Lai arī ražotājs SIA Iecavnieks&Co plašāk pazīstams ar rapšu eļļu ražošanu, lielāko daļu eksporta veido kāda cita - linsēklu - eļļa. Tieši pavasarī pieaug linsēklu produktu tirdzniecības apjomi, un lielā mērā tam jāpateicas kaimņiem lietuviešiem, kā arī latgaliešiem, kuri ilgu gadu laikā izkopuši linsēklu produktu gatavošanas tradīcijas, kā arī pavasarī ievēro gavēni.
Tuvojoties vasarai, cilvēki cenšas ēst veselīgāk, atteikties no «smagiem» un sātīgiem ēdieniem, tādējādi arī audzējot linsēklu produktu pārdošanas apjomus. Db.lv šoreiz piedāvā galerijā aplūkot, kā Zemgales uzņēmumā SIA Iecavnieks&Co (turpmāk tekstā - Iecavnieks) tiek spiesta linsēklu eļļa, kā arī - kā tiek ražots otrs no linsēklām iegūstamais produkts - smalcinātas linsēklas.
Linu audzēšana kādreiz bija izplatīta Latgalē, kur tos audzēja šķiedras dēļ, lai vēlāk izgatavotu linu audumu. Tāpat kopš izseniem laikiem Latgalē pārtikā izplatīta bija linsēklu eļļa, savukārt Latvijas vidienē, kur atrodas arī uzņēmums Iecavnieks, lini un linsēklas kādu brīdi bija «piemirstas». «Cilvēkiem bija priekšstats, ka linus var izaudzēt tikai Latgalē,» smejas Iecavnieka tirdzniecības vadītāja Ineta Gulbe, taču tagad atkal apliecināts, ka lini Latvijas apstākļos augot ļoti labi arī citos novados. Linsēklu audzēšanā Iecavnieka komanda pieredzi guvusi, apmeklējot citus graudaugu audzētājus Eiropā, piemēram, Čehijā un Francijā. Eksperimentos meklēta Latvijas apstākļiem piemērotākā linsēklu šķirne. Pašlaik Iecavnieks iepērk linu sēklu ārpus Latvijas pašu vajadzībām, kā arī tirgo to vietējiem, Latvijas zemniekiem.
Linu laukus visvieglāk atšķirt pēc krāsas – rīta pusē lini zied gaiši zili, taču jau dienas vidū ziediņi nokalst un lauks krāsojas vairāk balts, nekā zils, stāstīja I. Gulbe. Parasti Iecavnieks linus sēj maija sākumā, kā vienu no pēdējām vasarāju kultūrām, līdz ar to linus pļauj septembrī.
Linsēklu produktu tirdzniecība sevišķi labi veicas Lietuvā – tur nonāk lielākā daļa – 60% - no Iecavniekā saražotajiem linsēklu produktiem. Lietuvā vairāk nekā Latvijā patērē gan linsēklu eļļu, gan smalcinātas linsēklas. «Lietuvā ir izkoptas linsēklu produktu tradīcijas, un mūsu produktus viņi ir atzinuši par kvalitatīviem,» norāda I. Gulbe. Tāpt linsēklas ir produkts, kas tiek lietots gavēņa laikā arī Latvijā. «Var redzēt, ka, sākoties gavēnim, palielinās linsēklu produktu pārdošanas apjomi. Acīmredzot, cilvēki arvien vairāk domā par savu veselību un ēšanas paradumiem. Parunājot ar cilvēkiem, kas nāk no Latgales, visi atminas, ka reiz ir ēduši linsēklu eļļu, sevišķi gavēņa laikā,» stāsta I. Gulbe.
Kopumā no visiem Iecavniekā saražotajiem produktiem no linsēklām tiek ražoti aptuveni 20% produktu. No linsēklām tiek gatavota linsēklu eļļa, kā arī smalcinātas linsēklas un smalcinātas linsēklas ar inulīnu. Apmēram 80% produktu, savukārt, tiek iegūti no rapša. No rapša iegūst nerafinētas auksti spiestas rapšu eļļas un rapšu sēklu raušus, kas paredzēti lopbarībai. Savukārt pavisam neliela daļa ir produkti, kas gatavoti no kaņepēm. Tas ir kaņepju staks, kas tirdzniecībā pazīstams kā «Kaņepju pavalgs». To lieto ar maizi, kā piedevu citiem ēdieniem – kartupeļiem, zirņiem, putrām, sviestam. «Pie šī produkta atgriezāmies cilvēku lūguma dēļ. Mēs bijām izņēmuši kaņepju produktus no ražošanas, taču tagad nelielos daudzumos ražojam un tirgojam tos atkal,» stāsta I. Gulbe, norādot, ka kaņepes ir diezgan cimperlīgs produkts – sēklas nav nedz viegli izaudzēt, nedz viegli novākt no lauka, tāpat prolēmas var rasties arī to pārstrādes procesā. «Kaņepes lauž gan iekārtas uz lauka, gan ražotnē,» pukojas I. Gulbe.
