Lai veicinātu Latvijas komersantu konkurētspēju ārvalstīs, šonedēļ līdz 28.novembrim uzņēmumiem vēl ir iespēja pieteikties Latvijas – Kazahstānas sadarbības konferencei «Pāreja uz «zaļo ekonomiku», ieviešot ekoloģiski tīras tehnoloģijas».

Konference tiek organizēta projekta Green Bridge Forum ietvaros, un to atbalsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Rīgas Dome, Cleantech Latvia (Latvijas Tīro tehnoloģiju klasteris) un Latvijas industriālās energoefektivitātes klasteris.

Konference notiks Rīgā no 2013. gada 5. līdz 7. decembrim. Konferences fokusā ir «zaļās ekonomikas» attīstības iespējas, vides tehnoloģijas, kā arī enerģijas lietderīgāka un efektīvāka izmantošana.

Kazahstānas pusi konferencē pārstāvēs vides aizsardzības un tehnoloģiju jomas speciālisti un atbildīgo institūciju pārstāvji: nozaru ministriju, pašvaldību (akimatu) pārstāvji, kā arī dažādu uzņēmēju delegācija - lielu dabas resursu ieguves rūpniecības uzņēmumu, vides tehnoloģiju komercsabiedrību vadītāji un eksperti.

Līdz 2013.gadam ar liniem būtu jāapsēj vismaz 1000 hektāru, jo tas ļautu cerēt uz linkopības atdzimšanu Latvijā, sacīja Rēzeknes linu pārstrādes fabrikas SIA Baltiks East valdes priekšsēdētājs Valērijs Šindlers un biedrības Linu un kaņepju pārstrādes klasteris biroja vadītāja Ilga Vjakse.

Šogad jau ir apsētas eksperimentālās platības, kā arī plānots sākt linu audzēšanas izpētes projektus. Nākamgad paredzēts ar liniem apsēt vismaz 500 hektārus.

«Linu šķiedru tagad pārsvarā importējam no Baltkrievijas un no Francijas un Beļģijas. Tas patiešām notiek tāpēc, ka Latgalē linus gandrīz vairs neaudzē. Kādreiz šis reģions ieņēma nozīmīgu vietu linu audzēšanā pasaulē, bet tas viss pazuda, jo, pievienojoties Eiropas Savienībai, Latvija apņēmās likvidēt nacionālās subsīdijas,» intervijā biznesa portālam Nozare.lv sacīja Šindlers.

Vjakse piebilda, ka ap 2008.gadu ļoti strauji samazinājās gan linu, gan kaņepju audzēšanas platības, jo zemnieki domāja tā - ja man nav subsīdiju, tad es neaudzēšu.

Ja Latvijā ar liniem tiktu apsēti nedaudz vairāk par 5 000 hektāru, tad Latvija varētu izvirzīties otrajā vietā Eiropā pēc linu platībām un kļūt par valsti, kas piedalās tirgus cenu noteikšanā, sacīja Rēzeknes linu pārstrādes fabrikas SIA Baltiks East valdes priekšsēdētājs Valērijs Šindlers un biedrības Linu un kaņepju pārstrādes klasteris biroja vadītāja Ilga Vjakse.

«Es vienmēr saku, ka ar kviešiem vai pienkopību, vai gaļas lopkopību zemnieki nekad nebūs tie, kas noteiks cenas. Pēkšņu cenu kritumu zemnieki nekādā veidā nevar ietekmēt, jo cenu līmeni tirgū regulē lielie pasaules līmeņa tirgus dalībnieki. Savukārt ar liniem situācija var būt pretēja. Iedomājieties, ja Latvijā ar liniem tiks apsēti nedaudz vairāk par 5000 hektāru, kas būtībā nav liela platība, tad Latvija varētu izvirzīties otrajā vietā Eiropā pēc linu platībām pēc Francijas,» intervijā portālam Nozare.lv sacīja Šindlers.

Viņš uzsvēra, ka tad Latvija būtu tā, kas piedalās tirgus cenu noteikšanā. «Tad mēs pilnīgi noteikti sēdēsim pie tā galda, kur runā par noteikumiem un cenām. Tas jau ir pavisam cits līmenis,» piebilda Šindlers.

