Lai veicinātu Latvijas komersantu konkurētspēju ārvalstīs, šonedēļ līdz 28.novembrim uzņēmumiem vēl ir iespēja pieteikties Latvijas – Kazahstānas sadarbības konferencei «Pāreja uz «zaļo ekonomiku», ieviešot ekoloģiski tīras tehnoloģijas».

Konference tiek organizēta projekta Green Bridge Forum ietvaros, un to atbalsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Rīgas Dome, Cleantech Latvia (Latvijas Tīro tehnoloģiju klasteris) un Latvijas industriālās energoefektivitātes klasteris.

Konference notiks Rīgā no 2013. gada 5. līdz 7. decembrim. Konferences fokusā ir «zaļās ekonomikas» attīstības iespējas, vides tehnoloģijas, kā arī enerģijas lietderīgāka un efektīvāka izmantošana.

Kazahstānas pusi konferencē pārstāvēs vides aizsardzības un tehnoloģiju jomas speciālisti un atbildīgo institūciju pārstāvji: nozaru ministriju, pašvaldību (akimatu) pārstāvji, kā arī dažādu uzņēmēju delegācija - lielu dabas resursu ieguves rūpniecības uzņēmumu, vides tehnoloģiju komercsabiedrību vadītāji un eksperti.

Iespēja tikt pie Eiropas līdzfinansējuma var mudināt tūrisma nozarē strādājošos apvienoties, veicinot gan sava produkta, gan visas nozares atpazīstamību , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd tiek apsvērta Daugavas Lejteces tūrisma klastera izveide – tas būtu nākamais solis jau pirms vairākiem gadiem sāktajai sešu pašvaldību – Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Ikšķiles un Ogres – sadarbībai tūrisma attīstīšanai, DB stāsta Ķekavas novada Tūrisma koordinācijas centra direktors Juris Žilko. Pirmais nopietnais solis uz klastera izveidi sperts pērn, parakstot sadarbības līgumu starp šīm pašvaldībām un Dabas aizsardzības pārvaldi, savukārt šopavasar notika pirmais Daugavas Lejteces tūrisma forums. Tagad nepieciešams sadarbībā iesaistīt arī uzņēmējus. Jautāts, vai biznesam interese ir, viņš saka – neformālās sarunās atbalsts klastera veidošanai tiek pausts. Vienlaikus viņš uzsver, ka klasterī apvienot visus tūrisma biznesā strādājošus uzņēmumus par katru varu nav pašmērķis, būtiski, lai publiskie partneri spētu ieinteresēt uzņēmumus iesaistīties un tie redzētu savu ieguvumu no tā. Galu galā, attīstoties tūrismam, finansiāli lielākie ieguvēji ir tieši uzņēmēji. Pēc J. Žilko domām, no Ķekavas novada klasterī reāli varētu iesaistīties līdz pieciem uzņēmumiem.

Latvijā ražoto koka būvkonstrukciju eksports ir ievērojami pieaudzis, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, un gandrīz sasniedzis pirmskrīzes apjomus, citējot trademap.org statistikas datus, vēsta Latvijas Koka būvniecības klasteris.

Latvijas ražotāji ir eksportējuši saliekamās būvkonstrukcijas vairāk nekā 44 miljonu ASV dolāru apmērā, kas ir par 31% vairāk nekā 2010. gadā, bet, salīdzinot ar 2009. gadu, apjoms ir gandrīz dubultojies (pieaugums par 90 %).

Tieši šajā pieaguma rādītājā Latvija ir līdere Baltijas reģionā, par gandrīz diviem procentiem apsteidzot Igauniju. Nozare ir ļoti tuvu, lai sasniegtu pirmskrīzes apjomus – 2008. gadā koka būvkonstrukcijas tika eskportētas vairāk kā 47 miljonu dolāru apmērā, paziņojumā medijiem norāda Latvijas Koka būvniecības klasteris.

«Statistika uzrāda nozares attīstības tendeces, uzņēmumi arvien vairāk un arvien veiksmīgāk strādā ārējos tirgos, pieņem izaicinošus projektus, attīsta savas zināšanas un klientu loku. Ir uzņemts pieklājīgs pieauguma ātrums, kas mums, kopīgi strādājot, ir jāturpina,»

Ražošana Latvijā daudzviet vēl notiek padomju laikā celtos rūpnīcu korpusos, kas patērē daudz enerģijas.

