Ražošana

Apsējot ar liniem 5 000 hektāru, Latvija varētu kļūt par vienu no tirgus cenu noteicējām Eiropā

NOZARE.LV,02.06.2011

Jaunākais izdevums

Ja Latvijā ar liniem tiktu apsēti nedaudz vairāk par 5 000 hektāru, tad Latvija varētu izvirzīties otrajā vietā Eiropā pēc linu platībām un kļūt par valsti, kas piedalās tirgus cenu noteikšanā, sacīja Rēzeknes linu pārstrādes fabrikas SIA Baltiks East valdes priekšsēdētājs Valērijs Šindlers un biedrības Linu un kaņepju pārstrādes klasteris biroja vadītāja Ilga Vjakse.

«Es vienmēr saku, ka ar kviešiem vai pienkopību, vai gaļas lopkopību zemnieki nekad nebūs tie, kas noteiks cenas. Pēkšņu cenu kritumu zemnieki nekādā veidā nevar ietekmēt, jo cenu līmeni tirgū regulē lielie pasaules līmeņa tirgus dalībnieki. Savukārt ar liniem situācija var būt pretēja. Iedomājieties, ja Latvijā ar liniem tiks apsēti nedaudz vairāk par 5000 hektāru, kas būtībā nav liela platība, tad Latvija varētu izvirzīties otrajā vietā Eiropā pēc linu platībām pēc Francijas,» intervijā portālam Nozare.lv sacīja Šindlers.

Viņš uzsvēra, ka tad Latvija būtu tā, kas piedalās tirgus cenu noteikšanā. «Tad mēs pilnīgi noteikti sēdēsim pie tā galda, kur runā par noteikumiem un cenām. Tas jau ir pavisam cits līmenis,» piebilda Šindlers.

Patlaban noteikumus Eiropā diktē Francija, jo pēc linu audzēšanas platībām šī valsts ir pirmajā vietā pasaulē. Francijā ir lieli kooperatīvi, tur ir spēcīga linu pārstrādes asociācija, kurai ir ļoti spēcīgs lobijs Briseles varas gaiteņos, Eiropas Komisijā un citās struktūrās, sacīja uzņēmējs.

«Protams, ka viņi tur runā tikai par Francijas linu audzētājiem, un tas ir normāli. Ja Latvija būtu otrajā vietā pēc platībām, mēs varētu tikt pie teikšanas. Manuprāt, tas ir relatīvi viegli izdarāms - konsekventi jārealizē iesāktie projekti un gadu pēc gada jāpalielina linu platības,» uzskata Šindlers.

Vjakse piebilda, ka arī lauksaimniecības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), viesojoties Rēzeknē, ir teicis - kad būs apsēti vismaz 1 000 hektāru, ministrija ir gatava runāt par valsts atbalsta iespējām.

«Tas ir diezgan praktiski, jo nedrīkst prasīt - dodiet, dodiet, sākumā pašiem ir jāorganizējas un jāsasniedz kaut kāds apjoms. Tad varbūt valsts varēs arī Briselē, veidojot nākamo ES lauksaimniecības politiku no 2014.gada, panākt kādu finansējuma pārskatīšanu,» piebilda Vjakse.

Šindlers uzsvēra, ka tāpēc ir ļoti svarīgi līdz 2013.gadam sasniegt vismaz 1000 hektāru linu platību, lai linkopjus atzītu Latvijas valsts, lai runātu par viņiem Briselē, lai linkopji būtu pamanāmi.

Jau ziņots, ka biedrība Linu un kaņepju pārstrādes klasteris vēlas atjaunot linkopību Latvijā un šogad jau ir apsētas eksperimentālās platības, kā arī plānots sākt linu audzēšanas izpētes projektus. Nākamgad paredzēts ar liniem apsēt vismaz 500 hektārus.

Biedrībā Linu un kaņepju pārstrādes klasteris apvienojušies Rēzeknes linu fabrika SIA Baltiks East, Preiļu linu fabrika SIA Sakura, Krāslavas linu fabrika SIA Zalers un Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs.

Linkopība Latvijā ir viena no senākajām nozarēm, un agrāk linus audzēja visā Latvijas teritorijā. 1938.gadā lini Latvijā bija iesēti 63 500 hektāru platībā un linšķiedras pārstrādes dēļ tika iegūtas 215 000 tonnas produkcijas. Linu eksporta ziņā Latvija ieņēma 2.vietu pasaulē pēc Padomju Savienības.

SIA Baltiks East ir izveidota 1991.gadā, 2006.gadā uzņēmumam reorganizācijas dēļ pievienota SIA Latgales lini.

Uzņēmuma produkcija ir linu dzijas un auklas, kā arī katonizētā šķiedra.

Baltiks East apgrozījums 2009.gadā bija 1,27 miljoni latu, un uzņēmums nopelnīja 7887 latus. 2010.gadā apgrozījums bija 1,29 miljoni latu, bet peļņa bija 29 687 lati.

Baltiks East īpašnieki ir Valērijs Šindlers (50%) un Nīderlandes iedzīvotājs Mikaels Augusts Luiss Jans Gompels (50%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodrošinājumi pieciem uzņēmumiem, kuros viens no līdzīpašniekiem ir sludinājumu portāla ss.lv līdzīpašnieks Juris Līnis, 21.augustā ir atcelti, liecina Firmas.lv informācija.

