Tranzītbiznesā aizvien perspektīvas nišas; risku Latvijas ostu termināļiem gan netrūkst
To sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA Extron Baltic valdes priekšsēdētājs un Rīgas ostā Daugavas kreisajā krastā strādājošā termināļa direktors Jevgeņijs Šafarevičs.
Runājot par uzņēmuma vēsturi, viņš atzīmē, ka savulaik termināļa teritorijā bijusi betona konstrukciju rūpnīca. Līdz ar to terminālim ir zināmas priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem – 32 tūkst. m2 segtas platības ražošanas un pārkraušanas operāciju veikšanai ar vairāk nekā 30 telfera celtņiem. Tas nodrošina efektīvu kravu izvietošanu jebkurā noliktavas punktā, jo nav nepieciešamības atstāt tehnoloģiskās ejas. Jau vairāk nekā piecus gadus viens no termināļa klientiem ir kāds metāla produkcijas ražošanas un tirdzniecības uzņēmums, un tas liecina, ka abas puses ir apmierinātas ar sadarbību. Terminālī tiek pārkrautas šī klienta karsti/auksti velmētās metāla loksnes, ruļļi, armatūra, dažāda veida caurules, kas ar kuģiem vai pa dzelzceļu tiek piegādātas uz Rīgu. Latvijas galvaspilsētu šis klients izmantoto kā distribūcijas centru Baltijas un Polijas tirgiem, tālāk veicot piegādes ar autotransportu. Vaicāts par riskiem zaudēt klientus ģeopolitisko notikumu dēļ, viņš atzīst, ka tāda iespēja pastāv gadījumā, ja ASV uzsāktu tirdzniecības karu ar Ķīnu, ierobežojot tās metāla produkcijas importu, kas savukārt spiestu Ķīnas ražotājus censties paplašināt savas produkcijas tirgus daļu Eiropā. Arī Eiropas Savienības potenciāli iespējamie tirgus aizsardzības pasākumi var atstāt negatīvu efektu uz šo kravu grupu. Ja šāds negatīvs scenārijs neīstenojas, terminālis var turpināt ilgstoši efektīvi strādāt un attīstīties.
Tāpat terminālis ir labi apgādāts ar mobilo tehniku, piemēram, tā rīcībā ir Mantsinnen hidrauliskie manipulatori, frontālie iekrāvēji u. c. tehnika beramkravu pārkraušanai. Tādēļ otrs segments terminālim ir beramkravu apkalpošana. Te tiek pārkrauti gan vietējas, gan Krievijas izcelsmes graudi u.c. agroprodukcija. Tā tiek apstrādāta specializētajā beramkravu noliktavā, kas aprīkota ar dzelzceļa vagonu izkraušanas iekārtu un konvejiera lenšu sistēmu kravu novietošanai noliktavā un iekraušanai kuģos. Graudus var ievest arī ar autotransportu un uzkraut uz kuģa ar hidrauliskajiem manipulatoriem. Pēc J. Šafareviča teiktā, dažus gadus ar šo kravu plūsmu viss vēl būs salīdzinoši labi, jo Krievijas ostās aizvien trūkst attiecīgās graudu pārkraušanas infrastruktūras. Hopervagonu kravām (kukurūza, graudi, lini, izspiedas granulu veidā u. c.), proti, birstošajām lauksaimniecības kravām, Krievija vēl kādu laiku ļaus izmantot citu valstu ostas, līdz ar ko aizvien ir iespējas attīstīties arī Latvijas ostu termināļiem. Ne visi kaimiņvalsts eksportētāji šajā segmentā var nodrošināt pietiekamu kravu apjomu lieliem termināļiem, tādēļ ir nepieciešamība pēc maziem termināļiem un 2‒5 tūkst. t lielu kravu partiju uzkraušanas uz kuģiem.
Visu rakstu Naviģē ģeopolitisko risku jūrā lasiet 25. maija laikrakstā Dienas Bizness.