams, ka Rīgā atrodas gandrīz puse mājokļu ar centrālapkuri no visiem Latvijas apdzīvotajiem mājokļiem ar centrālapkuri. Proti, var secināt, ka mazākā daļa no visām daudzdzīvokļu mājām atrodas Rīgā. Zināms, ka lielākais vairums paneļu namu ir celti laikā 1961. līdz 1990. gadam. Lai arī CSP atlase piedāvā būvniecības laiku no 1981. līdz 2000. gadam, ir zināms, ka šī perioda otrajā desmitgadē praktiski nekas netika uzcelts. Tādējādi iegūstam, ka aptuveni divas trešdaļas no Rīgas apdzīvotajiem mājokļiem ar centrālapkuri ir mājas, kuru būvniecības termiņš ir no 1961. līdz 1990. gadam, turklāt pēdējā piecgade būvniecībā bija pasīvāka. Tie ir aptuveni 180 tūkstoši mājokļu, un pieņemot, ka vidējais blokmājas dzīvokļu skaits ir ap 30, iegūstam 6000 māju. Arī LaSER pētījumā tiek konstatēts, ka 72% Rīgas iedzīvotāju dzīvo paneļu namos, kas celti no 1958. līdz 1985. gadam, un kopumā Rīgas pilsētā ir 6000 padomju laikos celtu sērijveida paneļu namu. Proti, no visiem avotiem iegūstam līdzīgu rezultātu un par nosaukto problēmas apmēru varam būt pārliecināti.

Degvielas mazumtirgotājs Neste atklājis jaunu degvielas uzpildes staciju (DUS), kas atrodas Daugavpilī, Kraujas ielā, informē uzņēmums.

Pēc kopskaita šī ir jau 77. stacija Latvijā un trešā Daugavpilī, kuras izveidē Neste ir investējusi vairāk nekā 900 tūkstošus eiro.

“Līdz ar trešās Neste degvielas uzpildes stacijas atvēršanu Daugavpilī, mēs paplašinām autovadītāju iespējas iegādāties un ikdienā izmantot ne tikai degvielu, bet arī citus produktus. Jauno DUS atklāšana ir nozīmīgs solis mūsu pozīciju nostiprināšanā,” skaidro Armands Beiziķis, SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs.

Jaunajā degvielas uzpildes stacijā būs atsevišķa uzpildes vieta smagajam autotransportam.

Visās Neste DUS pieejamā degviela tiek ražota Neste pārstrādes rūpnīcā Porvo, Somijā, no kurienes tā tiek piegādāta uz Latviju ar jūras transportu un uzglabāta terminālī Rīgā.

Euribor faktors mājokļu pircēju vidū spēlē arvien mazāku lomu. Adaptējoties tirgus situācijai, iedzīvotāji pieņēmuši arī īpašumu cenas un reālistiskāk apzinās sev pieejamos kreditēšanas nosacījumus – sevišķi summās līdz 100 000 eiro. Vienlaikus pircēji pirms lēmuma par īpašuma iegādi joprojām ietur dziļdomīgas pauzes – īpaši tie, kas apsver jauno projektu iegādi, novērojuši “Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītāji.

Eksperti secina - darījumi jauno projektu segmentā notiek tad, ja pircējam attīstītāja piedāvātā cena šķiet tirgum atbilstoša vai piedāvātie bonusi ir pietiekami pievilcīgi.

Atvaļinājumu ietekmē darījumu gaita augustā manāmi palēninājusies. Steigas nav arī pārdevēju pusē, īpašniekiem retāk papildinot tirgu ar jauniem sludinājumiem.

Tradicionāli augusts iekustina arī īres tirgu, studentiem meklējot mitekļus jaunajam mācību gadam, un šis gads nav bijis izņēmums.

Augustā iegādei pieejamo dzīvokļu piedāvājums Rīgā palielinājies par aptuveni 13% - pārdošanā bija pieejami 5365 dzīvokļi. Vislielākā aktivitāte noris sērijveida mājokļu tirgū, kur notiek gan darījumi, gan aug sludinājumu skaits – augustā teju pusi jeb 2370 no kopējā iegādei pieejamo mājokļu skaita veidoja piedāvājums sērijveida ēkās galvaspilsētas apkaimēs.