Līnis iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka šie nodrošinājumi tikuši piemēroti tādēļ, ka Valsts valodas centrs (VVC) uzlicis soda naudu 70 eiro apmērā un nav saistīti ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un ss.lv strīdu par informācijas sniegšanu un sacīja, ka VVC piemērotā soda nauda ir samaksāta. «Līdz ar to šie nodrošinājumi tiks atcelti,» sacīja Līnis.

Kā ziņots, pieciem uzņēmumiem, kuros viens no līdzīpašniekiem ir Līnis, 15.augustā tika piemēroti nodrošinājumi.

Kā liecina Firmas.lv informācija, kā nodrošinājums tika piemēroti aizliegumi atsavināt kapitāla daļas, mainīt kapitāldaļu nominālvērtību un veikt darbības, kas samazina Līnim piederošo daļu vērtību, kā arī aizliegums reģistrēt komercķīlas uzņēmumiem SIA Internet un SIA SS, kuri saistīti ar sludinājumu portālu ss.lv darbību, kā arī uzņēmumiem SIA Enio, SIA Multisistēma Rīga un SIA Octa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Kā top?: smalcinātas linsēklas Iecavniekā

Gunta Kursiša,28.03.2014

Pavasaris ir laiks, kad palielinās linsēklu produktu tirdzniecības un līdz ar to arī ražošanas apjomi. Cilvēki cenšas ēst veselīgāk, daudzi ievēro gavēni. Tas savukārt runā par labu Iecavniekam, kas ražo linsēklu produktus. Šoreiz rubrikā Kā top? piedāvājam ielūkoties linsēklu eļļas spiešanas procesā, kā arī smalcinātu linsēklu sagatavošanas gaitā!

Attēlā aplūkojamas attīrītas linsēklas, kas ir gatavas spiešanai.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī ražotājs SIA Iecavnieks&Co plašāk pazīstams ar rapšu eļļu ražošanu, lielāko daļu eksporta veido kāda cita - linsēklu - eļļa. Tieši pavasarī pieaug linsēklu produktu tirdzniecības apjomi, un lielā mērā tam jāpateicas kaimņiem lietuviešiem, kā arī latgaliešiem, kuri ilgu gadu laikā izkopuši linsēklu produktu gatavošanas tradīcijas, kā arī pavasarī ievēro gavēni.

Tuvojoties vasarai, cilvēki cenšas ēst veselīgāk, atteikties no «smagiem» un sātīgiem ēdieniem, tādējādi arī audzējot linsēklu produktu pārdošanas apjomus. Db.lv šoreiz piedāvā galerijā aplūkot, kā Zemgales uzņēmumā SIA Iecavnieks&Co (turpmāk tekstā - Iecavnieks) tiek spiesta linsēklu eļļa, kā arī - kā tiek ražots otrs no linsēklām iegūstamais produkts - smalcinātas linsēklas.

Linu audzēšana kādreiz bija izplatīta Latgalē, kur tos audzēja šķiedras dēļ, lai vēlāk izgatavotu linu audumu. Tāpat kopš izseniem laikiem Latgalē pārtikā izplatīta bija linsēklu eļļa, savukārt Latvijas vidienē, kur atrodas arī uzņēmums Iecavnieks, lini un linsēklas kādu brīdi bija «piemirstas». «Cilvēkiem bija priekšstats, ka linus var izaudzēt tikai Latgalē,» smejas Iecavnieka tirdzniecības vadītāja Ineta Gulbe, taču tagad atkal apliecināts, ka lini Latvijas apstākļos augot ļoti labi arī citos novados. Linsēklu audzēšanā Iecavnieka komanda pieredzi guvusi, apmeklējot citus graudaugu audzētājus Eiropā, piemēram, Čehijā un Francijā. Eksperimentos meklēta Latvijas apstākļiem piemērotākā linsēklu šķirne. Pašlaik Iecavnieks iepērk linu sēklu ārpus Latvijas pašu vajadzībām, kā arī tirgo to vietējiem, Latvijas zemniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2013.gadam ar liniem būtu jāapsēj vismaz 1000 hektāru, jo tas ļautu cerēt uz linkopības atdzimšanu Latvijā, sacīja Rēzeknes linu pārstrādes fabrikas SIA Baltiks East valdes priekšsēdētājs Valērijs Šindlers un biedrības Linu un kaņepju pārstrādes klasteris biroja vadītāja Ilga Vjakse.

Šogad jau ir apsētas eksperimentālās platības, kā arī plānots sākt linu audzēšanas izpētes projektus. Nākamgad paredzēts ar liniem apsēt vismaz 500 hektārus.

«Linu šķiedru tagad pārsvarā importējam no Baltkrievijas un no Francijas un Beļģijas. Tas patiešām notiek tāpēc, ka Latgalē linus gandrīz vairs neaudzē. Kādreiz šis reģions ieņēma nozīmīgu vietu linu audzēšanā pasaulē, bet tas viss pazuda, jo, pievienojoties Eiropas Savienībai, Latvija apņēmās likvidēt nacionālās subsīdijas,» intervijā biznesa portālam Nozare.lv sacīja Šindlers.

Vjakse piebilda, ka ap 2008.gadu ļoti strauji samazinājās gan linu, gan kaņepju audzēšanas platības, jo zemnieki domāja tā - ja man nav subsīdiju, tad es neaudzēšu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sludinājumu portāls ss.lv piekritis sniegt nepieciešamo informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID), telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš norādīja, ka pēc pēdējās informācijas, veiksmīgi noslēdzies sarunu process un panākta vienošanās, ka VID no ss.lv saņems nepieciešamo informāciju un nav gaidāma «bēgšana» no Latvijas.