Latvijā ražoto koka būvkonstrukciju eksports ir ievērojami pieaudzis, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, un gandrīz sasniedzis pirmskrīzes apjomus, citējot trademap.org statistikas datus, vēsta Latvijas Koka būvniecības klasteris.

Latvijas ražotāji ir eksportējuši saliekamās būvkonstrukcijas vairāk nekā 44 miljonu ASV dolāru apmērā, kas ir par 31% vairāk nekā 2010. gadā, bet, salīdzinot ar 2009. gadu, apjoms ir gandrīz dubultojies (pieaugums par 90 %).

Tieši šajā pieaguma rādītājā Latvija ir līdere Baltijas reģionā, par gandrīz diviem procentiem apsteidzot Igauniju. Nozare ir ļoti tuvu, lai sasniegtu pirmskrīzes apjomus – 2008. gadā koka būvkonstrukcijas tika eskportētas vairāk kā 47 miljonu dolāru apmērā, paziņojumā medijiem norāda Latvijas Koka būvniecības klasteris.

«Statistika uzrāda nozares attīstības tendeces, uzņēmumi arvien vairāk un arvien veiksmīgāk strādā ārējos tirgos, pieņem izaicinošus projektus, attīsta savas zināšanas un klientu loku. Ir uzņemts pieklājīgs pieauguma ātrums, kas mums, kopīgi strādājot, ir jāturpina,»

Iespēja tikt pie Eiropas līdzfinansējuma var mudināt tūrisma nozarē strādājošos apvienoties, veicinot gan sava produkta, gan visas nozares atpazīstamību , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd tiek apsvērta Daugavas Lejteces tūrisma klastera izveide – tas būtu nākamais solis jau pirms vairākiem gadiem sāktajai sešu pašvaldību – Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Ikšķiles un Ogres – sadarbībai tūrisma attīstīšanai, DB stāsta Ķekavas novada Tūrisma koordinācijas centra direktors Juris Žilko. Pirmais nopietnais solis uz klastera izveidi sperts pērn, parakstot sadarbības līgumu starp šīm pašvaldībām un Dabas aizsardzības pārvaldi, savukārt šopavasar notika pirmais Daugavas Lejteces tūrisma forums. Tagad nepieciešams sadarbībā iesaistīt arī uzņēmējus. Jautāts, vai biznesam interese ir, viņš saka – neformālās sarunās atbalsts klastera veidošanai tiek pausts. Vienlaikus viņš uzsver, ka klasterī apvienot visus tūrisma biznesā strādājošus uzņēmumus par katru varu nav pašmērķis, būtiski, lai publiskie partneri spētu ieinteresēt uzņēmumus iesaistīties un tie redzētu savu ieguvumu no tā. Galu galā, attīstoties tūrismam, finansiāli lielākie ieguvēji ir tieši uzņēmēji. Pēc J. Žilko domām, no Ķekavas novada klasterī reāli varētu iesaistīties līdz pieciem uzņēmumiem.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Starptautiskajā inženiernozaru izstādē Hannover Messe 2016 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētajos nacionālajos stendos šogad piedalās 14 uzņēmumi. Izstāde norisināsies no 25. līdz 29. aprīlim Hannoverē, Vācijā.

Šogad Latvija atzīmē savas dalības divdesmitgadi. Latvijas nacionālie stendi ir izvietoti divās tematiskajās ekspozīcijās – Piegādes industrijai (Industrial Supply) un Enerģija (Energy).

Izstādes tematiskajā ekspozīcijā Piegādes industrijai šogad piedalās 8 uzņēmumi: SIA AB Metal, SIA AR Module Factory, SIA EHT Dizains, SIA Keramserviss, SIA KnK Coating, SIA SFM Latvia, SIA Sperre Baltic un SIA Vestavia.

Izstādes tematiskajā ekspozīcijā Enerģija šogad piedalās 6 dalībnieki: SIA EMT, AS Energofirna JAUDA, SIA Energokomplekss, SIA Grandeg Serviss, AS Komforts un Rīgas Tehniskā universitāte.