Sakārtojot gan jaunus, gan agrāk būvētus komercobjektus - ražošanas, biroju u. c. ēkas - un uzlabojot to energoefektivitātes rādītājus gan ar būvnieciskiem paņēmieniem, gan ar energoefektīviem tehnoloģiju risinājumiem, var tiešā veidā veicināt uzņēmumu eksportspēju. Arī paši uzņēmēji atzīst, ka enerģijas izmaksas veido būtisku daļu no izdevumiem, un pat nelielas šo izmaksu svārstības var kritiski ietekmēt cenas un konkurētspēju eksporta tirgos, kas daudziem uzņēmumiem ir izdzīvošanas jautājums.

Latvijā enerģijas izmaksas attiecībā pret IKP pieaugumu ir vienas no lielākajām Eiropā, kas būtiski samazina mūsu uzņēmumu konkurētspēju, skaidro biedrības Passive House Latvija valdes priekšsēdētāja Anda Kursiša. Tādējādi metodikas izstrāde energoefektivitātes pasākumu veikšanai industriālajā sektorā būšot viens no nesen radītā industriālās energoefektivitātes klastera pamatuzdevumiem.

Darbību uzsācis Tīro tehnoloģiju klasteris Cleantech Latvia, kas Klasteru programmas ietvaros līdz 2015. gadam saņems 300 tūkst. Ls atbalstu partneru sadarbības veicināšanai.

Cleantech Latvia apvienojušies 24 komersanti, kuru kopējais apgrozījums 2011. gadā veidoja gandrīz 70 milj. Ls, kas ir par 40% vairāk nekā šo pašu komersantu kopējais apgrozījums iepriekšējā gadā. Kopumā 24 klasterī apvienojušies uzņēmumi pērn nodarbināja 940 darbiniekus.

Uzņēmumu kopīgā pazīme ir jaunu, inovatīvu un videi draudzīgu tehnoloģiju risinājumu izmantošana produktu un pakalpojumu izveidē, kas ir konkurētspējīgi pēc cenas un ražīguma un kas samazina nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, teikts Latvijas Biotehnoloģiju asociācijas (LBA) paziņojumā.

Klastera izveidē un attīstīšanā ir iesaistījušās arī septiņas pētniecības un/vai izglītības iestādes, kas darbosies kā kompetences un zināšanu partneri jaunu produktu attīstīšanā.

Sekmējot Latvijas un Ziemeļvalstu reģionālo sadarbību, divi Latvijas klasteri pirmo reizi piedalās Baltijas jūras reģiona klasteru atbalsta programmā Inovāciju Ekspresis (BSR Stars Innovation Express), informē Ekonomikas ministrija.

Programmā piedalīsies Latvijas informāciju tehnoloģiju klasteris ar projektu Latvijas un Zviedrijas MVU NVS tirgu atvēršana gudrajām tehnoloģijām; Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klasteris ar projektu Starpnozaru sadarbība efektīvai un ilgtspējīgai pārtikas vērtību ķēdei Baltijas jūrā.

Latvijas klasteri sadarbosies ar Fiber Optic Valley AB klasteri no Zviedrijas un pārtikas nozares klasteri FoodNetwork no Dānijas, sekmējot inovāciju attīstību, eksporta pieaugumu un MVU internacionalizāciju.

Latvijas klasteru dalību šajā programmā atbalsta Ekonomikas ministrija un Ziemeļvalstu Ministru padome, kopīgi šim mērķim novirzot finanšu līdzekļus 48 000 eiro apmērā.

Uzņēmējiem no augsta riska zonas, piemēram, no Krievijas un no Ukrainas piederošo banku skaits pēc pāris gadiem Latvijā būs būtiski mazinājies, intervijā sacīja «Signet Bank» valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Viņš norādīja, ka vēl pirms trīs četriem gadiem Latvijā banku tirgus bija skaidri sadalīts divās daļās, tostarp arī regulators bija noteicis, ka ir bankas, kuras strādā vietējā tirgū, un ir bankas, kuras vietējā tirgū nestrādā. Bija arī noteikti zināmi ierobežojumi, jo regulators negribēja, lai šie divi banku klasteri saplūst vienā, piemēram, kad «Signet Bank» 2013.gadā mainīja biznesa modeli, bija noteikts, ka ar vietējo tirgu var būt saistīti ne vairāk kā 20% no bankas biznesa apmēra.

Tāpat Idelsons atzīmēja, ka šobrīd banku sektors trešo gadu iet cauri pārmaiņu procesam - bankas ir īstenojušas lielas pārmaiņas, un tagad tām īsti līdzi netiek jau regulatora puse.