Premjers mudināja uz savstarpēju sapratni, kopīgai tīrākas Latvijas veidošanai. «Tikai kopīgi varam izmainīt sistēmu, kas saka, ka maksāt nodokļus, neskaitās labi,» teica Kučinskis.

VID un ss.lv mediācijas procesa vadītājs un PricewaterhouseCoopers Legal (PwC Legal) vadošais partneris Jānis Lagzdiņš sacīja, ka mediācijas process turpinās. «Ir notikušas konstruktīvas sarunas, kas ved pie tuvināšanās, taču pašu procesu atturēsimies komentēt, iekams tas pilnībā nebūs noslēdzies,» viņš norādīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vilani ir pirmā jaunā linu šķirne, kuru pēc vairāk nekā 25 gadu darba selekcionējuši un reģistrējuši SIA Latgales Lauksaimniecības zinātnes centrs un Agroresursu un ekonomikas institūta zinātnieki

Šī ir pirmā Latvijā selekcionētā linu šķirne pēc 84 gadu ilga pārtraukuma.

Pēc pārbaudes 2017. un 2018. gadā Polijā Latvijas šķiedras linu līnijai I18-1 piešķirts šķirnes statuss ar nosaukumu Vilani. Tā atzīta par atšķirīgu, viendabīgu un stabilu atbilstoši Eiropas Savienības Kopienas augu šķirņu biroja (CPVO) prasībām, ko apliecinājusi testēšanas institūcija - Research Centre for Cultivar Testing.

Selekcionāra apliecība un tiesības uz sēju piešķirtas Agroresursu un ekonomikas institūtam. Lini Vilani paredzēti gan šķiedras, gan sēklu ražošanai, šķirne ir vidēji agrīna - veģetācijas periods 83 dienas. Kvalitatīvu stiebriņu iegūšanai lielāka nozīme ir šķirnēm ar īsāku veģetācijas periodu, kuras var novākt agrākos termiņos, kad ir labvēlīgāki laika apstākļi linu salmiņu tilināšanai. Novērtējot šķirnes ražību, secināts, ka tā ir augsta – iegūtas vidēji 7,72 tonnas no hektāra salmiņu, tai ir laba veldres izturība un mazāka uzņēmība pret nozīmīgākajām linu slimībām, un tā zied baltiem ziediem. Šķirne ir piemērota Latvijas augsnes un klimatiskajiem apstākļiem, Dienas Biznesam apstiprināja Latvijas Zemkopības ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Papildināta - Ar ss.lv līdzīpašnieku Līni saistītiem uzņēmumiem piemēroti nodrošinājumi

LETA,16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piemēroti nodrošinājumi pieciem uzņēmumiem, kuros viens no līdzīpašniekiem ir sludinājumu portāla ss.lv līdzīpašnieks Juris Līnis, liecina Firmas.lv informācija.

Kā nodrošinājums ir piemēroti aizliegumi atsavināt kapitāla daļas, mainīt kapitāldaļu nominālvērtību un veikt darbības, kas samazina Līnim piederošo daļu vērtību, kā arī aizliegums reģistrēt komercķīlas uzņēmumiem SIA Internet un SIA SS, kuri saistīti ar sludinājumu portālu ss.lv darbību, kā arī uzņēmumiem SIA Enio, SIA Multisistēma Rīga un SIA Octa.

Visus šos nodrošinājumus 15.augustā piemērojusi zvērināta tiesu izpildītāja Aiga Augustova.

Tiesu izpildītājas Augustovas birojā norādīja, ka parādu piedziņa ir sensitīvs jautājums un informācija par to trešajām pusēm netiek atklāta, piebilstot, ka Augustovas piemērotie nodrošinājumi pieciem uzņēmumiem nekādā veidā nav saistāmi ar Valsts ieņēmumu dienesta pirms divām nedēļām veiktajām darbībām pret sludinājumu portālu ss.lv un tā pārvaldošo uzņēmumu Internet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prokuratūra uzrādījusi apsūdzību Latvijas Nacionālā teātra direktoram Ojāram Rubenim un bijušajam Dailes teātra direktoram Aivaram Līnim saistībā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.

Apsūdzība uzrādīta pagājušajā nedēļā, likumā paredzēto desmit dienu laikā pēc lietas saņemšanas, bet izmeklēšana lietā vēl turpinās, informēja prokurore Velta Zaļūksne.

Saskaņā ar apsūdzību A. Līnis 2009. gada pavasarī par 2000 latiem nelikumīgi noslēdzis uzņēmuma līgumu ar Latvijas Nacionālo teātri O. Rubeņa personā par vadības un konsultatīvo pakalpojumu sniegšanu. Līdzīga apsūdzība par līdzīga konsultatīvo pakalpojumu līguma slēgšanu ar toreizējo Dailes teātra direktoru A. Līni uzrādīta arī O. Rubenim.

Db.lv jau ziņoja, ka 2009. gadā abu direktoru starpā noslēgto līgumu par noziedzīgu atzinis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts Valodas centrs (VVC) neatklās sludinājumu portāla ss.lv līdzīpašniekam Jurim Līnim piemērotā 70 eiro naudas soda iemeslu, sacīja VVC pārstāvis Viesturs Razumovskis.