Pagājušajā nedēļā lielākā reģistrētā komercķīla bijusi 1,18 miljardu latu apmērā, ko ņēmis SIA UVZ-Logistic, un tās devējs bijusi kompānija Zarečnaja, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Pagājušajā nedēļā uzņēmums Uralvagonzavod-Logistic noslēdzis līgumu ar Viktoru Nusenki par ogļu kompānijas Zarečnaja iegādi. Zarečnaja ir piektais lielākais Krievijas akmeņogļu eksportētājs, kurš gadā saražo 10 miljonus tonnu. Uzņēmums potenciāli var palielināt ražošanas jaudu līdz 20 miljoniem tonnu.

Kā otrs lielākais komercķīlas devējs pagājušajā nedēļā reģistrēts Aleksandrs Kraķis. Ķīlas vērtība ir 4 miljoni latu, un kā parādnieks reģistrēts būvniecības projektu izstrādātājs SIA Dzintara projekts. Savukārt ķīlu ņēmusi AS SMP Bank.

Aizvadītajā nedēļā 2,9 miljonu latu vērtu komercķīlu devusi SIA Kuldīgas siltumtīkli. Tās ņēmējs bijusi SEB banka.

Veicot enerģijas samazināšanas pasākumus ražošanas uzņēmumos, iespējams ietaupīt līdz 27% elektroenerģijas un 73% siltumenerģijas.

Tā secināts Industriālās energoefektivitātes klastera pētījumā par enerģijas patēriņu un tā samazinājuma potenciālu Latvijas rūpniecības nozarēs.

Klastera ietvaros no 2012. gada tiek veikts pētījums, lai atrastu piemērotākās ražošanas nozares industriālās energoefektivitātes pasākumu ieviešanai un noteiktu potenciālās investīcijas, kas nepieciešamas šāda samazinājuma sasniegšanai.

Industriālās energoefektivitātes klasteris (IEK) izveidots pēc Passive House Latvija iniciatīvas ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) 300 tūkstošus latu lielu atbalstu. Klasteris šobrīd apvieno 25 partnerus – energoefektivitātes ekspertus un saistīto nozaru uzņēmumu pārstāvjus. Atbalstītā IEK projekta ietvaros tiks īstenoti vairāk nekā 30 pilotprojekti Latvijas ražošanas un pakalpojumu uzņēmumos.

Uzņēmējiem no augsta riska zonas, piemēram, no Krievijas un no Ukrainas piederošo banku skaits pēc pāris gadiem Latvijā būs būtiski mazinājies, intervijā sacīja «Signet Bank» valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Viņš norādīja, ka vēl pirms trīs četriem gadiem Latvijā banku tirgus bija skaidri sadalīts divās daļās, tostarp arī regulators bija noteicis, ka ir bankas, kuras strādā vietējā tirgū, un ir bankas, kuras vietējā tirgū nestrādā. Bija arī noteikti zināmi ierobežojumi, jo regulators negribēja, lai šie divi banku klasteri saplūst vienā, piemēram, kad «Signet Bank» 2013.gadā mainīja biznesa modeli, bija noteikts, ka ar vietējo tirgu var būt saistīti ne vairāk kā 20% no bankas biznesa apmēra.

Tāpat Idelsons atzīmēja, ka šobrīd banku sektors trešo gadu iet cauri pārmaiņu procesam - bankas ir īstenojušas lielas pārmaiņas, un tagad tām īsti līdzi netiek jau regulatora puse.

Zaļās enerģijas un vides tehnoloģiju klastera dalībnieki dosies uz starptautisko konferenci Fully Charged 2012 Īrijā. Konfernece veltīta elektromobiļu attīstības jautājumiem.

Paredzētas arī tikšanās ar līdzīgu klasteru pārstāvjiem un to uzņēmumiem Brēmenē, Vācijā, informē Kurzemes Biznesa inkubators (KBI).

Plānots, ka e-mobilitātes konferencē tiks pārstāvēti pieci Latvijas klastera zaļās mobilitātes virziena pārstāvji, tostarp Kurzemes Biznesa inkubatora uzņēmums BlueShock Taxi. Savukārt uz Vāciju Latvijas zaļie uzņēmumi dosies deviņu cilvēku sastāvā.

Kopā Vācijā ir ieplānotas desmit dažādas vizītes uz vācu uzņēmumiem, kā arī tikšanās ar Vācijas Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem, kuri prezentēs Brēmenes stratēģiju klasteru attīstīšanai jūrniecības, vēja enerģijas un kosmosa nozarē.