Rudens sezonai pamazām iezogoties gan sirdīs, gan prātos, ir īstais laiks pievērsties nopietnākiem plāniem, piemēram, noskatīt ilgi meklēto īpašumu, ko saukt par īstajām mājām. Jauno projektu tirgus šobrīd ir piesātināts ar piedāvājumiem un pietiekami aktīvs arī pircēju pusē, tāpēc lielākais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls “City24.lv” 30. septembrī piedāvā “Atvērto durvju dienu maratonu”, kur klātienē būs iespējams apskatīt vairāk nekā 20 jaunos projektus.

Iepazīsties ar dalībniekiem!

Dainas (Centrs), Merks Magnolijas (Centrs), Matīsa iela 29 (Centrs), Silvas Nami (Purvciems), Ošu 2 (Jūrmala), Kvartāls B91 2. kārta (Centrs), Ezerjugla (Jugla), Saliena Park Apartments (Piņķi), Mežciema mājas (Mežciems), Ludviķa iela 2 (Torņakalns), Ezera Solo (Mežaparks), Āpšu 4 (Torņakalns), Elijas Nami (Centrs), Mežaparka lofti (Mežaparks), Zeļļu iela 13 (Āgenskalns), Mārupes iela 6 (Āgenskalns), Lieplejas (Čiekurkalns), Amālijas iela 5A (Āgenskalns), Brīvības gatve 217 (Teika), Merks Viesturdārzs (Centrs), Jelgavas iela 65 (Torņakalns), Green Space (Piņķi), Raņķa dambis 31 (Āgenskalns).

Investējot 1,8 miljonus eiro, ātrās ēdināšanas restorānu ķēde “Hesburger” pēc apjomīgas rekonstrukcijas atklājusi atjaunotu restorānu Daugavpilī, Rīgas ielā.

Kā norāda “Hesburger” starptautiskās attīstības un mārketinga direktore Ieva Salmela, līdztekus jaunu restorānu atvēršanai, uzņēmums turpina modernizēt arī esošos, kas apvieno mūsdienīgu dizainu ar praktisku funkcionalitāti.

Restorāns Daugavpilī ir izvietots divos stāvos ar kopējo platību 343,42 kvadrātmetri un restorāna iekštelpās ir pieejamas kopumā 90 sēdvietas.

“Līdzās tam, ka teju katru gadu atveram jaunus “Hesburger” restorānus, nemitīgi attīstam un uzlabojam arī esošo restorānu tīklu. Daugavpils restorāns ir piedzīvojis vērienīgu renovāciju, un tas atsāk darbību modernās, plašās telpās, kas pilnībā atbilst mūsdienu tirgus prasībām. Renovētajā restorānā esam ieviesuši jaunu interjera dizaina konceptu, kā arī integrējuši inovatīvus digitālos risinājumus, tostarp pašapkalpošanās kases, kas veicina darba efektivitāti un uzlabo klientu pieredzi. Būtiski uzsvērt, ka mūsu restorāni ir ne tikai vieta, kur piedāvājam ēdināšanas pakalpojumus, bet arī sniedzam stabilas darbavietas. Piemēram, “Hesburger” restorānā Daugavpilī strādās 18 darbinieki, nodrošinot, ka renovācijas laikā tiek saglabātas darba vietas esošajiem darbiniekiem, kā arī sniedzot jaunas darba iespējas vietējiem iedzīvotājiem,” stāsta Ieva Salmela, “Hesburger” starptautiskās attīstības un mārketinga direktore.

Turpinot paplašināšanos, degvielas uzpildes staciju (DUS) tīkla KOOL operators SIA KOOL Latvija atklājis jaunu DUS Daugavpilī.

Tā ir jau devītā DUS Latgalē, kopējam KOOL Latvija pārvaldīto DUS skaitam sasniedzot 70.