Viņš pauda, ka VVC Līni kā uzņēmuma pārstāvi saucis pie atbildības par Valsts valodas likuma pārkāpumu, taču konkrētu soda iemeslu centrs atklāt nevar.

«VVC nevar izpaust informāciju, par ko sodīts Līnis. VVC nav kā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kas var pateikt, ka juridiskā persona saukta pie administratīvās atbildības par to vai to. Fizisko personu aizsardzības likums ir spēcīgāks par sabiedrības interesēm un tiesībām zināt par šādiem jautājumiem,» sacīja Razumovskis.

Nodrošinājumi pieciem uzņēmumiem, kuros viens no līdzīpašniekiem ir sludinājumu portāla ss.lv līdzīpašnieks Līnis, tikuši piemēroti tādēļ, ka VVC uzlicis soda naudu 70 eiro apmērā, sacīja Līnis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Āzijas māksla latviešu mājās

Anda Asere,23.08.2011

Mājas Deko lampu abažūri izceļas ar neparastumu - modernas un līdz šim neredzētas lina un krāsas kombinācijas.

Foto: Vitālijs Stīpnieks Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecrīgas veikaliņā un darbnīcā Mājas Deko nopērkamas dažnedažādas mājas lietas – lampu abažūri, priekšauti, galdauti, spilveni, dvieļi, utt. Un tie nav ar banālām mārītēm apdrukāti lini, kas nopērkami tikpat labi kā Rīgas, tā Tallinas amatnieku tirdziņos.

Šie izstrādājumi ir īpaši ar to, ka ikviena priekšmeta izgatavošanā izmantots lina audums, ko rokspiedes tehnikā ar saviem izstrādātajiem rakstiem apdrukājusi darbnīcas īpašniece Anda Kandevica-Paleja. Tāpat veikalā nopērkamas lielākas un mazākas kastītes no stīvināta lina, ko Anda sauc par savu izgudrojumu. Taču, ja par lina iestīvināšanas tehniku viņa runā nelabprāt un nav ar mieru atklāt tā tapšanas noslēpumus, tad par rokspiedes tehniku viņa pastāsta un arī nodemonstrē.

Viņa izvēlas koka klucīti, kam uz vēdera ir musturs, un uzspiež audumam, veidojot rakstu. Šī darbība jāatkārto tik ilgi, kamēr audums apdrukātas – gabaliņu pa gabaliņam. Apdruka prasa rūpīgu darbu un nesteidzību, tāpat jāpagaida kāds laiciņš, kamēr krāsa nožūst. Krāsu klāj gan uz slapja, gan sausa auduma – tas atkarīgs no efekta, kādu grib panākt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pēc ķīmiskā piesārņojuma izzušanas Māras dīķī ielaidīs zivis

Lelde Petrāne,18.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Māras dīķī ceturtdien tiks ielaisti 500 vienvasaras karpu un 500 līņu mazuļi.

Db.lv jau rakstīja, ka pērn 3. jūlijā notika ugunsgrēks SIA Baltais vējš ķīmisko vielu angārā Mārupē, K.Ulmaņa gatvē 119, kā rezultātā Mārupītē un Māras dīķī nonāca ķīmiskais piesārņojums, kas izraisīja zivju bojāeju. Patlaban ūdens esot attīrījies, un ir piemērots zivīm. Māras dīķa kopējā platība ir 5 ha, un tajā dabīgi notiek zivju populācijas atjaunošanās, tomēr speciālisti rekomendēja ielaist arī zivju mazuļus. Viņi arī atzina, ka vispiemērotākās būtu vienvasaras karpas un līņi, jo līdaku daudzums Mārupītē un Māras dīķī pēc to ķīmiskās piesārņošanas ir samazinājies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tranzītbiznesā aizvien perspektīvas nišas; risku Latvijas ostu termināļiem gan netrūkst

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA Extron Baltic valdes priekšsēdētājs un Rīgas ostā Daugavas kreisajā krastā strādājošā termināļa direktors Jevgeņijs Šafarevičs.

Runājot par uzņēmuma vēsturi, viņš atzīmē, ka savulaik termināļa teritorijā bijusi betona konstrukciju rūpnīca. Līdz ar to terminālim ir zināmas priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem – 32 tūkst. m2 segtas platības ražošanas un pārkraušanas operāciju veikšanai ar vairāk nekā 30 telfera celtņiem. Tas nodrošina efektīvu kravu izvietošanu jebkurā noliktavas punktā, jo nav nepieciešamības atstāt tehnoloģiskās ejas. Jau vairāk nekā piecus gadus viens no termināļa klientiem ir kāds metāla produkcijas ražošanas un tirdzniecības uzņēmums, un tas liecina, ka abas puses ir apmierinātas ar sadarbību. Terminālī tiek pārkrautas šī klienta karsti/auksti velmētās metāla loksnes, ruļļi, armatūra, dažāda veida caurules, kas ar kuģiem vai pa dzelzceļu tiek piegādātas uz Rīgu. Latvijas galvaspilsētu šis klients izmantoto kā distribūcijas centru Baltijas un Polijas tirgiem, tālāk veicot piegādes ar autotransportu. Vaicāts par riskiem zaudēt klientus ģeopolitisko notikumu dēļ, viņš atzīst, ka tāda iespēja pastāv gadījumā, ja ASV uzsāktu tirdzniecības karu ar Ķīnu, ierobežojot tās metāla produkcijas importu, kas savukārt spiestu Ķīnas ražotājus censties paplašināt savas produkcijas tirgus daļu Eiropā. Arī Eiropas Savienības potenciāli iespējamie tirgus aizsardzības pasākumi var atstāt negatīvu efektu uz šo kravu grupu. Ja šāds negatīvs scenārijs neīstenojas, terminālis var turpināt ilgstoši efektīvi strādāt un attīstīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada beigās, nākamā gada sākumā no Platonē saražotās kaņepju šķiedras Limbažos taps pirmie kaņepju audekla baķi. Arī pircējs tiem jau atrasts – Austrālijā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Latvijā ražoto ekoloģisko kaņepju audumu plānots klāt baseinos, lai neslīdētu kājas. 2013. gadā kaņepju šķiedras un spaļu ražošanu sola sākt arī Talsos, norāda laikraksts.