Pieredzē dalīsies uzņēmumi e8energy GmbH, WFB Bremen GmbH, ADLER Solar Services GmbH, Climate Center North u.c. Vizītes aptvers visus zaļā klastera darbības virzienus – e-mobilitāti, atjaunojamo enerģiju un energoefektivitāti.

Ceturtdiena, 9. oktobrī, Rīgā, Industriālais energoefektivitātes klasteris (IEK), sadarbībā ar laikrakstu Dienas Bizness, organizē konferenci Enerģijas plānošana ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai - zināšanas, praktiski un inovatīvi risinājumi, ar kuru palīdzību uzņēmumu vadītāji varēs izvērtēt un pieņemt lēmumus biznesa mērķu sasniegšanai, informē Industriālās energoefektivitātes klastera vadītāja Anda Kursiša.

Līdzšinējā daudzu Latvijas ražotāju pieredze liecina, ka vislabākos finanšu rezultātus spēj nodrošināt daudzveidīgu energoefektivtātes pasākumu ieviešana uzņēmumā, it īpaši ir izdevīga uzņēmuma energoresursu izlietošanas monitoringa sistēmu ieviešana, dažāda veida siltuma atgūšana, apgaismojuma un ventilācijas sistēmu modernizācija utt. Energoefektivitātes uzlabošana un enerģijas plānošana uzņēmumiem ļauj ilgtermiņā ieekonomēt finanšu līdzekļus, novirzīt tos uzņēmējdarbības mērķu sasniegšanai un konkurētspējas celšanai.

«Katru gadu arvien lielāka nozīme tiek pievērsta enerģijas patēriņa plānošanai uzņēmumos. Daudzos Latvijas uzņēmumos tiek plānoti gan ilgtermiņa, gan arī īstermiņa pasākumi, kas vērsti uz energoefektivitātes pasākumu īstenošanu un enerģijas taupīšanu uzņēmumos. Šie pasākumi norit saskaņā gan ar uzņēmuma enerģijas pārvaldības plāniem, gan arī tiek īstenoti ražotņu vispārējas modernizēšanas ietvaros. Ikviena Latvijas rūpnīcās ietaupītā enerģijas vienība sekmē šobrīd īpaši aktuālo Latvijas energoneatkarību un samazina saražotās produkcijas pašizmaksu, padarot to konkurētspējīgāku vietējā un globālā tirgū,» komentē IEK vadītāja Anda Kursiša.

Latvijā ir senas koka būvniecības tradīcijas un Latvijā ražotās koka mājas cenas un kvalitātes dēļ atzītas arī citās valstīs. Tagad māju ražotāji ir nolēmuši apvienoties uz biznesu un eksportu vērstā asociācijā – klasterī.

Šī asociācija jeb klasteris sevī apvienos gan guļbūvju, gan koka karkasa māju ražotājus, kas darbojas šajā nozarē jau vairākus gadus un sevi ir pierādījuši gan Latvijā, gan ārpus tās robežām, informēja Latvijas Koka būvniecības klastera pārstāvis Gatis Zamurs.

Apvienojoties tikšot veiktas mārketinga aktivitātes, darbinieku apmācība, kā arī citi konkurētspēju veicinoši pasākumi. Ir paredzēts pretendēt arī uz Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Kā pastāstīja viens no klastera dibinātājiem - SIA Dores Fabrika valdes loceklis Kristaps Drone, nozarē jau sen bijusi nepieciešamība apvienoties. «Uz Eiropas fona mēs esam salīdzinoši mazu ražotāju kopums. Mēs vienkārši nevaram atļauties darboties sadrumstaloti,» viņš sacīja.

Ražošana Latvijā daudzviet vēl notiek padomju laikā celtos rūpnīcu korpusos, kas patērē daudz enerģijas.

Sakārtojot gan jaunus, gan agrāk būvētus komercobjektus - ražošanas, biroju u. c. ēkas - un uzlabojot to energoefektivitātes rādītājus gan ar būvnieciskiem paņēmieniem, gan ar energoefektīviem tehnoloģiju risinājumiem, var tiešā veidā veicināt uzņēmumu eksportspēju. Arī paši uzņēmēji atzīst, ka enerģijas izmaksas veido būtisku daļu no izdevumiem, un pat nelielas šo izmaksu svārstības var kritiski ietekmēt cenas un konkurētspēju eksporta tirgos, kas daudziem uzņēmumiem ir izdzīvošanas jautājums.