Sākotnēji Daugavpilī būs pieejama pašapkalpošanās DUS, bet ar laiku plānots nodrošināt arī pilnu KOOL pakalpojumu un preču klāstu.

“Jau ilgāku laiku domājām par degvielas uzpildes stacijas izveidi Daugavpilī, kas būtu ērta priekšrocība mūsu klientiem, kā arī iespēja Daugavpils iedzīvotājiem un viesiem izmantot mūsu kvalitatīvo degvielu. Esam gandarīti, ka ir izdevies šo ieceri īstenot un nodrošināt arvien plašāku DUS tīklu visa Latvijā ,” pauž KOOL Latvia valdes loceklis Sandis Šteins.

KOOL Latvija dibināts 2016.gada oktobrī, sadarbojoties vietējiem privātajiem investoriem un "ZGI-3" alternatīvo ieguldījumu fondam, lai radītu un attīstītu jaunu degvielas uzpildes staciju tīklu Latvijā.

Daugavpilī, Balvu ielā šajās dienās sākas pilsētā jau otrā "Lidl" veikala ēkas celtniecība, informē uzņēmums.

Tas nozīmē, ka ir noslēgusies projekta pirmā fāze, kuras laikā tika sagatavots jaunajam veikalam nepieciešamais smilšu pamatnes uzbērums. Veikala ēkas projektu izstrādāja arhitektu birojs "Acitektura", bet celtniecības darbus īstenos "Jēkabpils PMK". Plānots, ka jaunais veikals savas durvis klientiem vērs 2024.gadā.

"Mēs jau ilgāku laiku strādājam pie šī projekta, jo klientu augstās aktivitātes dēļ Daugavpilī ar vienu "Lidl" veikalu nepietiek. Mēs regulāri saņemam pilsētas iedzīvotāju vēstules, aicinot atvērt vēl vienu veikalu Daugavpilī. Tāpēc esam priecīgi, ka šodien varam publiski paziņot par otrā "Lidl" veikala būvdarbu sākumu pilsētā," saka "Lidl Latvija" valdes loceklis Arūnas Dzikas. "Jaunais veikals ļaus mums būt vēl tuvāk saviem klientiem un "Lidl" pilsētniekiem nodrošinās iespēju ievērojami ietaupīt iepērkoties."

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Pēdējo gadu laikā dažādi ārēji izaicinājumi, tai skaitā dzīves dārdzības pieaugums, daudziem ir licis atlikt lēmumu par jauna mājokļa iegādi, mazinot aktivitāti jauno dzīvokļu tirgū. Attīstītāji ir centušies to stimulēt ar dažādām atlaidēm un dāvanām dzīvokļu pircējiem, bet, jau otro gadu pēc kārtas samazinoties pieprasījumam, paši kļuvuši piesardzīgāki gan zemes iegādē, gan jaunu projektu uzsākšanā. Tas savukārt var novest pie dzīvokļu deficīta jau tuvāko divu vai trīs gadu laikā.

Nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas “Colliers” dati rāda, ka pirmreizējā tirgū Rīgā un Pierīgā pašlaik iegādei pieejami 1725 vidējās un ekonomiskās klases dzīvokļi, kuros iespējams ievākties uzreiz, savukārt vēl 2950 pieejamā segmenta dzīvokļu ir būvniecības vai plānošanas stadijā.

“No vienas puses, ja skatāmies uz ekspluatācijā nodoto mājokļu skaitu, tas ir diezgan daudz. Tirgū vairākus gadus nav bijis tik plašs pabeigto dzīvokļu piedāvājums, līdz ar to pircējiem šī situācija ir izdevīga, jo beidzot iespējams fiziski apskatīt, izstaigāt un iegādāties tieši tādu mājokli, kādu gribas. To apstiprina arī “Bonava Latvija” pārdošanas statistika – pašreiz lielākā daļa darījumu notiek tieši ar pabeigtajiem dzīvokļiem. No otras puses, lielākā daļa pieejamo dzīvokļu atrodas lokācijās, kas pircējiem var patikt, bet var arī nepatikt, un pārējie pabeigtie mājokļi būtībā ir nelieli gandrīz iztirgotu projektu atlikumi, kas izbārstīti pa visu Rīgu un Pierīgu,” stāsta SIA “Bonava Latvija” mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša.