Pirmās šķiedras kaņepes Latvijā iesēja 2007. gada pavasarī Rankā viena hektāra platībā. Savukārt 2012. gadā vienotajam platību maksājumam Lauku atbalsta dienestā saņemti 55 iesniegumi par kopējo šķiedras kaņepju sējplatību 492 hektāri.

Zemnieki, kas apvienojušies Latvijas kaņepju audzētāju un pārstrādātāju biedrībā (LKAP-B), pēc pusgada plāno sākt atdalīt no kaņepju stiebriem šķiedru, no kuras pēc tam ražos kaņepju diegus un audīs kaņepju audumu, informē Latvijas Avīze. 2011. gadā SIA Sativa Fibris ieguva Eiropas atbalstu kaņepju pirmapstrādes attīstīšanai Jelgavas novadā Platones pagastā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: No viesmīļa par mākslas kafejnīcu īpašnieku

Monta Glumane,14.08.2018

Mākslas kafejnīcu «Kolekcionārs» un «Jaunais Kolekcionārs» īpašnieks Edijs Eihmanis.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Uz durvīm uzrakstīju Latvijas dizaina veikals, restorāns un galerija. Pēc nedēļas nokasījām to nost un uzrakstījām - mākslas kafejnīca. Koncepts ir sadalīts trīs daļās un katra dzīvo pati par sevi, bet vienā mirklī šķita, ka to ir vieglāk apvienot vienkāršākā un demokrātiskākā vārdā – mākslas kafejnīca. Visiem viss ir saprotams un nav lieku jautājumu,» biznesa portālam db.lv stāsta mākslas kafejnīcu «Kolekcionārs» un «Jaunais Kolekcionārs» īpašnieks Edijs Eihmanis.

Otrā kafejnīca ar nosaukumu «Jaunais Kolekcionārs» nesen atvērta Vecrīgā.

Uzņēmējs pirms aptuveni trīs gadiem no viesmīļa kļuva par savas kafejnīcas īpašnieku. Viņaprāt, ēdināšanas nozare ir tikai naudas pelnīšana, lai izmaksātu cilvēkiem algas, samaksātu īri un elektrību. Dizaina pasaule dod viņam atslodzi, gandarījumu un piepildījumu.

E.Eihmanis stāsta, ka «Kolekcionārā», kas atrodas Blaumaņa ielā, galvenais uzsvars tiek likts uz ēdināšanu un dizaina veikals ir otršķirīgs, bet «Jaunā Kolekcionāra» koncepts ir pretējs. «Ēdināšanas daļas dēļ veikals ir ierobežots - nevar izlikt visu, ko vēlies, jo ēdināšanai ir sava specifika - dažādas smaržas, smakas un viss pārējais, ar ko, piemēram, tekstilizstrādājumi var piesūkties. Ne visu var salikt kopā ar ēdināšanas daļu tā, lai tas labi izskatās, tāpēc ir «Jaunais Kolekcionārs», kas ir vairāk kā veikals. Es pat teiktu, ka 80% ir veikals, bet kafejnīcas sadaļa ir kā pievienotā vērtība – kafija, vīns, kūkas pirms operas. Ļoti vienkāršs, minimāls kafejnīcas piedāvājums,» stāsta E.Eihmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mitrums un vējš sagāzis veldrē šķiedras linus, tāpēc ražas ievākums varētu būt tikai puse plānotā, reģionālajam medijam Bauskas Dzīve linaudzētāju lauku dienā atzinis SIA Baltiks East vadītājs Valērijs Šindlers.

Uzņēmumam pieder Rēzeknes linu rūpnīca, kurai izejvielas nākas audzēt arī Zemgalē, jo Latgales pusē brīvu apstrādājamu zemju neesot. Sadarbības partnerus latgalieši atraduši gan Iecavas, gan Bauskas un Rundāles novadā, kur šogad pirmo reizi ap 200 hektāru platībā aug šķiedras lini.

Projekta vadītāja Anita Vismane kopā ar firmas agronomu Jāni Bataru iepazīstinājusi ap 30 sabraukušos zemkopjus ar līdzšinējo pieredzi un linu audzēšanas īpatnībām. Varēja vērot darbā speciāli no Beļģijas atvesto plūkšanas mašīnu, kuru vadīja pats J. Batars.

