Ražošana Latvijā daudzviet vēl notiek padomju laikā celtos rūpnīcu korpusos, kas patērē daudz enerģijas.
Sakārtojot gan jaunus, gan agrāk būvētus komercobjektus - ražošanas, biroju u. c. ēkas - un uzlabojot to energoefektivitātes rādītājus gan ar būvnieciskiem paņēmieniem, gan ar energoefektīviem tehnoloģiju risinājumiem, var tiešā veidā veicināt uzņēmumu eksportspēju. Arī paši uzņēmēji atzīst, ka enerģijas izmaksas veido būtisku daļu no izdevumiem, un pat nelielas šo izmaksu svārstības var kritiski ietekmēt cenas un konkurētspēju eksporta tirgos, kas daudziem uzņēmumiem ir izdzīvošanas jautājums.
Latvijā enerģijas izmaksas attiecībā pret IKP pieaugumu ir vienas no lielākajām Eiropā, kas būtiski samazina mūsu uzņēmumu konkurētspēju, skaidro biedrības Passive House Latvija valdes priekšsēdētāja Anda Kursiša. Tādējādi metodikas izstrāde energoefektivitātes pasākumu veikšanai industriālajā sektorā būšot viens no nesen radītā industriālās energoefektivitātes klastera pamatuzdevumiem.
DB jau ziņoja, ka Passive House Latvija projekts Industriālās energoefektivitātes klasteris bija viens no 11 projektiem, kas tika apstiprināti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrētajā klasteru programmā, darbības nodrošināšanai saņemot 299,5 tūkstošu latu lielu ERAF) līdzfinansējumu.
Kā savu mērķi klasteris ir deklarējis nākamo trīs gadu laikā kļūt par jaunu industriālās energoefektivitātes risinājumu virzītāju Latvijā, radot vismaz 15% pieaugumu klastera uzņēmumu eksporta rādītājos.