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Salīdzinot ar gada pirmo mēnesi, februārī tirgus temps kļuvis mazliet gausāks – vienlaikus interese par īpašumu iegādi nav apstājusies.

Vidējais dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, samazinājies līdz 76 dienām. Kā novērojuši “Latio” darījumi vadītāji, aktīvāk iegādei tiek meklēta apbūves zeme un nelielas privātmājas, tomēr likvīdu piedāvājumu tirgū būtiski trūkst. Paturot prātā skaļi izskanējušo retoriku par šogad gaidāmo Euribor kritumu, potenciālie pircēji sāk apsvērt arī lielākas platības mājokļus ar trim un vairāk istabām, tomēr no galējā lēmuma pieņemšanas aizvien biežāk attur cits faktors - ģeopolitiskā nestabilitāte.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa” dati par janvāri:

Lidosta "Rīga" šodien no plkst.18 līdz 20 Jaunmārupē, Švarcenieku muižā, Mārupes iedzīvotājiem prezentēs jauno lidostas trokšņa stratēģisko karti - dokumentu, kurā apkopota informācija par gaisa kuģu radītā trokšņa ietekmi, informē lidostas "Rīga" pārstāve Laura Kulakova.

Prezentācijas laikā lidostas "Rīga" trokšņa pārvaldības speciālists atbildēs uz iedzīvotāju jautājumiem par gaisa kuģu troksni, kā arī tiks rosināta diskusija par iespējamiem troksni mazinošiem pasākumiem.

Kulakova norāda, ka, lai gan pašas lidostas darbība nerada būtiskas tiešas trokšņa emisijas, tomēr lidostā nosēžas un paceļas aviokompāniju gaisa kuģi, kas tās rada. Tāpēc vides trokšņa emisijas veido netiešu lidostas ietekmi uz vidi, un lidosta ir atbildīga par šīs ietekmes pārvaldību. Lai novērtētu gaisa kuģu pacelšanās un nosēšanās trokšņa līmeni lidostas apkaimē, ietekmēto iedzīvotāju skaitu un teritorijas un iedzīvotājus, kas ir pakļauti trokšņa robežlielumu pārsniegumiem, reizi piecos gados tiek izstrādāta trokšņa stratēģiskā karte.

Amerikāņu rokmūziķis Brūss Springstīns ir oficiāli kļuvis par miljardieri, piektdien ziņoja žurnāls "Forbes", novērtējot viņa bagātību ar 1,1 miljardu ASV dolāru.

74 gadus vecais Springstīns lielu daļu bagātības guvis pēdējos gados, lielā mērā pateicoties viņa mūzikas kataloga pārdošanai kompānijai "Sony" 2021.gadā par pusmiljardu dolāru.

Šis darījums notika pēc Springstīna ļoti veiksmīgas atgriešanās uz teātra skatuves Brodvejā. Pašlaik Springstīns ir devies globālā koncertu turnejā, kas turpināsies arī nākamajā gadā.

Saskaņā ar izdevuma "Pollstar" ziņām Springstīns 2023.gadā pārdevis vairāk nekā 1,6 miljonus koncertu biļešu, gūstot ienākumus 380 miljonu dolāru apmērā.

Springstīna gadu desmitiem ilgās muzikālās karjeras gaitā ir pārdoti 140 miljoni viņa dziesmu albumu, ierindojot viņu starp visu laiku labāk pārdotajiem mūziķiem.

Vairāk nekā 40 skolēnu mācību uzņēmumi no Latvijas, Austrijas, Igaunijas, Zviedrijas un Maltas piedalīsies Starptautiskajā skolēnu mācību uzņēmuma (SMU) festivāla tirdziņā “Cits Bazārs”, kas norisināsies šī gada 28. februārī Rīgā, tirdzniecības centrā Domina Shopping.

Pasākuma laikā no plkst. 11.00 līdz 16.00 ikviens apmeklētājs varēs apskatīt, iepazīt un iegādāties jauniešu radītus, inovatīvus produktus.