V. Šindlers Bauskas Dzīvei paudis nožēlu, ka pirmais neveiksmīgais gads varētu atvēsināt zemgaliešu vēlmi sadarboties, jo veldres dēļ samazinās gan ražas apjoms, gan kvalitāte. Viņš gan uzslavējis zemniekus par praktisku un atvērtu pieeju nepazīstamajai kultūrai, cerot, ka nākamie gadi būs daudz labāki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Alberta dīķos sezona ilgst, kamēr ūdens vaļā

Inita Šteinberga, speciāli DB,14.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rudenīga dūmaka, dīķu ūdens gluds kā spogulis un tāds klusums, ka ausīs griež – tas ir pavisam netālu no Rīgas burzmas – Alberta dīķos.

Zivju dīķos lēnām iestājas miers, taču, kamēr nav sniega un sala, makšķerēt gribētāji ierodas, makšķerēšana turpinās. SIA Askra valdes loceklis Andis Krūmiņš priecājas, ka garais rudens ļāvis kompensēt vēlo šīgada pavasari. Sezona Alberta dīķos ilgst tikmēr, kamēr ūdens vaļā. Zemledus makšķerēšanu neesot vērts piedāvāt – visi dodoties uz valsts ūdenskrātuvēm. Taču, ja kādam kārojas, visu var sarunāt. Kopumā Alberta dīķi ir sešas ūdenstilpes. Trīs no tām pieder Andim Krūmiņam, pārējās trīs ņemtas apsaimniekošanā.

Namiņi un veikaliņš

Kā papildu pasākums uzņēmumā tiek piedāvāta izdzīvošanas skola. Tā bijusi pieprasīta kā korporatīvs pasākums pirmskrīzes laikā, kad ar to nodarbojušies atsevišķi divi pieaicināti speciālisti. Tagad vajadzība pēc šādām izklaidēm esot retāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielvārdes novadā jau devīto gadu AS «Latvenergo» darbinieki un biedrība «Mēs zivīm» no egļu zariem izgatavojuši 474 zivju mākslīgās nārsta ligzdas.

Nārsta ligzdas maijā izvietos Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles - katrā vietā pa aptuveni 200. Šogad pirmo reizi pilotprojektā tās arī ievietos kādā no Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšiem un, kad būs noticis nārsts, ikru paraugus nodos zinātniskajam institūtam «BIOR» izpētes veikšanai.

Piedaloties vairāk nekā 100 interesentiem, šogad ir izgatavots vislielākais zivju nārsta ligzdu skaits – 474. Iniciētais vides projekts attīstās: iepriekšējā gadā biedrības «Mēs zivīm» pārstāvji veica izpēti par nārsta ligzdu izvietošanas iespēju Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšos.

Šogad pirmo reizi 40 ligzdas tiks ieliktas Daugavā augšpus hidroelektrostacijas. Vēl viens šī gada jaunums, kuru plāno īstenot AS «Latvenergo", ir sadarbībā ar zinātnisko institūtu «BIOR» analizēt ikru paraugus no zivju mākslīgajām nārsta ligzdām, lai noteiktu ikru kvalitāti, zivju sugas un citus parametrus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sākam biznesu: No kaņepju auduma šuj izstrādājumus vannas istabai

Anda Asere,21.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tekstilpreču ražotājas SIA Kichi mērķis nav uzšūt vienu sedziņu vai dušas aizkariņu, bet attīstīt tekstila izstrādājumu līniju interjeram.

Pašlaik uzņēmuma pamatprodukts ir izstrādājumi vannas istabai no kaņepju auduma, bet, lai papildinātu sortimentu, uzņēmums piedāvā galdautus, galda sedziņas un celiņus no lina.

Dizainere Zane Verika, SIA Kichi līdzīpašniece, domājot par unikālām šķiedrām, savos meklējumos nonāca pie kaņepēm, – tā esot vienīgā dabiskā šķiedra, kas nepelē un ir mitrumizturīga. Agrāk kuģu buras izgatavotas no kaņepju auduma tā unikālo īpašību dēļ. «Mēs izvēlējāmies kaņepju šķiedru, jo tā ir atšķirīga no citām. Kaņepju tekstils ir dabisks materiāls. Esmu ievērojusi, ka ekoloģisku preču ražotāji dizainam pievērš maz uzmanības. Cik esam izpētījuši konkurentus pasaules mērogā, nereti dizains beidzas ar «apvīlētām» maliņām,» apgalvo Zane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: No malas biznesam ir jāizskatās vieglam

Monta Glumane,21.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola Twinkle Twinkle stāsts aizsācies pirms trīs gadiem ar pirmo radīto mugursomu bērniem. Šodien to papildina citi produkti.

Video skatāms raksta beigās!