Latvijas uzņēmumiem, kas ražo ekoloģiskus produktus vai arī ražošanā izmanto videi draudzīgas tehnoloģijas, izveidots Zaļās enerģijas un vides tehnoloģiju klasteris.

Apvienošanās iniciatīva pieder Kurzemes Biznesa inkubatoram (KBI). Klasterim jeb pudurim piesaistīta arī Liepājas Universitāte kā pētniecības un izglītības institūcija. Apvienībā iesaistījušies vairāki uzņēmumi, kā arī Ventspils Augsto tehnoloģiju parks un Kurzemes Biznesa inkubators. KBI cer, ka uzņēmumu un institūciju pulks nākotnē apvienībā palielināsies.

Klastera galvenie darbības virzieni ir zaļā mobilitāte un atjaunojamā enerģija, kas ietver ar elektrību un citu atjaunojamo enerģiju darbināmu automobiļu un uzlādes staciju ražošanu, kā arī vēja, saules un atjaunojamo resursu enerģijas ražošanu, uzglabāšana un izmantošanu.

Veicot enerģijas samazināšanas pasākumus ražošanas uzņēmumos, iespējams ietaupīt līdz 27% elektroenerģijas un 73% siltumenerģijas.

Tā secināts Industriālās energoefektivitātes klastera pētījumā par enerģijas patēriņu un tā samazinājuma potenciālu Latvijas rūpniecības nozarēs.

Klastera ietvaros no 2012. gada tiek veikts pētījums, lai atrastu piemērotākās ražošanas nozares industriālās energoefektivitātes pasākumu ieviešanai un noteiktu potenciālās investīcijas, kas nepieciešamas šāda samazinājuma sasniegšanai.

Industriālās energoefektivitātes klasteris (IEK) izveidots pēc Passive House Latvija iniciatīvas ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) 300 tūkstošus latu lielu atbalstu. Klasteris šobrīd apvieno 25 partnerus – energoefektivitātes ekspertus un saistīto nozaru uzņēmumu pārstāvjus. Atbalstītā IEK projekta ietvaros tiks īstenoti vairāk nekā 30 pilotprojekti Latvijas ražošanas un pakalpojumu uzņēmumos.

Jaunizveidotais Latvijas Koka būvniecības klasteris, kas apvieno Latvijas koka māju ražotājus, izvērtējot riskus eirozonā, plāno meklēt nišas strauji augošo BRICS valstu (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna, Dienvidāfrikas republika) tirgos.

Gatis Zamurs, Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors, sacīja: «Protams, tirgi ir ļoti specifiski un prasa no ražotājiem lielu adaptēšanās kapacitāti. No vienas puses mūsu milzīgā iespēja ir šo valstu pārapdzīvotības problēmas, kurām ir nepieciešams risinājums. No otras puses šo valstu iedzīvotāju pirktspēja ir zema, ja mēs to salīdzinām ar mūsu ierastajiem eksporta partneriem Skandināvijā un citviet Eiropā, tomēr to atsver tirgus izmēri. Vienlaikus jāapzinās, ka mūs tur neviens negaida un sava vieta zem saules būs jāizcīna.»

Par mūsu ražotāju iespējām izteicās arī SIA Scanhouse valdes priekšsēdētajs Uldis Trokšs: «Kā teica slavenais karavadonis Sun Dzi, puse no uzvaras ir pazīt sevi, otra puse ir pazīt savu pretinieku. Un tieši tas mums šobrīd ir jāizdara, jāsaprot, kas ir mūsu niša, mūsu priekšrocība un kā to izmantot.»

Ceturtdiena, 9. oktobrī, Rīgā, Industriālais energoefektivitātes klasteris (IEK), sadarbībā ar laikrakstu Dienas Bizness, organizē konferenci Enerģijas plānošana ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai - zināšanas, praktiski un inovatīvi risinājumi, ar kuru palīdzību uzņēmumu vadītāji varēs izvērtēt un pieņemt lēmumus biznesa mērķu sasniegšanai, informē Industriālās energoefektivitātes klastera vadītāja Anda Kursiša.