Automātiskā augu laistīšanas sistēma, spēles dažādu sociālo problēmu risināšanai un veselīgu uztura paradumu veicināšanai, viedierīces, rotaļlietas, uz tehnoloģijām balstīti sadzīves priekšmeti, virtuves instrumenti, rotas un apģērbi no otrreiz pārstrādātām izejvielām, inovatīvs brokastu risinājums, ilgtspējīga piezīmju grāmata ar akrila lappusēm un pat mākslīgā āda, kas izveidota no bioloģiskas izcelsmes produktiem, svečturi ar smaržu, – tās ir tikai dažas no inovatīvām un ilgtspējīgām biznesa idejām, ko festivāla ietvaros prezentēs gan mūsu pašu jaunieši no 24 skolēnu mācību uzņēmumiem Latvijā, gan jaunieši no citām valstīm. Ar visām SMU idejām iespējams iepazīties ŠEIT.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo trīs gadu laikā ir palielinājušies - kopš 2021. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga, tomēr šis pieaugums nav bijis vienmērīgs, norāda Swedbank.

Vērtējot ienākumus pēc nodokļu nomaksas un pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums pēdējo trīs gadu laikā bijis Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par 42% lielāka. Tikmēr Rīgā attiecīgs neto algas pieaugums ar diviem reģistrētiem apgādājamajiem bijis 29%, bet Tallinā tas bijis vismērenākais – 24%. Taču kopumā Rīgas ģimenēm joprojām jārēķinās ar zemākajiem vidējiem ienākumiem Baltijas galvaspilsētu vidū, vienlaikus sadzīvojot ne ar tām zemākajām izmaksām.

Ģimenes rīcībā esošos ienākumus ietekmē ne vien alga “uz rokas”, bet arī pabalsts par bērniem, kas katrā valstī tiek piešķirts vecākiem. Arī šajā jomā Lietuva saglabā līdera pozīciju Baltijā – tur ikmēneša pabalsts par diviem bērniem ir 192 eiro, Igaunijā 160 eiro, bet Latvijā 100 eiro. Tiesa gan, Lietuvā šis pabalsts pilnībā aizstāj iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādājamo, kas Latvijā strādājošajiem tiek piemērots ikmēneša ietvaros pie algas izmaksas un Igaunijā reizi gadā kā pārmaksātā nodokļa atmaksa pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Rezultātā ienākumu apmērs, kas paliek ģimenes rīcībā pēc ģimenes valsts pabalsta saņemšanas un darbaspēka nodokļu nomaksas, Tallinā, Viļņā un Rīgā būtiski atšķiras – attiecīgi 3576 eiro, 3127 eiro un 2655 eiro.

"Daugavpils satiksme" ceturtdien sākusi jauno "Scania Citywide LF" elektroautobusu testēšanu, informē uzņēmumā.

Uzņēmums paralēli īsteno vairākus sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstības projektus, kas Daugavpilī ļaus attīstīt videi draudzīga un ilgtspējīga sabiedriskā transporta pieejamību.

Seši jaunie bezemisiju elektriskās piedziņas autobusi "Scania Citywide LF" testa režīmā izbrauks vairākus pilsētas maršrutus, lai pārbaudītu tehniskās īpašības, drošību un darbību pārvietojoties pa dažādu ceļu segumu un atšķirīgos laikapstākļos. Šāda testēšana ļauj novērtēt elektroautobusu efektivitāti un uzticamību, pirms tie tiks ieviesti regulāros pasažieru maršrutos. Pēc veiksmīga testēšanas posma un atbilstošu rezultātu iegūšanas jaunie autobusi tiks pievienoti maršrutu tīklam un sāks regulārus pasažieru pārvadājumus pilsētas teritorijā, skaidro uzņēmumā.

Akciju cenas Eiropas biržās pirmdien kritās, investoriem reaģējot uz Francijas parlamenta vēlēšanām, kurās neviens grupējums nav ieguvis vairākumu.