«Pirmo somu uzšuvu savai krustmeitai, kurai tuvojās dzimšanas diena. Labi, ka tā bija pēc pusgada un lēnām varēju kaut ko taisīt. Savējiem vienmēr ir gribējies izveidot kaut ko tiešām īpašu. Kā jau visu mūsdienās, ieliku to Instagram, bija diezgan liela atsaucība. Domāju, kāpēc nepamēģināt turpināt, jo, ja nepamēģināšu, tad jau nekas nenotiks. Palēnām auga pieprasījums. Sākumā gan bija grūtāk, kamēr sasniegts brīdis, kad cilvēki zīmolu atpazīst. Visu laiku ir jārada kaut kas jauns, lai cilvēkiem patiktu,» zīmola pirmsākumos dalās liepājniece Zane Sitenkova. Biznesa sākšanai viņa ieguldījusi tikai personīgos līdzekļus. Investīciju apjoms nebija liels, jo nebija nepieciešamas milzīgas ražošanas iekārtas. «Bija jāiegādājas šujmašīnas, bet nav kā citos biznesos, ka nevari sākt darbību bez nekā. Šajā gadījumā varēja iepirkt audumus nelielos apjomos un pēc tam attīstīties. Principā 90% nopelnītā tiek investēti, iepirkti materiāli. Ja iztērētu to, kas nopelnīts, nekādu jaunumu vairs nebūtu,» pārdomās dalās Z. Sitenkova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi 203 tūkstošu eiro finansējumu zemnieku saimniecībai Kalves jaunas un modernas tehnikas iegādei, kas veicinās un ļaus paātrināt akvakultūras produkcijas, piemēram, karpu audzēšanu.

Finansējums piešķirts tehniskā parka paplašināšanai akvakultūras vajadzībām. Papildu tam zemnieku saimniecība ar bankas atbalstu plāno iegādāties arī rekultivācijas frēzi un specializētu traktortehniku lauku un mežu apstrādei.

“Pēdējo gadu laikā ne tikai pieaugusi akvakultūras popularitāte, bet arī palielinājušās platības, no kurām tiek iegūta zivju produkcija. Lai sekmētu tālāku akvakultūras attīstību Latvijā, esam gandarīti atbalstīt gan tādas zemnieku saimniecības kā Z/S Kalves, kas tirgū darbojas jau 20 gadus, gan arī jaunos nozares uzņēmumus. Labprāt sniedzam atbalstu uzņēmējiem gan ar aizdevumiem attīstībai un darbības paplašināšanai, gan līzingam jaunas tehnikas iegādei,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bizness reģionos: Jelgavā šuj joprojām

Anda Asere,29.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no vēsturiski spēcīgākajām Jelgavas apstrādes rūpniecības nozarēm ir apģērbu ražošana, kas joprojām nodarbina lielu iedzīvotāju skaitu

Nozīmīgākās nozares pēc uzņēmumu skaita Jelgavā ir vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, automobiļu remonts (673), profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (297), transports un uzglabāšana (205) un būvniecība (201), apstrādes rūpniecība (173), šādus datus sniedz Jelgavas pilsētas dome, atsaucoties uz Lursoft datiem. Apstrādes rūpniecībā Jelgavā visvairāk uzņēmumu pārstāv apģērbu ražošanu, šādu uzņēmumu pilsētā esot 23.

«Jelgava nav tā, kas nozarei dod lielāko apgrozījumu un eksportu, bet pilsētā ir pietiekami liels nodarbināto skaits, izglītības iestādes. Ir sasniegts noteikts līmenis, kas pēdējos gados turas,» vērtē Guntis Strazds, Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents. Viņa skatījumā tekstila uzņēmumi Jelgavā attīstās normāli, un tiem ir nākotnes perspektīva. Atsevišķi uzņēmumi ir reorganizācijas procesā, viņš pieļauj.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstītājs “ZTZ” sadarbībā ar AVER Vidzeme 2023.gada beigās ir nodevis ekspluatācijā vienu no pēdējā laika autentiskākajiem daudzdzīvokļu projektiem. Kiepenholm Apartments atrodas Ķīpsalā vēsturiskajā Zvejnieku ielā 34, kas jau kopš 19.gadsimta ir Rīgas ielu sarakstā ar nosaukumu Fischer Strasse (Zvejnieku iela). Jauns projekts ir kā ideālās mājas aktīvām ģimenēm par sapratīgām cenām.

Ķīpsala ir vide ar savu raksturu. Strauji attīstoties, tā saglabā savu atmosfēru un vēsturisku mantojumu. Šeit sinerģiski vienojas kopš jau 17.gadsimta pārbaudītas vērtības - daba, koka mājas, Jūgendstila arhitektūra, Daugavas neatkārtojami skati un mūsdienu pasaules Hi-End apkaimes ritms. Jaunais projekts Kiepenholm Apartments ir veidots, iedvesmojoties no Ķīpsalas neatkārtojamās atmosfēras, vienlaikus piedāvājot komfortu, balstītu uz modernām tehnoloģijām.

Projekta nosaukums – Kiepenholm Apartments – ir cieši saistīts ar Ķīpsalas vēsturi un salas nosaukuma izcelsmi. 17.gadsimta beigās uz salas atradās nedaudz vairāk kā desmit zvejnieku sētu, tostarp arī Pētera Ķīpja sēta, no kuras cēlies salas tagadējais nosaukums. Nosaukums Ķīpsala attiecināms gan uz zvejnieka Ķipja ģimeni, gan arī uz lejasvācu vārdu „kip” (ķipis, sasietas jēlādas vai lini) saistībā ar iespējamo kādreizējo salas izmantošanu. Savukārt, Kiepenholm ir vārda Ķīpsala vāciskais tulkojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Audziet, lini, smalki, gari, Kamēr pūru piedarīju

Renāte Priede, speciāli DB,08.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Lineo līdzīpašnieces Gundega Kupča–Jurjāne un Sandra Brante kopš mājas tekstila uzņēmuma nodibināšanas arī pašas guļ uz liniem

«Citādāk vairs nevaram,» abas saka. Sandra atceras, ka sākumā viņai bijusi vēlme kaut ko sākt pašai savu, taču pietrūcis spēju noformulēt, kas tieši tas varētu būt, līdz televīzijas raidījumā noskatījusies sižetu par zviedru uzņēmējiem, kuri labprāt iepirktu linu izstrādājumus, ja vien Latvijas uzņēmumi to piedāvātu. Idejai un ierosmei atsaucās un pieslēdzās Gundega. «Tā abas enerģiski sākām – aizbraucām uz Lietuvu, linu tekstila izstādi, atradām dažus Lietuvas un Igaunijas ražotājus, kas atbilda tam, kā mēs iztēlojāmies to, ko vēlamies,» stāsta Sandra.

