4.maijā kinoteātrī Splendid Palace notiks režisores Ievas Ozoliņas dokumentālās filmas Mans tēvs baņķieris pirmizrāde. Filma ir autobiogrāfisks detektīvstāsts, kurā režisore seko līdzi sava tēva TOP Bankas prezidenta Borisa Osipova gaitām 90. gados, līdz brīdim, kad viņš 1994. gadā pazuda ar 6 miljoniem noguldītāju naudas. Visus šos gadus viņa liktenis un atrašanās vieta nebija zināma, līdz pirms trim gadiem Interpols paziņoja, ka Malaizijā pieteicies cilvēks ar tēva vārdu un personas kodu, informē filmu studija Mistrus Media.
Filmas darbība notiek mūsdienu Latvijā un Malaizijā, šķetinot 90. gadu vēstures notikumus, sākot no pirmajām kapitālisma iezīmēm līdz komercbanku uzplaukumam, apskatot TOP bankas gadījumu kā vienu no spilgtākajiem 90. gadu banku krīzes piemēriem.
Filma ir autores personīga nesenas Latvijas vēstures rekonstrukcija, aplūkojot tā laika notikumu nospiedumus cilvēku biogrāfijās un atceroties pagātnes notikumus, kuros tika ierauta viņas ģimene, kā arī autores personīgais ceļš pie tēva 20 gadus vēlāk. Tā ir režisores pirmā filma, kas drosmīgi vēsta par savu un savas ģimenes dzīvi jaunā kapitālisma apstākļos un likteņa pavērsieniem pēc tam.
«Mēģināju saprast savu tēti, kurš deviņdesmitajos nonāca mežonīgajā kapitālismā ar visu tālaika eiforiju, jucekli un izmisumu. Filma ir domāta tiem, kuri vēlreiz grib pabūt saldi skarbajos deviņdesmitajos, atcerēties attiecību estētiku, jucekli un iespēju eiforiju; tiem, kuri jūtas atbildīgi par savu vecāku rīcību un uzņemas šo ne savas vainas sajūtu. Filma ir arī tiem, kas nosoda, neiedziļinoties,» stāsta filmas režisore Ieva Ozoliņa, kurai filmas veidošanas gaitā izdodas atrast savu turpat pirms 20 gadiem pazudušo tēvu.
Darbs pie dokumentālās filmas Mans tēvs baņķieris filmu studijā Mistrus Media tika uzsākts pirms trim gadiem, neilgi pēc tam, kad Malaizijā bija pieteicies cilvēks, kurš paziņoja, ka ir Boriss Osipovs.