Latvijā enerģijas izmaksas attiecībā pret IKP pieaugumu ir vienas no lielākajām Eiropā, kas būtiski samazina mūsu uzņēmumu konkurētspēju, skaidro biedrības Passive House Latvija valdes priekšsēdētāja Anda Kursiša. Tādējādi metodikas izstrāde energoefektivitātes pasākumu veikšanai industriālajā sektorā būšot viens no nesen radītā industriālās energoefektivitātes klastera pamatuzdevumiem.

Gaujas Nacionālā parka tūrisma klasteris aicina atbildīgās valsts institūcijas veikt ātrus un efektīvus valsts mēroga pasākumus, reaģējot uz Covid-19 izplatības Eiropā ekonomiskajām sekām.

Šobrīd apmeklētājiem vismaz uz mēnesi ir slēgti vairāki tūrisma objekti, visi Gaujas Nacionālā parka pašvaldību tūrisma informācijas centri, atcelti visi plānotie pārgājieni un sabiedriski pasākumi, koncerti, u.c., kurus organizē biedrības dalībnieki. Uzņēmumiem rezervāciju kritums martā un aprīlī ir 95%, bet, ņemot vērā pašreizējo situāciju, daudziem šis skaitlis sasniegs visus 100%. Gaujas Nacionālā parka klastera dalībnieku skaitā 50% ir mazie, mikro un ģimenes uzņēmumi, kas ir šo uzņēmēju un ģimeņu vienīgais ienākumu avots.

Lielākā daļa tūrisma klasterī strādājošo tūrisma uzņēmēju sezonā (maijs – septembris) nopelna arī iztiku nesezonai, kad dabas tūrisma aktivitāte mazinās. Šogad nesezona bijusi jau īpaši skarba, jo nebija iespējams piedāvāt ziemas aktivitātes (slēpošana, slidošana, utml.). Ņemot vērā situāciju, apdraudēta ir ne tikai tūrisma aktīvā sezona, bet arī pēc tās gaidāmā nesezona, kurai sapelnīt, visticamāk, nebūs iespējams. Tādējādi tie uzņēmumi, kas apgādā neskaitāmas ģimenes šajā reģionā, piedāvājot darbu tūrisma nozarē, var nespēt nodrošināt nedz darbību, nedz iztiku lielai daļai reģiona iedzīvotāju, kas strādā tūrisma jomā.

Ventspils Valstspilsētas pašvaldība un Ventspils Brīvostas pārvalde sadarbībā ar biedrību “Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris” 10. novembrī no pl. 10.00 Ventspilī, zinātnes centra “VIZIUM” telpās īsteno viziumināru “Atjaunīgā enerģija Latvijas ekonomikai.

Vai saules un vēja parki Latvijā samazinās maksājumus par elektrību?”. Lai piedalītos pasākumā, jāaizpilda reģistrēšanās anketa šeit.

“Ventspils Latvijas mērogā ir unikāls piemērs – pilsēta pēdējo 20 gadu laikā ir piedzīvojusi iespaidīgu industriālo izaugsmi un pierādījusi savu ekonomisko potenciālu. Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide ir pieaugusi 50 reizes! Šādu rezultātu esam sasnieguši ar mērķtiecīgu industrializācijas programmu, ko pašvaldība aizsāka 2002. gadā. Savukārt 2022. gadā Ventspils ir uzsākusi jaunu industrializācijas programmu, izstrādāts projekts jaunam, vairākus simtus hektārus plašam industriālajam parkam investoru un rūpniecības vajadzībām. Tādējādi nākamo 20 gadu laikā Ventspils kļūs par Eiropas zaļo un digitālo tehnoloģiju izstrādes un ražošanas centru. Pašvaldība turpina realizēt investīciju piesaistes stratēģiju, attīsta pielāgotu industriālo infrastruktūru, atbalsta jaunos talantus un ievieš biznesa atbalsta pasākumus. Ventspils ir īstā vieta jūsu investīcijām!” uzsver Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš.

Latvijas uzņēmumiem, kas ražo ekoloģiskus produktus vai arī ražošanā izmanto videi draudzīgas tehnoloģijas, izveidots Zaļās enerģijas un vides tehnoloģiju klasteris.