Līdzšinējā daudzu Latvijas ražotāju pieredze liecina, ka vislabākos finanšu rezultātus spēj nodrošināt daudzveidīgu energoefektivtātes pasākumu ieviešana uzņēmumā, it īpaši ir izdevīga uzņēmuma energoresursu izlietošanas monitoringa sistēmu ieviešana, dažāda veida siltuma atgūšana, apgaismojuma un ventilācijas sistēmu modernizācija utt. Energoefektivitātes uzlabošana un enerģijas plānošana uzņēmumiem ļauj ilgtermiņā ieekonomēt finanšu līdzekļus, novirzīt tos uzņēmējdarbības mērķu sasniegšanai un konkurētspējas celšanai.

«Katru gadu arvien lielāka nozīme tiek pievērsta enerģijas patēriņa plānošanai uzņēmumos. Daudzos Latvijas uzņēmumos tiek plānoti gan ilgtermiņa, gan arī īstermiņa pasākumi, kas vērsti uz energoefektivitātes pasākumu īstenošanu un enerģijas taupīšanu uzņēmumos. Šie pasākumi norit saskaņā gan ar uzņēmuma enerģijas pārvaldības plāniem, gan arī tiek īstenoti ražotņu vispārējas modernizēšanas ietvaros. Ikviena Latvijas rūpnīcās ietaupītā enerģijas vienība sekmē šobrīd īpaši aktuālo Latvijas energoneatkarību un samazina saražotās produkcijas pašizmaksu, padarot to konkurētspējīgāku vietējā un globālā tirgū,» komentē IEK vadītāja Anda Kursiša.

Ventspils Valstspilsētas pašvaldība un Ventspils Brīvostas pārvalde sadarbībā ar biedrību “Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris” 10. novembrī no pl. 10.00 Ventspilī, zinātnes centra “VIZIUM” telpās īsteno viziumināru “Atjaunīgā enerģija Latvijas ekonomikai.

Vai saules un vēja parki Latvijā samazinās maksājumus par elektrību?”. Lai piedalītos pasākumā, jāaizpilda reģistrēšanās anketa šeit.

“Ventspils Latvijas mērogā ir unikāls piemērs – pilsēta pēdējo 20 gadu laikā ir piedzīvojusi iespaidīgu industriālo izaugsmi un pierādījusi savu ekonomisko potenciālu. Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide ir pieaugusi 50 reizes! Šādu rezultātu esam sasnieguši ar mērķtiecīgu industrializācijas programmu, ko pašvaldība aizsāka 2002. gadā. Savukārt 2022. gadā Ventspils ir uzsākusi jaunu industrializācijas programmu, izstrādāts projekts jaunam, vairākus simtus hektārus plašam industriālajam parkam investoru un rūpniecības vajadzībām. Tādējādi nākamo 20 gadu laikā Ventspils kļūs par Eiropas zaļo un digitālo tehnoloģiju izstrādes un ražošanas centru. Pašvaldība turpina realizēt investīciju piesaistes stratēģiju, attīsta pielāgotu industriālo infrastruktūru, atbalsta jaunos talantus un ievieš biznesa atbalsta pasākumus. Ventspils ir īstā vieta jūsu investīcijām!” uzsver Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš.

Noslēdzot dalību Expo 2017 Astanā, Kazahstānā, Latvijas paviljonā notika forums, kas veltīts informāciju un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozarei, kuru noslēdzot tika parakstīts sadarbības memorands starp trīs valstīm - Latviju, Zviedriju un Kazahstānu, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.

Forumu, kuru apmeklēja vairāk nekā 50 cilvēku, atklāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, kurš pauda to, ka izveidojusies laba sadarbība starp Latviju un Kazahstānu, izsakot vēlmi dalīties ar mūsu pieredzi IT jomā valsts pārvaldē. Savukārt Kazahstānas Republikas IKT ministra vietnieks Kairats Balikbaevs uzrunā norādīja, ka Kazastāna virzās uz proaktīvu saziņu ar iedzīvotājiem, domājot par to, ka viņiem ir nevis jāiet pie valsts, bet gan pretēji, tādējādi nodrošinot augstu kvalitāti un standartus.

Pēc svinīgās foruma atklāšanas ar prezentāciju uzstājas Latvijas vēstnieks Kazahstānā Jurijs Podgrebņaks, kurš pastāstīja par mūsu valsti, likumdošanu un regulējumu IKT jomā, kā arī to, kāpēc būtiski sadarboties. Savukārt IT Klasteris, kas piedalījās forumā, norādīja, ka pašreiz nozares pieaugums gadā mērāms 30%, bet vēl par 10% pieaug kompāniju skaits, kas nodarbojas IKT. Būtiski, ka šī joma spēj uzrādīt tik labus rādītājus, jo Latvijā ir viens no pieejamākajiem un ātrākajiem platjoslas internetiem ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē, kā arī būtisks darbs tiek ieguldīts, attīstot dažādas inovācijas. Latviju IKT nedēļā kopumā pārstāv deviņi dažādi nozares uzņēmumi.