Nesen Iecavnieks uzsācis darbu arī pie eksporta tirgu paplašināšanas, taču pagaidām par nopietniem apjomiem runāt nevarot. «Pagājušā gada nogalē un šogad esam sākuši iestrādāt eksporta ceļus,» norāda Iecavnieka tirdzniecības vadītāja uzsverot, ka pagaidām gan taustāmu rezultātu neesot. «Sūtām paraugus uz Krieviju, Ķīnu, kā arī uz Skandināviju. Viņa norāda, ka pašlaik vairs nevarot zināt, kā attīstīsies eksports uz Krieviju, savukārt Ķīnā ir interese par Latvijā ražotiem produktiem. Latvija austrumos tiek uzskatīta par zaļu zemi, tādēļ Ķīnā labprāt interesējas par šeit ražotiem produktiem, norāda I. Gulbe.
#1/33
Pavasaris ir laiks, kad palielinās linsēklu produktu tirdzniecības un līdz ar to arī ražošanas apjomi. Cilvēki cenšas ēst veselīgāk, daudzi ievēro gavēni. Tas savukārt runā par labu Iecavniekam, kas ražo linsēklu produktus. Šoreiz rubrikā Kā top? piedāvājam ielūkoties linsēklu eļļas spiešanas procesā, kā arī smalcinātu linsēklu sagatavošanas gaitā! Attēlā aplūkojamas attīrītas linsēklas, kas ir gatavas spiešanai.
#2/33
Pirms linsēklu, rapšu un kaņepju piegādes tiek veiktas stingras pārbaudes. «Ja rapsi vēl iespējams pārstrādāt tehniskām vajadzībām, tad linsēklas pārsvarā nonāk pārtikas produktos. Katrai izejvielai ir izstrādāti tehniskie noteikumi, kurus izvērtējot tiek noteikts, vai sēklas atbilst pārtikas kvalitātes prasībām,» norāda pārtikas ražošanas uzņēmuma Iecavnieks tirdzniecības vadītāja Ineta Gulbe. Viena no pārbaudēm ir sijāšana - šeit tiek imitēts process, kas pēc tam notiek ar visu linsēklu kravu. Mazākās linsēklas un piemaisījumi izkrīt cauri sietam. Šādi var aprēķināt piemaisījumu īpatsvaru linsēklās, un paredzēt, cik daudz izejvielas pēc tam varēs izmantot eļļas spiešanā.
#3/33
Iekārta Iecavnieka laboratorijā. Ja sēkla atbilst visām noteiktajām prasībām, tā dodas uz kalti, kur sēklas tiek attīrītas un pēc tam kaltētas līdz noteiktam mitrumam. Pēc tam attīrītas sēklas tiek glabātas torņos.
#4/33
Kad pārbaudes veiktas, linsēklas tiek padotas kaltei, kur visa linsēklu krava tiek attīrīta un kaltēta līdz noteiktam mitruma līmenim. Pēc tam sēklas tiek glabātas torņos vai noliktavās.
#5/33
Daļu linsēklu Iecavnieks iepērk no vietējiem graudaugu audzētājiem, bet daļu - aptuveni 40% - izaudzē pats. Tas, cik daudz linsēklu tiek iepirktas, ir atkarīgs no graudaugu ražīguma paša Iecavnieka laukos, kā arī no pieprasījuma pēc produkcijas, taču vidēji tie ir pieci līdz desmit audzētāji. Agrāk šī graudaugu kultūra bija aizmirsta un linus audzēja maz, taču pirms pāris gadiem Iecavnieks sācis sadarboties ar zemniekiem.
#6/33
Graudu glabāšanas torņi Iecavnieka ražotnes teritorijā.
#7/33
Kopumā no visiem Iecavniekā saražotajiem produktiem no linsēklām tiek ražoti aptuveni 20% produktu apjoma. No linsēklām tiek gatavota linsēklu eļļa, kā arī smalcinātas linsēklas un smalcinātas linsēklas ar inulīnu, stāsta uzņēmuma tirdzniecības vadītāja Ineta Gulbe.