Apvienošanās iniciatīva pieder Kurzemes Biznesa inkubatoram (KBI). Klasterim jeb pudurim piesaistīta arī Liepājas Universitāte kā pētniecības un izglītības institūcija. Apvienībā iesaistījušies vairāki uzņēmumi, kā arī Ventspils Augsto tehnoloģiju parks un Kurzemes Biznesa inkubators. KBI cer, ka uzņēmumu un institūciju pulks nākotnē apvienībā palielināsies.

Klastera galvenie darbības virzieni ir zaļā mobilitāte un atjaunojamā enerģija, kas ietver ar elektrību un citu atjaunojamo enerģiju darbināmu automobiļu un uzlādes staciju ražošanu, kā arī vēja, saules un atjaunojamo resursu enerģijas ražošanu, uzglabāšana un izmantošanu.

Darbību uzsācis Tīro tehnoloģiju klasteris Cleantech Latvia, kas Klasteru programmas ietvaros līdz 2015. gadam saņems 300 tūkst. Ls atbalstu partneru sadarbības veicināšanai.

Cleantech Latvia apvienojušies 24 komersanti, kuru kopējais apgrozījums 2011. gadā veidoja gandrīz 70 milj. Ls, kas ir par 40% vairāk nekā šo pašu komersantu kopējais apgrozījums iepriekšējā gadā. Kopumā 24 klasterī apvienojušies uzņēmumi pērn nodarbināja 940 darbiniekus.

Uzņēmumu kopīgā pazīme ir jaunu, inovatīvu un videi draudzīgu tehnoloģiju risinājumu izmantošana produktu un pakalpojumu izveidē, kas ir konkurētspējīgi pēc cenas un ražīguma un kas samazina nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, teikts Latvijas Biotehnoloģiju asociācijas (LBA) paziņojumā.

Klastera izveidē un attīstīšanā ir iesaistījušās arī septiņas pētniecības un/vai izglītības iestādes, kas darbosies kā kompetences un zināšanu partneri jaunu produktu attīstīšanā.

Noslēdzot dalību Expo 2017 Astanā, Kazahstānā, Latvijas paviljonā notika forums, kas veltīts informāciju un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozarei, kuru noslēdzot tika parakstīts sadarbības memorands starp trīs valstīm - Latviju, Zviedriju un Kazahstānu, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.

Forumu, kuru apmeklēja vairāk nekā 50 cilvēku, atklāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, kurš pauda to, ka izveidojusies laba sadarbība starp Latviju un Kazahstānu, izsakot vēlmi dalīties ar mūsu pieredzi IT jomā valsts pārvaldē. Savukārt Kazahstānas Republikas IKT ministra vietnieks Kairats Balikbaevs uzrunā norādīja, ka Kazastāna virzās uz proaktīvu saziņu ar iedzīvotājiem, domājot par to, ka viņiem ir nevis jāiet pie valsts, bet gan pretēji, tādējādi nodrošinot augstu kvalitāti un standartus.

Pēc svinīgās foruma atklāšanas ar prezentāciju uzstājas Latvijas vēstnieks Kazahstānā Jurijs Podgrebņaks, kurš pastāstīja par mūsu valsti, likumdošanu un regulējumu IKT jomā, kā arī to, kāpēc būtiski sadarboties. Savukārt IT Klasteris, kas piedalījās forumā, norādīja, ka pašreiz nozares pieaugums gadā mērāms 30%, bet vēl par 10% pieaug kompāniju skaits, kas nodarbojas IKT. Būtiski, ka šī joma spēj uzrādīt tik labus rādītājus, jo Latvijā ir viens no pieejamākajiem un ātrākajiem platjoslas internetiem ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē, kā arī būtisks darbs tiek ieguldīts, attīstot dažādas inovācijas. Latviju IKT nedēļā kopumā pārstāv deviņi dažādi nozares uzņēmumi.

Jaunizveidotais Latvijas Koka būvniecības klasteris, kas apvieno Latvijas koka māju ražotājus, izvērtējot riskus eirozonā, plāno meklēt nišas strauji augošo BRICS valstu (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna, Dienvidāfrikas republika) tirgos.