Gaujas Nacionālā parka tūrisma klasteris aicina atbildīgās valsts institūcijas veikt ātrus un efektīvus valsts mēroga pasākumus, reaģējot uz Covid-19 izplatības Eiropā ekonomiskajām sekām.

Šobrīd apmeklētājiem vismaz uz mēnesi ir slēgti vairāki tūrisma objekti, visi Gaujas Nacionālā parka pašvaldību tūrisma informācijas centri, atcelti visi plānotie pārgājieni un sabiedriski pasākumi, koncerti, u.c., kurus organizē biedrības dalībnieki. Uzņēmumiem rezervāciju kritums martā un aprīlī ir 95%, bet, ņemot vērā pašreizējo situāciju, daudziem šis skaitlis sasniegs visus 100%. Gaujas Nacionālā parka klastera dalībnieku skaitā 50% ir mazie, mikro un ģimenes uzņēmumi, kas ir šo uzņēmēju un ģimeņu vienīgais ienākumu avots.

Lielākā daļa tūrisma klasterī strādājošo tūrisma uzņēmēju sezonā (maijs – septembris) nopelna arī iztiku nesezonai, kad dabas tūrisma aktivitāte mazinās. Šogad nesezona bijusi jau īpaši skarba, jo nebija iespējams piedāvāt ziemas aktivitātes (slēpošana, slidošana, utml.). Ņemot vērā situāciju, apdraudēta ir ne tikai tūrisma aktīvā sezona, bet arī pēc tās gaidāmā nesezona, kurai sapelnīt, visticamāk, nebūs iespējams. Tādējādi tie uzņēmumi, kas apgādā neskaitāmas ģimenes šajā reģionā, piedāvājot darbu tūrisma nozarē, var nespēt nodrošināt nedz darbību, nedz iztiku lielai daļai reģiona iedzīvotāju, kas strādā tūrisma jomā.

Eksperti un uzņēmēji šā gada 12.jūnijā Liepājā piedalīsies plašā diskusijā par finansēšanas iespējām un tā sauktās zaļās enerģijas patieso efektivitāti.

Semināru par finansējuma piesaistes iespējām no Klimata pārmaiņas finanšu instrumenta (KPFI) programmas Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. III kārta rīko Zaļo tehnoloģiju klasteris.

Programma paredz finansēt ieguldījumus vides aizsardzībā, kas ļauj ietaupīt enerģiju. Tostarp ēku energoefektivitāte, ieguldījumi ražošanas iekārtās, iekārtas un siltuma otrreizējai izmantošanai, energoefektīva apgaismojuma uzstādīšana iekštelpās, ēku automatizētās vadības un kontroles sistēmu uzstādīšana, tehnoloģijas, kas atrodas uzņēmuma teritorijā un ir nepieciešamas tā darbībai, bet nav tieši piesaistītas ēkai. Tāpat tiek atbalstīti ieguldījumi atjaunojamo energoresursu izmantošanai jeb papildu ieguldījumi pārejai no tehnoloģijām, kurās izmanto fosilos energoresursus, uz tehnoloģijām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus.

Rezidence, galerija, akadēmijas filiāle ar darbnīcām un dizaina inkubatoru – puse no šīs vīzijas Kuldīgā jau dzīvo, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vairāk nekā 100 mākslinieku, ap 200 studentu un 12 tūkstoši apmeklētāju – tāda ir Kuldīgas Mākslinieku rezidences divu gadu darbības statistika. Šobrīd aktīvi strādā mākslinieku viesnīca jeb Kalnciema kvartāla Kuldīgas rezidence un mākslas galerija Pils ielā. Drīzumā pircējus meklēs Kuldīgā tapuši dizaina apavi, bet 2018.gadā studentus aicinās Latvijas Mākslas akadēmijas filiāle un radošo industriju klasteris, kas pulsēs pilsētas amatnieku, Kurzemes mākslinieku un radošu jauniešu savstarpējā sinerģijā. Veiksmes atslēga ir trīs ļoti ieinteresēti dalībnieki – Kuldīgas pašvaldība, biedrība, kas īsteno Mākslinieku rezidences radošās idejas, un Latvijas Mākslas akadēmija.