Volstrītas galvenie indeksi lielākoties pieauga. Indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" kāpa līdz jauniem rekordiem, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās.

Francijā parlamenta ārkārtas vēlēšanu otrajā kārtā svētdien uzvarēja plaša kreiso spēku koalīcija, apsteidzot gan prezidenta Emanuela Makrona centristus, gan galēji labējos.

Šajās vēlēšanās tomēr neviena grupa nav ieguvusi absolūto vairākumu un Francijā ir sācies politiskas neskaidrības periods, kuram nav precedenta jaunāko laiku vēsturē.

Lai gan investori izjuta atvieglojumu par to, ka galēji labējā Nacionālā apvienība (RN) nav ieguvusi vairākumu Francijas parlamenta apakšnamā, Parīzes, Frankfurtes un Londonas biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar nelielu kritumu.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās dažādos virzienos, naftas cenas pieauga, bet ASV dolāra vērtība samazinājās.

Volstrītas galvenie indeksi pieauga, samazinoties ASV valdības obligāciju ienesīgumam, kas parasti norāda uz zemākas inflācijas gaidām un mazākām aizņemšanās izmaksām.

ASV patērētāju pārliecība novembrī pieaugusi vairāk, nekā bija gaidīts.

Investoru uzmanība šonedēļ būs pievērsta ASV personīgā patēriņa izdevumu (PCE) cenu indeksam, kuru paredzēts publiskot ceturtdien un kas ir Federālās rezervju sistēmas (FRS) iecienīts inflācijas indikators.

"Tirgus, šķiet, ir pieņēmis ideju, ka ekonomikas izaugsmes palēnināšanās dati pasteidzinās tirgum draudzīgas procentlikmju samazināšanas," sacīja "Morgan Stanley" analītiķis Kriss Lārkins.

Prognozes par procentlikmju pazemināšanu ir ietekmējušas ASV dolāru, un tā vērtība otrdien turpināja samazināties.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien palielinājās, sākoties nedēļai, kurā ir gaidāma svarīgu ASV inflācijas datu publiskošana un Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmums par procentlikmēm.

Volstrītas indeksi pieauga, tirgus dalībniekiem jau fokusējoties uz trešdien gaidāmo ziņojumu par patēriņa cenu indeksu (CPI), kas var noteikt ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) nākamo lēmumu par procentlikmēm.

"Šodienas vispārīgi mierīgā [tirdzniecības] sesija nozīmē, ka uzmanība tiek pievērsta tieši ASV CPI datiem un ECB lēmumam, kas gaidāmi šonedēļ," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas IG galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

"Pastāvot riskam, ka abos gadījumos var būt nepatīkami pārsteigumi, riska apetīte ir bijusi ierobežota," viņš piebilda.

Investori ir satraukti, ka FRS procentlikmju paaugstināšanas kampaņa cīņā pret augsto inflāciju var novest pasaules lielāko ekonomiku smagā recesijā.

Akciju cenas Volstrītā trešdien lielākoties pieauga, bet Eiropas biržās kritās, savukārt ASV dolāra vērtība palielinājās pirms gaidāmā ziņojuma par mikroshēmu ražotāja "Nvidia" peļņu.

"Tagad, kad sākotnējā pēcvēlēšanu eiforija ir norimusi, ir skaidrs, ka tirgiem ir grūti atrast katalizatoru, lai izraisītu jaunu cenu kāpumu," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas IG tirgus analītiķis Kriss Bošamps, atsaucoties uz ASV prezidenta vēlēšanām.

Investoru domas šonedēļ atkal pievērsās karam Ukrainā pēc tam, kad ASV prezidenta Džo Baidena administrācija atļāva Ukrainai veikt triecienus ar amerikāņu tāla rādiusa raķetēm dziļi Krievijas teritorijā.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgām valūtām pieauga, tirgiem izvērtējot varbūtību, ka AS Federālā rezervju sistēma (FRS) decembrī pazeminās procentlikmes.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien pieauga par 0,3% līdz 43 408,47 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par mazāk nekā 0,1% līdz 5917,11 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,1% līdz 18 966,14 punktiem.