#8/33
Kad nepieciešams uzsākt eļļas spiešanu, linsēkas no torņiem nogādā ražotnē un ar transportiera palīdzību sēklu padod presei. «Preses princips līdzīgs kā gaļasmašīnai mājās. Sēklas apvalciņš tiek pārspiests, un no tā var iztecēt laukā eļļa. Pa vienu iekārtas caurulīti laukā tek eļļa, bet tas, kas paliek pāri, ir tā dēvētie «rauši»,» Db.lv izskaidroja Iecavnieka ražošanas vadītāja Sanita Celitāne. Attēlā redzama minētā eļļas spiešanas iekārta. Iecavniekā tiek izmantota tikai aukstā spiešana, kas nozīmē, ka temperatūra, kādā no sēklas tiek izspiesta eļļa, nav liela. Tādējādi sēkliņa netiek «samocīta», tā tiek vienkārši mehāniski izspiesta, līdz ar to linsēklu «raušos» vēl paliek eļļas apjoms līdz 13%, Db.lv stāstīja S. Celitāne.
#9/33
Šādi izskatās tikko izspiesta, vēl nefiltrēta linsēklu eļļa. Iecavniekā linsēklu eļļas ražotie apjomi ir atbilstoši pieprasījumam. Eļļas derīguma termiņš ir pieci mēneši. Tik niecīgs derīguma termiņš ierobežo arī eksportu, tomēr derīguma termiņa pagarināšana nozīmētu arī kādu papildu vielu pievienošanu eļļai.
#10/33
«Rauši», kas palikuši pāri, kad no linsēklām izspiesta eļļa. Tā kā Iecavniekā eļļas spiešanā izmanto auksto spiedi, šajos raušos tauku saturs ir līdz 13%.
#11/33
Linsēklu rauši tie padoti šai iekārtai, kur tie tiek atdzesēti, lai pēc tam tos varētu pildīt maisos uzglabāšanai līdz raušu sasmalcināšanai speciālās dzirnavās.
#12/33
Eļļas spiešanas iekārta.
#13/33
Linsēklu rauši, kas palikuši pāri no linsēklām, kad izspiesta eļļa. Atšķirībā no rapšu raušiem, kas nonāk lopbarībā, linsēklu raušus izmanto pārtikā. Tas ir šķiedrvielu avots, ko iesaka, piemēram, zarnu trakta darbības sakārtošanai.
#14/33
Vēl silta linsēklu eļļa.
#15/33
Linsēklu eļļa pirms filtrēšanas un fasēšanas tiek uzglabāta šādā iekārtā.
#16/33
Kad linsēklu rauši ir atdzisuši, tos sagatavo malšanai speciālās dzirnavās. Pēc tam tie tiek padoti fasēšanai.
#17/33
Šādi izskatās smalcinātas linsēklas.
#18/33
Produkta fasēšanā tiek izmantota pusautomātiskā fasēšanas iekārta, kur smalcinātās linsēklas tiek bērtas vakuuma maisiņos.
#19/33
Līdztekus Iecavnieks darbiniece seko svara atbilstībai.
#20/33
Kopumā Iecavnieks ražotnē strādā aptuveni 20 cilvēki.
#21/33
Sākumā produktu - smalcinātas linsēklas - saber plastmasas maisiņos, un pēc tam ar speciālas iekārtas palīdzību produkts tiek vakuumēts.
#22/33
Safasētas smalcinātas linsēklas tiek vakuumētas.
#23/33
Vakuumēti smalcinātu linsēklu iepakojumi.
#24/33
Pēc tam smalcināto linsēklu iepakojumi tiek likti kartona kastēs.
#25/33
#26/33
Šādi produkts ir gatavs ceļot uz noliktavu, no kuras drīz tas nonāks veikalu plauktos. Tad, kad mājās produktu atver, to iesaka pārbērt kādā burciņā, lai tauki neoksidētos, un neturēt produktu saulē.
#27/33
Linsēklu eļļas spiešanas procesu un smalcinātu linsēklu fasēšanu Db.lv izrādīja uzņēmuma ražošanas vadītāja Sanita Celitāne.
#28/33
Iecavnieks produkcija noliktavā.
#29/33
Šādi izskatās linsēklu eļļas iepakojumi kastēs, kas ceļos eksportā uz Lietuvas tirgu.
#30/33
#31/33
Pudelītēs fasēta linsēklu eļļa ar Latvijas tirgum paredzētu marķējumu.
#32/33
Savukārt šādi izskatās rapsis, ko Iecavniekā izmanto eļļas iegūšanai.
#33/33
Un šādi - pati rapšu eļļa.