Loģistiķi un citi nozares spēlētāji beidzot gatavi ciešākai sadarbībai vairākos virzienos, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Daudzās asociācijas transporta, tranzīta un loģistikas jomā un sen solītais, bet līdz šim tā arī vēl neizstrādātais vienotais Latvijas loģistikas koridora piedāvājums globālajiem nozares uzņēmumiem uzskatāmi liecina par to, cik grūti šai industrijai ir vienoties par kopdarbību, kas sniegtos tālāk par skaistām runām. Kamēr kaimiņvalsts naftas produkti un ogles uz mūsu ostām plūda straumēm, tikmēr valsts pārvalde un kapitālsabiedrības varēja nesaspringt par dažādu mārketinga aktivitāšu efektivitāti. Taču līdz ar ES un Krievijas savstarpējo sankciju un embargo ieviešanu pirms pāris gadiem kravu apjomu kritumu lielākā vai mazākā mērā sāka izjust visi. Lai palielinātu Latvijas konkurētspēju, Satiksmes ministrija (SM) tolaik valdībā virzīja daudzus priekšlikumus, no kuriem liela daļa bija Latvijas Loģistikas asociācijas (LLA) sagatavota. Diemžēl realizēta ir vien neliela daļa, sarunā ar Dienas Biznesu norāda LLA vadītājs Normunds Krūmiņš. Viņš arī uzsver, ka LLA, tāpat kā līdz šim, ir gatava visu zināšanu klāstu un labāko pieredzi, kas pieejama tās biedriem caur māteskompānijām rietumvalstīs, nodot atbildīgajām ministrijām (SM un Finanšu ministrijai), lai gan tas nav LLA pienākums. Tāpat atklāts ir jautājums par abu ministriju labo gribu šos ierosinājumus ieviest dzīvē, kaut arī tām tas ir pienākums.

Klasteri veicina sadarbību augstākai efektivitātei kompāniju starpā, ar publisko sektoru un starptautiski; sākums tam gan ir grūts

Mūsdienīga produktivitāte no kompānijas prasa atšķirīgu uzvedību, saka Stokholmas Ekonomikas augstskolas (Zviedrija) vecākais pētnieks, Hārvarda Biznesa augstskolas (ASV) pasniedzējs un konkurētspējas eksperts Kristians Ketelss (Christian Ketels).

Ļaujiet pakāpties atpakaļ uz mūsu 2013. gada sarunu! Es pateikšu savu ieskatu par starplaikā notikušo, un jūs tad varēsit komentēt, cik ļoti es kļūdos. Tolaik šķita, ka esam veiksmes stāsta pašapmierinātībā – ir šī jaukā grāmatiņa angliski, kas mūs liela, un nekas daudz vairāk nenotiek. Bet palēnām esmu kļuvis niansētāks savos kritiskajos spriedumos, jo tagad es redzu, ka mēs krīzē iegājām no viena veida ekonomikas – lineārās, bet iznācām jau nelineārajā ekonomikā. Rīcībpolitikas veidotājiem šie tiešām ir patiesi mulsinoši laiki. Piekrītat?

Radošie kvartāli rada auglīgu vidi un infrastruktūru kopienas attīstībai, no kā iegūst gan vietējie iedzīvotāji, gan tajos iesaistītie uzņēmēji

«Aparaaditehas mērķis ir radīt universālu vidi, kas apvieno biznesu, radošumu un izklaidi. Šādā ceļā tiek attīstīts viss reģions – gan tuvākā apkaime, gan visa Tartu pilsēta, turklāt pilsētas centrs atgūst dzīvīgumu, cilvēkiem atgriežoties no iepirkšanās «mekām» un piepilsētas,» stāsta Erki Prūls (Erki Pruul), Tartu radošā kvartāla Aparaaditehas vadītājs. Tartu aparātu ražotnes Aparaaditehas atdzimšana sākās 2014. gadā, kad nekustamā īpašuma attīstītājs ABC Kinnisvarateenuste OÜ, kas šo īpašumu bija iegādājies jau 2006. gadā, nolēma to pārvērst par «kultūras fabriku». Viņiem bija līdzekļi un arī pieredze, attīstot Telliskivi radošo kvartālu Tallinā, un vietējā vadība tika izvēlēta no bezpeļņas organizācijām un Igaunijas drukas muzeja, kas jau iepriekš Tartu testēja kultūras biznesa iespējas. «Īpašnieki saprata, ka, radot auglīgu vidi un infrastruktūru, ir ieguvums gan vietējiem iedzīvotājiem, gan investoriem,» viņš teic. Kopējās investīcijas projektā ir teju astoņi miljoni eiro.