Gatis Zamurs, Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors, sacīja: «Protams, tirgi ir ļoti specifiski un prasa no ražotājiem lielu adaptēšanās kapacitāti. No vienas puses mūsu milzīgā iespēja ir šo valstu pārapdzīvotības problēmas, kurām ir nepieciešams risinājums. No otras puses šo valstu iedzīvotāju pirktspēja ir zema, ja mēs to salīdzinām ar mūsu ierastajiem eksporta partneriem Skandināvijā un citviet Eiropā, tomēr to atsver tirgus izmēri. Vienlaikus jāapzinās, ka mūs tur neviens negaida un sava vieta zem saules būs jāizcīna.»

Par mūsu ražotāju iespējām izteicās arī SIA Scanhouse valdes priekšsēdētajs Uldis Trokšs: «Kā teica slavenais karavadonis Sun Dzi, puse no uzvaras ir pazīt sevi, otra puse ir pazīt savu pretinieku. Un tieši tas mums šobrīd ir jāizdara, jāsaprot, kas ir mūsu niša, mūsu priekšrocība un kā to izmantot.»

Sekmējot Latvijas un Ziemeļvalstu reģionālo sadarbību, divi Latvijas klasteri pirmo reizi piedalās Baltijas jūras reģiona klasteru atbalsta programmā Inovāciju Ekspresis (BSR Stars Innovation Express), informē Ekonomikas ministrija.

Programmā piedalīsies Latvijas informāciju tehnoloģiju klasteris ar projektu Latvijas un Zviedrijas MVU NVS tirgu atvēršana gudrajām tehnoloģijām; Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klasteris ar projektu Starpnozaru sadarbība efektīvai un ilgtspējīgai pārtikas vērtību ķēdei Baltijas jūrā.

Latvijas klasteri sadarbosies ar Fiber Optic Valley AB klasteri no Zviedrijas un pārtikas nozares klasteri FoodNetwork no Dānijas, sekmējot inovāciju attīstību, eksporta pieaugumu un MVU internacionalizāciju.

Latvijas klasteru dalību šajā programmā atbalsta Ekonomikas ministrija un Ziemeļvalstu Ministru padome, kopīgi šim mērķim novirzot finanšu līdzekļus 48 000 eiro apmērā.

Dreiliņos topošajā dzīvesstila tirdzniecības centrā "Sāga" plānots izveidot pirmo veselības klasteri Latvijā, kas vienuviet apvienos dažādus ambulatoro, rehabilitācijas un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējus.

"Šis tirdzniecības centrs būs daudzējādā ziņā unikāls un atšķirīgs no nekustamo īpašumu attīstītāju Latvijā ierastās prakses. Mēs veidojam daudzfunkcionālu sabiedrības centru ar plašām iespējām apvienot iepirkšanos ar ikdienas vajadzībām, tādā veidā nodrošinot ērtumu. Esam izpētījuši, ka pieprasījums pēc medicīnas pakalpojumiem Latvijā ir augtsts, bet kvalitatīvu telpu piedāvājuma iespējas ierobežotas. Tādēļ, sekojot pasaules tendencēm, nolēmām izveidot pirmo veselības klasteri tirdzniecības centrā. Jāmin, ka vienlaikus attīstam arī citus konceptus, piemēram, sporta klasteri," informē SIA VPH Latvia direktors Juris Barkāns.

"Veselības klasteris tirdzniecības centrā ir tendence, kas paliek arvien populārāka pasaulē. Arī Latvijā redzam, ka nekustamo īpašumu tirgū nav atbilstoša piedāvājuma pieaugošajam telpu pieprasījumam ārstu privātpraksēm, tāpēc jau šobrīd prognozējam pietiekami lielu interesi no praktizējošo ārstu puses," norāda Ēriks Bergmans, "Colliers Baltics" partneris.

Apzinoties viedo tehnoloģiju un zaļās enerģijas nozīmi un ietekmi uz tautsaimniecības un biznesa procesiem, gan Rīgas ostas uzņēmumi, gan Rīgas brīvostas pārvalde pauž gatavību turpināt attīstīt un investēt zaļās enerģijas, viedo tehnoloģiju un IT projektos.