Gads kopš sākuma

Aktīvu darbību uzņēmums sāka pirms gada jūlijā, līdz tam noritēja sagatavošanās garākais process – atbilstošu meistaru atrašana un iecerētā produkcijas izskata un kvalitātes sasniegšana. Šūšana pašlaik ir ārpakalpojums, nav tādu apjomu, lai vērtu pašas savu darbnīcu. Atrast labus meistarus ir samērā grūti – lins ir sarežģīts šūšanā, ne visiem pietiek drosmes ar to strādāt, jāspēj izmantot audumu maksimāli, vīlēm un apšuvumiem jābūt atrādāmiem arī no kreisās puses. Drēbniekiem nepatīkot taisnus gabalus šūt, viņi arodu apguvuši, lai radītu tērpus. Taču šobrīd ir izveidojusies laba sadarbība ar divām šuvējām, un Gundega ar Sandru pat ir gatavas dažkārt piekāpties pasūtījuma termiņos savām meistarēm, jo vīlēm ir jābūt taisnām un skaistām, lai var mierīgi gulēt. SIA Lineo audumus pērk no Lietuvas ražotājiem – pagaidām Latvijā neražo tādus audumus, kādus iecerējušas abas uzņēmējas. «Latvijā ir trūcīgi ar linu auduma ražošanu – maza izvēle. Lietuvā linu audumi ir daudz un dažādi, lietuviešu austie piesaistīja ar to, ko no tiem var radīt. Gofrēta 100% linu auduma, ko izmantojam dvieļiem, Latvijā nav vispār. Lietuvā ir daudz audumu fabriku – gan lielu, gan mazu, ar ES naudu strauji attīstījušās, ir jaunas tehnoloģijas. Turamies pie viena ražotāja – pārbaudīts, uzticams, zinām, ka auduma struktūra un krāsa lietojot nemainīsies, esam eksperimentējušas un mazgājušas kopā dažādas krāsas, kvalitāte saglabājas,» stāsta uzņēmējas. Pašas veidojušas arī iepakojuma dizainu. Tekstila kolekciju abas uzņēmējas veido pēc principa – nevis tikai nopelnīt, bet lai patiktu pašām un nebūtu jākaunas par saražoto. Peļņai, protams, arī jābūt, viņas piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos 20 gados lauku saimniecību skaits samazinājies par 31,7%, turpretim saimniecību vidējais lielums pieaudzis 2,3 reizes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2023.gada lauku saimniecību integrētās statistikas apsekojuma provizoriskie dati.

Pagājušajā gadā Latvijā bija 57 400 lauku saimniecību, kas ir par 11 600 jeb 17% mazāk nekā saskaitīts 2020.gada lauksaimniecības skaitīšanā.

Pērn lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība bija 1,97 miljoni hektāri, kas palikusi nemainīga pēdējos trīs gados. Lauku saimniecību vidējais lielums pakāpeniski pieaug, un pērn tas sasniedzis 34,8 hektārus lauksaimniecības zemes un 7,7 lauksaimniecības dzīvniekus (nosacītās mājlopu vienībās).

Pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2020.gadu par 8200 samazinājies mazo lauku saimniecību skaits, kas apsaimnieko līdz 10 hektāriem lauksaimniecībā izmantojamo zemi.

Lielo saimniecību skaits ar apsaimniekotās zemes platību virs 100 hektāriem palielinājies par 200. Pērn tajās apsaimniekoja 68,9% no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ir par 8% vairāk nekā 2020.gadā, un audzēja 54% no visiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kas ir par 2,4% vairāk nekā 2020.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestdien, 11. aprīlī, Latvenergo koncerna darbinieki ar ģimenēm pulcējās Lielvārdes novadā, lai sadarbībā ar biedrību Mēs zivīm sagatavotu zivju nārsta mākslīgās ligzdas.

Kopumā izveidotas vairāk nekā 400 nārsta ligzdas, kuras biedrības pārstāvji aprīļa beigās un maijā sākumā ievietos Rīgas un Ķeguma HES ūdenskrātuvēs.

Ligzdu gatavošanā izmanto dažādus līdz 70 cm garus egļu zarus, kurus liek vienu virs otra pretējos virzienos un pēc tam pa vidu tos ar metāla stiepli sasien, augšā un apakšā veidojot cilpas. Lai ligzda stabili turētos ūdenī, cilpai zem ligzdas šņorē pievieno atsvaru, bet cilpai virs ligzdas pievieno pludiņu (tukšu plastmasas pudeli vai kannu u.tml.). Uz pludiņa uzraksta nosaukumu zivju ligzda, lai ikvienam, kurš upē redz šo marķējumu, ir nepārprotama informācija par izvietoto priekšmetu lomu.

Komentāri

Pievienot komentāru