Pašvaldību turība lielā mērā ir atkarīga no to teritorijā esošo kompāniju rosīguma, tāpēc šobrīd tām jāmeklē veidi, kā atbalstīt savus uzņēmumus.

"Latvijā ir 119 pašvaldības un tās ir ārkārtīgi dažādas. Katra ir unikāla un spēj atrast, kā strādāt ar saviem uzņēmējiem. Katrai no tām ir dažādi instrumenti, bet kopīgais ir tas, ka visās ir uzņēmējdarbības atbalsta punkts vai uzņēmējdarbības speciālists. Dažās pašvaldībās uzņēmējdarbības speciālists ir arī attīstības departamenta projektu vadītājs, bet jebkurā gadījumā ir kāds cilvēks, kurš koordinē šīs lietas. Ir arī uzņēmējdarbības konsultatīvā padome, ar ko pašvaldības konsultējas, lai pielāgotu atbalsta instrumentus konkrētās teritorijas uzņēmēju vajadzībām," stāsta Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos.

No š.g. 22. līdz 25. novembrim Rīgā notiks Eiropas vadošais ekosistēmas forums “5G Techritory”, kurā nozīmīgākie 5G lēmumu pieņēmēji un praktiķi apspriedīs jauno Eiropas digitalizācijas fondu apgūšanu un lietderīgu izmantošanu 300 miljardu eiro apmērā, lai 5G tehnoloģijas radītu reālu pienesumu biznesam un sabiedrībai.

Pasākums notiks jau ceturto gadu pēc kārtas, tiešsaistes dalību apvienojot ar runātāju un auditorijas iesaisti klātienē.

Eiropas Savienība ir izveidojusi vairākus fondus ar mērķi paātrināt digitalizāciju dalībvalstīs, piemēram, Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros digitalizācijai paredzēts 121 miljards eiro, un Eiropas Zaļā kursa ietvaros 184 miljardi eiro, kuru līdzekļus iespējams izmantot 5G pielietojuma attīstīšanai.

Lai apspriestu fondu līdzekļu izlietojumu, forumā piedalīsies augsta līmeņa Eiropas Komisijas pārstāvji, tajā skaitā Roberto Viola, Eiropas Komisijas sakaru tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektors.

“Jautājums, kas finansēs 5G tehnoloģijas, vienmēr ir bijis strīdīgs, jo tehnoloģiju attīstīšana prasa ievērojamus ieguldījumus infrastruktūrā. Šobrīd redzam, ka Eiropa ir pievērsusi lielu uzmanību digitalizācijai un viens no tās galvenajiem mērķiem ir 5G. Tā kā finansējuma apguvei ir nepieciešama dažādu organizāciju sadarbība, šogad “5G Techritory” pievērsīs īpašu uzmanību partnerību veidošanai, radot pamatu jaunu pētniecības un attīstības projektu izveidei,” informē Neils Kalniņš, “5G Techritory” direktors.

Pārtikas un dzērienu ražošanas nozare Vidzemē, orientējoties uz viedo specializāciju, saskata izaugsmes iespējas nišas produktiem ar augstu pievienoto vērtību, ko sekmē arī pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas pasaulē.

Bioresursu ražošana ir galvenā pārtikas industrijas konkurētspējas priekšrocība Vidzemē. Pārtikas ražošanas nozarei reģionā ir ne tikai vēsturiskas tradīcijas, bet arī prasmes un jauni talanti, kuri pārtikas ražošanas specialitāti apgūst reģiona un valsts izglītības iestādēs. Nākotnē pārtikas un dzērienu ražotāji reģionā cer vairāk izmantot viedās tehnoloģijas, lai ražošanu padarītu produktīvāku un videi draudzīgāku, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju negatīvo ietekmi uz klimatu, kā arī palielinātu noietu ārējos tirgos.