Energoefektivitāte, ostas procesu automatizācija un kravu aprites ātrums ir vieni no būtiskākajiem šodienas jautājumiem, kas tieši ietekmē un nākotnē vēl vairāk ietekmēs Rīgas ostas piedāvājumu un konkurētspēju. Ostas digitālo tehnoloģiju un IT risinājumu projektu īstenošanai šajā gadā Rīgas brīvostas pārvalde plāno investēt turpat miljonu eiro.

“Katram Rīgas ostā strādājošam stividoram un uzņēmumam, kas ostā darbojas, būs jākļūst efektīvākam no enerģijas patēriņa viedokļa, jāspēj būt zaļākam un jāspēj atlicināt investīcijas zaļajām tehnoloģijām. Šo virzienu mēs ostas attīstībā esam stingri iezīmējuši. Otrs būtisks virziens – digitalizācija, lai mēs spētu iet kopsolī ar šodienas transporta un loģistikas attīstības tendencēm un virzieniem pasaulē,” akcentē Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Latvijā aizsardzības industrija ir tuvu nulles līmenim un cenšas spert pirmos soļus, vienlaikus ir visi priekšnosacījumi, lai šī nozare sekmīgi attīstītos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Patria grupas Latvijā uzņēmumu SIA Defence Partnership Latvia un SIA Patria Latvia valdes priekšsēdētājs Uģis Romanovs. Viņš norāda, ka, tāpat kā jebkurai nozarei, kādas līdz tam nav bijis, arī militārajai industrijai, arī Patriai, nākas sastapties ar jautājumiem, uz kuriem konkrētajā brīdī nav atbilžu un pat risinājumu, tomēr Aizsardzības ministrija meklē un atrod risinājumus.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija aizsardzības industrijā Latvijā?

Šī gada martā pieņemtais Aizsardzības likums nosaka, ka aizsardzības industriju Latvijā veido tie komersanti un zinātniskās institūcijas, kas veic militārā vai divējādā lietojuma tehnoloģiju vai produktu izstrādi, ražošanu, remontu vai utilizāciju. Šobrīd Latvijā uzņēmumu skaits, kas atbilstu šai definīcijai, nav liels, turklāt, apkopojot aizsardzības industrijas uzņēmumu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, nozarē nodarbināto skaitu, uzņēmumu kopējo apgrozījumu, investīciju un eksporta apjomu, var droši apgalvot, ka aizsardzības industrija kā nacionālā tautsaimniecības nozare šobrīd neeksistē. Taču mēs speram pirmos soļus, un valstī ir visi priekšnosacījumi, lai šī nozare sekmīgi attīstītos.Šogad martā tika pieņemts aizsardzības industrijas likums, ir pieaugusi sabiedrības un politiķu izpratne par aizsardzības industrijas lomu valsts aizsardzības, kā arī Latvijas tautsaimniecības attīstības kontekstā. Būtībā aizsardzības industrija no nesaprotamas un kādās atsevišķās sabiedrības grupās pat nevēlamas pakāpeniski pārvēršas par pašsaprotamu sfēru kā jebkura cita plaši izplatīta nozare.

15.jūnijā Rīgā plānota pirmā Zaļās enerģijas un vides tehnoloģiju klastera biedru tikšanās, kur klastera vadība iepazīstinās ar iecerēto darbības stratēģiju un taktiku.

Tikšanās paredzēta semināra Vēja enerģija Latvijā un Baltijas valstīs ietvaros.

Savukārt jūlija vidū klastera pārstāvji dosies uz Brēmeni, Vācijā, lai iepazītos ar vietējo organizāciju, kas apvieno «zaļi domājošos» uzņēmumus. Latvijas delegācijas mērķis ir izprast līdzīgu institūciju specifiku, finansēšanas modeli un gūt priekšstatu par Eiropas veiksmes stāstiem alternatīvās enerģijas jomā.

Latvijas klastera pārstāvju brauciens notiks projekta BalticSupply ietvaros, kuru finansē Baltijas jūras reģiona transnacionālā programma. Projekta ietvaros š.g. pavasarī tika atklāts biznesa atbalsta portāls eubizz.net, kura mērķis ir veicināt uzņēmumu darbību Eiropas tirgū, piedāvājot tiem e-apmācības, pieredzes apmaiņas pasākumus, kā arī informāciju par iepirkumiem Baltijas jūras reģionā. Īpaši tiek veicināta jūras, pārtikas un enerģētikas jomā strādājošo uzņēmumu attīstība.