Vidzemē inovatīvi un eksportspējīgi nišas produktu ražotāji

Vidzemi mēdz dēvēt par Latvijas „piena šūpuli”, jo tā var lepoties ar bagātīgu piena produktu ražošanas vēsturi. Šeit strādā vieni no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā (Smiltenes piens, Valmieras piens, Rūjienas saldējums), darbojas arī valstī nozīmīgi alus ražotāji (Valmiermuižas alus un Somijas koncernā Olvi ietilpstošais Cēsu alus). Reģionā pārstāvēti arī citi pārtikas ražotāji, piemēram, Aloja-Starkelsen, kas ir pasaulē otrais lielākais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs, un KarLiz, kas izmēģina insektu miltus.

Neraugoties uz moduļu būvniecības kompānijas SIA Bau How Baltic bankrotu, aizvadītais gads koka būvkonstrukciju nozarē ir bijis labākais pēdējo gadu laikā. Uzņēmumi ieguvusi jaunus partnerus, uzsākuši vērienīgus projektus un plāno paplašināties.

Latvijas Koka būvniecības klastera apkopotie dati liecina, ka ražotāji eksportējuši saliekamās būvkonstrukcijas vairāk nekā 35 miljonu eiro apmērā, kas ir labākais rādītājs pēdējos gados. Savukārt šogad uzņēmumi ir ieguvuši jaunus, liela apjoma projektus, kas šo pieauguma tendenci turpinās.

Klastera izpilddirektors Gatis Zamurs norāda, ka statistikas dati nepārsteidz. «Ikdienā strādājot redzu jaunus uzņēmumus, kas iesaistās šajā nozarē ar inovatīvām un oriģinālām idejām. Arī jau pieredzējušie skatās attīstības virzienā un nozare aug un attīstās. Pat situācijā, kad esam zaudējuši vienu no lielākajiem spēlētājiem (SIA Bau How Baltic), nozare aug. Arī Latvijas koka būvniecības klasteris turpina apgūt ERAF līdzfinansējumu Klasteru programmā, kas dod atbalstu katram atsevišķam uzņēmumam, kā arī nozarei kopumā».

Rīgas centra komercplatību tirgū pieprasījums un piedāvājums pēc telpām ne vienmēr rod kopsaucēju , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Tas ir arī ir viens no faktoriem, kāpēc daļa starptautisko zīmolu nav pārstāvēti galvaspilsētas centrā. Kompānijām, kuras strādā pēc zīmola standartiem un noteikumiem, ir grūtāk atrast piemērotas telpas, nekā biznesam, kas var pielāgoties konkrētai vietai un telpām,» situāciju raksturo Colliers International Brokeru pakalpojumu departamenta asociētais direktors Konstantīns Rižovs.

Mazumtirdzniecībai piemērotu telpu piedāvājums Rīgas centrā nebūt nav plašs. Ja vadās pēc konkrētas kompānijas noteiktajām prasībām, var teikt, ka piedāvājums ir stipri ierobežots. «Vienmēr ir izvēle – riskēt un ieiet telpās, kas nav ideālas, vai arī gaidīt, kamēr tiks atrasta pareizā vieta,» viņš piebilst.

Dažādās nozarēs un organizācijās populāri ir rīkot tehnoloģiju maratonus jeb t.s. hakatonus; sākumā tos organizēja galvenokārt jaunuzņēmumu vidē, bet tagad tie nav sveši arī lielajiem uzņēmumiem, ceturtdien,21.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Hakatons, ko latviešu valodā mēdz dēvēt par tehnoloģiju maratonu, ir 48 stundu ilgs notikums ar mērķi attīstīt kādu ideju, produktu, pakalpojumu vai arī uzlabot kādu esošu procesu uzņēmuma darbībā. «Šāda formāta priekšrocība ir iespēja citas dinamikas apstākļos koncentrēties uz kāda konkrēta jautājuma risināšanu, to darot neierastā darba vidē un formātā un konkrēti šim pasākumam izveidotā projekta komandā. Mērķis ir 48 stundu laikā izveidot prototipu, ko pēc tam ieviest dzīvē,» skaidro Signe Lonerte, Luminor Grupas Mārketinga un komunikācijas vadītāja.

Hakatona jēdziens ir nācis no IT nozares. «To veido divi angļu vārdi – hacking (apvedceļa vai alternatīvas izveidošana) un marathon (maratons). IT nozares specifika ir iespēja ātri izveidot prototipus, tādēļ ātri kļuva populāri pasākumi, kuros nedēļas nogalē, pēc darba kopā sanāca cilvēku grupas, kuras izstrādāja prototipus savām idejām. Šobrīd šis formāts ir pārceļojis uz visu inovāciju sfēru,» informē Andris Anspoks, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) direktora vietnieks inovāciju jautājumos.